Foto: LETA

ZM lūdz no ES Solidaritātes fonda izmaksāt Latvijai finansiālo palīdzību plūdu seku novēršanai 

Zemkopības ministrija vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar pieteikumu par finansiālas palīdzības saņemšanu no ES Solidaritātes fonda plūdu seku novēršanai, ko izraisīja ilgstošās spēcīgās lietavas 2017. gada vasaras otrajā pusē un rudenī, informē ZM.

Žanete Hāka, 2017. gada 15. novembris plkst. 15:19

«ES Solidaritātes fonds paredzēts, lai reaģētu lielu dabas katastrofu gadījumā un izrādītu solidaritāti katastrofās cietušajiem Eiropas reģioniem. Saskaņā ar nosacījumiem uz palīdzību no ES Solidaritātes fonda var pretendēt valsts, kurā dabas katastrofas izraisītie tiešie zaudējumi pārsniedz 3 miljardus eiro vai arī 0,6 procentus no tās nacionālā kopienākuma, kas mūsu valsts gadījumā ir 145,74 miljoni eiro. Tā kā Latvijai radītie plūdu zaudējumi pārsniedz 145,74 miljonu eiro slieksni, esmu iesniedzis pieteikumu ar lūgumu sniegt Latvijai finansiālu palīdzību no Solidaritātes fonda,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

ES Solidaritātes fonda saņemtie līdzekļi ir izmantojami infrastruktūras atjaunošanai tādā stāvoklī, kādā tā bija pirms attiecīgajiem postījumiem, un piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no tā piešķiršanas brīža. Ja EK, izskatot ZM iesniegto informāciju, nolems piešķirt finansējumu, to varēs izmantot, piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošanai.

Kopš ES Solidaritātes fonda izveidošanas tā līdzekļi izmantoti, lai novērstu 76 dažādu dabas katastrofu sekas, tostarp tādas, ko izraisījuši plūdi, mežu ugunsgrēki, zemestrīces, vētras un sausums. Līdz šim palīdzība sniegta 24 Eiropas valstīm, un tās kopējais apjoms ir vairāk nekā 5 miljardi eiro.

Latvija jau ir saņēmusi atbalstu no ES Solidaritātes fonda. 2005. gadā, kad Latvijā bija lieli postījumi janvāra vētras rezultātā. Arī tad Latvija vērsās Solidaritātes fondā un saņēma no tā 9,5 miljonus eiro kompensāciju, ko izmantoja vētras seku likvidēšanai un infrastruktūras atjaunošanai.

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2017. gada 15. novembris plkst. 10:06

Ķīnas uzņēmums izdomājis augļu un dārzeņu veidnes, kas ļauj izaudzēt, piemēram, sirds...

2017. gada 13. novembris plkst. 9:14

Pēdējos septiņos gados ķiploku platības Latvijā ir četrkāršojušās; eksperti prognozē turpmāku...

2017. gada 08. novembris plkst. 12:09

Valkas rajona tiesā iesniegts zemnieku saimniecības Veckūkuri (zīmols Mans piens) maksātnespējas...

2017. gada 08. novembris plkst. 11:26

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka ārkārtas situācijas pasludināšana...

2017. gada 06. novembris plkst. 9:51

Biedrība «Zemnieku saeima» šonedēļ vērtēs iespēju aicināt valdību izsludināt ārkārtas...

2017. gada 03. novembris plkst. 16:11

Saldus novada uzņēmums SIA Kalnu piens izsludinājis iepirkumu vairāku iekārtu iegādei, liecina...

2017. gada 02. novembris plkst. 17:28

Piena pārstrādes uzņēmums «Latvian Dairy» plāno ieguldīt 1,1 miljonu eiro jaunās iekārtās,...

2017. gada 02. novembris plkst. 15:16

Eiropas Komisijas (EK) dienestiem ir «radušās bažas» par Latvijā noteiktajiem jaunajiem ierobežojumiem,...

2017. gada 01. novembris plkst. 16:11

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis Saeimā iesniedzis ZM priekšlikumus...

2017. gada 01. novembris plkst. 8:43

Pieprasījums pēc jēra gaļas tuvākajos pāris gados pasaulē turpinās pieaugt, prognozēja Latvijas...