Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida par vairāki simti bērnu.

Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija attiecībā uz pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.

Kompensācija par bērna aprūpi mājās

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, darbojas pašvaldību un privātās pirmsskolas. Lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā ir lielāks privāto pirmsskolu skaits, jo, salīdzinot ar reģioniem, ir liels pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības. Ja gada laikā bērnam vecumā no diviem līdz sešiem gadiem netiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolā, ģimenei tiek piešķirta kompensācija 100 eiro mēnesī par bērna aprūpi un izglītošanu mājās.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Privātie pirmsskolas iestāžu īpašnieki Rīgā rosina pašvaldībai izmantot esošos privātos bērnudārzus, tomēr Rīgas pašvaldība piedāvājumus noraida.

Ātrāk negrib

Cits gadījums bijis ar uzņēmumu SIA Cramo, kas piedāvājuši Rīgas domei būvēt moduļu bērnudārzus, kas tiek plaši izmantoti Skandināvijas valstīs. SIA Cramo direktora vietnieks Ričards Batarags Db teica, ka moduļu bērnudārzu būvniecība nesanāk daudz lētāka, tomēr tos var uzbūvēt īsā laikā, tādējādi risinot bērnudārzu rindu problēmu. «Turklāt moduļu bērnudārzu ekspluatācijas laiks var būt līdz 25 gadiem,» tā viņš. R. Batarags norādīja, ka piedāvājumi būvēt moduļu bērnudārzus izteikti arī citām pašvaldībām, no kurām bijusi labvēlīgāka attieksme – par labu risinājumu bērnudārzu rindu mazināšanai SIA Cramo piedāvājumu atzinušas Carnikavas, Cēsu, Ķekavas, Siguldas un Ropažu pašvaldības, un pārstāvji no pēdējām trim pašvaldībām pat devušās uzņēmumam līdzi uz Skandināviju, lai iepazītos sīkāk ar piedāvājumu. Skandināvijā pašlaik tiek izmantoti apmēram 200 moduļu tipa bērnudārzu, un arī prasības Skandināvijas valstīs nav zemākas, kā Latvijā. Pašlaik gan, kamēr Rīgas dome noraida piedāvājumus, bērni, kuriem trūkst vietas pašvaldības bērnudārzos, ir spiesti vai nu algot auklītes, vai arī sūtīt bērnus privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās maksa ir apmēram 300 latu mēnesī par vienu bērnu. Jāpiebilst, ka SIA Cramo pērn gada beigās uzstādījis pirmās pārvietojamās moduļu mājas Katastrofu medicīnas centra vajadzībām, Alsungā – tas nozīmē, ka arī Latvijā moduļu sistēmas tiek praktizētas un ir derīgas dažādām vajadzībām.

Konkursa komisija ir izvērtējusi mākslinieku, dizaineru un arhitektu iesniegtos projektus konkursā par Rīgas izglītības iestāžu ēku apdari un paziņojusi tā rezultātus, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Konkurss tika rīkots ar mērķi iegūt iespējami labākos apdares priekšlikumus Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu ēkām, kas būvētas pēc 20.gadsimta sešdesmito, septiņdesmito gadu tipveida projektiem.

Konkursā kopumā tika iesniegti 67 darbi dažādu autoru darbi. Ņemot vērā komisijas sēdē lemto, Rīgas domes Īpašuma departaments izteica vēlmi pārrunāt iespējamo sadarbību arī ar Inesi Volkovu, Maiju Graudiņu, Robertu Galviņu, Ievu Muzikanti un Vilni Piķi, pie nosacījuma, ja darbu autori būs gatavi strādāt pie savu darbu ieceres attīstības.

Šos darbus šogad realizēs uz 19 Rīgas izglītības iestāžu fasādēm, kurām pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma tiks veikti ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi: Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Māra” Zebiekstes ielā 1, Rīgas 266. pirmsskolas izglītības iestāde Pļavnieku ielā 4, Rīgas 259. pirmsskolas izglītības iestāde Jāņa Grestes ielā 3, Rīgas 270. pirmsskolas izglītības iestāde Salnas ielā 18, Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestāde Kurzemes prospektā 86C, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Dzirnaviņas Tālavas gatvē 7, Rīgas 46. pirmsskolas izglītības iestāde Vecumnieku ielā 5A, Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestāde Garajā ielā 24, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde Kadiķītis Garajā ielā 31, Rīgas 154.pirmsskolas izglītības iestāde Andromedas gatvē 3, Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestāde Aglonas ielā 4A, Rīgas pirmsskolas iestāde Annele Anniņmuižas bulvārī 78, Rīgas 261. pirmsskolas izglītības iestāde Jaunrozes ielā 12, Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestāde Saktas ielā 3A, Rīgas 224.pirsmsskolas izglītības iestāde Prūšu ielā 82, Rīgas 197.pimrsskolas izglītības iestāde Birzes ielā 44, Rīgas 255.pirmsskolas izglītības iestāde Akadēmiķa M.Keldiša ielā 5, Rīgas 25.vidusskola Rušonu ielā 6.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Valsts prezidentam Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības, ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šī gada 20.decembrī pieņemto likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidents norāda: "Šā gada 20.decembrī Saeima, pieņemot likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, atbalstīja Robežsardzes likuma papildināšanu ar 46.1 pantu ar nosaukumu Citas sociālās garantijas robežsargiem.

Minētā tiesību norma paredz robežsargiem tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē savu bērnu sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Vēlos norādīt, ka pilnībā atbalstu nepieciešamību noteikt un nodrošināt papildus vai īpašas sociālās garantijas valsts dienestā nodarbinātajiem, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus, novērstu kadru trūkuma problēmu arī Latvijas attālākajās vietās, un radītu šajā dienestā strādājošiem viņu dienesta pienākumu raksturam atbilstošus darba apstākļus. Jo īpaši svarīgas šādas garantijas ir tām personām, kuras valsts dienestā tiek pakļautas pārcelšanai uz citu dienesta vietu ievērojot tā dēvēto rotācijas principu.

Šobrīd ir brīvas vietas pirmsskolas grupās vienpadsmit Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs - gan bērniem no pusotra gada, gan no trīs un piecu gadu vecuma, informē Rīgas dome.

Iespēja pieteikt mazuļus no pusotra gada vecuma ir Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestādē un Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestādē (mazākumtautību grupās), pirmsskolas izglītības iestādē Laismiņa un pirmsskolas izglītības iestādē Jumis.

Savukārt brīvas vietas bērniem vecumā no trim gadiem ir piecās pirmsskolas izglītības iestādēs: Rīgas 36. pirmsskolas izglītības iestādē, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Ābelīte, Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestādē, Rīgas 112. pirmsskolas izglītības iestādē (mazākumtautību grupā), kā arī Rīgas 124. pirmsskolas izglītības iestādē Dzērvenīte.

Pieejamas arī brīvas vietas grupās, kas paredzētas mazākumtautību bērniem no 3 gadu vecuma un ir atvērtas skolās - Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas pirmsskolas sagatavošanas grupās un Rīgas 62. pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī Rīgas Rīnūžu vidusskolas pirmsskolas grupās.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Latvijas izglītības iestādēs, kurās īsteno 1035 licencētas pirmsskolas izglītības programmas, bērnu skaits šajā mācību gadā palielinājies par 2877, sasniedzot 79 465 bērnus. Savukārt rindās uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs gaida 22 753 bērni, informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

Latvijā pirmsskolas izglītībā strādā 10 005 pedagogi, 445 darba vietas ir vakantas (dati uz 2007.gada 15.septembri). 2 % pirmsskolas pedagogu ir pensijas vecumā. Visvairāk - 71% - pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu darba stāžs ir 10 gadu un vairāk (viņu vecums - ap 40 gadiem). Vecumā virs 55 gadiem ir 8,6 % pirmsskolas pedagogu. Pēc IZM speciālistu aplēsēm, pēc 10 – 15 gadiem, pedagogu sastāvam novecojot, varētu sarukt pirmsskolas izglītībā strādājošo pedagogu skaits, jo jauniešu vidū pedagoga profesija nav populāra. Lai risinātu šo problēmu, 2006.gadā izdarīti grozījumi Ministru Kabineta (MK) noteikumos Nr.347 Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, nosakot, ka pirmsskolas izglītībā var strādāt arī speciālists, kurš ieguvis 1.-4.klašu pedagoga kvalifikāciju (pabeidzot 72 stundu apmācību programmu).

Tuvāko divu nedēļu laikā valsts institūciju un pirmsskolas izglītības iestāžu pārstāvji apkopos priekšlikumus efektīvai bērnudārzu tīkla attīstībai Latvijā, kas kalpos par pamatu turpmākajām diskusijām un rīcībai, - tā šodien vienojās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga vadītā darba grupa.

Sanākot uz pirmo sēdi, darba grupa iepazinās ar līdz šim paveikto risinot jautājumus, kas saistīti ar vietu trūkumu bērnudārzos, kā arī apmainījās viedokļiem par turpmāk veicamajiem pasākumiem.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora Artūra Skrastiņa sniegtās informācijas, rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs pērn bija 24 887 bērni. Visvairāk ar vietu trūkumu bērnudārzos saskaras līdz divu gadu vecu mazuļu vecāki - pēc pagājušā gada datiem rindā bija 11 587 bērni līdz divu gadu vecumam.

Jautājumu par iedzīvotāju interesēm atbilstoša pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstību pagājušajā gadā risināja Ekonomikas ministrijas vadīta darba grupa. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš šodien informēja par iepriekš izstrādātajiem priekšlikumiem, lai īstermiņā mazinātu vietu trūkumu bērnudārzos.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas privāto pirmsskolu biedrība (LPPB) iesniegusi Rīgas domei (RD) priekšlikumus saistošos noteikumus «Par kārtību, kādā reģistrē, uzņem un atskaita pirmsskolas vecuma bērnus Rīgas pilsētas pašvaldības finansētajās pirmsskolas izglītības grupās privātajās izglītības iestādēs». LPPB aicina pašvaldību nepiemērot publisko iepirkumu finansējuma piešķiršanai privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kā arī atteikties no iecerēm finansēt veselas grupiņas un atkārtoti reģistrēt bērnus rindā.

LPPB iesniegtajā vēstulē RD norāda, ka finansējuma piešķiršanas procedūra būtu jāvienkāršo, atsakoties no publiskā iepirkuma piemērošanas, tā vietā ar ieinteresētajiem pretendentiem slēdzot deleģējuma līgumus par pirmsskolas izglītības

pakalpojuma sniegšanu.

«Privātās pirmsskolas izglītības iestādes ir licencētas un īsteno licencētas izglītības programmas, un tām jau ir jāievēro un jāpilda tādas pašas normatīvo aktu prasības kā pašvaldības izglītības iestādēm, tāpēc nebūtu lietderīgi izvirzīt kādus citus kritērijus deleģējuma līguma noslēgšanai, kā tikai – privātās pirmsskolas izglītības iestādes atrašanās Rīgas administratīvajā teritorijā un brīva vieta grupiņā izglītojamā uzņemšanai», skaidro LPPB valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa.

Rīgas pilsētas Būvvalde nosūtījusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam informāciju par piecām pirmsskolas izglītības iestādēm ar lūgumu izskatīt iespēju anulēt tām izsniegtās licences, jo attiecīgās pirmsskolas izglītības iestādes atrodas telpās, kuras nav ekspluatējamas, informē Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Kopš 2013. gada oktobra, kad Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) rīcībā nonāca informācija par vairākām Rīgas privātām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas sniedza pakalpojumus neatbilstošās telpās, šobrīd no 98 bērnudārziem 72 telpas šī pakalpojuma sniegšanai ir pielāgojuši, ko apliecina saskaņotā dokumentācija. Desmit iestādēm dokumentācija ir saskaņošanas procesā, piecām no tām nepieciešams izstrādāt būvprojektu, tādēļ telpu ekspluatācija ir kategoriski aizliegta. Savukārt vēl 16 iestādēm telpu ekspluatācija nav atļauta, jo Būvvaldes noteiktajos termiņos visa nepieciešamā dokumentācija nebija iesniegta vai Būvvalde atbildi nesaņēma vispār. Šo 16 iestāžu skaitā ir piecas, kas sniegušas informāciju, ka konkrētās telpas vairs neekspluatē.

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Ameriks kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu šodien apsekoja Rīgas pirmskolas izglītības iestādes, kurām šogad ir veikti siltināšanas darbi Klimata pārmaiņa finanšu instrumenta finansētā (KPFI) projekta ietvaros un uz ēkas fasādēm realizētas RD Īpašuma departamenta izstrādātie mākslinieciski dekoratīvās apdares risinājumi.

Vispirms tika apsekota Rīgas 148.pirmsskolas izglītības iestāde Tomsona ielā 18, uz kuras RD Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes arhitekte - projektu vadītāja Dace Baidekalne ir radījusi stāstu Mana pilsēta. «Stāsta pamatā ir vēlme bērniem radīt iespēju izzināt savu apkārtējo vidi un pilsētu. Tāpēc uz ēkas fasādes stilizētos zīmējumos, krāsainos pasteļtoņos attēlota Rīgas pilsēta. Atpazīstamas celtnes, mūsu pilsētas identitātes zīmes un pilsētas ikonas vienkopus. Zīmējumi ir radīti bērnam saprotamā lielumā, kas kopumā rada personisko bērnu dārziņa pasaulīti,» par savu darbu stāsta Dace Baidekalne.

Pēc tam amatpersonas klātienē apsekoja Rīgas 252.pirmsskolas izglītības iestādi Purvciema ielā 32. Uz bērnudārza ēkas fasādes ir radīti krāsaini putniņi un putnu būrīši, kas D. Baidekalnes skatījumā simbolizē saulaino bērnību.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja šodien akceptēja sešus Rīgas domes prezidija lēmumprojektus par pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju iecelšanu amatā, informēja Rīgas dome.

Par Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes Viršu dārzs vadītāju plānots iecelt Dinu Gaidi. Komiteja akceptēja Ingrīdas Žagares iecelšanu Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes Māra vadītājas amatā. Rīgas 226. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas amatam izraudzīta Ilze Zaharova. Par Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju kļūs Ludmila Tomaševa. Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja būs Svetlana Lugovaja un Rīgas 253. pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas amatam izvēlēta Irina Černogoroda.

Visām pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju amata kandidātēm ir atbilstoša izglītība, kā arī viņas strādā bērnudārzos.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Rīgas dome nolēmusi, ka Rīgas pašvaldība ņems aizņēmumu no Valsts kases līdz 10,74 miljoniem eiro ar mērķi izveidot Rīgas Skanstes pirmsskolas ēku kompleksu Grostonas ielā 6.

“Jaunā un modernā Rīgas Skanstes pirmsskola būs būtisks ieguldījums mūsu pilsētas nākotnē. Skanstes apkaime turpina augt un attīstīties, to arī pierāda statistikas dati un vecāku pieprasījums pēc vietām šīs apkaimes pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpēc, apvienojot Rīgas 49. un 66. pirmsskolas izglītības iestādes, mēs ne tikai radīsim papildu līdz 252 vietām bērniem, bet arī nodrošināsim mūsdienīgu, latvisku vidi. Skaits var mainīties vēl projektēšanas laikā,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Projekta mērķis ir Rīgas Skanstes pirmsskolas izglītības iestādes kompleksa izveide apvienojot un veicot pārbūvi divās esošajās ēkās - Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādē un Rīgas 66. pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī izveidojot vienu jaunu būvapjomu Grostonas ielā 6, lai attīstītu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru 252 jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai. Kopumā Skanstes pirmsskolu kompleksā būs vieta 612 bērniem, pārbūvējot esošo divu pirmsskolu telpas 900m2 platībā.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Zemkopības ministrijai (ZM) plāno ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā, informēja ZM, komentējot rīcību saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ZM, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai, ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu par plānotajām un veicamajām ārpuskārtas pirmsskolas iestāžu inspekcijām.

Ziņojumā norādīta arī informācija par pārbaužu īstenošanai nepieciešamo finansējumu - 51 989 eiro, lai īsos termiņos teju vienlaikus veiktu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs. ZM par pārbaužu rezultātiem ziņos valdībai līdz 20.novembrim. Jau ziņots, ka Kariņš ir uzdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.