Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.

Kā Dienai skaidroja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Artis Birums, uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības firma ir SIA, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji, bet likumā par šo nodokli nav paredzēts ES un valsts subsīdijas aplikt ar UIN.

«Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā,» neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: «Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis.» Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

«Situācijā, kad Finanšu ministrija aizliegusi izmantot atlaides dīzeļdegvielai, esam pataisīti par grēkāžiem,» pauž organizācijas Zemnieku saeima (ZSA) pārstāvji.

Kā ziņots, vakar Finanšu ministrija paziņoja, ka zemnieki, kas nolems doties palīgā sniega izvešanā un seku novēršanā, degvielu ar akcīzes atvieglojumu izmantot nevarēs. To, vai tiek ievērots šis nosacījums, īpaši kontrolēs Valsts Ieņēmumu dienests. Likumdošana paredz, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par degvielu, kuru izmanto tikai lauksaimniecības darbos, un sniega izvešana uz to neattiecas, tāpēc zemnieki nevarēs izmantot degvielu, kas pirkta ar atlaidēm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, akcentējot, ka nepieciešamo degvielu zemniekiem var nopirkt arī pašvaldība, kurai palīgā tie dodas.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

«Es tiešām nesaprotu, uz kādiem estētiskiem pamatiem balstās cilvēki, kas pārmet Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam (Gaismas pils) novecošanu vai ko citu,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Kanādā mītošais latvietis Alfons Kalns.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) pagājušajā nedēļā saņēma 50 000 latu lielu dāvinājumu no korporācijas Fraternitas Latviensis. To oficiāli pasniedza A. Kalns, korporācijas biedrs un elektroinženieris.

Vaicāts par pārmetumiem, ka celtniecībai atvēlēto naudu varētu iztērēt lietderīgāk, gan arī par to, ka projekts jau novecojis un vispār nepievilcīgs, A. Kalns teicis: «Es absolūti nepiekrītu. Vēl nesen kāds bija sarēķinājis, ka tad, ja sadalītu visiem pensionāriem vienu miljonu, katram sanāktu kādi 50 lati. Kas tad notiktu? Tos noēstu un nodzertu. Kad Andris (LNB direktors Andris Vilks) 90. gados Kanādā viesojās pirmoreiz, tad arī runāja, ka grāmatas novecos, visa lasīšana būs digitāla. Nekas tamlīdzīgs nav noticis! Tāpat kā sākumā runāja, ka līdz ar datoru izmantošanu samazināsies papīra patēriņš. Notika tieši pretēji.

Vienas nedēļas laikā pie mobilo sakaru operatora Bite Latvija vērsušies divi Latvijas Mobilā telefona (LMT) klienti, kas saskārušies ar nelikumīgu LMT rīcību šo uzņēmumu mobilā operatora nomaiņas procesā, Db informēja Bite.

Bite uzskata, ka LMT pārkāpj Regulatora apstiprinātos Numura saglabāšanas pakalpojuma noteikumus. Tā rezultātā radīti būtiski finansiālie un morālie zaudējumi diviem uzņēmumiem - Levadija Holding un Uzars celtniecība.

«Piesakoties mobilā operatora nomaiņai uz Biti, saņēmām no LMT rēķinu ar apmaksas termiņu tajā pašā dienā. Apstākļu dēļ elektronisko rēķinu atvērt varējām vien pēc divām dienām, līdz ar to arī apmaksu veicām 2 dienas vēlāk, bet, pat nesagaidot mūsu maksājumu, LMT ne tikai atslēdza ienākošos un izejošos zvanus, bet arī vienpusēji lauza līgumu, kā rezultātā mēs nevaram atgūt savus mobilo tālruņu numurus. Zvanot uz mūsu tālruņiem dzirdamais «Šāds numurs neeksistē» ir graujošs uzņēmuma reputācijai laikā, kad valstī valda krīze,» žēlojas Levadija Holding finanšu direktore Ilze Skujiņa.

Apdrošināšanas kompānija BTA ir neizpratnē par Ārlietu ministrijas paziņojumiem, sagrozot faktus par pušu apdrošināšanas tiesiskajām attiecībām. Ministrija iepriekš ziņoja, ka plāno tiesas ceļā piedzīt zaudējumus no BTA par priekšlaicīgi lauzto līgumu darbinieku veselības apdrošināšanai.

BTA mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece norāda, ka, iespējams, Ārlietu ministrija (ĀM) ar savu paziņojumu vēlējusies publiski attaisnot tās likumā noteiktās privilēģijas citu valsts iestāžu acīs, ar kurām veselības apdrošināšanas tiesiskās attiecības bija jāizbeidz.

BTA izbeidza veselības apdrošināšanas līgumus, ievērojot 2009.gada 1.oktobra Ministru prezidenta rezolūciju, saskaņā ar kuru iestādēm, kas noslēgušas veselības apdrošināšanas līgumus, kas finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, tika uzdots veikt nepieciešamās darbības, lai lauztu noslēgtos līgumus un panāktu ieguldīto valsts finanšu līdzekļu atgūšanu, skaidroja I.Priedniece.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, musli, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/ nozarē?

Kā uzņēmumu, tā nozari uzskatu par perspektīvu. Pārtika ir pamatpatēriņa prece, līdz ar to tā ir viena no stabilākajām nozarēm, jo pārtiku cilvēki lietos kā ekonomiskās izaugsmes, tā arī lejupslīdes laikos. Darbs šajā uzņēmumā ir dinamisks, līdz ar to arī aizraujošs. Šo uzņēmumu jūtu kā savējo gan produktu, gan lokācijas ziņā. Gandarī, ka tas ir spēcīgs Latvijas zīmols, ko ar gadiem izdodas celt un stiprināt, kā arī vest ārpus Latvijas. Mani profesionālie mērķi saistās tieši ar Dobeles dzirnavnieku. Vēlos, lai uzņēmums attīstās, ļaujot to dēvēt ne tikai par vienu no vadošajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā, bet par vadošo arī Eiropā. Protams, tas ir ambiciozs mērķis, bet bez ambīcijām nebūs izaugsmes.

Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, ar šādiem saukļiem īsu brīdi pirms oficiālās protesta akcijas sākšanās pie Eiropas Komisijas (EK) mājas pulcējušies apmēram 150 lauksaimnieki. Piketa dalībnieku vidū ir galvenokārt vidēja gadagājuma cilvēki, tomēr ir arī daudz jauniešu.

Piketa dalībniekiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem: Par Latvijas lauksaimniecību!, Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, Nedaliet Eiropas zemniekus - nedaliet Eiropu, kā arī daudz attiecīgu plakātu angļu valodā. Vairākiem zemniekiem rokās ir grozi ar zaļumiem - pētersīļiem, seleriju, dillēm, kā arī šķīvji ar sieru, kas tiek piedāvāts garāmgājējiem.

Skaļi saucieni nav dzirdami, piketētāji mierīgi sarunājas ar garām ejošajiem cilvēkiem, savukārt piketu uzrauga vismaz 50 Valsts policijas darbinieku.

Zemnieki piketa laikā EK pārstāvjiem plāno iesniegt 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina pārskatīt tiešo maksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās dalībvalstīs.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Savulaik Latvijā ironizēja, ka tā laika premjers Repše esot marsietis, jo no cilvēku reālās dzīves neko nesaprotot. Šobrīd diemžēl bieži vien rodas sajūta, ka teju vai visi valdībā nākuši no citas pasaules, dzīvo citā realitātē.

Lūk, daži piemēri.

Šajās dienās apbēdināja, patiesi ļoti apbēdināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar saviem izteikumiem par pārvaldīto nozari. Ja iepriekš ļoti ilgus gadus viņš bija zināms kā satiksmes jomu labi pārzinošs eksperts, tad nu, šķiet, pārtapis par vien budžeta resursus tērējošu birokrātu. Žēl, tiešām žēl, ja tas tā.

Runa ir par ministra uzstāšanos jūnija pēdējā dienā Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunkti. Tajā izskanēja virkne jautājumu, uz kuriem atbildes bija, maigi sakot, dīvainas. Latvijas dzelzceļu kādreiz uzturēja tranzīta pakalpojumi, tātad no pakalpojumu eksporta līdzekļiem nu slogs pāriet uz pasažieriem un caur dotācijām – arī uz visiem nodokļu maksātājiem. Tika jautāts, kas tiek darīts, lai atslogotu valsts un iedzīvotāju budžetus no dzelzceļa uzturēšanas, atkal veicinot, ka kravu pārvadājumi sedz vairumu izmaksu. Kāda atbilde? Ka plašā dzelzceļa infrastruktūra ir smags padomju laika mantojums, kas nu jāuztver kā slogs, jo kravu pārvadājumi samazinās, un ka visā Eiropā dzelzceļu pamatā finansē no pasažieru pārvadājumiem. Vai tā bija atbilde uz jautājumu? Nē.

Rīgas dome (RD) ir uzsākusi sarunas ar Zemnieku Saeimu un izvērtē iespējas piesaistīt sniega tīrīšanas darbiem zemniekus, kuriem ir nepieciešamā tehnika, paziņojis mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs).

Provizoriski sniega izvešanu zemnieki varētu uzsākt jau piektdien, DB sacīja Zemnieku Saeimas (ZSA) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Jau tuvākajā laikā pašvaldība izsūtīšot sarakstu ZSA ar objektiem, kur jāizved sniegs un pēc to apsekošanas, kas varētu notikt ceturtdien, un izvērtēšanas zemnieki varētu uzsākt darbu. Jo ir dažas īpatnības – iekšpagalmi, bērnudārzi, skolas, bet mēs esam pieraduši pie lielām platībām, skaidroja J. Lazdiņš, piebilstot, ka tīrīt iekšpagalmu nav tas pats, kas tīrīt pagasta centru. Līgumu par sniega izvešanu RD, visticamāk, slēgs ar kādu no organizācijām, kuras vārdu J. Lazdiņš vēl nenosauca, un zemnieki tiks ņemti kā apakšuzņēmēji. Arī iespējamā cena netiek nosaukta. Mums ir iespējas un resursi, bet Rīgas Domei vajadzība un tagad atliek vienoties par pakalpojuma cenu, teica Juris Lazdiņš. ZSA šajā procesā esot tikai sarunu vedējs, viņš piebilda.

Faktiski jau tradiocionāli tā īsti netiekot galā ar ziemas atnākšanu un tam sekojošo sniegu, šogad Rīgas dome izšķīrās par visnotaļ saprātīgu soli - aicināt talkā zemniekus ar savu tehniku, tādējādi ļaujot viņiem arī nopelnīt. Acīmredzot, vienojoties par šādu sadarbību, ne vienai, ne arī otrai pusei pat prātā neienāca, ka Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tādā veidā ir radīta vismaz viena ideja, lai cīnītos ar pelēko ekonomiku valstī.

Nav jau joka lieta - valdība tomēr ir apņēmusies šā gada laikā no ēnu ekonomikas nodokļu veidā atgūt 60 milj. Ls, lai gan ir skaidrs, ka teju nevienam no ministriem nav sapratnes, kā to izdarīt. Taču tagad nu ir tāda «iespēja» - zemnieki Rīgā!

Proti, VID ir apņēmības pilns kontrolēt lauksaimniekus, lai viņi, veicot sniega tīrīšanas darbus galvaspilsētā, neizmantotu bez akcīzes nodokļa iegādāto degvielu. Absurds! Protams, ir taisnība, ka sniega tīrīšana nav tas pats, kas lauka aršana, bet Linezera iela Rīgā nav lauksaimnieciski izmantojama teritorija. Tāpat var teikt, ka zemnieku palīdzība ir vajadzīga Rīgai, tāpēc lai arī šī pašvaldība domā, kā norēķināties ar lauksaimniekiem gan par pašu pakalpojumu, gan arī degvielu. Tomēr acīmredzot Andra Vilka (PS) vadītajai Finanšu ministrijai būtu jāatgādina, ka arī Rīga ar visu attiecīgās ministrijas ēku atrodas šīs valsts teritorijā. Kā jau minēts, savlaicīga sniega novākšana Rīgā allaž ir bijusi problēma. Un nevar būt tā, ka kādam tiek lūgta palīdzība, vienlaikus radot viņam papildu izdevumus.

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Vācijas reģionālo vēlēšanu rezultāti ir nopietns brīdinājuma signāls pie varas esošajiem politiķiem – konkrēts rīcības plāns ir akūti nepieciešams

Trijās no Vācijas federālajām zemēm nule noslēgušās reģionālās vēlēšanas. To iznākums vairākiem ārvalstu medijiem licis zvanīt trauksmes zvanus par ekstrēmi labējās partijas – AfD – spēku pieaugumu. Apsverot vēlēšanu rezultātus bez emocijām, šā brīža Vācijas kancleres Angelas Merkeles politika tik ļauni vēl neizskatās: AfD guvusi vairāk nekā 20% lielu atbalstu tikai vienā no trim federālajām zemēm, proti, Saksijā-Anhaltē, bet ap 70% vāciešu joprojām ir pret AfD labēji populistisko politiku.

Labējo politisko partiju spēku pieaugums jau iepriekš bijis vērojams arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Ungārijā un Polijā, taču nevar noliegt, ka Eiropas ekonomikas dzinēja – Vācijas – reģionālo vēlēšanu rezultāti izraisa pastiprinātu interesi, jo vairāk tāpēc, ka nākamā gada rudenī Vācijā ir gaidāmas arī parlamenta vēlēšanas. Protams, trīs federālo zemju vēlēšanu rezultātus nevar automātiski pārnest uz visu Vāciju, tomēr vairāki secinājumi ir izdarāmi. Bēgļu krīze ir pamatīgi sašūpojusi Vācijas sabiedrības noskaņojumu. Te pat nav runas par to, vai vairākums vāciešu ir par vai pret bēgļu uzņemšanu, robežu slēgšanu vai neslēgšanu. Tas, kas mulsina, ir saprotama plāna neesamība, ko ar uzņemtajiem bēgļiem darīt, kā viņus integrēt un kā vispār tālāk dzīvot. Salīdzinājumam austriešiem ir 50 punktu bēgļu uzņemšanas plāns, bet Vācijai, ja plāns vispār ir, tad Angela Merkele to tur stingri apslēptu. Līdz ar to iedzīvotāji vēlēšanās reaģē likumsakarīgi, jo cik var noskatīties uz to, kā politiķi turpina sevi slavēt, slēgt Austrumu bazāra cienīgus darījumus kā gadījumā ar Turciju, vienlaikus pieprasot no sabiedrības aklu uzticēšanos tam, ka viņu īstenotā politika ir vienīgā pareizā, pat ja ikdienā novērojamā situācija būtiski atšķiras? Nevar arī aizmirst, ka bēgļu uzņemšanas politika ir gana dārgs pasākums – Vācijas deklarētā gatavība uzņemt vienu miljonu bēgļu gadā pēc publiski pieejamās informācijas izmaksās ap 20 miljardiem eiro.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Strauji tuvojas šķiršanās eirozonas un Grieķijas kopdzīvē - šāds apzīmējums publiskajā telpa jau ir dots tiek procesiem, kas notisinās minētajā Dienvideiropas valstī pēc tur notikušajām parlamenta vēlēšanām. Un parasti jau mēdz teikt, ka nav jau dūmu bez uguns.

Proti, politiskā spēka Syriza, kam ir uzticēts veidot jauno valdību, līderis Aleksis Ciprs ir skaidri norādījis, ka iedzīvotāji par viņu balsojuši, lai tiktu atcelta starptautiskās palīdzības programma, kuras ietvaros valstij jāveic ievērojami budžeta tēriņu samazinājumi. Principā tādējādi tiek norādīts - jūs varat turpināt pumpēt Grieķijai naudu, bet mēs nedarīsim neko, lai dzīvotu taupīgāk, nemaz jau nerunājot par aizdotā atdošanu. Un šajā kontekstā būtu vērts izdarīt vismz trīs būtiskus secinājumus.

Pirmkārt, Vācijai un sociālistu pārņemtajai Francijai beidzot būtu jāpārgriež nabas saite ar Grieķiju, atbalstot tās izslēgšanu no eirozonas. Protams, tas radītu zināmas finansiālas problēmas šo abu ES lielvalstu pensiju fondiem, taču būsim godīgi - mūžīga auklēšanās tāpat nav iespējama. Turklāt kuluāros jau zināmu laiku netiek slēpts - lai gan oficiāli visas eirozonas valstis runā par tās nedalāmību, praktiski visa ES, ieskaitot tās lielvaras, jau ir sapratušas, ka grieķu aiziešana no tās ir laika jautājums. Nevar izslēgt, ka gan Vācijā, gan Francijā, visticamāk, notiek nopietni sagatavošanās darbi šim procesam.