Jaunākais izdevums

Valstij piederošās kapitālsabiedrības, ja tam piekritīs ministrijas, pārvaldīs valsts kapitāla daļu pārvaldes birojs .

To paredz valdībā atbalstītais likumprojekts. Jārēķinās, ka tas regulēs gan valsts, gan pašvaldību iespējas veidot jaunus uzņēmumus, proti, tādus varēs veidot tikai tad, ja būs jānovērš tirgus nepilnības vai arī jādara stratēģiski svarīgs darbs. Valstij pieder 70 kapitālsabiedrības, septiņās ir izšķiroša ietekme, 65 – valsts līdzdalība ir mazāka par 50%.

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta sacītā, paredzēts daļēji centralizēt valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, veidojot īpašu valsts kapitāla daļu pārvaldes biroju. Tēriņi šādas iestādes izveidei un uzturēšanai 2014. g. plānoti 380 590 Ls, tajā skaitā 315 708 Ls kopumā 12 darbiniekiem, 105 000 Ls uzturēšanas izdevumiem. Jārēķinās, ka ne visas valsts kapitālsabiedrības varētu nonākt šī biroja paspārnē, jo attiecīgs lēmums būs jāpieņem valdībā.

«Ekonomikas ministrijas pārziņa esošā Latvenergo un Privatizācijas aģentūras pārvaldībā esošā banka Citadele tiks nodota biroja pārvaldībā, taču nevaru to teikt par citu ministriju rīcību,» tā uz jautājumu par nododamo uzņēmumu skaitu atbild D. Pavļuts. Viņš nenoliedza, ka esošo valsts kapitāla daļu turētāju pārvaldībā varētu palikt tādi uzņēmumi kā Latvijas dzelzceļš, Latvijas valsts meži utt. «Šeit nav princips – visu vai neko, bet gan – soli pa solim,» tā situāciju, kad daļa valsts kapitālsabiedrību atradīsies biroja pārraudzībā, bet daļa ne, komentē D. Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojumam plāno noteikt robežu - 7650 eiro mēnesī

LETA, 16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem atalgojums būs atkarīgs no uzņēmuma lieluma, tomēr tas nevarēs būt lielāks par 7650 eiro, rosina Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC sagatavotajos noteikumos rosināts algas apmēru valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un padomes locekļiem noteikt atkarībā no kapitālsabiedrības finansiālajiem rādītājiem, iedalot tās četrās kategorijās - maza kapitālsabiedrība, vidēja, liela vai īpaši liela.

Mazo kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem algas maksimālais apmērs mēnesī būs 3825 eiro, vidējas kapitālsabiedrības vadītājam - 6120 eiro, lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam alga nevarēs būt lielāka par 6885 eiro, bet īpaši lielo kapitālsabiedrību vadītājiem - ne lielāka par 7650 eiro.

Pašreizējie mēnešalgas apmēri ir noteikti, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējās mēneša darba samaksas apmēru, kas 2014.gadā bija 765 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sāks pārcelties uz Talejas ielu

Lelde Petrāne, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi 2014.gada 30.aprīlī parakstīto Apakšnomas līgumu ēka Talejas ielā 1 ir nonākusi VID kā apakšnomnieka rīcībā, informē dienesta pārstāve Evita Teice-Mamaja. Uzreiz pēc Apakšnomas līguma parakstīšanas ēkā tika uzsākti darba vietu iekārtošanas un mēbeļu uzstādīšanas darbi.

Dienests vērš uzmanību, ka laikā no 2014.gada 19.maija līdz 23.maijam uz ēku Talejas ielā 1 pārcelsies un darbu uzsāks VID Muitas pārvalde, kas līdz šim atradās 11.novembra krastmalā 17, VID Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centrs un Akcīzes pārvaldes klientu apkalpošanas centrs, kā arī Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, Nodrošinājuma pārvalde un Personālvadības pārvalde, kas līdz šim atradās Jeruzalemes ielā 1.

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima lems par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošanu

Dienas Bizness, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 16. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā skatīs Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl vairākos saistītajos likumos, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu darbības rādītājus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010. gadā, lai nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, lielākus ienākumus no šo uzņēmumu dividendēm, visiem pieejamu informāciju par to sasniegtajiem darba rezultātiem, kā arī profesionālāku uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Vienlaikus reformas īstenošana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā ieviešot tādus darbības kritērijus, kādi jau pastāv privātajā sektorā, jo īpaši biržas kotētajos uzņēmumos.

EM uzsver, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošana Latvijā ir vitāli svarīga uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)). Valsts un pašvaldību uzņēmumu efektīva pārvaldība ir viens no kritērijiem, kuru izpildi regulāri uzrauga OECD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM: Jāturpina virzīties uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā ietverts atlīdzības sistēmas izvērtējums, kā arī turpmākā rīcību atlīdzības sistēmas pilnveidei, informē FM.

FM ieskatā jāturpina virzība uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi un jāturpina īstenot pasākumus, kas vērsti uz iespēju neparedzēt jaunas amata vietas jaunu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu īstenošanai, tādējādi nepalielinot kopējo amata vietu skaitu valsts pārvaldes iestādēs un efektīvi izmantojot valsts budžeta resursus un cilvēkresursus.

Analizējot darba samaksas pieaugumu privātajā un vispārējās valdības sektorā (valsts tiešās pārvaldes institūcijas, pašvaldību institūcijas, valsts un pašvaldību kontrolētas kapitālsabiedrības), secināts, ka straujāks vidējās algas pieaugums pēdējos gados bijis privātajā sektorā. 2015. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, savukārt vispārējās valdības sektorā - par 6,7%. Privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir jau gandrīz par ceturtdaļu augstāka nekā pirmskrīzes laikā, savukārt darba samaksas pieaugums vispārējās valdības sektorā - 4,9%. Savā ziņā atalgojuma pieaugumu ietekmēja arī minimālās algas celšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētersone atkāpšanos no amata skaidro ar bezcerību valsts pārvaldes situācijas uzlabošanā

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone lēmumu atkāpties no amata pieņēmusi, jo nesaskata perspektīvu uzlabot situāciju valsts pārvaldē.

Pētersone šodien brīfingā uzsvēra, ka atlūguma iesniegšana nav saistīta ar draudiem vai psiholoģisko spiedienu.

Atlūguma iesniegšanas iemesls ir reformu neesamība valsts pārvaldē, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka notiek tikai plānošana un dažādu dokumentu kaudžu rakstīšana, taču reālas reformas valsts pārvaldē nenotiek. «Esam daudz ko darījuši, lai VID kļūtu modernāka un atvērtāka iestāde, tomēr jāattīstās ir visai valsts pārvaldei. Viens pats VID neko nepanāks,» skaidroja Pētersone.

VID vadītāja uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē neesot komandas ar kopīgu mērķi un viņa neredzot veidu, kā iekustināt visu valsts pārvaldi kopīgiem mērķiem. Daudzas lietas valsts pārvaldē esot bezjēdzīgas, no kurām daudzas lietas neesot iespējams mainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Veidos Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju

Žanete Hāka, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabineta komitejā (MKK) pēc ilgstošas saskaņošanas procedūras tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos, lai visos valsts un pašvaldību uzņēmumos ieviestu labai pārvaldībai atbilstošus principus un uzlabotu to darbības rādītājus.

«Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformu valdība apstiprināja pagājušā gada pavasarī, likumprojekti bija gatavi vasaras beigās, bet to saskaņošanas process ilga deviņus mēnešus un jau tuvojās riņķa dancim,» saka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka teju katrā saskaņošanas solī parādījās jauni iebildumi, turklāt par jautājumiem un risinājumiem, par kuriem konceptuāla vienošanās bija jau panākta.

Lai reforma stātos spēkā no 2014.gada, izšķiroša loma turpmākajā procesā būs Saeimas deputātiem. Šī ir viena no ilgāk atliktajām reformām atjaunotās Latvijas vēsturē, bet tās īstenošana ļautu uzlabot visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, lielākus ienākumus no dividendēm, visiem pieejamu informāciju par sasniegtajiem darba rezultātiem, profesionālāku vadītāju iecelšanu un mazākas uzņēmumu politizācijas iespējas, skaidro ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai mazākuma dalībnieki var paļauties uz Komerclikuma dalībnieku sapulces savlaicīgu sasaukšanu un norisi regulējošām normām?

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra kā aplī noslēgta ķēde

Andra Rubene, partnere, zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene; Raivis Znotiņš, jurists, Tark Grunte Sutkiene, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?

Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Situācija Valsts pārvaldē ir kritiska; ar jaunu koncepciju mēģinās noturēt profesionāļus

Dienas Bizness, 04.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija valsts pārvaldē vērtējama kā kritiska - tendence no valsts pārvaldes aizplūst profesionāļiem turpinās, norāda Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte.

Šodien Ministru kabinetā tiks prezentēta Valsts kancelejas sadarbībā ar ekspertiem izstrādāta cilvēkresursu attīstības koncepcija, kas paredz īstenot kardinālas pārmaiņas pašreizējā valsts pārvaldē.

«Izstrādātās koncepcijas īstenošana paredz ievērojami celt valsts pārvaldes konkurētspēju, lai noturētu un motivētu augsta līmeņa profesionāļus darbam valsts pārvaldes iestādēs, īpaši ņemot vērā faktu, ka ekonomiskās recesijas laikā veikto reformu rezultātā valsts pārvaldi atstājuši daudzi, spēcīgi eksperti,» norāda Upīte.

Arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norāda, ka situācija pēc recesijas pārdzīvošanas valsts pārvaldē nav mainījusies. Viņa LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka krīzes laikā tik atlaisti aptuveni 900 darbinieki, tomēr nesamazinājās darāmo darbu apjoms, kas lika augstas raudzes speciālistiem meklēt tālāku attīstību privātajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jāpieliek punkts kandidātu «iebīdīšanai» valsts amatos

Dienas Bizness, 07.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmas nopietnas pārmaiņas valsts pārvaldes darbā – gan tajā, kā amati tiek iegūti, gan atalgojumu sistēmā. Politiķiem – ministriem – grib atņemt tiesības vienpersonīgi lemt par valsts iestāžu vadītājiem un to vietniekiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas brīvzonas kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums - viena trešā daļa no Liepājas metalurga apgrozījuma

Vēsma Lēvalde, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 36 kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums 2012. gadā bija 107,76 miljoni latu, kas par 18,9 % pārsniedza 2011.gada veikumu.

Salīdzinājumam - a/s Liepājas metalurgs pērn pārsniedza 300 miljonu latu apgrozījumu.

Tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, brīvzonā audzis gan apgrozījums, gan darbavietu skaits, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2012. gadā palielinājies par 107 darbiniekiem.

2012. gada rezultātus ietekmēja labvēlīgā tirgus situācija, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības to izmantoja, ne tikai palielinot apgrozījumu, bet investējot savos uzņēmumos, kas nodrošinās stabilu darbību ilgtermiņā, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi sasnieguši 19,8 miljonus latu. No LSEZ kapitālsabiedrībām lielākos ieguldījumus 2012. gadā veikuši Liepājas metalurga saistītie uzņēmumi - LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs – 10,2 milj. Ls, kas paplašināja ražotni. Nozīmīgus ieguldījumus 2012. gadā veikusi arī LSEZ AS Liepajas Osta LM – 2,65 milj.Ls, kas iegādājusies portālceltni, divas pārkraušanas mašīnas un frontālo iekrāvēju, lai palielinātu kravu apstrādes ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas dome atlaidusi vairākus pašvaldības uzņēmumu valdes locekļus, arī Hlevicki

LETA, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Daugavpils pašvaldības kapitālsabiedrības nepamatoti no iedzīvotājiem guvušas 1,3 miljonus Ls

Gunta Kursiša, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības sniegušas pakalpojumus par ekonomiski nepamatotām un necaurskatāmām cenām, laikā no 2010. līdz 2012. gadam iedzīvotājiem radot nepamatotus izdevumus kopumā vismaz 1,365 miljonu latu apmērā.

Šāds secinājums radies Valsts kontrolei (VK), veicot revīziju par Daugavpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību.

Četru pašvaldības kapitālsabiedrību - Sadzīves pakalpojumu kombināts, Labiekārtošana D, Daugavpils lidosta un Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums - pakalpojumu cenas nav ekonomiski pamatotas, savukārt Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums revidējamā laika posmā apsaimniekošanas maksu nav noteicis atbilstoši tiesību aktiem, norāda VK.

Uzņēmuma Sadzīves pakalpojumu kombināts piemērotie sabiedrisko pakalpojumu tarifi nav caurskatāmi, jo kapitālsabiedrībā grāmatvedības uzskaite sabiedriskajiem pakalpojumiem nav nodalīta no kopējās grāmatvedības uzskaites, kā to nosaka tiesību akti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Konfliktu cēlonis ir organizāciju sistēmas, nevis darbinieki

Ieva Kukule, komunikācijas un korporatīvo attiecību eksperte, 19.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības doktors Ralfs Kimmels (Ralph H. Kimmel) savā ilggadējā pieredzē izpētījis, ka 80% gadījumu konflikta cēlonis organizācijā ir nevis darbinieki, bet organizācijas sistēma. Tas nozīmē, ka pat tad, ja vienu dienu vadība nolemtu pieņemt kardinālu lēmumu atlaist visus, lai šādi atrisinātu samilzušu konfliktu, pastāv liela iespēja, ka pēc laika konflikts atkārtotos ar tādu pašu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID vadītājas vietnieku Čerņecki pārceļ Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā; rotācijas skars 39 darbiniekus

LETA, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, līdz ar to patlaban ģenerāldirektora vietnieka noziedzības apkarošanas jomā amats ir vakants, šodien preses konferencē par veiktajiem pasākumiem VID darbības efektivitātes uzlabošanai un korupcijas risku mazināšanai sacīja dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus - 18 struktūrvienību vadītāji līdz 11.maijam tiks pārcelti citos VID amatos, bet vēl četri līdz 23.maijam sāks darbu ārpus VID.

No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tiks pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) informēja, ka uz Tieslietu ministrijas iestādēm tiek pārcelti pieci līdzšinējie Finanšu policijas darbinieki - Māris Kaminskis, Jurģis Kijoneks, Aivijs Lagzdiņš, Viesturs Burkovskis un Miks Indāns. Šie darbinieki turpmāk strādās Ieslodzījuma vietu pārvaldes Tiesvedības daļā un Tiesiskā regulējuma daļā. «Abas daļas pamatā strādā ar nacionālajām un starptautiskajām institūcijām, kā arī piedalās normatīvo aktu izstrādē,» piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rosina sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām par nelikumībām Ceļu pārvaldē

Elīna Pankovska, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina Ģenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības deviņas personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.

Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim četras a/s Ceļu pārvalde amatpersonas ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, lai noslēgto līgumu izpildes rezultātā iegūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus. A/s Ceļu pārvalde vajadzībām, izmantojot starpniekuzņēmumus, iepirktās izejvielas tika sadārdzinātas, kā rezultātā no Ceļu pārvaldes izkrāpti aptuveni 73 tūkst. Ls.

Izmantojot vairākus citus uzņēmumus, tai skaitā arī ārzonu uzņēmumus, šie finanšu līdzekļi tika legalizēti. Izmeklēšanas gaitā iegūtie pierādījumi dod pamatu uzskatīt, ka personas, kas bija iesaistītas starpniekuzņēmumos (tajā skaitā arī viena amatpersona), bija arī patiesā labuma guvēji ārzonu uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts un pašvaldību institūcijām kolektīvie pasākumi būs jāfinansē no atalgojuma budžeta

LETA, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.

Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.

Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde darbu sāks ar pagaidu vadītāju

LETA, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāma valsts pārvaldes un privātā sektora konkurence par talantu piesaisti, darba devēji vilinās ar atalgojumu un ieguldīs esošajos darbiniekos

Reforma valsts pārvaldē paredz, ka līdz 2020. gadam darbinieku skaitam ir jāsamazinās par 6%, tomēr šī gada pirmajos trijos mēnešos nodarbināto skaits valsts pārvaldē ir palielinājies par 0,76% – 31. martā valsts iestādēs strādāja nedaudz virs 44,8 tūkst. personu. Valsts budžeta iestādēs nodarbināto (tostarp pedagogu, ārstu, kultūras darbinieku, tiesnešu un citu) atlīdzībai izlietotajam finansējumam ir tendence palielināties.

Kļūst pievilcīgāki

Laikā, kad trūkst augsti kvalificētu darbinieku, vērojama darbaspēka novecošanās un jaunās paaudzes ienākšana darba tirgū, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, sacensība par labākajiem kadriem kļuvusi jo sīva. Kopējās tendences maina pieeju darba devēja tēla un darba vides veidošanai, kā arī personāla atlasei un piesaistei, arvien nozīmīga kļūst vadītāja loma. Lai novērstu darbinieku pāriešanu uz privāto sektoru, valsts pārvalde ir iecerējusi virkni pasākumu, lai kļūtu par pievilcīgu darba devēju. Tiek domāts ne tikai par to, kā atrast un piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet ieguldīts esošajos. 2017. gada vasarā Valsts kanceleja sāka Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmu. Valsts administrācijas skola ir iesaistījusies vairākos projektos, lai uzlabotu esošās mācību programmas, kā arī lai izveidotu jaunas apmācību programmas, ar kuru palīdzību tiktu sniegtas zināšanas kompetences paaugstināšanai ikvienam valsts pārvaldes nodarbinātajam. Valsts kancelejas eksperti atzīst, ka valsts pārvalde konkurē par talantu piesaisti ar privāto sektoru visās jomās, izteiktāka šī konkurence ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, projektu vadībā, inženierzinātnēs, kā arī par finanšu un medicīnas nozares speciālistiem. No privātā sektora darbā vadošos amatos uz valsts pārvaldi pārgājuši vairāki darbinieki, piemēram, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece, Neatliekamās medicīniskās palīdzības direktore u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

90% valsts pārvaldes darbinieku saņem atalgojumu, kas ir ievērojami zemāks par privātā sektora attiecīgā līmeņa speciālistu atalgojumu. Kritiska situācija vērojama mēnešalgu grupās, kurās iekļauti vecākie eksperti, IT speciālisti un augstākā līmeņa vadītāji, secināts SIA Fontes Vadības konsultācijas salīdzinošajā pētījumā par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma konkurētspēju ar privāto sektoru.

SIA Fontes Vadības konsultācijas pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča atzīst, ka «pēc pētījuma veikšanas ir skaidri redzams, ka atalgojums valsts pārvaldē ir ievērojami zemāks nekā privātajā sektorā, ar tendenci - jo augstāka pozīcija, jo lielāka atalgojuma starpība. Zemais atalgojums rada risku labāko darbinieku aizplūšanai no valsts pārvaldes, tāpat var rasties grūtības atrast darbiniekus, lai aizpildītu vakances.»

Pētījumu grupas vadītāja uzsver, ka kopējā darba tirgū atalgojuma izmaiņas jūtamas ik gadu, taču valsts pārvaldē algas nav paaugstinātas kopš ekonomiskās krīzes laikiem. «Vidēji kopš 2011.gada mēneša pamatalga privātajā sektorā ik gadu palielinājusies par 2-5%, savukārt gada kopējā alga, iekļaujot prēmijas un piemaksas, par 4-6%, tādēļ ir būtiski, ka valsts pārvalde seko līdzi tendencēm darba tirgū, lai nezaudētu savu konkurētspēju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima pieņem jaunu likumu par valsts uzņēmumu pārvaldību

Žanete Hāka, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz noteikt, kā turpmāk tiks pārvaldīti valsts un pašvaldību uzņēmumi. Jaunais regulējums nosaka šādu uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas, kapitāla daļu pārvaldības kārtību, kā arī sasniedzamo mērķu noteikšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Likums ir izšķirošs mūsu valsts dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Komisija paveikusi apjomīgu darbu, lai ieviestu vienotus standartus un augsta līmeņa caurspīdīgumu valsts uzņēmumu pārvaldībā, tādējādi uzlabojot visa šī resursa kopējo atdevi gan valsts un pašvaldību budžetiem, gan arī ekonomikai kopumā. Jaunais likums attieksies uz visiem valsts uzņēmumiem, arī ostām un teātriem, iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Jaunais regulējums aizstāj līdzšinējo likumu Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Līdz šim katra ministrija savas kapitālsabiedrības pārvaldīja pēc saviem ieskatiem, taču jaunais likums noteiks vienotu kārtību efektīvākai valsts uzņēmumu pārvaldībai.

Komentāri

Pievienot komentāru