Finanses

Zādzību un negadījumu skaits liks celties apdrošināšanas cenām

Žanete Hāka, 12.07.2013

Jaunākais izdevums

Gada pirmajā pusē notikušo automašīnu zādzību un ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums veicinās apdrošināšanas polišu cenu kāpumu, paredz apdrošinātāji.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, apdrošināšanas cenu līmenis sarucis par 5,7%. Mēneša laikā kritums bijis par 1,2%, savukārt vidēji 12 mēnešos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, cenas augušas par 2,3%.

Apdrošināšanas tirgū kopumā vērojama stabilitāte un lēna, taču pakāpeniska, izaugsme, saka AAS Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse, piebilstot, ka laba izaugsme šī gada pirmajā pusgadā tika sasniegta veselības un dzīvības apdrošināšanas segmentos. Iepriekš prognozēta dzīvības apdrošināšanas izaugsme 10% apmērā, taču tirgus spējis panākt parakstīto prēmiju pieaugumu 18% apmērā. Arvien biežāk iedzīvotāji izrāda interesi par dzīvības apdrošināšanas produktiem, jo tie dod iespēju ne tikai apdrošināt dzīvību, bet arī veidot uzkrājumus un pelnīt, ieguldot naudu fondos. Jāuzsver, ka šobrīd nav ārēju faktoru, kas varētu ietekmēt tirgus stabilitāti, norāda I. Ķirse.

Savukārt veselības segmenta izaugsmi galvenokārt ietekmēja fakts, ka būtiski pieaudzis valsts iestāžu iegādāto apdrošināšanas polišu skaits, jo kopš 2012. gada janvāra atcelts aizliegums valsts iestādēm iegādāties apdrošināšanas polises, uzsver eksperte.

Runājot par privātpersonu apdrošināšanas segmentu, pašlaik ir grūti minēt pamatotus iemeslus kopējam apdrošināšanas cenu kritumam, tās drīzāk varētu dēvēt par sezonālām svārstībām, norāda AAS Balta tehniskais direktors Juris Kipļuks. Taču, ņemot vērā tirgus situāciju, šajā pavasarī atsevišķi apdrošinātāji ir veikuši OCTA cenu korekcijas, kas nozīmē, ka pēc pagājušā gada pavasarī piedzīvotās cenu paaugstināšanas šogad tās ir koriģētas, tādejādi ietekmējot kopējo apdrošināšanas cenu līmeni.

Tajā pašā laikā jāmin, ka šī gada pirmajā pusgadā ir būtiski pieaudzis auto zādzību un ceļu satiksmes negadījumu skaits, tāpēc sagaidāms, ka transporta apdrošināšanas segmentā cenas turpinās celties, paredz AAS Balta pārstāvis. Tāpat no auto dīleriem un servisiem apdrošinātāji saņem signālus, ka tuvākajā laikā palielināsies remontu izmaksas, kas arī, visticamāk, atstās iespaidu uz polišu cenām, viņš uzsver.

Transportlīdzekļu apdrošināšanas segmentos prēmiju apjoms nākamajā ceturksnī varētu saglabāties līdzšinējā apmērā, prognozējams pat neliels pieaugums, uzskata Ergo pārstāve, piebilstot, ka ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums un vidējo atlīdzības izmaksu palielināšanās tendence varētu ietekmēt OCTA pakalpojuma cenu – prognozējams, ka polises kļūs dārgākas. OCTA nozare nevar ilgstoši strādāt ar zaudējumiem un tās rentabilitātes problēmu risināšanai neizbēgami sekos polišu cenu pieaugums, kas atsevišķos klientu segmentos, kas ģenerē lielākās atlīdzību izmaksas tas varētu sasniegt līdz pat 20%, turpretī klientiem, kuriem nav atlīdzību vēstures pakalpojumu cenas varētu pat nedaudz samazināties, viņa norāda.

Tāpat abos segmentos sagaidāmais pakalpojuma cenu pieaugums, varētu notikt auto remonta uzņēmumu plānotā cenu kāpuma, tirgus konkurences un inflācijas dēļ.

Līdzīga situācija ir arī KASKO segmentā, kur paredzams neliels cenu kāpums, uzsver I. Ķirse. To ietekmē satiksmes negadījuma skaitu palielināšanās un jaunu transporta līdzekļu pārdošanas apjomu pieaugums, kas iespējams, pateicoties intensīvākas banku finansēšanas politikas atsākšanai.

Pieaugumu komercīpašuma apdrošināšanas segmentā ļauj prognozēt pozitīvās tendences ražošanas un eksporta jomā, kas savukārt veicina ražošanas līdzekļu, izejvielu un preču apdrošināšanas pieaugumu, norāda Ergo pārstāce. Privātajā segmentā paredzams apdrošināto objektu skaita pieaugums, ko veicina nekustamo īpašumu tirgus atdzīvošanās. Tomēr komercīpašuma segmentā apdrošinātāji joprojām strādā ar zaudējumiem, nespējot ilgtermiņā nodrošināt produkta rentabilitāti, tāpēc, tirgus situācijas spiediena dēļ, paredzams pakalpojuma cenu pieaugums, stāsta I. Ķirse.

Par spīti faktam, ka privātīpašuma segmentā cenas ir nepamatoti zemas, nav pamats domāt, ka tās varētu pieaugt. Visticamāk arī turpmāk tās būs stabilas, galvenokārt, sīvās tirgus konkurences dēļ.

Nekustamo īpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanā nav gaidāmas būtiskas izmaiņas, ja vien apdrošinātāji neveiks kādas ievērojamas mārketinga aktivitātes, piekrīt arī J. Kipļuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošināšanas nozarē jāienāk robotikai un mākslīgajam intelektam

Rūta Kesnere, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozarei ir vajadzīga visaptveroša digitāla stratēģija, kas ietvertu ne tikai pašapkalpošanos, bet arī robotiku un mākslīgo intelektu

Tā intervijā DB stāsta apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas:

Vai ir stingra korelācija starp apdrošināšanas pakalpojumu attīstību un iedzīvotāju pirktspēju? Kā tas ir Latvijā?

Šāda korelācija neapšaubāmi ir – apdrošināšanas nozare ir ļoti cieši saistīta ar katras valsts ekonomisko sniegumu attiecīgajā brīdī, un, palielinoties pirktspējai, palielinās pieprasījums pēc apdrošināšanas. Viens no rādītājiem, ko analizē nozares eksperti un kas liecina par katras valsts ekonomisko attīstību un iedzīvotāju pirktspēju, ir apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, šī attiecība nedzīvības apdrošināšanā ir 1,8%. Lielbritānijā tie ir 2,8%, Īrijā – 4%, Francijā – 3,2%. Pozitīva tendence, ka Latvijā pieprasījums pēc apdrošināšanas katru gadu palielinās. Ir jāsaprot, ka apdrošināšana ir vērtība. Piemēram, OCTA nereti tiek uztverta kā papildus nodoklis, nevis kā savas atbildības apdrošināšana. Citāda ir situācija, iegādājoties KASKO, ceļojumu un īpašuma apdrošināšanu – klienti saprot, ka līdz ar polisi iegūs lielāku drošību un sirdsmieru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiek veselības apdrošināšanā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada pirmajā ceturksnī pieaugušas apdrošināšanas atlīdzību izmaksas, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Visstraujākais izmaksu pieaugums (no pieprasītākajiem apdrošināšanas veidiem) ir bijis dzīvības apdrošināšanas sektorā, kur izmaksu pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, veido 33,9 %.Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas nozarē kopumā parakstīto prēmiju apjoms sastādījis 110,4 milj. eiro, kas ir par 8,1% vairāk nekā šajā laika posmā 2016. gadā. Klientiem atlīdzībās kopumā izmaksāti 70,9 miljoni eiro, kas ir par 16,1 % vairāk nekā 2015.gadā.“Parakstīto prēmiju apjoms ir lielāks nekā tika sagaidīts, kas apliecina, ka apdrošināšanas tirgus ir stabils un pierāda, ka Latvijas ekonomiskā situācija attīstās pozitīvi. Tiesa, turpinās pēdējo gadu tendence, ka klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms joprojām turpina augt straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms, kas, diemžēl, agrāk vai vēlāk var novest pie cenu kāpuma atsevišķos apdrošināšanas veidos” skaidro LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apdrošināšanas tirgus pieaugumu bremzē transports un būvniecība

Oskars Hartmanis, AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes priekšsēdētāja vietnieks, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos divos gados apdrošināšanas nozarē bija vērojama ļoti strauja, ar divciparu skaitļiem raksturojama attīstība. 2019. gadā izaugsme prognozējama ar viencipara skaitli, tirgus pieaugums Latvijā bijis aptuveni 7%.

Mazāku pieaugumu nosaka galvenokārt dažādi transporta apdrošināšanas veidi. Salīdzinājumā ar citiem apdrošināšanas veidiem te konkurence ir ļoti liela, un Latvijas tirgū katrs apdrošinātājs cīnās par klientu. Otrs aspekts, kas ietekmē pieauguma samazinājumu, ir lēnākie būvniecības tempi, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu finansējuma otrās kārtas noslēgumu nākamajos divos gados. Šai jomā ir nedaudz paradoksāla situācija: Latvijā trūkst darbaspēka, bet vietējie lielie būvniecības uzņēmumi aktīvi eksportē darbiniekus uz citām valstīm, galvenokārt Skandināviju un Vāciju.

Straujo attīstību tāpat bremzē norises banku sfērā un ne tikai saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijā, bet arī ikdienas biznesa operācijās – bankas ir no viena grāvja iebraukušas otrā grāvī. Regulējums ir tik strikts, ka to izjūtam arī mēs kā apdrošinātāji, tātad – finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuriem bieži jāveic, piemēram, ceļojumu apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas atlīdzību maksājumi uz ārvalstu kontiem, kas atrodas sankciju skartajos reģionos, tostarp Krievijā, Krimā, Turcijā. Šobrīd to praktiski nav iespējams izdarīt bez papildu skaidrojuma sniegšanas bankā, un tas attiecas uz visiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Apgalvojumi par to, ka uzkrājošie produkti ir pārāk dārgi, neiztur kritiku

SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads bija pirmais, kas OCTA segmentā apdrošinātājiem nesa peļņu.

Sagaidāms, ka tā tas būs arī šogad, intervijā DB stāsta akciju sabiedrības Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs.

Fragments no intervijas

Kāds ir bijis pērnais gads un kādu prognozējat šo?

Pagājušais gads apdrošināšanas nozarei kopumā ir bijis ļoti veiksmīgs – jūtam, ka mainās klientu vērtības un pieaug vēlme pēc stabilitātes, tātad arī apdrošināšanas. Baltas apgrozījums audzis par 18%, turklāt pieaugums bija vērojams gan privātpersonu, gan juridiskajā segmentā.

Ja skatāmies no apdrošināšanas pakalpojumu viedokļa, strauja izaugsme ir bijusi visos būtiskākajos apdrošināšanas veidos – gan OCTA un KASKO segmentos, gan veselības un ceļojumu apdrošināšanas veidos, gan privātā īpašuma apdrošināšanā. Relatīvi mazāka izaugsme bija vērojama juridiskā īpašuma segmentā, kur ēku un mantas pieauguma tempi ievērojami atpaliek no celtniecības nozares inflācijas, kas saskaņā ar lielo būvnieku aptauju 2018. gadā veidoja 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Digitālie apdrošinātāji Cachet ar startu Latvijā apmierināti

Anda Asere, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas apdrošināšanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Cachet" piesaistījis 1,1 miljonu eiro investīcijas, lai apgūtu jaunus tirgus un attīstītu esošos produktus, tostarp arī Latvijā.

"Investīcijas palīdzēs attīstīt mūsu ieceres daudz plašākā apkārtnē un arī produktu ziņā," saka Kalle Pallings (Kalle Palling), "Cachet" līdzdibinātājs. Gada laikā uzņēmums plāno ieiet trijos līdz piecos jaunos tirgos. Tuvākie mērķi ir Polija, Lietuva, Skandināvija un Lielbritānija. Tāpat iecerēts paplašināt produktu portfeli, piemēram, KASKO, apdrošināšanu elektriskajiem skrejriteņiem un koplietošanas automašīnām.

Šīs finansējuma kārtas investoru vidū ir Somijas riska kapitāla fonds "Icebreaker", kā arī iepriekšējās kārtas investori "Lemonade Stand" un "Techstars" un vairāki biznesa eņģeļi.

"Cachet" piedāvā mobilo lietotni, kas, ņemot vērā lietotāja auto izmantošanas paradumus un biežumu, spēj nodrošināt personalizētu pieeju transportlīdzekļa apdrošināšanas polises aprēķināšanā. Šis pakalpojums nodrošina, ka kopbraukšanas platformu auto vadītāji varēs ietaupīt apdrošināšanas polisei veltītos līdzekļus, nemaksājot par laiku, kad auto izmanto personiskām vajadzībām. "Igaunijā patiesi esam samazinājuši ievērojami cenu, bet Latvijā vēl skaļi nesaukšu skaitļus, jo pagaidām tirgū esam samērā īsu laiku. Tomēr nav runa par lētumu, bet gan godīgumu un caurspīdību. Jo vairāk informācijas un izpratnes ir, jo labākas cenas varam piedāvāt," teic Hedi Mardiso (Hedi Mardisoo), "Cachet" līdzdibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms audzis straujāk par klientiem izmaksāto atlīdzību apjomu

Dienas Bizness, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrības 2017. gadā Latvijā prēmijās parakstīja 468,9 miljonus eiro, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2016. gadā.

Savukārt atlīdzībās apdrošinātāju klienti pērn Latvijā saņēmuši 270,8 miljonus eiro, un tas ir par 9,3% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.

«Pagājušajā gadā nozare piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi. Pēc vairāku gadu pārtraukuma parakstīto prēmiju apjoms audzis straujāk par klientiem izmaksāto atlīdzību apjomu. Liela loma šajā pagrieziena punktā bijusi OCTA un dzīvības apdrošināšanas veidiem – palielinājās OCTA polišu cenas, un nodokļu reformas noteiktās likumdošanas izmaiņas sekmēja interesi par dzīvības apdrošināšanas līgumiem gada izskaņā,» vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātāji nav izņēmums, un arī mums 2020. ir bijis dīvains gads. Ir gan jāņem vērā, ka apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, tādēļ, ja mēs skatāmies uz parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomiem, tad tirgus joprojām ir "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas ir, pateicoties gan nobīdei, gan tam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuriem šajā laikā klājas labi. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā tās ir mūža pensijas, kur ir labs pieaugums, un tas faktiski izvelk visu dzīvības apdrošināšanas tirgu," teica Abāšins.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kritumu ekonomikā klasiski pirmie izjūt transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi - gan sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), gan brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO). Abos šajos apdrošināšanas veidos ir kritums par 10-15%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

LAA: Nav pamata domāt, ka OCTA cenu pieaugums ir nejaušība un var apstāties

Žanete Hāka, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts un pašvaldību iestādēm noteiktie veselības apdrošināšanas polišu griesti augošu cenu apstākļos liek izvēlēties aizvien liesākas polises, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Veselības apdrošināšana patlaban ierindojas starp nozīmīgākajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā, cenas aug nelielā apmērā, taču attīstība varētu būt straujāka, atzīst apdrošinātāji. Šā gada sešos mēnešos veselības apdrošināšanas prēmijās parakstīti 47,3 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērn šajā pat laika periodā un veido 21,9% no tirgus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Tas ir lielākais parakstīto prēmiju apjoms šajā pusgadā, un provizoriskie 9 mēnešu rezultāti liecina, ka prēmijās parakstīti 66 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn šajā pat laika periodā un veido aptuveni 20% no apdrošināšanas tirgus.

Apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda uz esošo problēmu – salīdzinoši zemie polišu limiti netiek līdzi augošajām cenām, tādējādi kompāniju klientiem jāizvēlas aizvien tukšākas polises.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Viņš atzīmēja, ka apdrošinātāju gūtā peļņa no OCTA apdrošināšanas 2018.gada deviņos mēnešos, kas bija vairāk nekā seši miljoni eiro, nav daudz, ja salīdzina ar zaudējumiem, kādus iepriekšējos gados apdrošinātāji cieta no šī apdrošināšanas veida, taču vienlaikus dod cerību, ka cenām turpmāk nevajadzētu mainīties uz augšu.

Tajā pašā laikā Stengrevics piebilda, ka OCTA polises Latvijā piedāvā deviņi apdrošinātāji un ir grūti pateikt, kādi konkrēti ir to turpmākie plāni. «Cenas nosaka apdrošinātāji, tāpēc man ir grūti pateikt, kādi būs viņu turpmākie plāni. Turklāt apdrošinātāji mums ir deviņi - daļa no viņiem, varbūt, plāno kaut ko mainīt, daļa - nē,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Veselības apdrošināšana joprojām pieprasīta un dārga

Elīza Grīnberga,speciāli DB, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augošās medicīnas pakalpojumu cenas sadārdzinājušas veselības apdrošināšanas polises, savukārt valsts un pašvaldības iestāžu vēlmi apdrošināties ierobežo normatīvos noteiktie limiti, kas līdz ar cenu kāpumu polises padara aizvien liesākas.

Pēc 2017. gadā piedzīvotā diezgan straujā parakstīto prēmiju apjoma pieauguma šā gada sākums veselības apdrošināšanā bijis pretējs, aktivitāte noplakusi. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati uzrāda, ka veselības apdrošināšanā gads sācies ar 14,4% kritumu, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 2,7%. Pagājušajā gadā kopumā šajā apdrošināšanas veidā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 81,4 miljonus eiro, kas ir par vairāk nekā 10% lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Tomēr, pretēji ierastajiem novērojumiem gada sākumā, kad aktivitāte palielinās, šis gads sācies diezgan kūtri, atzīst apdrošinātāji. LAA vadītājs Jānis Abāšins, komentējot tendences tirgū, uzsver, ka šajā gadā nav vērojams jaunu klientu pieprasījumu pieaugums pēc veselības apdrošināšanas komercklientu sektorā, taču vērojama lielāka interese pēc augstāka līmeņa apdrošināšanas programmām vai kādas papildu programmas iegādes darbiniekiem, piemēram, zobārstniecības pakalpojumu vai sporta nodarbību apmaksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gadā OCTA cenas augušas par vairākiem desmitiem procentu; tik straujš lēciens, kāds novērots šogad, vairs nav gaidāms, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) jomā aizvadīts skaļās diskusijās par polišu cenu kāpumu, par ko gan jau ilgus gadus brīdināja apdrošinātāji, taču nu ķērušies pie reālas darbības.

Kopumā OCTA tirgus 2017. gada sešus mēnešus noslēdza ar 6,2 miljonu eiro zaudējumiem. Zaudējumi OCTA nozarē gan nav nekas jauns, un pēdējo desmit gadu laikā ik gadu vērojamas to svārstības. «Latvijā OCTA apdrošināšanas cenas turpina augt, taču tik straujš kāpums kā pēdējā gada laikā vairs nav paredzams,» prognozē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un LTAB vadītājs Jānis Abāšins.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, salīdzinot 2017. gada septembri ar 2016. gada decembri, KASKO cenas ir pieaugušas par 29,6%, bet OCTA – par 82,2%. Ergo aplēses liecina, ka CSP dati attiecībā uz fiziskajām personām piemērojamām apdrošināšanas pakalpojumu cenām varētu būt diezgan precīzi. Savukārt cenu pieaugums juridisko personu segmentā ir mazāks, norāda Ergo Transportlīdzekļu apdrošināšanas nodaļas vadītājs Aldis Eņģelis. «Cenas pieaugums saistīts ar ilgstošu apdrošinātāju izmaksām neatbilstoši zemas OCTA cenas uzturēšanu, ko veicināja sīvā apdrošinātāju cīņa par katru klientu, zaudējumus sedzot no citiem apdrošināšanas veidiem,» skaidro Seesam Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu grupas vadītājs Renārs Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Auto saimniekus «spaida» no visām pusēm

Māris Ķirsons/Elīza Grīnberga, speciāli DB, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu straujais pieaugums raisa autovadītāju pārsteigumu, vienlaikus ir jautājumi par apdrošinātāju un to izraudzīto autoservisu cenrādi un termiņiem, bet reizēm arī godprātīgu rīcību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Daļa vieglo auto īpašnieku ir šokēta par OCTA polises cenas teju vai divkāršu pieaugumu. Vienlaikus iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā un izvēloties auto remontu apdrošinātāja noteiktā servisā, ne vienmēr tas tiek «saremonēts», izmantojot tikai un vienīgi jaunas detaļas, turklāt nereti atšķiras auto saimnieku un remontētāju viedokļi par saprātīgiem termiņiem. Jāņem vērā, ka kopš 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, ka kompensācija naudā no apdrošinātāja par ceļu satiksmes negadījumā cietušā auto remontu būs 70% no aprēķinātās zaudējumu summas. Tomēr var arī saņemt vairāk, ja vien tiek izpildīti izvirzītie nosacījumi. Proti, ja persona ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā ir saremontējusi transportlīdzekli un iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (TAB) rēķinu par remontu un tā apmaksu apliecinošu dokumentu, apdrošinātājs vai TAB atlīdzina starpību starp faktiskajām remonta izmaksām un iepriekš izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, nepārsniedzot 30% no aprēķinātās zaudējumu atlīdzības, kā arī faktiski samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas nepārsniedz zaudējumu aprēķinā norādīto PVN summu. Viss minētais gan ir tikai vairojis īpaši vieglo auto īpašnieku jautājumus par to, kas tad īsti notiek. Apdrošinātājiem ir sava taisnība, tāda ir arī legālajiem autoservisiem (detaļas maksā tik, cik maksā, nodokļus maksājošs serviss nevar samazināt pakalpojumu cenas, jo darbaspēka, īpaši kvalificētu meistaru algas «nestāv uz vietas», turklāt vēl jāspēj «noturēties pretī» tiem, kuri nodokļus maksā daļēji vai vispār nemaksā), savukārt vidējā līmeņa autoservisu pārstāvji vairāk runā par izdzīvošanu un līdz ar to maksimālu pretimnākšanu esošajiem klientiem (lai tie nemigrētu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot cenu izmaiņas gada laikā konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada septembrī bija par 6,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,8 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16.3 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %), olām (+9,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9 %), piena produktiem (+1,3 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0 %), kafijai (-4,4 %), augu eļļai (-8,8 %), mājputnu gaļai (-1,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.06.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju: +0.4%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada decembri: +0.1%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada aprīli: +0.5%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,6 % un pakalpojumiem – par 3,7 %. Cenu izmaiņas ilgākā laika periodā ir diezgan ievērojamas, un 2018. gada martā tās bija par 5,3 % augstākas nekā vidēji 2015. gadā. Precēm cenas pieauga par 4,3 %, bet pakalpojumi sadārdzinājās par 7,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupai un ar transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem arī pērn bija būtiska ietekme uz gada inflāciju.Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija pienam (+7,3 %) sviestam (+39,5 %), skābajam krējumam (+11,7 %), sieram un biezpienam (+2,6 %), kefīram (+8,9 %), jogurtam (+3,1 %), saldajam krējumam (+11,3 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+9,6 %), svaigiem augļiem (+7,8 %), olām (+17,6 %), maizei (+4,1 %), žāvētai sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+3,2 %), saldējumam (+8,6 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,4 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-19,6 %), cukurs (-32,2 %), kafija (-9,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) nozares darbības rezultātus 2017. gada 3 mēnešos, secināts, ka situācija ir kļuvusi ievērojami negatīvāka – zaudējumi tirgū ir vairāk nekā 2 reizes lielāki nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

OCTA zaudējumi šogad sasniedza 4,05 miljonus eiro, salīdzinot ar 1,96 miljoniem eiro pagājušajā gadā).

Šobrīd var teikt, ka katri 100 EUR, ko apdrošinātāji iekasē no OCTA polišu pārdošanas, tiem izmaksā 138 EUR, kas tiek izlietoti zaudējumu atlīdzību izmaksām, uzkrājumu veidošanai un iemaksām Garantijas fondā, kā arī apdrošinātāju administratīvajiem izdevumiem, paskaidro J.Abāšins.

Pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, par 9,6% palielinājies apdrošināšanas sabiedrībām un LTAB iesniegto zaudējumu pieteikumu apjoms. Tāpat par 7%, salīdzinājumā ar 2016.gada 1.ceturksni, pieaugusi vidējā atlīdzība par apdrošināšanas gadījumu.

Lai arī uz 2017. gada 31. martu Latvijā, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, par 2,7% samazinājies reģistrēto transportlīdzekļu skaits (1 029 149 transportlīdzekļi šogad; 1 057 216 transportlīdzekļi pērn), šī gada pirmajos 3 mēnešos gandrīz par 10% pieaudzis apdrošinātājiem iesniegto zaudējumu pieteikumu skaits (11 472 šogad; 10 472 – pagājušajā gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apdrošinātāji: vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumi?

Toms Kreicbergs - IPAS «Indexo» izpilddirektors, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās sabiedrībā plašu rezonansi izsauca INDEXO analīze par situāciju uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgū. Analīze atklāj, ka tirgū pieejamie produkti ir absurdi dārgi, klientiem ar garantiju rada zaudējumus vai arī tos nolemj minimālai peļņai.

Diemžēl nozares pārstāvju komentāri liecina, ka no pašiem apdrošinātājiem un ar tiem saistītajām komercbankām pārmaiņas nevaram gaidīt. Izskan izvairīšanās un maldi, bet uz centrālo jautājumu – vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumus? – atbildes nav dzirdamas.

Nepieciešams vien īsi pakavēties pie trim galvenajiem argumentiem, kurus pauduši nozares pārstāvji, lai saprastu situācijas nopietnību.

Konkurence risinot visu

9. maija LNT ziņu sižetā un citur Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins uzsvēra, ka komisiju līmeni uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas sakārto konkurence. Šis optimisms nav pamatots. Konkurence strādā efektīvi tirgos ar zemām barjerām ieejai un caurspīdīgām cenām. Cilvēks, kurš grib iegādāties mobilo tālruni, var apstaigāt piecus no simts veikaliem un viegli salīdzināt cenas, lai atrastu lētāko piedāvājumu. Tādēļ veikali ir spiesti sīvi konkurēt, un cenas dažādos veikalos ir diezgan līdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru