Jaunākais izdevums

Pasaules vadošās meteoroloģijas institūcijas prognozē, ka 2019.-2020.gada ziema Eiropā gaidāma silta, Ziemeļeiropā - arī mitrāka nekā ierasts.

Eiropas Savienības programmā «Copernicus» pieejamā informācija liecina, ka neviens meteoroloģijas dienests neprognozē aukstu ziemu. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Baltijā galvenokārt prognozēta krietni augstāka par normu, dažas prognozes pieļauj iespēju, ka tā būs tuvu normai jeb ilggadējam vidējam rādītājam.

Sagaidāms, ka laikapstākļus Ziemeļeiropā ziemas lielāko daļu noteiks cikloni, kas nesīs siltu un mitru gaisu no Atlantijas okeāna, līdz ar to iespējams liels nokrišņu daudzums.

Eiropas ziemeļaustrumu daļā - Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļos - iespējama lielākā temperatūras pozitīvā novirze no normas.

Meteorologi atgādina, ka ilgtermiņa prognozes bieži vien nepiepildās un ka arī siltās ziemās mēdz būt barga sala periodi.

Vairāki pētījumi liecina, ka zema Saules aktivitāte veicina bloķējošu anticiklonu veidošanos un palielina aukstu ziemu varbūtību Centrāleiropā. Saules aktivitāte šobrīd ir viena no zemākajām novērojumu vēsturē. Tomēr cilvēka saimnieciskās darbības radītās globālās sasilšanas ietekme uz laikapstākļiem, visticamāk, ir lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ziema bez sniega šogad palielinājusi meža dzīvnieku un automašīnu sadursmju skaitu

DB, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā ziemā pieaudzis KASKO apdrošināšanas pieteikumu un atlīdzību apjoms par automašīnu bojājumiem, kas saistīti ar saplīsušiem stikliem, sadursmēm ar meža dzīvniekiem un dabas stihijas nodarītajiem postījumiem, liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Laika periodā no 2019.gada decembra līdz 2020.gada februārim 17,2% KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bija par saplēstiem stikliem salīdzinājumā ar 15,1% tajā pašā periodā gadu iepriekš. Savukārt dabas stihijas nodarīto postījumu īpatsvars pieaudzis no 0,4% līdz 0,9% gadījumu. Jūtami – no 0,4% līdz 1,1% gada periodā – palielinājies atlīdzību pieteikumu skaits par sadursmēs ar meža dzīvniekiem nodarītajiem bojājumiem.

"Sadursmes ar meža dzīvniekiem, iespējams, varētu būt bijušas biežākas bezsniega ziemas dēļ, kad redzamību uz ceļiem apgrūtināja tumšais gadalaiks, savukārt sniega trūkums atviegloja dzīvnieku vieglu nokļūšanu uz ceļa braucamās daļas," skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū

Anda Asere, 07.07.2020

Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Finanšu institūcijas "Altum" Zaļo grantu programmas ietvaros "Fiqsy" ir piesaistījis aizdevumu vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas. Ar laiku plānots palielināt auto skaitu Rīgā līdz vairākiem simtiem un tad skatīties ārpus Latvijas.

"Šogad saistībā ar Covid-19 cilvēki ir piesardzīgāki jaunām saistībām, tādēļ šobrīd ir labs mirklis, kad parādīties kaut kam jaunam - gan koplietošanas, gan elektrisko auto piedāvājumā. Šobrīd elektromašīnu skaits ir ierobežots, ir daudz mītu, kas jāpārvar, lai cilvēki sāktu braukt ar šādām mašīnām. Mēs ceram, ka ar šo projektu spēsim izdarīt grūdienu ne tikai koplietošanā, bet arī elektrisko automašīnu lietošanā, jo izaicinājums lielajām pilsētām nav mainījies - pilsētas centrā ir piesārņojums, katru gadu palielinās auto skaits, ir ierobežota vieta, kur novietot privāto transportu," teic Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc dažādība vajadzīga ne tikai šķīvī, bet arī transporta sistēmā?

Neils Balgalis, Uzņēmuma Grupa93 vadītājs, pilsētplānošanas eksperts, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā, pārvietošanās iespējās. Daudzi no mums, vēloties kaut kur nokļūt ātri, jau ierasti izvēlas vieglo auto. Nupat uzsāktā Autotransporta direkcijas un Pasažieru vilciena kampaņa «Pamēģini sabiedrisko!» izaicina atklāt citas iespējas.

Noteikti atradīsies oponenti, kuri teiks, ka nav nekā mobilāka par personisko automašīnu. Taču mobilitāte ir ne tikai iespēja pārvietoties ātri un bez šķēršļiem (ko pagrūti izdarīt ar auto rīta un vakara sastrēgumstundās), mobilitāte ir arī daudzveidība. Un tā pilsētas labsajūtai ir ne mazāk svarīga kā sabalansēts uzturs cilvēkam.

Kā atgūt līdzsvaru pilsētas satiksmē?

Mūsu valsts trīsdesmit gadus ir dzīvojusi uz vienveidīgas «auto diētas». Līdz neatkarības atgūšanai automašīnu bija maz, jo auto bija deficīta prece un vairums iedzīvotāju to vienkārši nevarēja atļauties. Pēc 1990. gada auto ietekme nemitīgi ir tikai augusi, automašīnai kļūstot ne vien par ērtību, bet arī statusa simbolu, lielā mērā dominējot mūsu ikdienā un nosakot mūsu paradumus. Piemēram, ja es varu 45 minūtēs atbraukt ar vilcienu no Jelgavas līdz Rīgai, bet pēc tam man jāpatērē vēl tikpat daudz laika, lai nokļūtu savā galamērķī Rīgā, nebraukšu es ar vilcienu, bet sēdīšos vien savā auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: No pavāres par īpašnieci

Žanete Hāka, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu skaits nav tik liels kā centrā, tā saimniecei Dagnijai Bižānei darba netrūkst.

Pavāra profesijā Dagnija Bižāne strādā jau 24. gadu. Sākotnēji kopā ar draudzeni devušās uz Vecrīgu darba meklējumos. «Bijām plānojušas pieteikties par trauku mazgātājām, taču Melnajos mūkos mūs pieņēma darbā par pavārēm. Tolaik šefpavārs bija Rolands Veide, kurš laikam manī saskatīja potenciālu, un tā arī sāku savu pavāra karjeru – sākotnēji strādāju par pavāra palīgu, bet mācījos un lēnām profesionāli augu,» viņa iezīmē karjeras sākumu. 2005. gadā darba līkloči aizveduši uz jaundibināto Lilastes restorānu Medzābaki, kur sākumā strādājusi par pavāri, vēlāk kļuvusi par šefpavāri. Drīz vien sākusies krīze un strādāt kļuvis grūti, līdz viņa nolēmusi iet savu ceļu – piedāvājusi banketu galdu klāšanu, un galu galā kopā ar draugiem iegādājusies krodziņu Zandarts Valmieras šosejas malā. Pēc kāda laika ceļi ar partneri šķīrušies un viņa pieteikusies darbā par pavāri Saulkrastu kafejnīcā Zap Lounge, kas iepriekš atradās Saltwater vietā. Tomēr īpašnieki nolēmuši darbu pārtraukt un kafejnīca nonākusi D. Bižānes īpašumā – sākot biznesu, viņa secinājusi, ka viegli nebūs un darba būs daudz, taču gaidāmās grūtības nav biedējušas. «Šādā mazā vietā pašam ir jābūt saimniekam, citādi nav iespējams strādāt. Tagad Saltwater strādā četri viesmīļi, trīs palīgi un seši pavāri. Strādāt sanāk bez brīvdienām, cīnāmies arī ziemā,» viņa atzīst. Tajā pašā laikā viņas pieredze liecina, ka nav nepieciešami lieli līdzekļi, lai sāktu darbu. «Pati šeit atnācu ar 600 eiro, man nebija liela finansējuma, lai uzsāktu darbu, taču viss izdevās – visu darījām paši. Nebija pat naudas, lai iegādātos galdus, tādēļ atradām vadu ruļļus, nolakojām tos, atradām paletes, ko sastutējām, – visus galdus un letes izgatavojām pašas. Vajag vien vēlēties, un tad arī viss izdosies, jābūt vien ļoti lielam gribasspēkam. Esmu cilvēks, kurš baidās no kredītiem. Šīs vietas izveidei tos neņēmu, līdz ar to nav tik liels spiediens un stress – labāk lēnām augu, nevis ņemu aizņēmumu, jo nav zināms, kas notiks rītdien,» saka D. Bižāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Rīgā, Lāčplēša ielā 123B, kurai 12.oktobrī vienā no stāviem iegruva griesti, nav ekspluatējama, tāpēc aptuveni 60 nama īrniekiem ir jāmeklē jauni mājokļi, pastāstīja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis, advokāts Roberts Kantsons.

Uzņēmuma nolīgtais būveksperts ir veicis ēkas apsekošanu un konstatējis, ka tā ir dzīvošanai bīstama un nav ekspluatējama. Saskaņā ar Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu, uzņēmumam ir uzlikts par pienākumu ēku nožogot, bet atsākt tās izmantošanu varēs tikai pēc visu nepieciešamo remontdarbu veikšanas.

Pēc Kantsona teiktā, namam jāatjauno ne tikai iegruvušie griesti, bet jāstiprina arī ēkas pamati, jo būveksperts konstatējis ēkas daļēju svēršanos, kas, iespējams, varētu būt bijis par iemeslu arī griestu iegruvumam.

Advokāts norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt, cik ilgā laikā varētu būt iespējams veikt visus remontdarbus, taču skaidrs, ka «tas nav nedēļu jautājums», jo būvdarbu veikšanu būtiski varētu ietekmēt ziema un gaidāmie laikapstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Restorāna Naples vadītājs: Restorānos labāki pavāri ir vīrieši

Monta Glumane, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sievietes var garšīgi pagatavot mājās, bet vīrietis redz visu citādāk, tāpēc var radīt inovācijas, izdomāt kaut ko nestandarta,» jautāts, kas ir labāki pavāri - sievietes vai vīrieši, sarunā ar biznesa portālu db.lv saka restorāna Naples vadītājs Dmitrijs Trušins.

«Ja paskatāmies pasaulē, visi slavenākie šefpavāri ir vīrieši,» viņš norāda.

Restorāns šovasar aizvadīs piekto sezonu un tā vadītājs atzīst, ka arī Naples saskaras ar darbinieku trūkumu. Viņaprāt, daudzi cilvēki joprojām turpina izbraukt no Latvijas. D.Trušins uzskata, ka, piemēram, viesmīļa darbs ir viens no grūtākajiem darbiem viesmīlības nozarē, jo visu laiku ir jākomunicē ar viesiem, neatkarīgi no tā, kas ir noticis, vienmēr ir jāsmaida.

«Pat tad, ja klients saka kaut ko nelāgu, tad tik un tā ir jāsmaida un laipni jāatbild. Viesmīļa un pavāra alga ir atkarīga no tā, cik daudz ir darba pienākumu un kāda ir darba pieredze. Domāju, ka visi faktori ir jāsaliek kopā un jāskatās, cik profesionāls ir darbinieks. Mums katru vasaru pirms sezonas ir darbinieku trūkums, jo ziemā strādā mazāk cilvēku. Protams, ka nepieciešami papildspēki, bet tos ir grūti atrast. Mums ir pamata sastāvs un papildu ņemam darbiniekus vasaras sezonai. Tas ir labi tiem, kuri studē Latvijā vai mācās ārvalstīs - atbraucot uz Latviju sezonas laikā var piestrādāt,» komentēja D.Trušins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Vēju paradīzes saimnieks: Atpūtnieks vairs nav impulsīvs

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valts Videnieks Pāvilostā nonāca kā jau daudzi rīdzinieki – sava vaļasprieka vindsērfinga dēļ.

