Solidaritātes nodoklis uz naža asmens

2018. gada 03. decembris plkst. 7:28
Sadaļa: Nodokļi
Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetam jāiesniedz sava oficiālā nostāja solidaritātes nodokļa likmes jautājumā, Finanšu ministrijai jāsagatavo informācija par iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa budžetu, ja grozījumi netiek akceptēti šā gada laikā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts.

Lēmuma pieņemšana tika atlikta, līdz tiks saņemta attiecīgā informācija. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti uzskatīja, ka Finanšu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja juristiem ir jāsatiekas un kopīgi jāatbild uz jautājumu par to, vai kāds no Finanšu ministrijas trijiem piedāvātajiem un vēl arī citiem solidaritātes nodokļa likmes priekšlikumiem novērš Satversmes tiesas norādītos iebildumus un tie atkal nebūs pretrunā ar Satversmi. Bez tam tiek lūgts Finanšu ministrijai sagatavot informāciju par iespējamo situāciju, kāda varētu veidoties, ja, iespējams, likumdevējs šogad nepaspēs pieņemt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, un kādas tai varētu būt sekas uz vidēja termiņa budžetu. Komisijas sēdē gan LTRK, gan LDDK aicināja deputātus šo nodokli likvidēt, jo tas graujot Latvijas iespēju piesaistīt investorus, kuru darbiniekiem tiek maksātas ļoti lielas algas; šāda nodokļa neesot ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā. Atbildīgās komisijas deputātu vairākums pauda ļoti kritisku attieksmi, taču, kāds risinājums šai problēmai tiks piemērots, vēl grūti spriest, jo solidaritātes nodokļa jautājumā ietekme būs arī uz valsts budžetu. DB jau vēstīja, ka MK sēdē tika skatītas trīs iespējamās solidaritātes nodokļa likmes – 25,5%, 30,87% un 35,09%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Anita Kozlovska atgādināja, ka Solidaritātes nodokļa likums kā tāds tika iesniegts 2016. gada valsts budžeta paketē. Satversmes tiesas spriedumi ir 2017. gada 19. oktobrī un otrajā lietā – 2017. gada 16. novembrī. Tātad vairāk nekā gads bija dots laika izstrādāt likumprojektu, kas novērstu Solidaritātes likuma normu neatbilstību Satversmei. Pašlaik ir 2018. gada novembra beigas un atbildīgajā komisijā ir nonācis dokuments, kuram ir autors, vienlaikus no juridiskās puses nav lemts, kam tad īsti piederēs autorība, jo neskaidra ir Ministru kabineta attieksme. Faktiski Finanšu ministrija piedāvā vienu variantu, kas atspoguļots piedāvātajā likuma grozījumā. Ja par šo jauno redakciju radīsies strīds Satversmes tiesā, tad viens no pirmajiem vērtēšanas kritērijiem, ko minētā tiesa vērtēs, – vai pienācīgā kārtībā ir pieņemts likums. Formāli tiek piedāvāti trīs varianti, kur vienam variantam pievienots arī likumprojekta teksts, un, iespējams, ir pat ceturtais variants, kas nolasāms no Finanšu ministrijas vēstules, ja Saeima uzskata, ka uz 2019. gadu ir saglabājams solidaritātes nodoklis. Tas nozīmē, ka deputātiem būtu jāapspriež visas iespējas, lai panāktu taisnīgāko rezultātu šī jautājuma atrisināšanai. To, ka neviens no variantiem nav pārliecinošs, liecina debates, bet laika limita, lai izstrādātu un pieņemtu likumprojektu, praktiski vairs nav. «Aicinu komisiju apsvērt situācijas nopietnību, jo ar šāda likumprojekta virzīšanu pastāv riski par tā atbilstību Satversmei,» brīdināja A. Kozlovska.

Visu rakstu Solidaritātes nodoklis uz naža asmens lasiet 3. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu