Jaunākais izdevums

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pamatkapitāls samazināts par vairāk nekā 45,9 miljoniem eiro - līdz 2,417 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 48 345 224 eiro, un to veidoja 24 172 612 akcijas divu eiro nominālvērtībā. Pamatkapitāls samazināts līdz 2 417 261,2 eiro, un to veido 24 172 612 dematerializētās uzrādītāja akcijas 0,1 eiro nominālvērtībā.

Lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu uzņēmuma akcionāri pieņēma ārkārtas sapulcē 25.februārī.

Jau ziņots, ka 2021.gada februārī Luksemburgas fonds "Duke" iegādājās "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi. Pēc kompānijas publiskotās informācijas, 2021.gada novembra izskaņā "Duke" īpašumā bija 98,048% uzņēmuma akciju, kamēr "P-D Management Industries-Technologies GmbH" piederēja 0,5191% akciju, bet citiem akcionāriem piederēja 1,4329% akciju.

"Duke" ir "Warwick" alternatīvo ieguldījumu fonda "European Opportunities Fund III LP", kuru pārvalda "Warwick Capital Partners LLP", Luksemburgas meitasuzņēmums. "Warwick" ir Londonā bāzēts ieguldījumu pārvaldnieks, kas darbību koncentrē uz Eiropas "special situations" jeb īpašos apstākļos nokļuvušiem uzņēmumiem, un tā pārvaldīto fondu pārvaldībā esošie aktīvi pārsniedz divus miljardus eiro.

2020.gadā "Valmieras stikla šķiedras" koncerna apgrozījums bija 95,84 miljoni eiro, kas ir par 3,3% mazāk nekā 2019.gadā, bet grupas zaudējumi no turpinātajām darbībām veidoja 2,26 miljonus eiro. Vienlaikus pašas "Valmieras stikla šķiedras" apgrozījums bija 83,206 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi veidoja 3,475 miljonus eiro.

"Valmieras stikla šķiedras" akcijas 2021.gada 18.jūnijā atbilstoši kompānijas akcionāru sapulcē pieņemtajam lēmumam izslēdza no biržas "Nasdaq Riga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotājs AS "Valmieras stikla šķiedra" pagājušajā gadā strādāja ar 127,922 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 36,8% un bija 6,154 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2022.gads sākās ar rekordlieliem pārdošanas apmēriem un vēsturiski zemu gatavās produkcijas krājumu atlikumu pirmajā ceturksnī, jo, pirmkārt, pēc vannu krāsns rekonstrukcijas bija jāizpilda 2021.gadā atliktie pasūtījumi. Otrkārt, piegādes ķēdes starp Āziju un Eiropu vēl arvien apgrūtināja augstas transporta izmaksas.

Šie apstākļi radīja iespēju vairāku pārdošanas cenu korekciju rezultātā uz klientiem novirzīt pieaugošās grupas izejmateriālu, dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksas, teikts vadības ziņojumā.

Riska vadības pasākumu ietvaros 2019.-2022.gada periodā uzņēmums pakāpeniski samazināja sadarbības apmērus ar biznesa partneriem Krievijā un Baltkrievijā, tāpēc karadarbības sākums 2022.gada februārī būtiski neietekmēja "Valmieras stikla šķiedras" grupas izejmateriālu piegādes un pārdošanas ieņēmumus. Tikai atsevišķi Krievijas piegādātāji nelielos apmēros piegādāja izejmateriālus stikla kausēšanas ražošanas procesa nodrošināšanai - šī sadarbība tika pārtraukta nekavējoties karadarbības sākuma posmā, un krietni pirms starptautisko tirdzniecības sankciju ieviešanas pret Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunas darbavietas reģiona iedzīvotājiem, AS Valmieras stikla šķiedra ražotnē pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība.

Tā darbosies līdztekus jau divām esošajām E-stikla un vēl vienai augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsnij. 14. jūlijā tika uzsākta jaunās krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas uzsākšanai un jau augusta sākumā tā varētu nodrošināt augtsvērtīgus eksporta produktus ārvalstu tirgiem.

“Mēs esam vienīgais Rietumu piegādātājs augstas temperatūras noturības stikla šķiedras produktiem. Mūsu klienti, sekojot līdzi kara izraisītajām sekām uz pasaules politiskās skatuves un saskaroties ar nedrošām produkcijas piegādes alternatīvām no sankcijām pakļautajām teritorijām un valstīm, kuru politiskie un ekonomiskie plāni ir apšaubāmi, meklē ilgtspējīgu piegādes ķēdi Eiropā. Redzot augošo pieprasījumu, mēs šobrīd palielinām savas ražošanas jaudas, lai spētu apkalpot šo tirgus sektoru,” stāsta AS Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels (Stefan Jugel).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pievēršoties elektroauto sektoram, Valmieras stikla šķiedra audzējusi apgrozījumu par 41%

Db.lv, 17.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Valmieras stikla šķiedra”, kas šogad atzīmē uzņēmuma 60 gadu pastāvēšanas jubileju, neto apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 128 miljonus eiro, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad uzņēmums strādāja ar 90,5 miljonu eiro apgrozījumu, informē kompānijā.

Uzņēmums arī spējis atgriezties iepriekšējā rentabilitātes līmenī. Pēdējo divu gadu laikā, pateicoties akcionāru ieguldījumiem un gūtajai peļņai, uzņēmuma pašu kapitāls ir palielināts par 50,5 miljoniem eiro.

Panākumus uzņēmums skaidro ar ražotnes darbības attīstīšanu elektroauto sektorā, sevi pierādot kā nopietnu izejmateriālu piegādātāju šajā jomā, uzvarot vairākos konkursos automobiļu rūpniecībā – elektromobiļu ražošanā bateriju elementu atdalīšanai un bateriju bloku aizsardzībai, piemēram, jaunajai Volkswagen Premium Platform Electric un Toyota bz4X.

“Pēdējie divi gadi uzņēmumam ir bijis liels pārmaiņu laiks, tāpēc esam gandarīti, ka augļi jau ir redzami un, par spīti globāla mēroga pandēmijai un ģeopolitiskiem satricinājumiem, AS “Valmieras stikla šķiedra” turpina uzrādīt augstus apgrozījuma un peļņas rādītājus. Kaut gan šie notikumi krasi mainījuši ierasto darba vidi, mums ir pavērušās jaunas iespējas un jauni tirgi, kuros sevi nostiprinām līdera pozīcijās. Pasaulē mūs atzīst kā inovatīvu, ilgtspējīgu un uz izaugsmi vērstu latviešu uzņēmumu, ko apliecina ne tikai mūsu izvirzītie attīstības, bet arī finanšu mērķi,” komentē AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi piecu miljonu eiro faktoringa aizdevumu stikla šķiedras ražotājam AS "Valmieras stikla šķiedra", informē bankā.

Aizdevums stiprinās uzņēmuma naudas plūsmu un likviditāti laikā, kamēr tiek veiktas būtiskas investīcijas ražošanas procesu energoefektivitātē.

"SEB bankas" pārstāvji atgādina, ka, investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunu darbavietu, "Valmieras stikla šķiedras" ražotnē ir pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība. Šobrīd ir sākta jaunās krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas sākšanai un augusta sākumā tā varētu nodrošināt eksporta produktus ārvalstu tirgiem.

"Faktoringa finansējuma piesaistei ir divi galvenie uzdevumi. Pirmkārt, nodrošināt papildus likviditāti jaunās stikla kausēšanas krāsns būvniecības laikā - jaunā krāsns ne tikai ļaus palielināt augstas pievienotās vērtības un līdz pat 1100°C termoizturīgu stikla šķiedras produktu ražošanas apmērus, bet arī nostiprinās uzņēmuma pozīcijas "Volkswagen" grupas un "Toyota" piegādes ķēdē, kas izrādījusi augošu pieprasījumu pēc šāda veida produkcijas. Un, otrkārt, ar faktoringu finansēsim ar darbības apjomu un apgrozījuma kāpumu saistīto apgrozāmo līdzekļu - debitoru un krājumu - pieaugumu," skaidro "Valmieras stikla šķiedras" valdes loceklis Mārtiņš Blaus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās enerģijas cenas apgrūtina Latvijas ražotāju konkurētspēju ārzemju tirgos, tāpēc valstij būtu jādomā, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus, domā Stefans Jugels, AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA valdes priekšsēdētājs.

Pēdējā gada laikā VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA energoresursu izmaksas pieaugušas 4,5 reizes, stāsta S.Jugels. Ja pirms kara par energoresursiem maksājām apmēram 800 tūkstošus mēnesī, tad šobrīd izmaksas sasniedz jau 3,5 miljonus eiro, atzīmē uzņēmuma vadītājs. Mūsu galvenie konkurenti nāk no Āzijas, pārsvarā Ķīnas, kur enerģijas cenas ir ievērojami zemākas, tāpēc šis aspekts kopumā noteikti samazina mūsu konkurētspēju ārzemju tirgos, teic S.Jugels, uzsverot, ka valstij būtu jāiesaistās enerģijas cenu regulēšanā.

Fragments no intervijas

Savu 60. jubilejas gadu VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA iesāka ar paziņojumu par apgrozījuma un peļņas pieaugumu 2022. gadā. Kā jums šajā sarežģītāja laikā izdevies tik būtiski uzlabot savus finansiālos rādītājus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" kā darba devēju pārstāvis un Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība kā darba ņēmēju pārstāvis 5.aprīlī ir noslēguši stikla šķiedras nozares ģenerālvienošanos, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Puses vienojās stikla šķiedras nozarē strādājošo darba ņēmēju minimālo bruto darba samaksas apmēru mēneša normālā darba laika ietvaros noteikt atbilstoši darbinieku kvalifikācijas līmeņiem.

Tostarp puses vienojās augstākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir divas reizes lielāks jeb 1400 eiro, vidējam kvalifikācijas līmenim paredzēt darba samaksu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 50% lielāks jeb 1050 eiro, bet zemākajam kvalifikācijas līmenim paredzēt atalgojumu, kuras minimālais līmenis, attiecībā pret 2024.gadā valstī noteikto minimālo darba algu, ir par 20% lielāks jeb 840 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Valmieras stikla šķiedra valdes loceklis Ģirts Vēveris

Armanda Vilciņa, 28.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājam ir jāredz tas, kam citi nenotic, un jāpārliecina par to arī savi darbinieki, tādā veidā kopīgi sasniedzot nospraustos mērķus, domā Ģirts Vēveris, AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA valdes loceklis.

Komandai biznesa veiksmes stāstā ir ļoti liela loma, tāpēc, lai gūtu panākumus, nepieciešama tāda komanda, kas ir spējīga pašorganizēties, spriež Ģ.Vēveris. Izcili, ja pietiek vien ar dažiem atslēgas vārdiem, ko visi uztver ja ne vienādi, tad vismaz līdzīgi kā futbolā – kad treneris pasaka kombināciju uzbrukumam vai aizsardzībai un katrs spēlētājs uzreiz zina savu lomu konkrētajā vietā un laikā, atzīmē VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA valdes loceklis.

Paver iespējas

Bērnībā lielas skaidrības par to, kas būšu pieaugot, man, atklāti sakot, nebija, atminas Ģ.Vēveris. “Vienīgais, ko atceros no bērnības, ka mums kaimiņos dzīvojusi zīlniece, kurai esmu atrādīts un viņa esot teikusi, ka būšot direktors. Es gan pieņemu, ka ne tādēļ šo pašreizējo profesionālo darbu daru. Visticamāk, sava loma ir bijusi daudziem citiem apstākļiem. Jau agri skaidri apzinājos, ka, lai virzītos uz priekšu, jāiegulda darbs, tāpēc strādāju algotu darbu gan vidusskolā, gan studiju laikā,” stāsta Ģ.Vēveris, kurš absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ķīmijas fakultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 04.04.2023

Dalies ar šo rakstu

Augstās enerģijas cenas apgrūtina Latvijas ražotāju konkurētspēju ārzemju tirgos, tāpēc valstij būtu jādomā, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka AS Valmieras Stikla Šķiedra (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas sāk svārstīties

Tēma

Privāto augstskolu absolventu sasniegumi

Enerģētika

Baltijas enerģētikas milžiem miljardu vērti plāni Latvijā

Būvniecība

Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi

Grāmatvedība

Digitalizācija pārņem finanšu pārvaldību

Investors

Bija īsts marta trakums

Pasaules ekonomika

Vai zviedri atcerēsies nabadzību?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalsts energoietilpīgajiem uzņēmumiem neatsvērs pieaugušās izmaksas

LETA, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijā konceptuāli apstiprinātais atbalsts energoietilpīgajiem uzņēmumiem neatsvērs pieaugušās izmaksas, norādīja stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

"Valmieras stikla šķiedra" kā energoietilpīgs uzņēmums pieteiksies valsts atbalsta programmai. Lai gan provizoriski absolūtā atbalsta summa varētu būt būtiska, tā tomēr neatsvēršot pat 10% no pieaugošajām enerģijas izmaksām.

Jugels atzīmēja, ka atzinīgi vērtē, ka tiek samazinātas papildu izmaksas par elektroenerģijas iegādi, vienlaikus pašreizējos apstākļos enerģijas tirgus un cenas ir jāregulē.

"Gāzes un elektroenerģijas jomā mēs saskaramies ar oligopola situāciju, izmantojot tā sauktās "enerģijas tirdzniecības biržas" "Nord Pool" un "TTF" kā instrumentu, lai manipulētu ar cenām un izmantotu negodīgas peļņas gūšanai," pauda "Valmieras stikla šķiedras" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bite: Ražotājiem cenu pieauguma amortizācija ir nepieciešama

Db.lv, 20.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu cenām saglabājoties tik augstām, kādas tās ir šobrīd, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama, tā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā norāda uzņēmēji.

Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu cenas, daudzi uzņēmēji ir vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par savām iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus, kā arī neskaidrību par iespējām uzņēmu darbību turpināt, saglabājot līdzšinējo ražošanas jaudu un kvalitāti.

39% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka energoresursu cenu pieaugums negatīvi ietekmē finanšu situāciju uzņēmumā un 22% norāda uzņēmuma attīstības iespēju samazināšanos. Aptaujas dalībnieki atzīmē arī to, ka apdraudēta ir uzņēmuma starptautiskā konkurētspēja, saistību izpilde pret sadarbības partneriem un saimnieciskā darbība līdzšinējā apmērā. Energoresursu cenām ilgstoši saglabājoties tik augstām, 45% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka būs jāpalielina savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu cena, bet 21% būs spiesti pārtraukt investīcijas uzņēmuma attīstībā. Aptaujas dalībnieki norāda arī parādsaistību apjoma palielināšanos, darbinieku skaita vai darba algu samazināšanu un ražošanas apjomu mazināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VSŠ: Par enerģiju maksāsim teju 10 miljonus eiro vairāk nekā pērn - kā to nosegt?

Db.lv, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska.

“Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%. Salīdzinot ar 2021. gadu, elektroenerģijas cena nu jau ir 4.5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6.2 reizes augstāka. Kas nozīmē, ka par enerģiju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzīgo izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportē uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attīstītām valstīm, šobrīd nav īsti skaidrs. Redzam, ka arī nepieciešamo izejmateriālu izmaksas aug. Visticamāk ir jāsāk runāt par zaudējumiem, nevis peļņu. Mēs un citi uzņēmēji ar šo krīzi cīnāmies paši, jo pagaidām neviens būtiskus instrumentus, kas palīdzētu ar šo neprātu tikt galā, nav piedāvājis. Nav nekādu vērā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attīstību. Neredzam steidzamu valdības rīcību krīzes pārvarēšanai, šeit nederēs plāni “kaut kad”, reakcijai jāseko tagad un tūlīt, jo daudziem laika vienkārši nebūs,” stāsta AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināts advokāts Edgars Lodziņš kļuvis par Cobalt Latvijas biroja partneri. Viņš ir 41. Cobalt Baltijas biroju apvienības partneris, pievienojoties banku un finanšu tiesību prakses grupas vadības komandai, lai veicinātu tālāku prakses attīstību un stiprinātu tās pozīcijas Baltijas valstu reģionā.

“Edgars birojā praktizē gandrīz 15 gadus un kopš pirmās dienas viņa degsme, mērķtiecība un profesionalitāte ir bijusi izcils piemērs citiem biroja kolēģiem. Mums ir bijusi iespēja sekot līdzi viņa veiksmīgajam karjeras izaugsmes ceļam, vērojot, kā viņš soli pa solim pilnveido savas zināšanas un nostiprina savu reputāciju banku un finanšu jomā. Edgars iemieso Cobalt vērtības un korporatīvās kultūras augstākos standartus, tāpēc mēs esam pilnīgi pārliecināti par viņu kā vērtīgu papildinājumu Latvijas biroja partneru grupai,” saka Lauris Liepa, Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris.

Starptautiskās juridisko pakalpojumu tirgus izpētes aģentūras Chambers & Partners, Legal 500 un IFLR1000 ierindo Edgaru starp Latvijas vadošajiem ekspertiem banku un finanšu tiesībās. Savas prakses laikā Edgars bijis iesaistīts vairāku reģionā nozīmīgu finansēšanas, vērtspapīru un uzņēmumu iegādes un pārņemšanas darījumu īstenošanā, tostarp sniedzis juridisko atbalstu visās Latvijas Republikas obligāciju emisijās starptautiskajos finanšu tirgos kopš Latvijas vērtspapīru emisijas programmas izstrādes 2013. gadā; konsultējis Eiropas Investīciju banku un Ziemeļu Investīciju banku saistībā ar 122,2 miljona eiro ilgtermiņa aizdevuma izsniegšanu publiskās un privātās partnerības (PPP) projektam, kura ietvaros tiks projektēts, būvēts, finansēts un uzturēts jaunais Ķekavas apvedceļš. Tas ir pirmais nozīmīgais PPP projekts Latvijā, kā arī pirmais liela mēroga PPP projekts Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 25.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūlija numurā lasi:

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik ir tikai daži ražotāji, kuri nodarbina vairāk nekā 1000 darbiniekus, kaut arī pavisam nesen tādu rūpnieku bija vairāk, bet ļoti daudz bija Latvijas neatkarības pasludināšanas brīdī, taču vairums no tiem ir izgaisuši.

SIA Lursoft apkoptie dati par lielākajiem darba devējiem pēc 2022. gada ziņām rāda, ka visvairāk cilvēku nodarbina lielo mazumtirdzniecības ķēžu uzņēmumi, tam seko veselības aprūpes kompānijas — slimnīcas un pasažieru pārvadātāji. Lai arī vēl pirms vairāk nekā 25 gadiem Latvijā bija uzņēmumi, kuros bija nodarbināti pat vairāk nekā 10 000 strādājošo, tomēr jau teju 20 gadus tādu vairs nav, jo ir veikta vairāku lielu kompāniju sadalīšana mazākās. Vienlaikus gadu gaitā ir pieaudzis to kompāniju skaits, kuras nodarbina no 500 līdz 999 darbiniekiem, kā arī no 1000 līdz 1999.

Lielākais darba devējs apstrādes rūpniecības sektorā ir AS Latvijas Finieris, kuram seko AS Valmieras stikla šķiedra un AS Olainfarm, pārējiem šīs sfēras uzņēmumiem nodarbināto skaits 2022. gadā bija mazāks par 1000. Interesanti, ka visi minētie lielākie apstrādes rūpniecības darba devēji ir veiksmīgi spējuši transformēties no padomju saimniekošanas uz tirgus ekonomikas sistēmu, kamēr tiem, kuri sākuši visu no nulles, tā arī 33 gadu laikā nav izdevies savu nodarbināto skaitu paaugstināt līdz minēto kompāniju līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Helmes” grupa, kuras sastāvā ietilpst arī IT uzņēmums “Helmes Latvia” iegādājusies 75% programmatūras izstrādes kompānijas “Trinidad Wiseman” akciju, paplašinot savu darbību Baltijas valstīs.

Stratēģiskā partnerība ir būtisks pavērsiens visiem grupas uzņēmumiem, ļaujot apvienot stiprās puses un zināšanas, kā arī sekmēt pakalpojumu kvalitāti. “Trinidad Wiseman” turpinās darboties ar līdzšinējo nosaukumu un vadības komandu.

Uzņēmuma “Trinidad Wiseman” 20 gadu pieredze ļaus paplašināt grupas sniegtos pakalpojumus tādās jomās kā pakalpojumu dizains, datu analītika, lietotāju pieredzes dizains un mākslīgais intelekts. “Baltijas IT uzņēmumi jau šobrīd demonstrē augstu konkurētspēju, kā arī labu cenas un kvalitātes attiecību, saņemot starptautisku atzinību un pievēršot ārvalstu investoru uzmanību. “Helmes Latvia” nākotnes plānos ietilpst spēcīgākas klātbūtnes nodrošināšana arī ārvalstu mērķa tirgos, tostarp Vācijā, tāpēc apvienošanos ar pieredzes bagāto un Igaunijā plaši pazīstamo IT kompāniju vērtējam kā ļoti būtisku. Tā viennozīmīgi stiprinās arī grupas kopējo konkurētspēju,” norāda “Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru