Pērn pārtikas produktu vairumtirgotājs SIA " Voldemārs" apgrozījis 15,64 miljonus eiro, kas ir par 3,15% vairāk nekā 2018.gadā. Savukārt peļņa samazinājusies no 84,48 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 74,74 tūkstošiem eiro pērn, liecina uzņēmuma gada pārskats "Lursoft".

SIA "Voldemārs" aizvadītajā gadā 6,66% no kopējā apgrozījuma veidojis eksports. Kā norādīts pārskatā, tā galvenie eksporta klienti atrodas Eiropā – Lietuvā, Lielbritānijā, Īrijā, Igaunijā un citi.

2020.gadā SIA "Voldemārs" plāno palielināt pārdošanas apjomus un palielināt uzņēmuma peļņu, kas saistīts ne tikai ar jaunu klientu piesaisti gan Baltijā, gan arī Eiropā, bet arī ar produkcijas klāsta paplašināšanu un procesu optimizēšanu. Tas tikšot panākts, ieviešot jaunus peļņu nesošus produktus, piesaistot jaunus partnerus distribūcijai un samazinot izmaksas.

Tāpat arī SIA "Voldemārs" plāno palielināt noliktavas un loģistikas pakalpojumu apjomus, lai samazinātu izmaksu daļu piegādātajai precei un palielinātu peļņu, kuru paredzēts arī kāpināt, turpinot darbu pie ražošanas procesa optimizācijas.

Pārtikas produktu vairumtirgotājs SIA "Voldemārs", kas strādā ar zīmolu "Valdo", reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 1,12 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

"Voldemārs" ir ieķīlājis krājumus, nemateriālos līdzekļus, ķermeniskos pamatlīdzekļus un prasījuma tiesības. Reģistrētā komercķīla nodrošina noslēgtās kredītlīnijas līgumu.

Komercķīla reģistrēta pirmdien, 13.februārī.

Šī ir patlaban uzņēmuma vienīgā aktīvā komercķīla.

Jau vēstīts, ka "Voldemārs" apgrozījums 2021.gadā pieauga par 9,2% un bija 19,225 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa saruka par 23,4% - līdz 222 341 eiro.

Kompānija "Voldemārs" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 908 054 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Valdemārs Valkiūns.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Lielākais drauds banku nozarei slēpjas pārmērīgā normatīvajā un politiskajā regulējumā, kas savulaik ieviests, reaģējot uz finanšu sektora krīzi, uzskata PwC sadarbībā ar Finanšu inovāciju izpētes centru (CSFI) pasaulē veiktā aptauja.

Latvijas banku nozarē, kas ir diezgan sadrumstalota, kā augstākie riski tika minēti rentabilitāte un riska cena, trešajā un ceturtajā vietā atstājot regulējumu un politisko ietekmi.

Respondenti min, ka regulējuma ietekme uz komercdarbību kļūst pārmērīga un apgrūtinoša, un var kaitēt bankām, kā arī bremzēt kopējās tautsaimniecības atveseļošanos.

«Pārmērīgs regulējums traucē gūt ieņēmumus ilgtermiņā un mazina biznesa procesu efektivitāti,» ir pārliecināts risku departamenta vadītājs kādā Latvijas bankā, savukārt citas bankas vadītājs uzskata, ka regulējums rada pārmērīgi augstas fiksētās izmaksas kombinācijā ar neelastīgu biznesa modeli, īpaši mazajās valstīs. Šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas bankas daudz biežāk minēja jaunattīstības tirgus kā augstu risku nozares attīstībai.

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Valdo preču zīmes un SIA Voldemārs īpašnieks, Latvijas uzņēmējs Valdemārs Vaļkūns šonedēļ oficiāli sācis pildīt Lietuvas pierobežas novada Biržu mēra pienākumus, liecina medijiem sniegtā informācija.

V. Vaļkūns par Biržu mēru tika ievēlēts pirmajās tiešajās Lietuvas pašvaldības vadītāju vēlēšanās 15.martā, savukārt 14.aprīlī jaunievēlētā dome un mērs oficiāli sāka pildīt savus pienākumus.

V. Vaļkūns ir dzimis Biržos 1959.gadā, taču 1975.gadā, vēl būdams 16 gadus vecs, ģimenes apstākļu dēļ pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur ieguva vidējo izglītību, bet vēlāk arī augstāko. 1993.gadā V. Vaļkūns izveidoja uzņēmumu Voldemārs. Sākotnēji V. Vaļkūns bija Latvijas pilsonis, taču vēlāk pieņēma Lietuvas pilsonību. 2007.gadā V. Vaļkūns tika ievēlēts par Biržu domes deputātu, bet no 2008. līdz 2012.gadam V. Vaļkūns bija Lietuvas Seima deputāts no Biržu vienmandāta apgabala.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kas paredzētu ar šo nodokli neaplikt reinvestēto peļņu, tāpat kā tas ir Igaunijā, var atdurties pret naudas trūkumu budžetā

Tādu iespējamo ainu attēlo vairāki aptaujātie, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr topošās jaunās valdības kontekstā par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli tiek jau runāts gandrīz kā par darbu, kurš būtu jāiekļauj valdības deklarācijā. Savulaik, redzot Igaunijas piemēru, ne viens vien Latvijas uzņēmējs aicināja arī Latvijas tā brīža valdošos atbrīvot no peļņas nodokļa maksāšanas to naudu, kas novirzīta investīcijām, tomēr konstruktīvas diskusijas vietā bieži vien skanēja, ka Igaunijai šo praksi pēc iestāšanās ES liegs un tāpēc nav vērts pat iespringt sarunās par šāda modeļa iedzīvināšanu. Igaunija, tāpat kā Latvija, iestājās ES 2004. gada 1. maijā, bet kaimiņvalstī reinvestētās peļņas nodokļa atlaide darbojas joprojām.

Ņemot vērā koalīcijas atšķirīgo balsojumu dažādos likumprojektos, tās rīcību nevar droši prognozēt

Tuvojas brīdis, kad taps zināms, kurš būs nākamais Latvijas Valsts prezidents. Lai gan valdības vadītāja Laimdota Straujuma ir optimistiski paudusi, ka Saeima ievēlēs prezidentu jau pirmajā vēlēšanu kārtā – šā gada 3. jūnijā –, nesenie koalīcijas partiju balsojumi liecina par to, ka vienprātības un kopējas līnijas ievērošanas tās ietvaros trūkst. Kāda garantija šādā situācijā, ka koalīcija, kas oficiāli ir izvirzījusi divus Valsts prezidenta amata kandidātus, pēdējā brīdī vienosies par vienu? Vai varbūt iespējama vēl kāda cita «politiskā veikala» kombinācija?

Spilgts piemērs tam ir nesenais Saeimas balsojums par Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Ja ģenerālprokuros Ēriks Kalnmeiers tika pārvēlēts lielā Saeimas vienprātībā, tad ar Ivaru Bičkoviču aina bija savādāka – Vienotība ar dažiem Latvijas Reģionu apvienības deputātiem un vienu VL-TB/LNNK deputātu balsoja pret Bičkoviču, bet amatu viņš tomēr saglabāja, pamatā pateicoties ZZS un Saskaņas atbalstam. Izšķiršanās par Augstākās tiesas vadību uz nākamajiem pieciem gadiem ir uzskatāma par diezgan fundamentālu un līdz ar to var kalpot par labu ilustrāciju valdošās koalīcijas neviendabībai. Taču šis nebūt nav vienīgais piemērs.

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) pirmdien, 28.septembrī uz Saeimu nesīs tālajos 80. gados ražotu portfeli ar sabrukuma stāvoklī nonākušu valsts autoceļu un tiltu nolietojuma aktiem, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādi akti ir noformēti par 61 valsts ceļu un tiltu, kas lielākoties pēdējo reizi kapitāli remontēti vēl padomju stagnācijas gados - laikā, kad tika izgatavots portfelis, kurā ievietoti nolietojuma akti.

Ikviens valdošās koalīcijas deputāts tiek laipni lūgts kļūt par viena no brūkošajiem valsts ceļiem «krusttēvu» un panākt sava «krustbērna» izārstēšanu (remontu), teikts LCB paziņojumā.

«Viņš kā neviens cits Saeimā vislabāk zina, cik bēdīgā stāvoklī ir ceļš Koknese-Ērgļi, kas pēdējo reizi remontēts laikā, kad deputāts bija jauns zinātnieks un rakstīja disertāciju. Vietējie iedzīvotāji skumji joko, ka drīzumā, lai nokļūtu līdz lielākai autostrādei, viņiem būs jāpārsēžas brieža vilktās kamanās. Taču, ja ceļš nesagaidīs remontu, tad uz tā ne tikai automašīnas lūzīs, bet arī briedis kāju salauzīs,» - tā, piemēram, sagatavotajā aktā viens no deputātiem tiek lūgts uzņemties atbildību par autoceļa sakārtošanu.

Intriga - gaidīšanas svētki ir beigušies, tieslietu ministre Baiba Broka iesniegusi demisijas lūgumu valdības vadītājai, tomēr jautājumi ir palikuši.

Šādai demisijai divus mēnešus pirms vēlēšanām, visticamāk, ir savs politiskais piesitiens, un šo minorīgo noti var mēģināt izmantot vēlētāju balsu zvejošanā. Citādi uz to var lūkoties politiskie konkurenti – iespējams, par vienu lokomotīvi mazāk. Otrs, kas pašreizējos apstākļos arī ir pietiekami būtisks, ir ekonomiskais aspekts, kur bez attiecīgās pielaides īpašumu pārdošanā Nacionālajai apvienībai spēciņi valdības līmenī varbūt ir pārāk švaki.

Demisijas iemesls – B. Brokai nav augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumiem. Tieslietu ministrs bez augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam! Neiespējami, nē – vismaz Latvijā! Un kāda tad informācija Latvijā ir valsts noslēpums?

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Pašlaik lauksaimnieku sabiedrībā radušās bažas, ka Latgalē un Vidzemē saimniekiem daļu ziemāju nāksies pārsēt. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti uzskata, ka ziemāju pašreizējo stāvokli var vērtēt kā labu un pat ļoti labu visā valstī, informē LLKC.

Konsultantu apsekojumi liecina, ka ziemu vislabāk būs pārlaiduši ziemāji (rudzi, kvieši, tritikāle, rapsis) Kurzemē un Zemgalē.

Pēdējo dienu pazeminātās temperatūras, kas nepārsniedza -7 grādus, sējumiem nav kaitējušas, jo tie pašreiz vēl ir ziemošanā. Mūsu Kurzemes un Zemgales konsultanti atzīmē, ka nav konstatēta ziemāju atdzīvošanās un veģetācijas atsākšanās. Daži rapšu lauki, kas vizuāli izskatās tukšāki, lielākoties jau bija cietuši no rudenī valdošā sausuma, kad rapšiem smagākās augsnēs bija apgrūtināta augšana un attīstība.

«Vidzemes un Latgales reģionus pašreiz klāj 5–10 cm bieza sniega sega, kas ļoti labi pasargā sējumus no zemajām temperatūrām. Konsultanti uzskata, ka janvārī valdošā ziema, kad dažos reģionos valdīja aukstums un nebija sniega segas, sējumiem postu lielos apmēros nebūs nodarījusi. Februārī, kad augsne atkusa, graudaugu lauki izskatījās vizuāli gaišāki, bet, apskatot tos tuvāk, tapa skaidrs, ka sals bojājis vien dažas lapas un to daļas. Riskam vairāk pakļautas bijušas rapšu lauku ceļmalas un pakalni, kur sējumi vairāk varēja ciest no kailsala, » informē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Šveices referenduma rezultāts vienlaikus būs indikators turīgās sabiedrības attieksmei pret valdošo naudas politiku, var arī viest korekcijas attiecībā uz tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū.

Vēlme pēc kaut kā «taustāma» vispārējā virtuālās naudas laikmetā – acīmredzami tā varētu raksturot šveiciešu 30. novembrī paredzēto referendumu par centrālās bankas zelta rezervju apjomu palielināšanu līdz 20% no kopējiem aktīviem salīdzinājumā ar 7,8% mēnesi iepriekš. Dažādas tautas nobalsošanas pat par šķietami sīkiem jautājumiem Šveicē ir ļoti populāras, un, lai arī katra sīkuma iztirzāšana ar vēlētāju palīdzību varētu šķist apgrūtinoša dinamiskai attīstībai, gala rezultāts ir sakārtota valsts un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanās. Šajā gadījumā referendums ir īpašs, jo tā rezultāts var vienlaikus būt indikators turīgas sabiedrības attieksmei pret pasaulē valdošo naudas politiku, kā arī viest zināmas korekcijas attiecībā uz pēdējos divos gados vērojamām tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū. Tās zināmā mērā ir uzskatāmas par trekno gadu uzdzīves sekām, kuru ietvaros dzīve uz nemitīga parādu pieauguma rēķina ir novedusi pie šobrīd vērojamā ekonomiskā paguruma un nemitīgas cīņas ar deflācijas draudiem par spīti tam, ka naudas drukājamās mašīnas ir strādājušas ar pilnu jaudu. Nav ekonomiskā pieauguma, nav inflācijas, līdz ar to arī vairs nav vajadzības pēc zelta kā stabilizējoša faktora, kas rodas, naudai zaudējot pirktspēju brīdī, kad patēriņa cenu indeksam ir vēlme piedzīvot izaugsmi.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Valdošā koalīcija šodien vēl nevienojās par ieceri atteikties no minimālām sociālām iemaksām un līdz 15% palielināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi no 1.janvāra.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka visi trīs koalīcijas partneri pilnībā nevienojās par pieņemamu redakciju, jo Vienotība to joprojām neatbalsta.

Savukārt abi pārējie koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienība, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK - uzskata šo risinājumu par pareizo, tāpēc rīt atbildīgās komisijas skatīs priekšlikumus par MUN likmes palielināšanu un atteikšanos no minimālām sociālām iemaksām.

Kā ziņots, Ministru prezidenta priekšlikums paredz atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi no 9% līdz 15%. Starp valdošās koalīcijas partijām pagājušajā nedēļā nebija vienprātības par atbalstu šim piedāvājumam, jo partija Vienotība nav uzreiz paudusi tam atbalstu, skaidrojot to ar nepieciešamību vispirms redzēt konkrētu ieceri un aprēķinus.

Rumānija, kur aizvadītajā nedēļā notika masu protesti pret valdības ārkārtas dekrētu par atsevišķu korupcijas noziegumu dekriminalizēšanu, atrodas vispārējā politiskā krīzē, otrdien uzrunājot parlamenta deputātus, paziņoja prezidents Klauss Johanniss.

Vairums Rumānijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dodas nepareizā virzienā, norādīja prezidents.

Neizsmejiet Rumāniju, saglabājiet ekonomisko izaugsmi, aicināja Johanniss.

Rumānijai nepieciešama valdība, kas ir caurspīdīga, kas valda paredzami dienasgaismā, nevis snaikstās pa naktīm, uzsvēra prezidents, acīmredzot norādot uz ārkārtas dekrētu, ko valdība pagājušajā nedēļā pieņēma vēlu vakarā.

Piesakot prezidenta uzstāšanos, Senāta spīkers Kalins Popesku-Taričjanu atzina, ka valstī ir "ļoti saspringta situācija". Tajā pašā laikā viņš un Rumānijas valdošās kreisi centriskās Sociāldemokrātu partijas (PSD) līderis Livijs Dragnja atteicās sasveicināties ar prezidentu, kad viņš ieradās parlamentā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nolēmis uzņemties iniciatīvu premjera amata kandidāta izvirzīšanā.

Vējonis šādi nolēmis rīkoties, jo valdošās koalīcijas partijas nav izmantojušas iespējas vienoties par jaunu valdību. Jau nākamnedēļ prezidents pats uzrunāšot iespējamos premjera amata kandidātus.

Nešaubos, ka šajā Saeimā var izveidot stabilu un rīkoties spējīgu koalīciju, uzsvēra prezidents un piebilda, ka koalīcijā ir jābūt visām pašreizējās valdības partijām.

Vējonis šodien žurnālistiem pēc neformālajām sarunām ar partijām atgādināja, ka decembra sākumā partijām izvirzīja nosacījumus un aicināja līdz šā gada beigām piedāvāt premjerministra amata kandidātus, iespējamos koalīcijas modeļus, kā arī redzējumu valsts būtisko jautājumu risināšanā. Joprojām nešaubos, ka šajā Saeimā ir iespējams izveidot stabilu, rīcībspējīgu koalīciju, kura spēs izlēmīgi rīkoties un atrisināt valsts attīstībai svarīgus un neatliekamus jautājumus, apliecināja Vējonis.

Īsi pirms vasaras saulgriežiem plašsaziņas līdzekļos izskanēja paziņojums par reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas vadošajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

No normatīvo aktu viedokļa teorētiski vērtējot šo situāciju, ir atzīstami, ka mazākumdalībnieki izmanto Koncernu likumā noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret nepieļaujamu ietekmes izmantošanu. Latvijas juridiskajā praksē tas notiek ļoti reti. Tomēr, iepazīstoties ar publiskajā telpā pieejamo prasības pieteikumu, jākonstatē, ka tās iesniedzēji koncernu tiesību mehānismus ir izmantojuši pretēji to mērķim un jēgai.

Pirmkārt, prasītājs lūdz piedzīt visu zaudējumu summu solidāri no visiem atbildētājiem, lai gan Koncernu likumā ir noteikta atbildība par zaudējumiem, kas radīti konkrētas prettiesiskas darbības – pamudinājuma noslēgt neizdevīgu darījumu vai veikt pasākumu – rezultātā. Tādējādi no prasības izriet, ka viens atbildētājs būtībā ir atbildīgs par cita atbildētāja veiktajām darbībām. Šāds regulējums neizriet no koncernu tiesību normām, kā arī ir pretrunā ar vispārējiem civiltiesiskās atbildības principiem.

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Valdošie politiķi un ierēdniecība izmisīgi meklē, kā papildus iegūt naudu valsts kasē, bet aiz tās neredz Latvijas iedzīvotājus, kuru skaits turpina sarukt, līdz ar to valsts īstenoto politiku nav pamata dēvēt par veiksmes stāstu

To intervijā DB saka a/s BDO Latvia izpilddirektors Egons Liepiņš.

Viņaprāt, alkatīgā vēlme iekasēt vairāk, nodokļu sistēmā veicot daudzus it kā sīkus grozījumus, noved pie tā, ka to prasības nav spējīgi izpildīt mazie un pat vidējie uzņēmēji, rezultātā reģioni paliek tukši, cilvēki turpina doties peļņā uz ārzemēm.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat jauno iniciatīvu – papildu naudu budžetā iegūt, samazinot nodokļu atlaides?

Tas liecina par valdību veidojošās koalīcijas politiķu neiedziļināšanos valsts attīstības iespējās, kad tiek likts priekšā pārskatīt vairākus desmitus nodokļu atlaižu. Ar saukli, ka valsts budžetam ir nepieciešami kārtējie daudzi desmiti miljoni eiro, tiek veikts mēģinājums paņemt papildu naudu no iedzīvotāju un uzņēmēju kabatām bez izpratnes, vai maksātāji to spēj un grib samaksāt. Rodas sajūta, ka Latvijā dzīvo miljardieri, nevis teju 370 tūkstoši nodarbināto un vēl ap 450 tūkstošiem pensionāru, kuru ienākumi nesasniedz pat minimālās algas līmeni un kuri knapinās, lai savilktu galus. Valdībā kā lakmusa papīrs tika pamēģināta PVN samazinātās likmes atcelšana bezrecepšu medikamentiem, skaļa kritika visos toņos to lika atmest. Ir idejas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu netieši (ar kadastrālo vērtību paaugstināšanu). Nodokļa paaugstināšana pati par sevi ir laba doma, bet risinājums nav piemērots. Proti, šis nodoklis neskar tikai tos cilvēkus, kuri strādā, bet arī pensionārus un maznodrošinātus iedzīvotājus, kuri arī ir Latvijas valsts iedzīvotāji. Nodokļa pieaugums būtībā var skart tieši maznodrošināto cilvēku slāni. Cilvēkam jābūt iespējai dzīvot savā īpašumā un jājūt drošība par nākotni. Viena no tādām drošībām ir tikai tādu maksājumu par mājokli veikšana, kurus cilvēks uzskata par nepieciešamiem. Es domāju saprātīga izmēra mājokli, kas ir vienīgā dzīves vieta. Par to nevajadzētu būt nekādiem nodokļiem un nodevām valstij. Ja valdošajiem politiķiem galvenā vērtība ir cilvēks, tad 70 gadus vecai kundzei nekustamā īpašuma nodoklim par vecumdienu mitekli ar piemājas zemi jābūt minimālam vai arī tā nav vispār, nevis nemitīgi pieaugošam. Nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā par īpašumiem, kuri nav cilvēka pamata dzīves vieta. Jo lielāks un dārgāks ir tāds īpašums, jo lielāks nodoklis. Tas būtu viens no veidiem, kā kompensēt ļoti nepieciešamo nodokļu samazinājumu darba samaksai. Turklāt tiek skandināts, ka lauku zemes kadastrālā vērtība ir ievērojami augstāka par to vērtību, no kuras tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis par lauksaimniecības zemi, taču tiek «aizmirsts», ka piena un gaļas iepirkumu cenas ir nokritušas bezdibenī, šā gada sākotnēji ļoti sausā un tagad ļoti lietainā vasara iecirtīs robus arī graudkopības biznesā strādājošajiem. Šādos apstākļos daļa politiķu uzskata par normālu palielināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par lauksaimniecības zemi. Tātad mazāki ienākumi, bet lielāki nodokļa maksājumi. Ko tas nozīmē? Pārdodiet savu lauksaimniecības zemi un brauciet projām? Bet kāpēc tad tiek piešķirta nauda visāda veida programmām par reemigrāciju?

Šī gada jūnija "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla" (LatBAN) biedru kopsapulcē tika ievēlēta jaunā biedrības valde.

Jaunajā valdes sastāvā turpmāko gadu darbosies privātie investori Helmuts Lejnieks, Juris Birznieks, Voldemārs Brēdiķis, Uldis Dzērve, Guntars Stabulnieks un Ansis Spridzāns. Par jauno valdes priekšsēdētāju ir izvēlēts Helmuts Lejnieks un viņa vietnieks būs Voldemārs Brēdiķis.

Jūnijā tiks organizēta pirmā valdes sēde, kurā jaunā valde vienosies par stratēģiskā mērķa izpildi un veicamajām aktivitātēm privātā riska kapitāla attīstībā.

"Par spīti ekonomiskajai krīzei un tās ietekmei gan uz privāto investoru darbību, gan LatBAN organizācijas darbību, lielu pārsteigumu radīja tas, ka 2020.gadā LatBAN biedri jaunuzņēmumos ir investējuši 1 800 000 miljonus eiro. Tāpat arī organizācijai pievienojušies vairāki jauni biedri gan tepat no Latvijas, gan no Beļģijas, Anglijas, Igaunijas," stāsta Juris Birznieks, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.