Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Ja idejas autoram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, viņa idejā ir vērts investēt

Simulāciju e-apmācību rīka izveidotājai SIA BranchTrack ir izdevies piesaistīt investīcijas 250 tūkstošu eiro apjomā (Plašāk lasāms, klikšķinot šeit). Vaicāts, kādā uzņēmumā viņš pats būtu ar mieru investēt, SIA BranchTrack līdzīpašnieks Sergejs Sņegirjovs teic, ka galvenais izvēles kritērijs būtu idejas autors.

«Ja es investētu savus līdzekļus kādā startup, es ieguldītu nevis pašā uzņēmumā, bet gan dibinātājā, kuram mirdz acis un viņš saprot, ko dara, nevis ir izlasījis internetā par Snapchat un tagad grib to klonēt. Cilvēki runā par otru Linkedin vai Facebook, bet nesaprot, ka tas reiz jau ir radīts, un pat tad, ja ir interesants koncepts, galvenā problēma ir ļoti daudz lietotāju. Jautājums ir par to, kā iegūt miljoniem lietotāju – viņi paši neatnāks,» viņš saka.

Latvijā daudzi restorāni, kas strādā augstā līmenī, vēl nav pamanīti no starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" skatījuma, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka šogad ceļveža Latvijas izlasē nebija pārsteigumu, tomēr katru gadu izlase turpina paplašināties, iekļaujot jaunus restorānus.

Jenzis sacīja, ka kopumā Latvijas restorāni turpina attīstīties un uzlabot kvalitāti, bet "Michelin" eksperti ir neatkarīgi, un restorāniem jebkurā brīdī jābūt gataviem, ka ēdiens tiks vērtēts.

Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas (EM) atbalstu šis projekts ir jāturpina, lai restorāni varētu turpināt sevi pierādīt, kā arī kāds no Latvijas restorāniem iegūtu divas zvaigznes.

Jenzis atzīmēja, ka no biznesa viedokļa "Michelin" ceļvedis veicina restorānu atpazīstamību un apgrozījumu, kā arī ir svarīgs instruments gastronomijas tūrisma veicināšanai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izvērtēs nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", aģentūrai LETA sacīja LIAA Finanšu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.

Viņa skaidroja, ka līdzšinējais līgums par dalību "Michelin" ceļvedī bija uz trim gadiem. Tādēļ nākamo līgumu LIAA rūpīgi izvērtēšot, bet, visticamāk, tas būs.

Viņa papildināja, ka sākotnēji līgums plānots par Latvijas dalību, tomēr ir plāns apvienot spēkus ar Igauniju un Lietuvu, veidojot Baltijas valstu ceļvedi un stiprinot reģiona konkurētspēju.

Tāpat viņa teica, ka lēmums piedalīties ceļvedī ir veiksmīgs, jo ir saņemts atbalsts no nozares, kā arī tas ir pienesums Latvijas ekonomikai.

"Principā šis ir labs ieguldījums, un ceru, ka turpināsim," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Starptautiskā gastronomijas ceļveža "Michelin Guide" piešķirtā zvaigzne restorānam "John Chef's Hall" ir veicinājusi restorāna straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja restorāna "John Chef's Hall" šefpavārs Kristaps Sīlis.

Viņš pozitīvi vērtēja arī šogad saglabāto "Michelin" zvaigzni, tomēr norādīja, ka no rezultātiem neko negaidīja. "Mans mērķis nav bijis tikt apbalvotam, bet tas bija kā sapnis, kas ir neiespējams," piebilda Sīlis.

Pats sev - lielākais kritiķis

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi –...

Viņš skaidroja, ka restorāna darbība nesaistās ar "Michelin" zvaigznēm, bet komanda katru dienu cenšas būt labāka un dot labāko pieredzi restorānu viesiem, nevis pēc "Michelin" standartiem, bet vairāk pēc viņa noteiktajām ambīcijām un standartiem.

Sīlis arī minēja, ka restorāna apgrozījums gada laikā ir būtiski pieaudzis, jo pagājušajā gadā, kad restorānam tika piešķirta "Michelin" zvaigzne, diennakts laikā rezervācijas bija aizņemtas trīs mēnešus uz priekšu. "Šā gada pirmais pusgads tā arī turpinājās, bet patlaban rudens sezonā redzam, ka pieprasījums ir stabilizējies un izlīdzinājies," viņš piebilda.

Savukārt restorāna "Max Cekot Kitchen" īpašnieks un šefpavārs Maksims Cekots aģentūrai LETA norādīja, ka restorāna komanda vienmēr strādā tā, lai sasniegtu visaugstāko rezultātu, tādēļ, protams, bija liela vēlme saņemt vairāk nekā vienu zvaigzni. "Tomēr tas, ka saglabājām rezultātu ir liels sasniegums, kas nozīmē, ka trīs gadus pēc kārtas restorāns spēj noturēt kvalitāti," viņš sacīja.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen".

No jaunākajā ceļvedī iekļautajiem restorāniem 27 atrodas Rīgā, bet septiņi citviet Latvijā.

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saglabā pērn ieguvušie restorāni "Snatch", "Shōyu" un "Milda", un tiem pievienojies arī jauns restorāns "SMØR Bistro" un ceļvedī jau iepriekš iekļautais "H.E. Vanadziņš".

Tādējādi "Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti trīs jauni restorāni - "SMØR Bistro", kā arī ceļveža galvenajā izlasē pirmo reizi iekļauti restorāni Rīgā "The Catch" un "Māsa".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauti restorāni "Entresol", "Chef's Corner", "COD", "3 pavāri", "B7", "Akustika", "Mo", "Pavāru māja", "Tauro", "Kest", "Lowine", "Stage 22", "Ferma", "Barents Coctails & Seafood", "Neiburgs", "Tails", "Zoltners", "Barents", "Seasons", "John", "Babo", "Whitehouse", "Riviera", "Le Dome" un "36.līnija".

Vienlaikus īpašā "Gada atklāšanas balva" pasniegta Kasparam Barsukovam restorānā "SMØR Bistro", "Jaunā šefpavāra balva" - Timofejam Monahovam restorānā "Seasons", "Servisa balva" - Sergejam Šiporovam un komandai restorānā "The Catch", "Someljē balva" - Ivaram Kalniņam restorānā "Riviera".

Savukārt pērn oktobrī "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 Latvijas restorāns, tostarp "Michelin" kvalitātes zvaigzne tika piešķirta restorānam "John Chef's Hall", bet zvaigzni saglabāja restorāns "Max Cekot Kitchen". "Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu pērn saglabāja restorāns "Pavāru māja".

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt zvaigznes, norāda LIAA.

Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka viesnīcas "A22 Hotel" un restorāna "John Chef's Hall" pārvaldītājs SIA "A22hotel" reģistrēts 2018. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pilnībā pieder Maksimam Kušnarenko. 2024. gadā uzņēmums strādāja ar 1,331 miljona eiro apgrozījumu un 75 680 eiro zaudējumiem.

Restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 1,219 miljonu eiro apgrozījumu un 104 780 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. "Max Cekot Group" reģistrēta 2018. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2760 eiro.

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Nolemts slēgt SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" veikalu "Zvaigznes outlet grāmatnīca" Vaļņu ielā, Rīgā, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Viņa atzina, ka šāds lēmums pieņemts Covid-19 pandēmijas mazināšanai noteikto tirdzniecības ierobežojumu dēļ, kas cita starpā neļauj pārdot grāmatas klātienē. "Mēs vēl būtu cīnījušies, ja ne atbilde no Ekonomikas ministrijas, ka aizliegts tirgot grāmatas," sacīja Kilbloka.

Uzņēmuma vadītāja atzīmēja, lai arī veikals šajā ārkārtējās situācijas laikā tirgo grāmatas distances kanālos, apgrozījums ir vēl uz pusi mazāks nekā pagājušā gada pavasarī, kad pirmās ārkārtējās situācijas laikā tas arī būtiski samazinājās. "Mums saka - pārdodiet pa telefonu, pārdodiet internetā, izsniedziet veikalā. Taču izsniegt veikalā nozīmē, ka cilvēki ir darbā, viņiem ir jāmaksā, bet to izsniegumu veikalā ir ārkārtīgi maz," atzina Kilbloka.

Michelin ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, Michelin inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Pirmie Michelin ceļveža restorāni Latvijā tiks nosaukti īpašā pasākumā, kas norisināsies 2023. gada 21. novembrī Rīgā.

Gvendals Pulleneks (Gwendal Poullennec), Michelin ceļvežu starptautiskais direktors: “Pēc ilgāka laika, kas pavadīts Latvijā, vērtējot un izbaudot kulinārijas nozares piedāvājumu, priecājamies pievienot šo valsti mūsu Michelin ceļvedim. Latvija ir pazīstama ar savu kultūras mantojumu, jūras piekrasti un mežiem. Pēdējos gados tā ir kļuvusi arī par aizraujošu gardēžu galamērķi Eiropā. No mutē kūstošiem tradicionālajiem gardumiem, ko ar lepnumu pasniedz mazajās ēstuvēs, līdz radošiem starptautiskās virtuves ēdieniem, ko piedāvā mūsdienīgi restorāni, kas konkurē ar citu Eiropas pilsētu restorāniem. Latvija ir pelnījusi šo īpašo atzinību. Mūsu inspektori šobrīd veic noslēdzošo vērtēšanas posmu un nevaram vien sagaidīt, kad varēsim publiski ziņot par mūsu atklājumiem Latvijā.”

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", informē "Michelin Guide" pārstāvji.

No jaunākajā ceļvedī iekļautajiem restorāniem 27 atrodas Rīgā, bet septiņi citviet Latvijā.

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saglabā pērn ieguvušie restorāni "Snatch", "Shōyu" un "Milda", un tiem pievienojušies arī "SMØR Bistro" un "H.E. Vanadziņš".

Gvendals Puleneks (Gwendal Poullennec), MICHELIN ceļveža starptautiskais direktors, norāda: “Mēs esam priecīgi sveikt trīs jaunus restorānus MICHELIN ceļvedī Latvijā 2026 – īpaši izceļam SMØR Bistro, kas iekļauts ceļvedī ar Bib Gourmand apbalvojumu par lielisku ēdienu, kurā ietvertas franču un dāņu virtuves garšas. Apvienojumā ar siltu atmosfēru un stilīgu interjeru, tas ir arī pelnīts uzvarētājs mūsu Gada atklāšanas balvas kategorijā.”

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Visi četri pērn "Michelin" zvaigzni saņēmušie restorāni Lietuvā to ir saglabājuši, bet kopumā "Michelin" atzinību saņēmušo restorānu skaits pieaudzis līdz 37 salīdzinājumā ar 34 pērn, liecina otrais restorānu ceļveža "Michelin Guide" izdevums par Lietuvu.

Pasaulē populārā ceļveža eksperti secināja, ka visi četri restorāni, kas pērn saņēma "Michelin" zvaigzni, ir to saglabājuši. Tie ir Viļņas restorāni "Demo", "Džiaugsmas", "Nineteen18" un "Pas mus restoranas".

Salīdzinājumā ar pirmo ceļvedi par Lietuvu "Michelin" atzinību "Bib Gourmand" kategorijā par augstas kvalitātes ēdiena par saprātīgu cenu piedāvājumu saņēmušo restorānu skaits šogad ir dubultojies. Atzinību saglabāja restorāni "Gaspar's", "14 Horses", "Le Travi", kas atrodas Viļņā, kā arī Kauņas restorāns "Numan". Papildus tiem šogad "Bib Gourmand" atzinību saņēma arī Viļņas restorāni "Augustin", "B‘ARN Bistro", "El Gato Negro" un "Kristoforas".

Šī gada 22.oktobrī notiks "Michelin" restorānu apbalvošanas ceremonija, kurā paziņos Latvijas labākos restorānus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Pasākums norisināsies 22.oktobrī plkst.16 Mežaparka estrādes Kokaru zālē.

Aizvadītajā gadā "Michelin" ceļvedī tika iekļauts 31 restorāns - restorānu izlasei pievienojās seši jauni, tostarp restorāns "John Chef's Hall" Rīgā, kas saņēma vienu "Michelin" zvaigzni.

Prestižās "Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvus ēdienus, ievērojot piecus universālus kritērijus - sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un, kas ir tikpat svarīgi, konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes piešķir uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Dažreiz restorāni mēdz arī zaudēt savas zvaigznes, norāda LIAA. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauto restorānu skaits Latvijā varētu palielināties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka sarakstam varētu pievienoties vēl kāds restorāns, kuram tiktu piešķirta "Michelin" kvalitātes zvaigzne.

Viņaprāt, esošie restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", kas ieguvuši vienu "Michelin" zvaigzni, šogad to saglabās, kā arī viņš pauda cerību, ka kāds no šiem restorāniem varētu iegūt vēl vienu zvaigzni. "Šie restorāni ir pelnīti ieguvuši zvaigznes, kā arī turpina nodrošināt augstāko līmeni un strādāt kvalitāti," norādīja Jenzis.

Jenzis papildināja, ka Latvijai ir "jāaug", lai iegūtu trīs "Michelin" zvaigžņu novērtētu restorānu, jo tās ir lielas investīcijas telpās, personālā un produktos, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni. "Tā ir nākotnes cerība, bet divām zvaigznēm esam gatavi," viņš piebilda.

Uzņēmums Soira šogad nosaukts starp labākajiem pārtikas un dzērienu ražotājiem pasaulē, iegūstot augsto, 2-zvaigžņu Great Taste balvu abiem vērtētajiem sieriem.

Pasaules vadošās pārtikas vērtēšanas sistēmas Great Taste eksperti 2023.gadā lēmuši piešķirt 2 zelta zvaigznes abiem pieteiktajiem sieriem: cietajam sieram Birznieku un mīkstajam sieram Gauja.

Konkursā, kuram tika pieteikti 14 195 produkti, stingrā, aklās vērtēšanas žūrija nodēvējusi Soira produktus par tādiem “no kuriem grūti atteikties”.

Katru gadu Great Taste piešķir trīs nominācijas:

1 zvaigzne – “ēdiens / dzērien, kas sniedz fantastisku garšu”

2 zvaigznes – “krietni pārsniedz vienkārši labu garšu”

3 zvaigznes – “nepārspēti garšīgs ēdiens / dzēriens”

Aprakstīts kā “brīnišķīgs meistardarbs, kura intensīvais laba piena aromāts apliecina piena devēju labturību, bet saldenā riekstainā garša burtiski dejo vienotā harmonijā. Siers ar pārsteidzošu dziļumu”, cietais siers “Birznieku” guva žūrijas atzinību.

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Restorānu sarakstam, kuri ieguvuši "Michelin" zvaigzni, šogad varētu pievienoties viens vai divi restorāni, pieļauj Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis.

Tāpat restorānam "Max Cekot Kitchen" ir ambīcijas un potenciāls iegūt otro zvaigzni, norādīja Janzis, piebilstot, ka restorāns ir manāmi investējis gan servisā, gan traukos un citur.

Nosauks Michelin 2025. gada Latvijas labākos restorānus

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin”...

Ar katru gadu cerības pieaug, un restorāni, kuri tikuši novērtēti, ir pelnījuši saglabāt novērtējumus vai iegūt papildu, teica Jenzis, piebilstot, ka šajā brīdī Latvijā ir laba gastronomijas situācija un līmenis, kādā pavāri strādā, ir augsts. Zvaigzne ir papildu motivācija strādāt vēl labākā līmenī.

Jau ziņots, ka "Michelin" šogad 24.oktobrī paziņos Latvijas restorānus, kuri tiks iekļauti 2025.gada "Michelin" ceļvedī, kā arī nosauks restorānus, kas saņems "Michelin" zvaigznes.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni - 19 restorāni, kuri atrodas Rīgā, un septiņi restorāni, kuri atrodas ārpus galvaspilsētas. To starpā ir viens restorāns ar vienu zvaigzni, trīs "Bib Gourmand" restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

"Michelin" zvaigznes tiek piešķirtas restorāniem, kas piedāvā izcilus ēdienus, ievērojot piecus kritērijus: sastāvdaļu kvalitāti, garšu harmoniju, tehnikas meistarību, šefpavāra personību, kas izpaužas viņa virtuvē, un konsekvenci gan visā ēdienkartē, gan arī laika ritējumā.

Zvaigznes tiek piešķirtas uz vienu gadu - pēc tam žūrija atkārtoti apmeklē restorānu. Viena "Michelin" zvaigzne tiek piešķirta restorāniem par "augstas kvalitātes pavārmākslu, kur ir vērts piestāt", divas - par "izcilu pavārmākslu, kuras dēļ var novirzīties no plānotā maršruta" un trīs - par "izcilu virtuvi, kas pelnījusi īpašu braucienu".

Holivudas slavas alejā apķēpāta ekscentriskā ASV miljardiera Donalda Trampa zvaigzne.

Uz zvaigznes ar Trampa vārdu ar dzeltenu krāsu bija uzzīmēts liels krusts, taču tas tika notīrīts ceturtdien neilgi pēc parādīšanās.

Holivudas Tirdzniecības kameras vadītājs Lerons Gablers pauda vilšanos par notikušo. «Ja cilvēki neatbalsta Donaldu Trampu, savu nepatiku nevajadzētu izlikt Holivudas slavas alejā,» viņš paziņoja aģentūrai AFP.

Holivudas slavas alejā izvietotās zvaigznes ar slavenību vārdiem ne reizi vien cietušas no vandalisma. Decembrī uz vairāku desmitu sieviešu sazāļošanā un seksuālā izmantošanā apsūdzētā Bila Kosbija zvaigznes tika uzķēpāts vārds «izvarotājs».

Somu ekonomikas temperatūra pēdējos gados pastāvīgi ir zem nulles, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skandināvijas valstis tradicionāli var lepoties ar spēcīgu un sakārtotu tautsaimniecību, kur, piemēram, eirozonas sastāvā Somijai tiek piedēvētas īstenas finansiālās stabilitātes zvaigznes statuss. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs un Somijas gadījumā šāds zvaigznes statuss kļūst arvien blāvāks, ko apliecina arī ekonomikas dati.

Jau gandrīz no 2012. gada sākuma minētās Ziemeļvalsts tautsaimniecība atrodas pastāvīgā recesijas stadijā – reti ir tie brīži, kad ceturkšņa ietvaros gada skatījumā Somijas ekonomika spēj demonstrēt pieaugumu. Arī, piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī šīs valsts IKP gada laikā saruka par 0,2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0,5%. Rezultātā nav izslēgts, ka šogad Somija jau piekto reizi kopš 2008. gada ieslīdēs recesijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AAS CBL Life un AS CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne. «Manis pārstāvētie uzņēmumi nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu ilgtermiņa uzkrājumu jomā. Mēs zinām, ka katram mērķim ir sava cena un mēs piedāvājam klientiem instrumentus, lai viņi varētu paši sakrāt vajadzīgos līdzekļus un piepildīt savus sapņus, kā arī nodrošināt savu labklājību vecumdienās,» viņa skaidro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad studēju universitātē, atļāvos tikai sapņot par darbu bankā, bet nedaudz vēlāk, ģimenes iedrošināta, izlēmu izmēģināt savus spēkus, lai saprastu, vai darbs finanšu jomā, ar klientiem ir tiešām tik aizraujošs kā biju iedomājusies. Ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi un vēl joprojām esmu sajūsmā par savu izvēli – dinamiskā ikdiena, vienmēr jauni, izaicinoši projekti un situācijas, apziņa, ka ar mūsu pakalpojumu padarām labāku daudzu Latvijas iedzīvotāju ikdienu – tās ir lietas, kas mani motivē un sagādā neticamu gandarījumu.

Pagājušajā nedēļā izsludināta vienošanās minimālo algu jau pēc pieciem mēnešiem uzreiz celt par 50 eiro – no pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro. Līdz ar solījumu jaunos mēneša minimālā atalgojuma «griestus» nekustināt trīs gadus.

Valdības pielemtais, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas sacītā, nav uzskatāms par biznesa vides destabilizēšanas mēģinājumu, bet gan «ir labs signāls uzņēmējiem, kas trīs gadus varēs rēķināties ar nemainīgu minimālo algu». Lūk. Tikām bizness kārtējo reizi aicina «nomest gāzi» un pieslēgt apdomīgumu, minimālās algas palielinājumu nevis izraujot visu uzreiz, bet nodrošināt, lai tas notiktu biznesam draudzīgi – pa malciņam.

Daļai uzņēmumu izmaksājamās summas apmēra pieaugums varbūt nenozīmēs neko daudz, sociāli atbildīgākie (tie, kuri var atļauties tādi būt) norīs šo krupi, bet virkne citu, kuri turklāt strādā pamatā reģionos, tomēr tiks ievainoti. Ja valdības minimālās algas loterija tiks izspēlēta, sekas var būt nepatīkamas un dots var devējam atdoties – ēnu ekonomikas palielinājumā un bezdarba procentu pieaugšanas veidolā, nemaz nerunājot par spiedienu uz pašmāju kapitāla uzņēmumiem.

Bēgļu krīzē ir jāļauj politiķiem darīt to, kas viņiem ir jādara – saglabāt un neļaut izšaubīt fundamentālos principus, kas mūs satur kopā kā Eiropu; sliktākais, kas var notikt, ir mēģinājumi labot vakardienu

Saeimā notiekošā muļļāšanās ar bēgļu uzņemšanu, kas faktiski ir mēģinājums politisko atbildību uzvelt kādam citam vai vislabāk – izsmērēt tā, ka neviens nav «vainīgs», ir kā priecāšanās par zelta rudeni un plašajām ārēm, kad turpat blakus notiek kaut kas nelāgs. Ainavām un ideāliem piemīt sevišķs skaistums, kad pievēršanās tiem ļauj novērsties no neizdevīgām morālām dilemmām. Pieredze liecina, ka ilgtermiņā tas atspēlēsies, bet dzīvojam jau šodien, vai ne?

Latvija ir morāla, ekonomiska un stratēģiska ieguvēja, lai neteiktu, ka patērētāja, solidārā un demokrātiskā Eiropā. Demokrātija cita starpā nozīmē, ka politiķiem ir visas tiesības uz nepopulāriem, bet nepieciešamiem lēmumiem, lai tiktu kaut jel kādā jēgā ar akūtu problēmu, piemēram, simtiem tūkstošiem migrantu vasarīgās drēbītēs, kad ziema nāk virsū. Solidaritāte no Latvijas puses šai gadījumā būtu neapgrūtināt rīcībspēju tiem, kas jebkurā gadījumā iznesīs šīs problēmas smagāko daļu.

Iespējams tāpēc, ka nebija ieguvis akadēmisko izglītību arhitektūrā vai inženierzinātnēs, viņš pats nemēdza sevi pozicionēt kā arhitektu, dizaineru vai inženieri. Viņam patika fabrikas meistara nominācija.

Taču visās augstākminētajās disciplīnās viņš darbojās ar izcilību, dziļām zināšanām un talantu. Viņa sacītais – nekad nedizainēt to, ko nevar izgatavot – atspoguļo modernisma estētikas ģenētisko kodu. Viņa vizuālā tēla iezīme – īss militārā stila matu griezums. Žans Pruvē (Jean Prouvé) – cilvēks, kuram piedēvē franču otrā lielākā modernista pēc Lekorbizjē statusu un kura vārds šodien spoži mirdz pagājušā gadsimta franču arhitektūras un dizaina slavenību zvaigznājā.

Lai gan Francijā Pruvē personība un darbi allaž bijuši pazīstami un leģendām apvīti, viņa modernisma stila mēbeles, kas kļuvušas par dizaina ikonām, savu atdzimšanu un globālās sabiedrības uzmanību iemantoja pēc 2002.gada, kad to ražošanu, sadarbojoties ar Pruvē fondu un ģimeni, uzsāka zīmols Vitra. Kā uzsver viņa daiļrades pētnieki, mēbeļu izveidē Pruvē nekoncentrējās uz formu. Viņa dizainā forma izriet no izgatavošanas tehnoloģijas, materiāla un konstrukcijas simbiozes, kas saskan ar leģendārā amerikāņu dueta Īmsu pieeju.