Transports un loģistika

Ziemeļu Investīciju banka aizdos 114 miljonus eiro Lietuvas dzelzceļam

Egons Mudulis, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Uz 19 gadiem noslēgtais aizdevums tiks izmantots, lai būvētu Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļu Rail Baltica maršruta ietvaros, kā arī modernizētu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) austrumu–rietumu Lietuvas koridorus.

Aizdevums ir domāts 115 km Lietuvas dzelzceļa (AB Lietuvos gelezinkeliai) Eiropas platuma sliežu ceļa būvniecībai no Lietuvas–Polijas robežas līdz Kauņas pilsētai, informē Ziemeļu Investīciju banka (ZIB). Tas tiks uzbūvēts paralēli esošajam 1520 mm platajam sliežu ceļam. Tāpat projekts paredz 60 km 1520 mm sliežu ceļa rekonstrukciju no Šauļiem līdz Latvijas–Lietuvas robežai. Gan jaunās, gan rekonstruētās līnijas ļaus vilcieniem sasniegt 120 km stundā lielu ātrumu.

Kā daļa no Rail Baltica maršruta, šis būs pirmais Baltijas valstīs uzbūvētais Eiropas platuma sliežu ceļš, paverot tiešu savienojumu ar Poliju un dodot iespēju nākotnē nodrošināt pasažieru un kravu pārvadā’jumus uz citām Eiropas Savienības valstīm.

«Aizdevums palīdzēs palielināt Lietuvas dzelzceļa infrastruktūras jaudu, drošību un uzticamību. ZIB fianansētais Eiropas platuma sliežu ceļš, ko būvē Lietuvā, ir pirmais solis, lai uzlabotu savienojumu starp Baltijas dzelzceļa tīklu un Rietumeiropu,» saka ZIB prezidents Henriks Normans.

AB Lietuvos gelezinkeliai ir valstij piederoša kompānija, kas pārvalda publisko dzelceļa infastruktūru un sniedz pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumus. Lietuvas kopējais dzelzceļa tīkls ir 1767 km garš. Galvenās caur Lietuvu pārvadājamās kravas ir nafta un tās produkti, kā arī minerālmēsli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 24. novembrī Tallinā Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA - Innovation and Networks Executive Agency) un triju Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS parakstīja finansēšanas līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltic/Rail Baltica projekta attīstības pirmajam posmam. Finansēšanas līgumu parakstīja RB Rail AS valdes priekšsēdētāja Baiba A. Rubesa un INEA direktors Dirk Beckers.

«Šī ir vienreizēja iespēja parādīt un pierādīt, ka trīs Baltijas valstis spēj vienoti darboties nozīmīga kopēja mērķa vārdā,» saka Rubesa.

RB Rail AS ir Rail Baltic/Rail Baltica centrālais koordinators. Tam ir dots mandāts saņemt visu projekta finansējumu un nodrošināt tā izmantošanu atbilstoši noteiktam regulējumam trīs dalībvalstu finansējuma saņēmējiem - Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas lietu ministrijai, Latvijas Satiksmes ministrijai un Lietuvas Transporta un komunikācijas ministrijai.

Līguma ietvaros bez RB Rail AS aktivitātes īstenotāji ir Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde un Rail Baltic Estonia OU, Latvijas SIA Eiropas dzelzceļa līnijas, kā arī Lietuvas AB Lietuvos geležinkeliai un UAB Rail Baltica statyba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Torņakalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, šodien Pilsētas attīstības komitejā sacīja Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves. Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras Rail Baltica ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Multimodālais transporta mezgls tiks izveidots Torņakalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. Tam ir paredzēts Kohēzijas fonda finansējums 7 miljonu eiro apmērā. Šai vietā tiks izveidota jauna reģionālā autoosta, stāvparks, pasažieru apkalpošanas ēka. Pašreiz no pašvaldības tehniskā projekta izstrādei ir piešķirti 290 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dzelzceļa elektrifikācijai no Kohēzijas fonda piešķirs vairāk nekā 318 miljonus eiro

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Dzelzceļu par Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai.

No Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem šim mērķim paredzēti vairāk nekā 318 miljoni eiro. Lai attīstītu un modernizētu dzelzceļu tīklu Latvijā, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti, kā arī tas kļūtu draudzīgāks videi, projekta ietvaros tiks veikta dzelzceļa maģistrālo ceļu elektrifikācija ar 25 kV maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot arī daļēji esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu, aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmajā posmā, par kura īstenošanu noslēgts līgums, līdz 2023. gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Būvdarbi paredzēti laika posmā no 2020. gada beigām līdz 2023. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica lidostas projekta daļa varētu izmaksāt 250-280 miljonus eiro

Monta Glumane, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sācies Rail Baltica būvniecības posms.

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu - kandidātu atlasi - ar mērķi iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā «Rīga», estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Starptautiskais konkurss plānots divās kārtās. Pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota 2020. gada janvārī. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 – 280 miljonu eiro robežās. Summa tiks precizēta, izsludinot 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» vajadzībām lidostas «Rīga» posmā un Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā atsavinās 123 īpašumus, aģentūrai LETA pavēstīja projekta ieviesēja Latvijā «Eiropas dzelzceļa līnijas» pārstāve Rita Voronkova.

Viņa norādīja, tostarp 86 no atsavināšanai paredzētajiem īpašumiem atrodas «Rail Baltica» stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā «Rīgā» posmā ar kopējo platību 21,84 hektāri un šajā posmā pabeigta arī zemes ierīcība, savukārt 37 īpašumi ir Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ar kopējo platību 1,3 hektāri.

«Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā ir mazāka skarto īpašumu platība, jo «Rail Baltica» līnija plānota esošā dzelzceļa nodalījuma joslā, bet tā ir ļoti komplicēta: atsavināšanu apgrūtina īpašumu atrašanās pilsētas vēsturiskajā centrā, tāpēc šeit ir īpaši sarežģīta zemes ierīcība. Savukārt lidostas «Rīga» projekta posmā īpašumu skārums gan kopējā skaita, gan platības ziņā ir lielāks, ņemot vērā, ka dzelzceļš un visa infrastruktūra (dzelzceļa līnija, nepieciešamie uzbērumi, estakāde u.c.) šai vietā tiek būvēta no jauna. Abos posmos tiek veikta arī komercdarbība. Šādos objektos taisnīgas atlīdzības noteikšana ir daudzpakāpju, jo skar īpašumu un komercdarbību. Piemēram, «Rīgas starptautiskajai autoostai», daudzstāvu autostāvvietai «Titāniks», «Latvijas gaisa satiksmei» un arī «Starptautiskai lidostai «Rīga»» piederošo īpašumu novērtēšanai jāpieaicina eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses,» pauda «Eiropas dzelzceļa līniju» Juridiskā departamenta direktore Kristīne Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FM pauž bažas par valsts sniegtā atbalsta Latvijas dzelzceļam negatīvo ietekmi uz budžetu

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu, šādas bažas pauž Finanšu ministrija (FM).

Pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdība uzklausīja FM ziņojumu par fiskālo risku deklarāciju, kurā FM paudusi bažas par iespēju, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) metodoloģiju, valsts sniegtā atbalsta dēļ "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā. 2019.gadā, ņemot vērā EK kritērijus, vispārējā valdības deficītā tika iekļauta Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", tādējādi 2020.gada valsts budžetā samazinot fiskālo telpu par 72 miljoniem eiro.

FM aģentūrai LETA norādīja, ka, gatavojot 2021.gada un vidēja termiņa budžetu, tika identificēts, ka valsts piešķirto dotāciju "Latvijas dzelzceļam" dēļ šis uzņēmums varētu tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi ietekmējot arī budžeta deficītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rāvis: Iekavēto iepirkumu dēļ Rail Baltica projekts var arī netikt realizēts

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzsāks dzelzceļa elektrifikācijas projekta sagatavošanu

Lelde Petrāne, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļš (LDz) parakstījis līgumu ar Čehijas uzņēmumu AŽD Sudo Praha par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas skiču projekta izstrādi. Projekts paredz pusgada laikā sagatavot tehniski daudz detalizētāku jauna LDz elektrotīkla izbūves un esošā kontakttīkla modernizācijas projekta darba uzdevumu, kas ietvers precīzāku informāciju par iespējamiem tehniskajiem risinājumiem, izmaksām un paredzētajiem darba apjomiem, informē uzņēmumā.

Projekta izpildes laikā tiks sagatavota tehniskās dokumentācijas pakete, kas nodrošina nepieciešamos Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas būvniecības ieceres tehniskos un organizatoriskos risinājumus, kas ļaus sagatavot projekta pieteikumu ES finansējuma saņemšanai un precīzāk definēs darba uzdevumu turpmākai tehniskā projekta izstrādei.

Pāreja uz elektrisko vilci galvenajās dzelzceļa līnijās samazinās dzelzceļa transporta negatīvo ietekmi uz vidi (kaitīgus izmešu apjomu, trokšņus, vibrāciju), kā arī dos izmaksu ietaupījumu, kas paaugstinātu dzelzceļa konkurētspēju ar citiem transporta veidiem.

Līguma summa ir 1,48 miljoni eiro, no kuras pusi finansē TEN_T fonds, bet pusi veido LDz finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica vajadzībām lidostas Rīga posmā un Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā nojauks sešas privātmājas

LETA, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» vajadzībām lidostas «Rīga» posmā un Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā nojauks sešas privātmājas, aģentūrai LETA norādīja projekta ieviesēja Latvijā «Eiropas dzelzceļa līnijas» pārstāve Rita Voronkova.

«Eiropas dzelzceļa līnijas» ir sagatavojusi atsavināšanai privātpersonām un pašvaldībai piederošus 123 īpašumus «Rail Baltica» stacijas un tās saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā «Rīgā» posmā, bet 37 īpašumi - Rīgas Centrālās stacijas projekta posmā. To skaitā nav daudzdzīvokļu mājas, ir sešas privātmājas un ir īpašumi, kuros tiek veikta komercdarbība. Piemēram, Rīgas starptautiskajai autoostai, daudzstāvu autostāvvietai «Titāniks», Latvijas gaisa satiksmei un arī starptautiskai lidostai «Rīga» piederošo īpašumu novērtēšanai tiek pieaicināti eksperti, lai veiktu pieteikto zaudējumu aplēses.

Voronkova pauda, ka atlīdzību, ko saņems īpašnieks par zaudējumu, atbilstoši likumam, noteiks Ministru kabinets (MK) ar savu lēmumu. Informācija būs pieejama pēc MK lēmuma pieņemšanas. «Eiropas dzelzceļa līnijas» veic īpašuma sagatavošanu atsavināšanai - uzsāk atsavināšanas procesu, apzinot skartos īpašumus, īpašumu piederību un statusu. Tāpat «Eiropas dzelzceļa līnijas» kopā ar īpašnieku veic zemes ierīcību, nosakot jauno īpašuma dalījumu, norādot projektam nepieciešamo platību un īpašniekam paliekošo, un veic mērniecību, nekustamā īpašuma novērtēšanu, kā arī zaudējumu novērtēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz sola būvēt prettrokšņu sienu, ja Krievu salas apgāde ar kravām radīs paaugstinātu trokšņa līmeni

LETA, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz).

Patlaban ar zinātniekiem tiekot izstrādāts prettrokšņu sienas projekts.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļa līniju, pa kuru gar Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema dzīvojamajiem rajoniem transportēs kravas uz Krievu salu, jau kursē kravas vilcieni, kas apkalpo uzņēmumus Daugavgrīvā. Piemēram, tiek vestas gāzes turbīnas un apkalpots uzņēmums Latvijas finieris. Turklāt padomju laikos šajā posma kravu plūsma bijusi krietni intensīvāka. Tāpat uzņēmumā norāda, ka Rīgas teritorijā kravas vilcienu satiksme ir bijusi vienmēr, un neviens ap dzelzceļu nav cēlis kilometriem garus nožogojumus.

LDz arī norāda, ka Rīgas domes pārziņā jau ir pilsētas trokšņu karte. Kad Krievu salas projekts tiks realizēts, būs jāmēra trokšņu līmenis konkrētās teritorijās, un tad arī tikšot lemts, kur trokšņu siena ir un kur nav nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica vajadzībām īpašumu atsavināšana vispirms sāksies Rīgā, «par sapņiem nevienam nemaksās»

LETA, 17.05.2016

SIA Eiropas dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas sliežu platuma Rail Baltica vajadzībām īpašumu atsavināšana vispirms sāksies Rīgā un tā plānota no 2017. līdz 2019.gadam, šodien preses konferencē informēja SIA Eiropas dzelzceļa līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.

Tā kā vispirms ir plānots izbūvēt Rīgas centrālo staciju un tās apkārtni, Rīgas lidostas staciju un līniju starp tām, tad arī īpašumu atsavināšanas process vispirms noritēs Rīgā. Patlaban Eiropas dzelzceļa līnijas izstrādājot īpašumu atsavināšanas plānu, kurā tiks analizēts, kā strādāt ar sarežģītākajiem gadījumiem, kā arī ietverts laika grafiks.

Pagaidām nav zināms, cik precīzi īpašumus trase Rīgā skars, taču, kā lēš eksperti, to skaits nevarētu būt liels. Kopumā Latvijā ir konstatēti aptuveni 1000 skarto īpašnieku. Ar katru īpašnieku plānots veikt individuālas sarunas un tālāk piesaistīt profesionālu īpašumu vērtētāju. Galvenais kritērijs esot tirgus cena, un «par sapņiem nevienam nemaksās».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz prezidents: Dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Raugoties, kādi procesi notiek globālajā loģistikas tirgū, dzelzceļa efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšana ir izšķiroši nozīmīga, ja Latvijas mērķis arī turpmāk ir attīstīt savu darbību tranzīta un loģistikas jomā. Viens no virzieniem ir dzelzceļa tīkla pakāpeniska elektrifikācija, nodrošinot gan efektīvāku un lētāku vilces jaudu pārvadātājiem, gan radot priekšnosacījumus smagāku un garāku sastāvu transportēšanai,» norāda VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Valdības sēdē otrdien izskatīts informatīvais ziņojums par lielā projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» sagatavošanas progresu un projekta īstenošanas risinājumiem. Tas paredz, ka plānots virzīt projekta «Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija» I posma īstenošanu, paredzot pieejamo Kohēzijas fonda finansējuma 346,639 miljonu eiro apmērā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Paredzēts, ka projekta īstenošanai tiks izmantoti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi un LDz finansējums, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Minēto risinājumu izdevies panākt, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā LDz ir izdevies samazināt projekta pirmā posma kopējās izmaksas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro. Tas ļaus nepieciešamo līdzfinansējumu uzņēmumam piesaistīt pašam, bez valsts ieguldījuma. Par to patlaban jau uzsāktas sarunas ar Eiropas Investīciju banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica staciju lidostā vēlas būvēt 11 pretendenti

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2020

Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 milj. - 280 milj. eiro robežās.

Projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā konkursā par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecībai starptautiskajā lidostā "Rīga" pieteikušies 11 kandidāti, informē par projekta īstenošanu Latvijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Rita Voronkova.

Kvalificēties būvniecības darbu veikšanai vēlas uzņēmumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas.

"Gandarī lielais konkursantu skaits. Pretendenti veidojuši starptautiskas apvienības, lai izpildītu konkursā izvirzītās augstās prasības. Tas liecina par nopietnu gatavošanos. Saņemtie pieteikumi ļauj būt pārliecinātiem, ka konkursa rezultātā sasniegsim mērķi - iegūsim augsti kvalificētu, iepirkuma prasībām atbilstošu būvdarbu veicēju Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā "Rīga", estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, 6 km sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei," uzskata Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sola attīstīt dzelzceļu Liepājas ostas virzienā

Vēsma Lēvalde, 17.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šogad VAS Latvijas dzelzceļš plāno uzsākt Skrundas dzelzceļa tilta rekonstrukciju un izstrādāt Liepājas preču stacijas automatizācijas projektu.

Tā apsolījuši VAS Latvijas dzelzceļš vadības pārstāvji vizītes laikā Liepājā. Liepājas ostas kravu plūsma pērn parādīja, ka dzelzceļa infrastruktūra ir nepilnīga un nespēj kvalitatīvi un ātri nodrošināt vagonu padošanu un sastāvu komplektēšanu. Ilgstošās VAS Latvijas dzelzceļš un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes diskusijās panākta vienošanās par plānotajiem pasākumiem, lai uzlabotu dzelzceļa pakalpojumu nodrošinājumu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš (Liepājas partija) norāda, ka panākta vienošanās ar Latvijas dzelzceļu, ka, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, līdz 2015. gadam tiks rekonstruēts Skrundas dzelzceļa tilts un automatizēta Liepājas preču stacija. Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde paplašinās Ziemeļu parku, izbūvējot papildu sliežu ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem būs pieejami 107,3 miljoni eiro ES līdzfinansējuma

Žanete Hāka, 25.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu TEN-T dzelzceļa tīkla infrastruktūru un uzlabotu vilcienu satiksmes vadību, 2014.-2020.gada plānošanas periodā dzelzceļa tīkla infrastruktūras modernizēšanai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 107.3 miljoni eiro, informē Satiksmes ministrija.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārā virziena Ilgtspējīga transporta sistēma 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2.pasākuma Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve īstenošanas noteikumi, ko ceturtdien, 25.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir Eiropas transporta tīklā esošas dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide, tai skaitā nozīmīgāko dzelzceļa mezglu pārbūve un atjaunošana, satiksmes pārvaldības sistēmu ieviešana, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta «Rail Baltica» izpilde kavēsies par vismaz diviem gadiem, šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš pastāstīja, ka projekts pašreiz ir iekavējies un ekspertu vērtējumā tas iekavēsies par aptuveni 2,5 gadiem, kas nozīmē, ka būvdarbi, kurus iecerēts sākt 2020.gadā, iespējams šajā laikā nesāksies.

«Mēs strādājam, lai nodrošinātu visu nepieciešamo finansējumu. Tik nauda, cik ir piešķirta, tik arī ir. Mēs runājam ar Briseli un citām Baltijas valstīm, kā racionāli izmantot piešķirtos līdzekļus. Tai pašā laikā skatāmies uz papildfinansējumu, jo par piešķirto naudu mēs neko dižu uzbūvēt nevarēsim,» pauda ministrs.

Viņš skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) plānotais finansējums nav samazinājies, bet, projektam attīstoties un prasībām augot, palielinājies nepieciešamais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Vispirms elektrificēs dzelzceļu Krustpils virzienā

LETA, 17.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot kravu plūsmu tendences, Satiksmes ministrija nolēmusi, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekts jāsadala pa posmiem, jo ir skaidrs, ka nevarēs elektrificēt visu dzelzceļu vienlaikus, norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Viņš skaidro, ka pirmā prioritāte noteikti būtu Krustpils virziens, iespējams, arī Daugavpils virziens. Ar baltkrieviem ir iesāktas sarunas, ka viņi pretī Latvijas sliedēm elektrificēs dzelzceļa posmu savā teritorijā. Matīss norāda, ka tālāk varētu skatīties Krievijas virzienā. Būtisks esot arī savienojums ar Ventspils ostu. Liepājas osta deviņos mēnešos ir apkalpojusi tikai divus miljonus tonnu, un elektrifikācija šajā virzienā pirmajā posmā netiktu veikta. Jādomā esot arī par pasažieru vilcienu tīkla modernizēšanu.

«Gribu uzsvērt, elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalīts pa posmiem, lai tas būtu ekonomiski paceļams un pamatots. Pirms elektrifikācijas sākšanas būtiski ir rēķināties ar aktualizētām kravu plūsmu prognozēm. Turklāt projekts nav atliekams, jo Eiropas Savienības finansējums jau ir izdalīts. Visus darbus līdz 2020.gadam izdarīt gan nevarēsim un sāksim ar to, kas ir visvairāk vajadzīgs,» uzsver ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas dzelzceļš paraksta 24,4 miljonu līgumu par Liepājas stacijas modernizāciju

Lelde Petrāne, 03.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) parakstījis projektēšanas un būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību Thales - Fima - Transceltnieks par Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizāciju un sliežu ceļu rekonstrukciju. Līguma kopējā summa ir 24,4 miljoni eiro, no tās Kohēzijas fonda līdzfinansējums 18,1 miljoni eiro un LDz finansējums - 6,3 miljoni eiro.

Projektu plānots īstenot līdz 2015.gadam, informēja uzņēmuma parstāvis Edgars Vilcāns.

Projekts paredz ievērojami rekonstruēt Liepājas staciju, kas galvenokārt ietver signalizācijas sistēmas modernizāciju un sliežu ceļa rekonstrukciju.

«Liepājas dzelzceļa stacija ir pats svarīgākais transporta ķēdes posms Liepājas ostas veiksmīgas darbības nodrošināšanai, un šī modernizācija mums ļaus būtiski uzlabot dzelzceļa sniegto pakalpojumu un strādāt efektīvāk,» skaidro Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis.

Šobrīd stacijas konfigurācija, signalizācijas sistēma, elektroapgādes un telekomunikācijas sistēmas, kā arī stacijas telpas pilnībā neatbilstot mūsdienu dzelzceļa transporta prasībām. Stacijas sliežu ceļa konfigurācija ir izveidota ļoti sen un darbojas ar pārmiju pārvedu rokas vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzstādot sliežu velosipēdu, attīstīs bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju Zilākalnā

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zilākalna ciemā - bijušajā šaursliežu dzelzceļa līnijā iecerēts ierīkot sliežu velosipēdu, pastāstīja Kocēnu novada domes pārstāvis Kristers Blūms.

Šādu projektu "Minies pa sliedēm" Kocēnu novada pašvaldība iesniegusi vietējās rīcības grupas biedrības "Vidzemes lauku partnerība "Brasla" " izsludinātajā LEADER projektu konkursa VII kārtā.

Projekta kopējās izmaksas ir 20 000 eiro, no kuriem publiskais finansējums ir 18 000 eiro, bet Kocēnu novada domes finansējums ir 2000 eiro. 2019.gada decembrī izsludināts iepirkums sliežu velosipēda izstrādāšanai un izgatavošanai, projekta realizācija plānota 2020. gadā.

Ņemot vērā, ka teritorija, kurā savulaik kursējis šaursliežu vilciens no Zilākalna ciema uz Žažēnu purvu un pēc tam uz Valmieras - Ainažu šaursliežu dzelzceļa līniju, šobrīd netiek izmantota un palēnām aizaug, tad šis projekts ienesīs jaunu dzīvību un jauninājumus uz šaursliežu dzelzceļa sliedēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VAS Latvijas dzelzceļš infrastruktūras attīstībai saņēmis 13,3 miljonu eiro finansējumu

Žanete Hāka, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea banka izsniegusi ilgtermiņa aizdevumu VAS Latvijas dzelzceļš 13,3 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji. Piešķirtais finansējums paredzēts Latvijas dzelzceļa investīciju finansēšanai.

Finansējums paredzēts dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, tai skaitā sliežu ceļu atjaunošanai, pārmiju pārvedu nomaiņai, infrastruktūras drošības uzlabošanai, kā arī citiem projektiem.

«Latvijas ekonomikas flagmanis Latvijas dzelzceļš ir Nordea ilgtermiņa stratēģiskais partneris ne tikai kreditēšanas biznesā, bet mūs vieno arī regulāra un ļoti produktīva ikdienas sadarbība ar koncerna pakļautībā esošajiem uzņēmumiem. Šīs sadarbības ietvaros Nordea izsniegusi ilgtermiņa aizdevumu. Esam lepni sadarboties ar uzņēmumu, kurš nosacītos krīzes apstākļos, kad notiek būtisks pārvadājamo kravu apjoma kritums, darbojas ar skaidru ilgtermiņa redzējumu un vīziju,» tā Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

RB Rail: Rubesas paustais par Rail Baltica īstenošanas problēmām ir pamatots

LETA, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» bijušās vadītājas Baibas Rubesas paustais par «Rail Baltica» īstenošanas problēmām ir pamatots, atzīst «RB Rail» jaunieceltais valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs, kopuzņēmuma finanšu direktors Igns Degutis.

Pametot amatu Baltijas valstu kopuzņēmumā «RB Rail», Rubesa norādīja uz virkni ar «Rail Baltica» projekta īstenošanu saistītām problēmām, no kurām viena saistīta ar projekta un «RB Rail» finansēšanas plānu.

Papildināta - Baiba Rubesa: Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts var apstāties

Degutis atzina, ka Rubesas iezīmētie riski pastāv, bet tiek strādāts, lai tos mazinātu. «Jā, riski ir. Jautājums ir tikai par to, kā tos mazināt un kā visu koordinēt starp kopuzņēmumu, trim dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (EK). Kā piemēru es varu minēt «RB Rail» finansējumu. Kopuzņēmuma budžetam padomē, kurā ir pa diviem pārstāvjiem no katras Baltijas valsts, bija jābūt apstiprinātam 27.septembrī, un tas joprojām nav izdarīts. Mēs joprojām gaidām,» teica «RB Rail» vadītāja vietas izpildītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica projekts sadārdzinājies līdz septiņiem miljardiem eiro

LETA, 16.06.2020

"Rail Baltica" Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projekta būvniecības pamatrisinājumu vizualizācija

Avots: "BERERIX"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzelzceļa elektrifikācijas projektu plāno sākt ar Ventspils virzienu; izmaksas - 660 miljoni eiro

LETA, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu paredzēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā, šodien preses konferencē informēja AS Latvijas Dzelzceļš (LDz) pārstāvji.

Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023.gadam paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils tālāk virzienā uz Ventspili (kopējās izmaksas - 660 miljoni eiro). Otrajā posmā no 2020. līdz 2025.gadam iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu (kopējās izmaksas - 519 miljoni eiro).

Savukārt pēc 2023.gada plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, savukārt laikā no 2025. līdz 2030.gadam - rekonstruēt jau elektrificētos posmus Pierīgā. Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā.

SIA Ernst&Young Baltic izstrādātajā projekta izmaksu-ieguvumu analizē secināts, ka dzelzceļa elektrifikācijas ietekme uz iekšzemes kopproduktu lēšama 256 miljonu eiro apmērā (38% investīciju apgūs lokāli), uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi būs 38 miljoni eiro, savukārt projekta netieši radītie tautsaimniecības ieguvumi - 220 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā var sasniegt miljonu

LETA, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties NATO spēku klātbūtnei Baltijas valstīs un pieaugot militāro kravu pārvadājumu apjomam pa dzelzceļu, ir nepieciešamas papildu investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā, un to apmērs var sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro, aģentūrai LETA norādīja VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis.

Pēc LDz iniciatīvas Magonis piektdien tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), lai pārrunātu NATO kravu pārvadāšanai nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā. Tikšanās laikā nolemts izveidot darba grupu, kurā darbotos Satiksmes ministrijas, Aizsardzības ministrijas (AM), LDz un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji. Kā pēc tikšanās skaidroja Vējonis, darba grupa arī identificēs konkrēto vajadzību lielumu un finansējuma apmēru. Viņš arī norādīja, ka investīcijas varētu finansēt no valsts budžeta, attiecīgi līdzekļus iedalot no AM līdzekļiem. Taču finansējumu arī varot piesaistīt no NATO piešķirtiem līdzekļiem, kā arī esot iespējami citi finansējuma avoti.

Komentāri

Pievienot komentāru