Rettenmeier grupa, ar galveno mītni Vācijā, Bavārijā, iegādājas Ikea Industry piederošo kokzāģētavu Inčukalnā, informē uzņēmuma valdes loceklis Rolands Rimicāns.

Kokzāģētavas pārstrādes jauda ir 330 00m m3 priedes zāģbaļķu gadā un tā atrodas vienā teritorijā ar SIA Rettenmeier Baltic Timber. Uzņēmuma 215 darbinieki turpinās darbu uzņēmumā.

Ar to Rettenmeier grupa palielina kopējo zāģēšanas kapacitāti no 2,5 milj. m3 uz 2,83 milj. m3. Ikea Industry kokzāģētavai Inčukalnā ir 150 000 m3 gadā žāvēšanas jauda, uzņēmumā ietilpst arī līmēto masīvkoka plātņu ražotne ar jaudu 10 000 m3 gadā.

Uzņēmuma iegādes darījuma rezultātā arī Rettenmeier un Ikea Industry kopuzņēmums A/S Inčukalns Timber pāriet Rettenmeier īpašumā . A/S Inčukalns Timber ir mežizstrādes uzņēmums un nodarbina 49 darbiniekus.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Ministru kabineta šā gada 11. decembra sēdē pieņemts lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu diviem kokrūpniecības uzņēmumiem - SIA AmberBirch un SIA Rettenmeier Baltic Timber.

MK lēmums paredz, ka šie uzņēmumi pēc nozīmīgu investīciju projektu pabeigšanas saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas.

SIA AmberBirch plāno izveidot saplākšņa ražotni, ieguldot tajā 26,45 miljonus eiro. Līdz ar to pēc investīciju projekta īstenošanas uzņēmumam piemērotā UIN atlaide būs 6,61 milj. eiro. Īstenojot šo projektu uzņēmums plāno sasniegt augstu produktivitāti un konkurētspēju, veicot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un tā rezultātā izveidojot pilna cikla ražotni augstvērtīga saplākšņa ražošanai no apaļkoku iepirkšanas līdz gala produktam ar lielu eksporta potenciālu. Projekta rezultātā ir plānots ražot gan tradicionālo bērza saplāksni, gan kompozītsaplāksni, izmantojot dažādus koksnes un nekoksnes materiālus. Uzņēmums plāno izveidot 208 jaunas darbavietas.

Krustpils lidlauka teritorijā taps 40 milj. eiro vērta SIA AmberBirch saplākšņa rūpnīca, bet Inčukalnā SIA Rettenmeier Baltic Timber investēs vairāk nekā 15,3 milj. eiro ražotnes modernizācijā, tādējādi audzējot nozares muskuļus.

Ministru kabineta sēdē vakar tika pieņemts lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu diviem kokrūpniecības uzņēmumiem - SIA AmberBirch un SIA Rettenmeier Baltic Timber. Lēmums paredz, ka šie uzņēmumi pēc nozīmīgu investīciju projektu pabeigšanas saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. Pēc Ekonomikas ministrijas informācijas, lielāko daļu saražotās produkcijas abi uzņēmumi plāno eksportēt, līdz ar to projektu īstenošanas rezultātā tiek prognozēts, ka 2025. gadā šo uzņēmumu eksportētās produkcijas apjoms būs aptuveni 82 miljoni eiro.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Investējot nedaudz vairāk par vienu milj. eiro, SIA Rettenmeier Baltic Timber paaugstinājis konkurētspēju; masīvkoka plātņu ražošanai vajadzēs izlietot mazāk koksnes, radušos atgriezumus pārstrādās briketēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Investīcijas veiktas, piesaistot ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas līdzfinansējumu 0,423 milj. eiro apmērā, kas gan vēl nav saņemts pilnā apmērā,» stāsta SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns. Pateicoties ES struktūrfondu līdzfinansējumam, bijis iespējams īstenot šo dziļākas pārstrādes projektu, jo tas saīsināja investīcijas atmaksāšanās laiku. Viņš atzīst, ka tādējādi plātņu ražošanai ir nepieciešams mazāks koka izejmateriālu daudzums un mazāks ir arī brāķa procents. «Lai palielinātu plātņu izmēru daudzveidību un vienlaicīgi samazinātu zudumus, ir uzstādīta zāģmateriālu garumā saaudzēšanas līnija un plātņu formatēšanas iekārta. Savukārt, lai plātņu ražošanas atgriezumus pārvērstu pārdošanai piemērotā produktā ar augstāku pievienoto vērtību, tika iegādātas koksnes atgriezumu smalcināšanas un briketēšanas iekārtas,» ieguvumus rāda R. Rimicāns. Kopumā ik gadu uzņēmums saražo aptuveni 20 tūkst. m3 egles masīvkoka plātņu.

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" neauditētais konsolidētais apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 250 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gadā, informē "UPB" pārstāvji.

Arī šogad apgrozījums plānots stabils, saglabājoties līdzvērtīgā līmenī. Tiek sagaidīts, ka interese par jauniem projektiem palielināsies šī gada otrajā pusgadā, kas apgrozījuma pieaugumā atspoguļosies nākamgad.

"UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš informē, ka būvniecības un būvkonstrukciju ražošanas nozarē 2023.gads ir bijis salīdzinoši stabilāks un paredzamāks. "UPB" grupa adaptējusies pieprasījuma izmaiņām un izejmateriālu cenu pieaugumam, un arī tirgus svārstības vairs nav tik krasas, kā tas bija iepriekšējos gados. Līdz ar to arī koncerna ražotnēs varam nodrošināt vienmērīgāku noslodzes līmeni.

D.Bērziņš norāda, ka šajos apstākļos priekšrocība ir bijusi "UPB" diversificētais produktu un pakalpojumu klāsts. Tas ļāvis operatīvāk reaģēt uz tirgus sabremzēšanos Skandināvijā, kas ir uzņēmuma galvenais eksporta reģions.

Meža nozares uzņēmumi pērn valsts budžetu papildinājuši ar 537 miljoniem eiro, kas ir teju divtik vairāk, nekā tika samaksāts 2018. gadā.

To rāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas apkopotā informācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem un pašu uzņēmumu sniegtās informācijas. “Valsts budžetā ieskatītās nozares naudas apjoms ir saistīts ne tikai ar darbaspēka izmaksu pieaugumu ( valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms palielinājās par 75%), bet arī ar koksnes un līdz ar to arī ar to izstrādājumu cenu izmaiņām, kā arī nozīmīgākā koksnes resursu piegādātāja VAS Latvijas Valsts meži iemaksāto dividenžu apjomu valsts kasē,” uz jautājumu, kas ir trīs nozīmīgākie faktori, kuri ietekmējuši meža nozares valsts budžetā samaksāto summu apjomu, atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

Meža nozares uzņēmumi 2017.gadā ir turpinājuši neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja produkcijas ražošana, globālā inflācija.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2017. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu pērn veica kokmateriālu tirdzniecības SIA Pata – par 25,68 milj. eiro. Tāpat iespaidīgu apgrozījuma kāpumu 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu uzrādīja gan AS Latvijas valsts meži, gan kokskaidu un OSB plātņu ražošanas SIA Kronospan Riga, gan SIA Rettenmeier Baltic Timber.

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedzis 220 miljonus eiro, un gads noslēgts ar peļņu, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums realizējis projektus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citās valstīs, palielinājis industriālās un enerģētikas būvniecības apmērus, kā arī uzsācis aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā.

UPB šogad plāno par 44 % palielināt investīcijas attīstībā un prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu.

“Centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši būvniecības nozari. Taču, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, esam spējuši ievērojami kāpināt apgrozījumu Latvijas tirgū un saglabāt stabilu pozīciju nozarē. Tikmēr mūsu eksporta reģionos, īpaši Skandināvijā, 2024. gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem aktivitātes rādītājiem pēdējā desmitgadē. Tomēr tirgus atkopšanās pazīmes bija redzamas jau 2023. gada vidū, un sagaidām, ka aktivitāte mūsu ražotnēs un būvlaukumos pieaugs 2025. gada otrajā pusē, kas atspoguļosies arī šī gada finanšu rādītājos,” skaidro UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Investējot vairāk nekā 140 miljonus eiro, Inčukalnā izveidots jaunais koksnes pārstrādes komplekss, kurš ļauj palielināt lielāku lietderīgo iznākumu, vienlaikus paaugstinot darba ražīgumu.

“Jaunais koksnes pārstrādes komplekss un tā iespējas nav salīdzināmas ar to, kas bija iepriekš,” skaidro SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns. Viņš atgādina, ka jau vairākus gadus Inčukalnā notikusi vērienīga koksnes produkcijas ražotnes modernizācija. “Šīs ieceres pirmie darbi tika uzsākti jau 2019. gadā, kad tika uzsākta jaunas gatavo izstrādājumu šķirošanas un iepakošanas līnijas būvniecība un skujkoka zāģbaļķu šķirošanas līnijas projektēšana, kam vēlāk sekoja jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas zāģēšanas un ēvelēšanas līnijas izveide,” skaidro R. Rimicāns.

Viņš norāda, ka vairāku — septiņu – gadu garumā īstenotie projekti šobrīd ir nodoti ekspluatācijā. “Šī investīciju projekta rezultātā ir izveidots viens no modernākajiem koksnes pārstrādes kompleksiem Baltijā un visā Eiropā, kas uzņēmumam ļauj sasniegt vairākus mērķus — lielāku lietderīgo iznākumu no ikkatra pārstrādājamā kubikmetra koksnes, augstāku produktivitāti — darba ražīgumu un efektivitāti,” uzsver R. Rimicāns. Viņš steidz piemetināt, ka realizētais investīciju projekts paaugstina darbinieku labbūtību, uzlabojot darba apstākļus, tostarp arī darba drošības jomā. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir sasniegt vērienīgā investīciju projekta mērķus ražošanas efektivizācijā, ar mazāk resursiem panākot lielāku ekonomisko ieguvumu efektu. “Ir nepieciešams veikt vēl vairākus darbus un pasākumus, lai šo iecerēto investīciju efektu sasniegtu un pilnībā izmantotu jaunās iespējas. Tas ir izaicinājums, bet tas ir pozitīvs izaicinājums,” tā R. Rimicāns. Pēc uzņēmuma mājaslapā pieejamās informācijas koksnes pārstrādes kompleksa jauda ir 1,04 milj. m3 zāģētu ēvelētu produktu un 30 000 t granulu gadā.