Šī Kurzemes mazpilsēta ir viena no labākajām vietām Latvijā, kur nodarboties ar vindsērfingu. Tolaik Valts strādāja lielā, starptautiskā uzņēmumā Telia, 30 reizes gadā devās komandējumos. Sāka domāt, kā varētu pavadīt vairāk laika Pāvilostā, atvēra viesnīcu Vēju paradīze un beigu beigās secināja, ka jādzīvo šeit pastāvīgi.

Laivas stāv šķūnī

Uzņēmējdarbību Pāvilostā Valts sāka attīstīt 2002. gadā. Pēc Vēju paradīzes atvēra kafejnīcu Laiva, nodarbojās ar koka elektrolaivu būvi, vizināja ar tām tūristus, īrēja. Atpūtniekiem piedāvājums ļoti patika, taču pasākums ir ļoti sezonāls un vajadzīgi meistari, lai peldlīdzekli katru gadu sagatavotu darbam, un cilvēks, kas veiktu izbraucienus. Darbinieku resursa trūkuma dēļ tagad šajā virzienā vairs nestrādā un laivas stāv šķūnī. Tiesa, arī viesnīcas un kafejnīcas darbs ir ļoti sezonāls. Sākumā mēģināts strādāt visu gadu, tagad to vairs nedara. Ziemā štatu sarakstā paliek divi cilvēki, vasarā ir 15–20 darbinieku. «Jāsavāc kodols, kas katru gadu atgriežas, pārējos meklējam no jauna,» pieredzē dalās Valts. Pārsvarā darbinieki ir vietējie iedzīvotāji, jo nodrošināt dzīvesvietu būtu sarežģīti. Sezonālam darbam atsaucīgi ir vecāko klašu skolēni, studenti, pedagogi, kam vasarā garais atvaļinājums. Vēl darbinieku vidū ir cilvēki, kas ziemā strādā ārzemēs un vasarā atgriežas Latvijā. Vēju paradīzē ir maiņu darbs, un vismaz pusi laika iespējams pavadīt mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā

Ilze Žaime, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Skaistumkopšanas salona īpašniece: Strādāt nav viegli, taču ne uz vienu citu valsti braukt es negribētu

Žanete Hāka, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no uzņēmumiem, kas Saulkrastos spējis noturēties jau gandrīz 20 gadu, ir skaistumkopšanas salons Klēra. Tas tika atvērts 2001.gadā un bija pirmais skaistumkopšanas salons Saulkrastos.

Kā stāsta tā īpašniece Kristīne Ješus, laika gaitā salons mainījis atrašanās vietu, un patlaban izveidoti divi saloni – Klēra centrā un SPA salons Klēra Lukss, kas atrodas kompleksa Sun Republic teritorijā.

Tiesa gan, salonam ziemā nav viegli, viņa atzīst – vasarā iedzīvotāju skaits trīskāršojas, tad klientu ir daudz, savukārt ziemā salons turas uz pastāvīgajiem klientiem un piedāvātajām akcijām. Abos salonos speciālisti strādā ar vienu kosmētiku, taču Klēra Lukss pakalpojumu klāsts ir plašāks – šajā vietā atrodas SPA zona, kur vienlaicīgi var atpūsties arī vairāki cilvēki – pāris, draudzenes vai cita kompānija, tiek piedāvātas arī masāžas un citi pakalpojumi. Tāpat uzņēmums bērniem piedāvā Klēriņas akadēmiju, kas norit ballīšu stilā un kurā nelielas grupiņas meiteņu sapulcējas un apgūst kosmētikas pamatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana pieredze: Piedzīvot nakšņošanu bez elektrības

Monta Glumane, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas neesamību Ilze un Kristaps Čabļi pārvērtuši par efektu un saviem viesiem piedāvā nakšņošanu Bumbiermuižā bez elektrības.

No Rīgas kņadas noguruši, pirms aptuveni sešpadsmit gadiem viņi pārcēlās uz klusu lauku nostūri netālu no Ērgļiem. Brīvības garša, lauku idille bija tas, kas Kristapu aicināja pilsētas realitāti nomainīt pret laukiem. Nebija gan skaidrs, ar ko nodarboties. Lēnām, pamazām apgūtas saimniekošanas prasmes biškopībā, ogu/augļu vīnu radīšanā, kūpinātu/vītinātu desu gatavošanā, putnkopībā, aitkopībā, zirgkopībā – viss bija eksperimentēšana. Kad radās doma mēģināt darboties tūrisma virzienā, bija skaidrs tas, ka jāpiedāvā viesiem īstums, apstākļi, ko iepazinuši paši, dzīvodami un izdzīvodami laukos.

Bērnībā bija iemīļots teiciens «bumbiera laišana», kas nozīmē foršu atpūtu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, – padarīt kādu mazu, noderīgu darbiņu – salasīt ogas, sakrāmēt malku, pie viena izbaudīt dabas doto skaistumu. Iegādājušies nelielu īpašumu, nodēvēja to par Bumbiermuižu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Baltā kāpa Saulkrastos darbu sākusi šā gada martā un tās izveide bijusi sens tā īpašnieku sapnis.

Kafejnīcas pirmsākumi rodami pirms 15-20 gadiem, kad blakus autostāvvietai bija mazs namiņš, kurā varēja iegādāties uzkodas. Saskatot potenciālu un lielo Baltās kāpas apmeklētāju skaitu, radusies doma par ko lielāku, līdz pienāca brīdis šīs idejas īstenošanai, stāsta īpašnieku pārstāve Anna Blaua.

Projekta realizācija aizņēmusi aptuveni 2 gadus. Baltā kāpa kā tūrisma objekts daudziem ir zināma un ir viens no objektiem, kas piesaista viesus - gan vasarā, gan ziemā uz šejieni pastaigāties brauc tūristi un nāk vietējie iedzīvotāji, tāpat vietu iecienījuši kāzinieki. «Sevi gan saucam par kafejnīcu, taču piedāvājam restorāna līmeņa ēdienu. Mums ir paveicies ar šefpavāru, kurš katru dienu mēro tālu ceļu, lai gatavotu ēdienu mūsu apmeklētājiem. Kā jau visā nozarē, arī ar darbinieku atrašanu ir problēmas – ir cilvēki, kas brauc no Ādažiem, Siguldas un citām pilsētām,» viņa atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Accenture ziemā plāno apmācīt vairāk nekā 100 cilvēkus karjeras uzsākšanai IT nozarē

Žanete Hāka, 14.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture ziemā plāno apmācīt vairāk nekā 100 cilvēkus karjeras uzsākšanai IT nozarē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums piedāvā pieteikties ziemas IT mācībām un praksei Accenture bootcamp, lai 1–4 nedēļu laikā apgūtu IT pamatzināšanas un iemaņas karjeras uzsākšanai. Ziemā uzņēmums sniedz iespēju pieteikties dažādiem mācību kursiem, lai ikviens varētu atrast sev noderīgu apmācību programmu – gan cilvēki ar IT zināšanām, gan tie, kuru spēcīgā puse ir matemātika vai svešvalodas.

Mākoņskaitļošanas automatizācijas mācībās būs iespēja uzzināt par dažādām mākoņplatformām un automatizācijas iespējām, testēšanas automatizācijas mācībās varēs iegūt praktisku pieredzi programmatūras testēšanā.

Robotikas procesu automatizācijas un virtuālo aģentu apmācībās būs iespēja apgūt pamatus, lai nākotnē, pilnveidojot zināšanas, varētu kļūt par speciālistiem, kas rada robotus un strādā ar mākslīgā intelekta risinājumiem. Ziemas Accenture bootcamp apmācību sezonā plānotas arī Java, SAP, Oracle un projektu vadītāja asistenta mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupa iegādājusies franšīzes tiesības globālās ātrās ēdināšanas ķēdes Burger King attīstībai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas valstis ir vienas no tām retajām valstīm Eiropā, kurās šobrīd nav šīs ķēdes restorāni.

Saskaņā ar šo līgumu Tallink Grupa, kas atvēra pirmo peldošo Burger King restorānu 2016. gadā, šobrīd papildus iegādājusies ekskluzīvas franšīzes tiesības Burger King ķēdes attīstībai Baltijas valstīs. Kompānija atvērs Burger King restorānus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākamo gadu laikā, un saskaņā ar līgumu katra atvērtā restorāna licences darbības laiks būs 20 gadi. Pirmos restorānus Igaunijā plānots atvērt šajā ziemā.

«Vispazīstamākais Burger King produkts ir WHOPPER® burgers, kas pēdējos 60 gadus raksturojis īstu Amerikāņu burgeru visā pasaulē,» sacīja Paavo Nogene, AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs.

«Tallink veica vēsturisku darījumu jau 2016. gadā, atverot ķēdes pirmos restorānus uz kuģiem, un šobrīd mēs atkal radām vēsturi, atvedot WHOPPER® burgeri un arī citus populāros Burger King produktus cilvēkiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo ziemu ietekmē bezradžu ziemas riepas ir dominējošā pircēju izvēle, turklāt aizvien vairāk popularitāti gūst t.s. Eiropas tipa ziemas riepas.

Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, radžoto riepu pieprasījums ar katru gadu strauji samazinās. Pēdējie mohikāņi, kas joprojām tās uzticīgi izmanto, ir tie autovadītāji, kuri dzīvo Ziemeļlatvijā vai kuriem darbs vai hobijs saistās ar agru celšanos un attiecīgi agru braukšanu, proti, tad, kad specializētie dienesti vēl nav tikuši līdz ceļu attīrīšanai vai kaisīšanai. Tāpat daži tēvi savu meitu pirmajam auto un pirmajam ziemas pārbaudījumam izvēlas riepas ar radzēm. Visbeidzot vīri, kas nav droši par savu laulāto draudzeņu braukšanas meistarību, arī bieži vien raugās radžoto riepu virzienā. Pārējos gadījumos bezradžu riepas ir galvenā izvēle. Pagaidām mīkstā sastāva ziemas riepas ir līderpozīcijās, taču plāno ziemu un piedāvājuma pilnveidošanās ietekmē Eiropas ziemas riepu īpatsvars strauji palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogu raža šogad Latvijā varētu būt lielāka nekā pērn, norāda Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Pēc viņas teiktā, ja pēkšņi neuznāks liels sals, tad šogad pietiekošā daudzumā ienāksies ļoti laba melleņu, zemeņu, dzērveņu un aveņu raža, kas varētu pārsniegt iepriekšējā gadā ievāktās ogu ražas apmēru.

"Ja ziemā būtu bijis aukstums, būtu draudējis izsalšanas risks, bet ziema bija bez sniega un viss ir kārtībā," sacīja Rudzāte.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja piebilda, ka arī ķiršu raža šogad varētu būt laba, ja vien salnas ziedēšanas laikā nebūs kaitējušas konkrētās saimniecībā.

Vienlaikus viņa pauda bažas, vai visu izaudzēto izdosies novākt labas ražas gadījumā. Ogu lasīšanu nav iespējams automatizēt, jo daudz ogas nevar vākt ar kombainu. Tajā pašā laikā jau iepriekšējos gados ir saasinājies darbaspēka trūkums augļu un ogu nozarē, un būs liela problēma arī šogad. Arī ar bezdarbnieku piesaisti ogu lasīšanas darbiem nesekmējas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šie cilvēki nevēlas darīt šo darbu neatkarīgi no samaksas. Tāpat ir potenciāls arī labai augļu ražai, ja vien bites augļkokus būs pietiekami apputeksnējušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīga dārza tehnika ir nopietna investīcija, tādēļ lēmumam par iegādi jābūt pamatotam un pārdomātam. Nesezona, kad aiz loga ir tumšs, kluss un apsnidzis, ir īstais laiks, kad pārdomāt pirkumus nākamajam darba cēlienam. Lūk, pieci iemesli, kāpēc ir vērts nopietnus lēmumus pieņemt tieši ziemā!

1. Nav steigas

Tehnika, kas tiek iegādāta dārza sezonas laikā, visbiežāk ir akūti nepieciešama, līdz ar to šī nepieciešamība darbojas kā spiediens un steidzina lēmuma pieņemšanu. Ziemā savukārt nav nekādu neatliekamu darbu dārzā, tādēļ mierīgi var apdomāt visus par un pret, izsvērt vajadzības un pārskatīt budžetu.

2. Tirgotāju cenu politika

Aktīvi sekojot piedāvājumam ilgākā laika posmā, iespējams izvēlēties labāko brīdi, kad tiek piedāvāta izdevīgākā cena. Piemēram, robotizētais zāles pļāvējs ir dārgs pirkums, taču reti – akūts. Attiecīgi pirms iegādes var mierīgi pārlūkot piedāvājumu, noskaidrot tirgotāju atlaižu politiku un iegādāties tieši tad, kad cena ir vislabākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO,VIDEO: Vīnkalnu veiksme slēpjas detaļās

Monta Glumane, 04.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Evija Trifanova/LETA

Bizness ir veiksmīgs, jo mēs un darbinieki esam iedziļinājušies detaļās, domā "Vīnkalni" Pils mājas saimnieki Evija un Artis Žentiņi.

Ģimene pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas darbošanās gan piemājas saimniecībā "Vīnkalni", gan izbraukumos plāno atvērt picēriju Rīgā.

Aizvadītā gada septembrī apritēja desmit gadi, kopš Žentiņi sāka cept picas un brīvdabas picērijā "Vīnkalnos", Beverīnas novadā, piedāvā tās meistarklašu veidā, sākot no skolēnu grupām līdz pat premjerministriem, taču mīlestība uz Itāliju aizsākās jau 1993. gadā.

Ģimene aizbrauca uz Itāliju, jo Vīnkalnu Pils Mājas saimniekam Artim Žentiņam tur noritēja BMX sacensības. Katru reizi, kad Žentiņi apceļoja Eiropu, piedaloties sacensībās, viņi devās arī uz Itāliju, tur ciemojās pie ģimenes draugiem, kuri viņus iepazīstināja ar Itālijas kultūru. Viņiem bija iespēja redzēt Itāliju no sētas puses, nevis kā tūristiem, kuri brauc un nakšņo viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē, Lavandās, 12.septembrī atklāts pludmales sporta centrs Ruukki, kurā investēti divi miljoni eiro.

Sporta centra īpašnieks ir iepriekšējā pludmales sporta centra «Brazīlija» idejas autors Andris Blaka. Ikdienā hallē pieejami seši laukumi, sacensību režīmā pieejami trīs laukumi.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā, un sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs kopā ar Pilsētas attīstības departamenta, Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvjiem un būvniekiem šodien apsekoja jaunizveidoto atpūtas un sporta laukumu Bolderājā, Lemešu ielā 7, informē Rīgas dome.

Darbs pie atpūtas vietas izveides tika sākts jau 2016. gadā, kad projekta pirmās daļas ietvaros izbūvētas sešas aktivitāšu zonas – «mazo bērnu zona», «aktīvā zona», «bērnu zona», «šūpoļu zona», «senioru zona» un «sporta zona». Ir iestaigātas takas apkārt aktivitāšu zonām un savienojumi ar Lielupes ielu.

«Darbi rit uz priekšu kā plānots, un, ja laikapstākļi ļaus, visus labiekārtošanas un bruģēšanas darbus varētu pabeigt vēl šoruden, līdz oktobrim. Iespēju robežās ņemsim vērā arī iedzīvotāju idejas, lai šo vietu, kas būs lielākais atpūtas laukums Bolderājā, padarītu visiem ērtu un patīkamu,» sacīja A. Rosļikovs.

Projekta ietvaros vēl plānots izveidot gājēju celiņus gar atpūtas elementiem, atkritumu urnām, soliem, informācijas stendiem un citur. Plānots arī izbūvēt polikarbonāta sienu, lai norobežotu bērnu rotaļu laukuma šūpoļu zonu. Tāpat veiks teritorijas apzaļumošanu, labiekārtošanu un apgaismojuma ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru