Enerģētika

Vitol par 90 miljoniem nopircis daļu VN termināla

, 01.06.2007

Jaunākais izdevums

A/s Ventspils nafta un starptautiskā naftas un gāzes korporācija Vitol ir

noslēgušas darījumu, kura rezultātā Vitol sabiedrība Euromin Holdings (Cyprus) Limited ir iegādājies 49% a/s Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu, Db.lv informēja A/s Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

A/s Ventspils nafta un Euromin Holdings darījums paredz, ka par SIA Ventspils

nafta termināls 49% kapitāla daļām tiek maksāti 90 miljonu ASV dolāru. Vitol no

savas puses garantē arī kravu piegādes terminālim vai finansiālu kompensāciju,

ja termināļa noslodze netiek nodrošināta nepieciešamajā apjomā, kā arī fiksētus

gada maksājumus neatkarīgi no konkrētiem pārkraušanas rādītājiem. Tas nozīmē,

ka SIA Ventspils nafta termināls tiek nodrošināta stabila darbība, garantēta

ieņēmumu plūsma un darbavietas ilgtermiņā, dodot iespēju uzņēmumam īstenot

savus attīstības un modernizācijas plānus.

Panāktā vienošanās ir ļoti būtiska SIA Ventspils nafta termināls un visam a/s Ventspils nafta koncernam, jo bez finansiālajiem ieguvumiem tuvākajos desmit gados nodrošinās termināļa stabilu darbību, garantētus ienākumus un darbavietas. A/s Ventspils nafta terminālī turpina saglabāt mažoritāro ietekmi.

„Šī vienošanās, ko esam panākuši ar Vitol, apliecina, ka SIA Ventspils nafta termināls tehniskās un tehnoloģiskās iespējas, darbaspēka resurss un izaugsmes potenciāls tiek vērtēts ļoti augstu, jo jāņem vērā, ka te ir runa par minoritāro ietekmi šajā uzņēmumā. Mēs esam ļoti gandarīti, ka ir panākta tieši šāda vienošanās, kas situācijā, kad notiek un vēl ir gaidāmas krasas pārmaiņas energonesēju tirgū, būtiski skarot termināļu darbību, pārredzamā nākotnē garantēs uzņēmuma sekmīgu darbību, ienākumus un darbavietas. Tas ir būtiskākais šā darījuma rezultāts,” uzsver a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone.

„Šis darījums stiprina mūsu klātbūtni Baltijas reģionā. Mēs esam apmierināti ar

līdzšinējo sadarbību ar a/s Ventspils nafta profesionāļiem, un šis darījums ir būtisks solis Ventspils tranzīta potenciāla integrēšanā Vitol globālajā stratēģijā. Mums ir ambicioza attīstības programma, kuras rezultātā tiks paplašināts un diversificēts mūsu piedāvājums, iekļaujot arī tumšo naftas produktu pārkraušanu,“ norāda Deniss Krema, Vitol pārstāvis.

Saskaņā ar Vitol un a/s Ventspils nafta vienošanos par darījuma finansēšanu maksājums pilnībā tiks īstenots, maksimums, desmit gadu laikā, saistot šo darījumu ar Vitol apņemšanos garantēt kravu apjomu SIA Ventspils nafta termināls un saglabāt būtiska investora lomu a/s Ventspils nafta holdingā.

Līdz ar darījuma pabeigšanu ir veiktas izmaiņas arī SIA Ventspils nafta termināls valdē, lai nodrošinātu optimālu SIA Ventspils nafta termināls integrāciju Vitol starptautiskajā struktūrā. Valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Vitol pārstāvis Roberts Nijsts (Robert Nijst), līdzšinjam valdes priekšsēdētājam Rolandam Kalniņam turpinot darbu uzņēmuma valdes locekļa amatā.

Darījumam noslēdzoties, SIA Ventspils nafta termināls valdes locekļa amatu atstājis a/s Ventspils nafta pārstāvis Uldis Pumpurs, bet tajā turpmāk darbosies ilggadējais termināļa komercdirektors Vjačeslavs Verņuks. Valdē turpina strādāt arī līdzšinējais tās loceklis no Vitol puses Eriks Ārnolds (Eric Arnold).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vitol Group ķersies pie darbiem

Oskars Prikulis, 16.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vitol vēlas Ventspils nafta termināli izveidot par pasaules mēroga naftas produktu tirdzniecības termināli.

Vitol Group prezidents un izpilddirektors Jens R. Teilors (Ian R. Taylor) ekskluzīvā intervijā Db norāda, ka Vitol iecerējis Ventspils naftas termināli (VNT) izveidot par Ziemeļeiropā svarīgāko pasaules līmeņa termināli. Konkrēti investīciju plāni netiek atklāti, jo gan VN, gan Vitol pie tiem vēl strādā. Tikmēr VNT dalībnieku sapulce ievēlējusi jaunu uzņēmuma valdi, kurā turpmākos trīs gadus strādās divi VN un divi Vitol pārstāvji.

Kā jūs uzskatāt, vai VN akciju iegāde bija risks?

Katram biznesam ir savs riska elements. Bet VN ir ļoti labs terminālis - tam ir lieliska infrastruktūra. Tāpēc mēs uzskatām, ka VN akciju iegāde un VNT iegūšana bija un ir loģisks solis Vitol globālā tīkla attīstībai - tā, lai mēs naftas produktus varam pārkraut abos virzienos. Jau šobrīd varam būt apmierināti ar termināļa rezultātiem, jo janvārī un februārī izdevies būtiski palielināt pārkrauto kravu apjomus, kopš esam ieguvuši VNT akcijas. Mūsu plāns ir turpināt investēt terminālī un padarīt to par pasaules klases termināli. Kā jau teicu - pirmie rezultāti saistībā ar Ventspils naftas biznesu ir ļoti pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vitol nodrošinās pret izstumšanu

Oskars Prikulis; [email protected]; 7084403 un Ieva Mārtiņa; [email protected]; 7084426, 18.04.2007

«Esmu diezgan drošs, ka, līdz ko Ventbunkera īpašnieki iegūs sev pienākošos kontroli pār LNT un VN, mēs varēsim uzsākt sarunas ar investoriem un partneriem Krievijā par kooperāciju vai cita veida sadarbības formām,» tā Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties akcionāru sapulcei, vēl skaudrāk saasinājies cīniņš par ietekmi Ventspils naftā starp Vitol Group un Latvijas Naftas tranzītu. Vēl pirms brīža bažas par savām investīcijām Latvijā paudusī Vitol Group vakar paziņoja, ka tās meitas uzņēmums Euromin Holdings sev piederošo Ventspils naftas (VN) akciju skaitu palielinājusi par 8.31%, līdz 43.06%.

Tādējādi daļēji apstiprinās iepriekš neoficiāli paustais, ka Vitol Group baidās, ka viņi vienkārši tiks izstumti no VN biznesa, tāpēc kompānija labprāt pirktu papildus VN akcijas. Visticamāk, daļu akciju (5.71 %) Vitol pircis no praktiski nepazīstamas Britu Virdžīnu salās reģistrētās kompānijas Avenue Emerging Markets Fund LTD, kas dienu pirms paziņoja par līdzdalības samazinājumu.

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru.

"Domāju, ka tā kompānija, no kuras tika iegādātas akcijas, ir cieši saistīta ar mums labi zināmo lielo vīru," minēja R. Meroni. No kā Vitol Group nopirka vēl 2.6% VN akciju, nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils nafta un Vitol Group iesniedz paskaidrojumus

, 23.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

a/s Ventspils nafta (VN) valdes un padomes pārstāvji, tajā skaitā starptautiskās korporācijas Vitol Group pārstāvji iesnieguši paskaidrojumus un pierādījumus prasības lietā, kurā grupa juristu, kas pārstāv a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT), apstrīd 49% SIA Ventspils nafta termināls (VNT) kapitāldaļu pārdošanu Vitol Group meitas uzņēmumam EurominHoldings.

Paskaidrojumus tiesai iesnieguši VN pārstāvji Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ešlijs Nīls (Ashley Neale), Deniss Krema (Dennis Crema), Džefrijs Mārcs (Jeffrey Martz) un Pols Malholands (Paul Mulholland).

VN un Vitol pārstāvju iesniegtie paskaidrojumi un pierādījumi atspēko Mārtiņa Kvēpa vadītās LNT juristu grupas prasībā izteiktos apgalvojumus, detalizēti izskaidrojot ilgtermiņa darījuma attiecības, kas starp VN un Vitol ilgst kopš 1997.g ada, kā arī izklāstot sarunu gaitu starp VN un Vitol par ciešāku sadarbību VNT izmantošanas jautājumā, kas aizsākās vēl 2001. gadā, Db.lv informē Gundega Vārpa,

a/s Ventspils nafta sabiedrisko atiecību un reklāmas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils nafta pirkta Lembergam

Oskars Prikulis [email protected] 67084403, 06.11.2007

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra grupējumu Black Gold Trust, intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra Aivara Lemberga grupējumu.

To intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdols Meroni. Vienošanās esot paredzējusi, ka Vitol group A. Lemberga uzdevumā izsolē iegādājas Ventspils naftas valstij piederošās akcijas, bet par to pretī Vitol tika apsolīts, ka viņi varēs par stipri zemāku cenu iegūt Ventspils naftas termināli (VNT) — ar nosacījumu, ka Ventspils naftas akciju vairākums tiks nodots lielā Ventspils vīra jeb Aivara Lemberga «grupējumam».

Kā jūs pats sevi pozicionējat t.s. Ventspils tranzītbiznesa karā starp strīdus pusēm?

Es esmu neitrāls un nepiederu nevienai no pusēm (iepriekš bijis Lemberga uzticamības persona, aut. piez.). Es sevi šajā strīdā starp abām pusēm redzu kā vidutāju, kurš seko līdzi tam, lai spēlē tiktu ievēroti noteikumi – lai viss būtu legāli un tiktu ievēroti tiesiskuma principi. Lai neviena puse nepārkāpj spēles noteikumus. Ja tas notiek, es bļauju: sods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz ar 49% SIA Ventspils nafta termināls daļu pārdošanu sācies jauns posms Vitol un a/s Ventspils nafta attiecībās

, 05.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils naftas koncerna akcionārs Vitol Group tranzītkara dēļ ir satraucies par savu investīciju drošību Latvijā.

Galvenais iemesls, par ko esot nobažījusies Vitol Group vadība, ir t.s. Ventspils tranzītkarš un notiekošā cīņa par varu Ventspils tranzīta uzņēmumos, apstiprina premjers Aigars Kalvītis. Neoficiāli tiek norādīts, ka Vitol Group baidās, ka viņi tiks izstumti no Ventspils naftas (VN) biznesa, tāpēc kompānija labprāt iegādātos papildus VN akcijas. To gan iepriekš intervijā Db noliedza Vitol Group prezidents Jens R. Teilors (Ian R. Taylor), kurš norādīja, ka "šobrīd papildus VN akciju iegāde nav mūsu galvenais uzdevums". Vakar pēc tikšanās ar premjeru neviens no Vitol Group pārstāvjiem ar presi runāt nevēlējās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils naftas akcionārs vēlas iegādāties Pakistānas degvielas uzņēmumu

LETA, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group veic sarunas par Pakistānā bāzētā degvielas mazumtirdzniecības un uzglabāšanas uzņēmuma Hascol Petroleum Ltd. daļu pirkšanu.

Uzņēmumi pēta iespējamu darījumu, kas varētu būt saistīts ar Vitol ieguldījumu Hascol akcijās un vienošanos par piegādes tiesībām, stāstīja Hascol pārstāvis Zīšans Ulhaks.

Uzņēmuma Hascol valdei lūgts izvērtēt potenciālo darījumu un atļaut Vitol veikt padziļinātu pārbaudi pirms darījuma slēgšanas.

Hascol uzskata, ka Vitol kā daļu turētājs uzņēmumā dos iespēju importēt degvielu par konkurētspējīgākām cenām.

Uzņēmums Hascol pārdod un uzglabā degvieleļļu, dīzeļdegvielu, benzīnu, lidmašīnu degvielu, sašķidrināto naftas gāzi un smēreļļu Pakistānā, kas ir otra lielākā Dienvidāzijas ekonomika aiz Indijas.

Kā ziņots, šī gada jūnijā Vitol kopā ar kompāniju Helios Investment Partners par 276 miljoniem ASV dolāru (256 miljoniem eiro) nopirka Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumu Oando Plc., vienojoties par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs: Visu esmu deklarējis un tiesu darbi Anglijā mani nebiedē

LETA, 19.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms AS Ventspils Nafta (VN) akcionāru sapulces, Euromin Holdings Cyprus, kas ir viena no Vitol Group kompānijām, ir palielinājis savu daļu VN kapitālā par 4.83%. Tagad Vitol Group kopā pieder 47.89% VN akciju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Papildus akciju iegāde esot kārtējais solis, lai pildītu Vitol apņemšanos attīstīt VN tranzīta biznesu ilgtermiņā.

Db.lv jau ziņoja, ka nesen Vitol Group palielināja savu daļu VN kapitālā no 34,75 līdz 43,06%, iegādājoties 8,31% uzņēmuma akciju.

Vitol Group pārstāvis un AS Venstspils Nafta padomes loceklis Deniss Krema (Dennis Crema) apgalvo, Vitol ir Ventspilī, lai tur paliktu. D. Krema ir pārliecināts, ka Vitol spēs nodrošināt sekmīgu biznesa izaugsmi un sadarbību ar uzņēmuma partneriem, tostarp arī Krievijas naftas kompānijām.

Vitol gatavojas aktīvi piedalīties VN akcionāru sapulcē, kas notiks šī gada 27.aprīlī Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan par tranzītkompānijas Ventspils nafta līdzīpašnieku nesen kļuvusī kompānija Vitol jau ir paudusi bažas premjeram A. Kalvītim par investīciju drošību Latvijā, tās nav traucējušas palielināt savu īpatsvaru minētajā koncernā no 34,75 līdz 43,06 %.

Tādējādi faktiski notiek mēģinājums panākt līdzvērtīgu situāciju ar lielāko VN akcionāru Latvijas Naftas tranzīts (LNT), kam pašreizējā brīdī pieder 42 % slēgtā un 6,89 % - publiskā piedāvājuma akciju.

Var tkai mēģināt modelēt, kādi scenāriji varētu būt gaidāmi nākotnē. Nav noslēpums, ka VN pēdējās desmitgades laikā ir nodarbojusies ne tikai ar naftas tranzīta biznesu - tai pieder arī kuģniecības kompānija, izdevniecība, nekustamie īpašumi - virkne dažādu biznesu, kas Vitol interesē stipri maz - tās vadība ir skaidri norādījusi, ka nopirka VN akcijas tikai tāpēc, lai iegūtu termināli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vitol būtu gatavs apspriest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, šodien raksta Dienas bizness.

To intervijā DB saka lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs. Vitol grupas uzņēmumu darbība Latvijā ritot veiksmīgi, uz kājām pamazām nostājas arī Latvijas kuģniecība. Savukārt attiecībā uz Venecuēlas naftas tranzīta piesaisti, M. Vērs neizslēdz, ka nākotnē šāda iespēja Ventspilij tomēr varētu būt.

«Vitol pieder vairāki LNG termināļi, tāpēc varu pateikt, ka tā ir ļoti dārga investīcija. Lielbritānijā LNG ir ļoti būtiska energoapgādes sastāvdaļa, vai šis risinājums ir labākais arī Latvijai, es nezinu. Vitol pašlaik neizskata iespēju par LNG termināļa būvniecību Latvijā, jāredz arī ekonomiskais pamatojums. Taču, ja Latvijas valdība mūs uzrunātu, mēs būtu ar mieru šī projekta detaļas apspriest,» tā M. Vērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vitol Group tirdzniecības apjomi pieauguši 25%

Līva Melbārzde, 23.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010. gadā Vitol Grupas tirgotie apjomi pieauga par 25% līdz aptuveni 394 miljoniem metrisko tonnu (mt), salīdzinot ar 316 miljoniem mt 2009. gadā. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja lielāki jēlnaftas, elektroenerģijas un dabas gāzes apjomi.

2010. gadā ieņēmumi sasniedza 195 miljardus ASV dolāru, kas ir par 36% vairāk salīdzinājumā ar 143 miljardiem dolāru 2009. gadā. Pieaugumu veicināja pieaugošie apgrozītie apjomi un augstāka vidējā naftas cena – 79.50 ASV dolāri par barelu salīdzinājumā ar 62 dolāriem par barelu 2009. gadā.

Papildus Vitol tirdzniecības biznesam, kas ir uzņēmuma galvenais darbības virziens, arī terminālu uzņēmums VTTI un izpētes un ražošanas nozares 2010. gadā piedzīvoja izaugsmi.

«Lai arī tirdzniecība visā 2010. gadā bija apgrūtināta, Vitol Group sniegums bija pārliecinošs. Mēs piedzīvojām tirgoto apjomu pieaugumu par 25%, un vienlaikus vērā ņemama izaugsme bija vērojama jēlnaftas, dabas gāzes un elektroenerģijas jomās. Mēs pārdevām 50% mūsu uzglabāšanas un terminālu uzņēmuma VTTI Malaizijas uzņēmumam MISC Berhad, kas sniedz mums stingru pamatu turpmākajai attīstībai. Vitol Aviation un nesen iegādātie Shell naftas pārstrādes uzņēmumi 14 Āfrikas valstīs ļauj mums pietuvoties patērētāju tirgiem, kā arī, iespējams, nākotnē izveidot papildu sinerģijas ar mūsu tirdzniecības aktivitātēm. Mēs plānojam ieguldīt abos šajos uzņēmējdarbības virzienos un attīstīt tos,» sacīja Vitol Group prezidents Īens Teilors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ventspils nafta uzfrišina peļņu

Ieva Mārtiņa, 67084426, 08.05.2008

Holdingkompānijas Ventspils nafta 64 miljonu latu lielā peļņa 2007. gadā, kas ir gandrīz 13 reizes vairāk nekā 2006. gadā, sasniegta ar vairākiem grāmatvedības trikiem un faktiski uzņēmums strādājis ar lielākiem zaudējumiem nekā pirms gada, liecina

korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars ekspertu vērtējums. Ventspils naftas valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone intervijā Db norāda, ka kompānija īpaši neizdala to, cik lielu peļņas daļu dod saimnieciskā darbība, bet atzina, ka būtisku artavu nodrošināja Ventspils naftas termināla pārdošanas darījums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingkompānija Ventspils nafta pērn faktiski strādājusi ar vēl lielākiem zaudējumiem nekā pirms gada, bet uzrādītais peļņas uzrāviens sasniegts ar grāmatvedības trikiem.

Tā secinājuši korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars eksperti, piebilstot, ka Ventspils naftas (VN) 2007. gada pārskats neapliecina saimnieciskās darbības rezultātu uzlabošanos. «Nav nekāda pamata uzskatīt, ka 2007. gadā VN strādāja stipri labāk nekā iepriekš. Pamatdarbība palikusi tāda pati, izmaksu slogs pat pastiprinājies. Rietumu frontē bez pārmaiņām,» secina Laika stara vadošais konsultants Jānis Pinnis. Arī VN informācijā Rīgas Fondu biržai min, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju atsevišķos koncerna darbības segmentos, īpaši naftas transportēšanā pa cauruļvadu gan Latvijas, gan pēdējo divu gadu laikā - arī Lietuvas virzienā, VN finanšu rādītājus pērn pozitīvi ietekmēja VN kā koncerna centrālās holding­sabiedrības tiešo funkciju izpilde - ieguldījumu pārvalde un investīciju plānošana, rezultējoties veiksmīgajā ārvalstu investīciju piesaistes darījumā, daļu SIA Ventspils nafta termināls iegādājoties starptautiskajai Vitol Group.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vitol sāks tirgot graudus

Dienas Bizness, 12.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta akcionārs Vitol, kas līdz šim bija zināms kā energoresursu tirgotājs, aprīļa sākumā paziņojis par darbības uzsākšanu starptautiskajos graudu tirgos. Vitol graudu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību organizēs caur Singapūru un Ženēvu, kā arī Vankūveru un Hamburgu, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Andžans.

«Šis solis ir dabiska mūsu biznesa paplašināšana,» komentējot jaunumus, norāda koncerna Vitol Group prezidents un vadītājs Īans Teilors (Ian Taylor).

Jau ziņots, ka a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs šogad martā noslēdzis ilgtermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

Vitol ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas bija par 6 miljardiem dolāru vairāk nekā 2011. gadā. Pagājušajā gadā pieaudzis arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, kas 2012.gadā sasniedza 273 miljonus tonnu. Salīdzinājumam, 2011. gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravatstundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils naftas (VN) lielākais akcionārs Vitol ir uzņēmums, kas gūst peļņu no naftas un naftas produktu pārdošanas, veidojot savu darbību tā, lai peļņa uzkrātos Lielbritānijā, nevis Latvijā, tāpēc optimālākie VN investori būtu bijuši Krievijas transporta uzņēmumi, kuriem ir visas iespējas palielināt pārkraušanas apjomu, intervijā ziņu aģentūrai LETA norāda bijušais uzņēmuma Latvijas Naftas tranzīts (LNT) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Viņš skaidro, ka gadījumā, ja naftas produktu pārdošanas kompānijai pieder vertikāli integrētas pārkraušanas un transporta firmas, proti, VN un LatRosTrans, tas parasti liecina par transporta struktūrvienību darbu bez peļņas vai ar pavisam nelielu peļņu.

Kompānija Vitol pelna, tirgojot naftu un naftas produktus, tā ir ieinteresēta gūt maksimālu peļņu Londonā, nevis Rīgā un vienlaikus vēlas, lai transportēšana būtu pēc iespējas lētāka, sacīja eksperts. «Transporta ķēde, kurā ir VN un LatRosTrans, ir tās struktūrvienības, ar kuru palīdzību viņi vēlas nodrošināt efektīvu darbību, minimizēt izdevumus, nevis gūt lielu peļņu, jo šeit ir jādalās ar citiem akcionāriem, kuriem pieder 50% kompānijas,» paskaidroja Solomatins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventbunkeru šobrīd nepārdos

Oskars Prikulis, 67084403, 17.04.2008

Viens no Ventspils tranzītbiznesa kompānijas Ventbunkers īpašniekiem Olafs Berķis intervijā Db atklāj, ka šobrīd vairs netiek strādāts pie uzņēmuma pārdošanas, jo Ventbunkers esot zaudējis lielu daļu vērtības. Tāpat tiekot apsvērta iespēja

piedzīt zaudējumus no Ventspils naftas, jo šīs kompānijas darbības rezultātā esot nodarīti zaudējumi Ventbunkeram, ko Ventspils nafta noliedz.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vairs netiek strādāts pie uzņēmuma pārdošanas, jo Ventbunkers esot zaudējis lielu daļu vērtības.

Tā intervijā Db norāda Ventspils tranzītbiznesa kompānijas Ventbunkers viens no īpašniekiem Olafs Berķis. Tāpat O. Berķis norāda, ka tiek apsvērta iespēja piedzīt zaudējumus no Ventspils naftas, jo šīs kompānijas darbības rezultātā esot nodarīti zaudējumi Ventbunkeram. (1)

Cik tuvu jūs stāvat Ventbunkera lietām? Cik jums tas arvien ir interesanti?

Esmu Ventbunkera akcionārs. No dibināšanas brīža gandrīz 10 gadus biju šīs kompānijas prezidents. Pēc būtības, kompānijas izaugsme no tās metāllūžņu kaudzes, kāda tā bija dibināšanas brīdī 1994. gadā, līdz modernam terminālim un Latvijas lielākajam holdingam, kurā ietilpa tādi uzņēmumi kā Ventspils nafta, Preses Nams, virkne mediju un preses izdevumu, Latvijas Kuģniecība, nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā un daudz kas cits 2002.gadā, notika manā laikā. Protams, tas nav tikai mans nopelns, tas bija komandas darbs. Šī kompānija man tiešām ir tuva, un tas , kas ir noticis pēdējo gadu laikā, man sāp. Ne jau finansiālo zaudējumu dēļ. Diemžēl pēc manas aiziešanas no Ventbunkera prezidenta amata un Igora Skoka aiziešanas no Ventspils naftas prezidenta amata holdingā bija iestājusies regresija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Ne Itera, ne Gazprom nekad nav izrādījis interesi par LNG termināļa būvniecību

Nozare.lv, 12.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne Krievijas enerģētikas koncerns Gazprom, ne tā meitasuzņēmums SIA Itera Latvija nekad nav izrādījis interesi par sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, apgalvo Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Vēlos uzsvērt, ka termināļa projektā ir ieinteresēta fizisko personu-domubiedru grupa, kurā piedalos arī es, bet jūs tur neatradīsiet ne Gazprom, ne Itera,» sacīja Savickis.

Jautāts, vai šī domubiedru grupa piedalīsies konkursā par LNG termināļa būvniecību Rīgā, ja tiks panākta vienošanās par šī projekta realizāciju un šāds konkurss izsludināts, Savickis sacīja, ka tiks rūpīgi izvērtēti šāda konkursa noteikumi.

«Mēs plānojām LNG termināli tad, kad ekonomikā viss gāja uz augšu un tika prognozēts ikgadējs gāzes patēriņa pieaugums 3% apmērā. LNG būtu veids, kā panākt eneroresursu diversifikāciju, taču vēlos uzsvērt, ka LNG atrisina šo problēmu politiski, nevis ekonomiski, jo sašķidrinātā gāze ir 15%-20% dārgāka par dabasgāzi,» sacīja Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 92 milj. eiro, līdz 2014. gadam nacionālā lidkompānija airBaltic cer pabeigt jauna termināļa būvniecību lidostas Rīga teritorijā.

Paredzēts, ka terminālis varētu būt 58 tūkst. kvadrātmetru liels un atrasties faktiski līdzās esošajai lidostas ēkai – vietā, kur šobrīd izvietots aviācijas muzejs. Paredzēts arī, ka šis terminālis varētu darboties, galvenokārt apkalpojot airBaltic pasažierus, bet esošais – pārējo kompāniju klientus.

Plānojot termināļa platību, šoreiz nevis izvirzīti ambiciozi plāni apkalpoto pasažieru skaita pieaugumam - iepriekšējais termināļa projekts tapa, pieņemot, ka perspektīvā lidosta Rīga varētu apkalpot 30 milj. pasažieru –, bet gan izejot no tā, cik pasažieru lidostā atrodas tā dēvētajās sastrēguma stundās, piemēram, 7 no rīta, kad rindās uz reģistrēšanos jāstāv pat stunda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīga kļūs par Vitol reģionālo tirdzniecības centru

Lelde Petrāne, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Vitol atklāj pārstāvniecību Baltijas valstīs un biroju Rīgā, Latvijā. Rīga kļūs par Vitol reģionālo tirdzniecības centru un pārvaldīs grupas energoproduktu plūsmu Baltijas reģionā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Roberts Kirkups (Robert Kirkup), Vitol pārstāvniecības Baltijas valstīs valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Tas apliecina, ka Vitol uzskata Latviju par mūsu darbības svarīgu daļu, un pierāda, ka mēs ticam iespējām Latvijas enerģētikas nozarē.»

Vitol strādā enerģētikas un izejmateriālu nozarē. Uzņēmuma pamatdarbības virzieni ir tirdzniecība un loģistika, tas strādā arī tādās jomās kā naftas produktu attīrīšana, kuģniecība, termināļu bizness, izpēte un ražošana, enerģijas ražošana, ieguve un mazumtirdzniecība.

Uzņēmums ir dibināts Roterdamā 1966. gadā, un pašlaik tam ir gandrīz 40 biroju visā pasaulē. Grupas apgrozījums 2013. gadā bija 307 miljardi USD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 21.09.2007

Rīgas Brīvostas pārvalde februārī SIA Rīgas pasažieru terminālis pārdevusi 59 890 kvadrātmetrus zemes ar muitas ēku Eksporta ielā 3a, 3b.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kuģniecība bēgs uz Varšavu?

Ieva Mārtiņa, Db, 11.09.2008

Mēs jūtam nepārtraukti visādas darbības, kas caur Rīgas biržu vērstas pret mums. Mums tas vienkārši nav vajadzīgs, uzsver LK padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta ar foto - Lietuvā svinīgi sagaidīts Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis Independence

Db.lv/ LETA, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru