Rīgas un Jūrmalas TOP 10 Latvijas TICu skatījumā: 1. Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (Rīga) 2. “Nemo“ ūdens atrakciju parks (Jūrmala) 3. “Lido“ atpūtas komplekss (Rīga) 4. Melngalvju nams (Rīga) 5. Zooloģiskais dārzs (Rīga) 6. Vecrīga (Rīga) 7. Jūrmalas pludmale (Jūrmala) 8. Pēterbaznīca ar skatu torni (Rīga) 9. Doma baznīca (Rīga) 10. Brīvības piemineklis (Rīga) ---------------------------------------------------------- 11. Ķemeru Nacionālais parks (Jūrmala) 12. Latvijas Nacionālais operas un baleta teātris (Rīga) Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome

Latvijas tūrisma objektu TOP 10 pēc TICu vērtējuma: 1. Aglonas bazilika /Preiļu raj. / Latgale 2. Ventspils ar atrakcijam /Ventspils /Kurzeme 3. Rundāles pils /Bauskas raj. / Zemgale 4. Turaidas muzejrezervāts /Rīgas raj. / Vidzeme 5. Pokaiņu mežs /Dobeles raj. / Zemgale 6. "Lido" atpūtas komplekss /Rīga 7. Līgatnes mācību un atpūtas parks /Cēsu raj. / Vidzeme 8. “Nemo” ūdens atrakciju parks /Jūrmala 9. Zviedru cepure /Tukuma raj. / Kurzeme 10. Latgales keramiķu darbnīcas / Latgale --------------------------------------------------- 11.Tērvetes dabas parks /Dobeles raj. / Zemgale 12. Vecrīga / Rīga 13.Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs /Rīga 14.Krustpils pils /Jēkabpils /Latgale Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome, Rīgas TKIC

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Aizkraukles novada Kokneses pagastā zaļās elektroenerģijas ražošanu sākusi līdz šim lielākā saules elektrostacija novadā – Kokneses SES.

Tā ar uzstādīto jaudu 5,3 MW ik gadu saražos vismaz 5200 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 2100 Aizkraukles novada mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam. Kokneses SES izveidē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni Latvijas investoru līdzekļu.

Jaunatklātā SES attīstīta ar pieslēgumu vietējai sadales infrastruktūrai, tādējādi Koknesē saražoto zaļo elektroenerģiju turpmāk patērēs vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Vēsturiski mūsu novads ar Pļaviņu HES saražoto zaļo elektroenerģiju nodrošinājis patērētājus visā Latvijā. Kokneses SES atklāšana Aizkraukles novadu ierindo starp tām pašvaldībām, kurās lielu daļu pašu patērētās enerģijas saražo tieši ar saules spēkstaciju. Tas īpaši būtiski vasaras mēnešos, kad saules ir daudz, bet ūdens Daugavā maz,” komentē Leons Līdums, Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Pretēji populārajam viedoklim, ka sabiedrība zaudējusi jebkādu uzticību politiķiem un valsts amatpersonām, nule kā veiktais pētījums liecina par pretējo. Sabiedrība tic politiķu drūmajām prognozēm.

Jautāti par to, kuriem no valstsvīru un politiķu apgalvojumiem viņi tic, vislielākais skaits – 71.4% aptaujāto atbildēja: viņi ticot apgalvojumam, ka krīze valstī kļūs vēl smagāka. Šādam apgalvojumam tic lielākā daļa augstākā un vidējā līmeņa vadītāju (72.1%), speciālisti, ierēdņi un fizisku darbu nestrādājošie (71.2%). 85.7% zemnieku tic šim apgalvojumam, vēl skarbāku nākotni sagaida arī 85.6% aptaujāto pensionāru, liecina P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pasūtītā pētījuma dati.

Tāpat veseli 39.6% iedzīvotāju tic virknes politiķu apgalvojumam, ka šajā vasarā Latvijas valstij tiešām varētu izbeigties nauda.

Par 588 tūkstošiem latu Kokneses novada dome plāno veikt energoefektivitātes pasākumus Kokneses internātpamatskolas un attīstības centra ēkās, liecina pašvaldības izsludinātais iepirkumu konkurss.

Par būvnieka galveno izvēles kritēriju noteikta piedāvājuma zemākā cena. Savus piedāvājums uzņēmumi var iesniegt līdz 28. oktobrim.

Kokneses internātpamatskola - attīstības centrs atrodas Kokneses pagasta Bormaņos. Tajā mācās 114 skolēni un darbojas 29 pedagogi.

2010. gada septembrī Kokneses internātpamatskola – attīstības centrs ir īstenojis Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu «Kokneses novada Kokneses speciālās internātpamatskolas – attīstības centra telpu, infrastruktūras un inženierkomunikāciju renovācija», kura kopējās izmaksas veido vairāk nekā 94 tūkstošus latu, no kuriem 80 tūkst. Ls ir ERAF lfinansējums, bet 14 tūkst. Ls – pašvaldības līdzfinansējums.

Kuldīgas tūrisma informācijas centrs svin 10 gadu jubilēju. Šobrīd Kurzemē darbojas 15 tūrisma informācias centri (TIC), Latvijā ap 50 TIC, no kuriem jaunākie dibināti tikai šogad, bet vecākie, - Liepājas TIC, Kuldīgas TIC, Tukuma TIC. Kuldīgas TIC ir viens no pirmajiem trīs tūrisma informācijas centriem Latvijā un savu 10 pastāvēšanas gadu laikā ir veicis ievērojamus pasākumus gan Kuldīgas, gan Kurzemes tūrisma attīstībā. Tikai pērn, 2004. gadā vien TIC ir guvis vairākos apbalvojumus un nominācijas valsts mēroga konkursos: 2004. gada 20. decembrī, Kuldīgas TIC iegūst 1. vietu Latvijā, LR Ekonomikas Ministrijas rīkotājā konkursa «Labākais tūrisma uzņēmums 2004», laureāts nominācijā «Inovatīvs tūrisma produkts vai pakalpojums.» 2004 gadā 16. jūlijā Kuldīgas TIC saņem nominācija «Bērniem draudzīgs uzņēmums» LR Veselības Ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā, kas piešķirta vienīgajam tūrisma informācijas centram Latvijā. 2004. gadā 20. decembrī Kuldīgas TIC ar savu jaunradīto «Padomju šarma šovu» iegūst 2. vietu Latvijā, Tūrisma Attīstības valsts aģentūras rīkotajā konkursā «Par labāko kultūras tūrisma pakalpojumu ideju» 2004. gadā Eiropas Reģionālā tūrisma institūta veidotajā profesionālu tūrisma uzņēmumu reitinga tabulā iegūst otro vietu starp Latvijas tūrisma uzņēmumiem. Avots: Kuldīgas TIC

Vidzemes tūrisma objektu TOP 10 2002. gadā: 1. Līgatnes mācību un atpūtas parks Cēsu raj. 2. Šaursliežu bānītis Gulbene-Alūksne Gulbenes un Alūksnes raj. 3. Skaņā kalna parks Valmieras raj. 4. Vidzemes akmeņainā jūrmala Limbažu raj. 5. Cēsu vecpilsēta Cēsu raj. 6. Turaidas muzejrezervāts Rīgas raj. 7. Araišu ezerpils Cēsu raj. 8. Cesvaines pils Madonas raj 9. Senlatviešu (Uldevena) pils Ogres raj. 10. Gaiziņkalns un apkārtne Madonas raj. ----------------------------------------------------------- 11. Brīvdabas muzejs "Otes dzirnavas" Alūksnes raj. 12. Sietiņiezis Valmieras raj. 13. Valmiera (Sv. Sīmaņa baznīca, aptieka) Valmieras raj. 14. Kokneses pilsdrupas Aizkraukles raj. 15. Bīriņu pils Limbažu raj. Db-online rīkotajā aptaujā piedalījās sekojoši tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC Aizkraukles TIC Cēsu TIC Gulbenes TIC Limbažu TIC Madonas TIC Ogres TIC Valkas TIC Valmieras TIC

Pagājušajā nedēļā kādā Kokneses saimniecībā uzietās divas tonnas kokaīna Eiropā ievestas paslēptas kuģa konteinerā, kura pavaddokumentos bija norādīti pārtikas produkti, vēstīts Ekvadoras policijas mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Paziņojumā skaidrots, ka ferma kalpojusi kā loģistikas centrs narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka operatīvo darbību rezultātā Latvijā aizturēti pieci cilvēki - Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V.

Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Andris E. bijis fermas īpašnieks, savukārt Jānis B. un Edgars E. nodarbojušies ar kravas pārkraušanu, bet Imants B. nodrošinājis drošību. Turpretim Agrim V. nav norādīta loma noziedzīgajā nodarījumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Andris E. ir Andris Elsts, savukārt Edgars E. ir Edgars Elsts, kuriem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 9.janvārī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Abi tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Noslēdzies vairāk nekā 13,4 milj. Ls apjomīgais iepirkumu konkurss par autoceļa E22 Viskāļi-Koknese 40,6 – 63,6 km atjaunošanas darbu pabeigšanu. Noskaidrots, ka ceļa rekonstrukciju veiks personu apvienība Kokneses ceļš, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kopumā konkursā par Viskāļu-Kokneses autoceļa posma atjaunošanas darbiem pieteicās trīs pretendenti, no kuriem apvienība Kokneses ceļš piedāvāja viszemāko cenu, kas arī bija galvenais labākā pretendenta izvēles kritērijs. Tādējādi konkursa izsludinātājs – valsts a/s Latvijas Valsts ceļi – līgumu slēgs par teju diviem miljoniem latu mazāku summu nekā tika sākotnēji plānots. Jau vēstīts, ka Latvijas Valsts ceļu paredzētā atjaunošanas darbu līgumcena pārsniedza 15,3 milj. Ls.

Zviedru telekomunikāciju koncerns Telia pieteicis skarbus taupības soļus savā maģistrālo tīklu uzņēmumā Telia International Carrier (TIC). Jaunais koncerna izpilddirektors Anders Igels (Anders Igel) paziņojis, ka pārtraukšot darba attiecības ar 400 no 800 TIC darbiniekiem, pārsvarā ārpus Zviedrijas. Tikšot arī norakstīti 6 miljardi kronu no TIC pamatlīdzekļiem un rezervēti 3.5 miljardi kronu t.s. pārstrukturēšanās izmaksām A. Igels teica, ka taupības mēri nepieciešami lai atgrieztu TIC pelnītspēju šodienas skarbos un nestabilos starptautiskās telekomunikāciju jaudas tirgus apstākļos. Turpmāk kompānija koncentrēšot visas pūles uz Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu. TIC Latvijas meitas uzņēmuma Telia Latvia izpilddirektors Pers Oke Šjēblums (Per Ake Sjöblum) Db sacīja, ka taupības mēri Telia uzņēmumus Latvija būtiski neskaršot. «Telia Latvia, kas piedāvā interneta pakalpojumus uzņēmējiem un privātpersonām, vairs nebūs saistita ar TIC un to pakļaus kādai citai Telia koncerna nodaļai,» viņš teica. Savukārt otrā TIC meitas uzņēmumā SIA Datatel, kas pārdod starptautisko datu un balss pārraidi vairumā operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, «nav ko samazināt, jo mēs esam tikai divi,» P. Šjēblums pasmējās. Telia Latvia strādā 34 personas un viņu darbvietas taupības mēri neskaršot.

Latgales 2002. gada populārāko tūrisma objektu TOP 10 1. Aglonas bazilika, Preiļu raj. 2. Dabas parks ,,Daugavas Loki” Krāslavas, Daugavpils raj. 3. Rāznas ezers, Rēzeknes raj. 4. Krustpils pils, Jēkabpils 5. Latgales keramiķu darbnīcas 6. Mākoņkalns, Rēzeknes raj. 7. Dinaburgas pilsdrupas, cietoksnis, Daugavpils 8. Līvānu stikla fabrika ar muzeju, Līvāni 9. “Untumi” – zirgu izjādes, Rēzeknes raj. 10. “Jasmuiža” – Raiņa muzejs, Preiļu raj. ----------------------------------------------------- 11. Sauleskalns, Krāslavas raj. 12. Latgales Māra, Rēzeknes pilsēta 13. F.Trasūna "Kolnasāta", Rēzeknes raj. 14. Velnezers, Krāslavas raj. 15. Ludzas pilsdrupas, Ludzas raj. Dienas Biznesa un Eiropas reģionālā tūrisma institūta aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Balvu TIC Daugavpils TIC Jēkabpils TIC Krāslavas TIC Ludzas TIC Rēzeknes TIC Preiļu TIC

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Likteņdārzā Kokneses novadā sezona šogad sākusies agri — 9. martā notika pirmā ekskursija, bet pagājušajā nedēļā atsākts darbs arī Likteņdārza informācijas ēkā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Likteņdārza viesus šomēnes sagaidīs nodibinājuma Kokneses fonds administratīvā direktore Santa Midere, maijā pievienosies arī administratores un gides.

«Jau tagad ir diezgan daudz darba, cilvēki zvana, laikus interesējas par iespējām rīkot laulību ceremonijas Likteņdārzā,» Staburagam stāstījusi S. Midere.

Lai gan dārzā šobrīd neiegriežas daudz apmeklētāju, administratīvā direktore sacījusi, ka jau aizpagājušajā nedēļā papildināts pelēko laukakmeņu krājums, tos atveduši alojieši. Maijā atsāks arī stādīt kociņus.

Kokneses novada domes sēdē nolemts no 2013. gada 1. decembra paaugstināt darba algu domes amatpersonām, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Domes izpilddirektors turpmāk saņems Ls 1140 (pirms tam ap Ls 960), galvenā grāmatvede — Ls 1020 (pirms tam ap Ls 900), bet domes juriste — Ls 780 (pirms tam nedaudz mazāk kā Ls 700) pirms nodokļu nomaksas.

«Būtu vienkāršāk, ja visā valstī pašvaldībās būtu vienota atalgojuma aprēķināšanas sistēma, tā diemžēl nav. Paaugstinot atalgojumu amatpersonām, pietuvojamies kaimiņu novadu līmenim. Līdzīgu samaksu par darbu saņem Jēkabpils, Pļaviņu novada pašvaldībā,» Staburagam sacījis Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs.

Vidzemes rajonu tūrisma objektu topi* ar apmeklētāju skaitu no 1.01.2002 līdz 30.09.2002: Nr. Objekts Vieta Apmeklētāji Aizkraukles rajons 1 Kokneses pilsdrupas Koknese 26 086 2 Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs "Kalna ziedi" Aizkraukle 11 332 3 Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" Neretas pag. 3 700 4 Skrīveru dendroloģiskais parks Skrīveri 2 720 5 A.Upīša memoriālais muzejs Skrīveri 2 000 6 Pļaviņu HES Aizkraukle 1 132 7 Brāļu aktieru Amtmaņu muzejs Valle 921 8 Biškopības vēstures muzejs Bebru pag. 846 9 Stukmaņu muižas ansamblis Klintaines pag. 500 10 Komponista P.Barisona muzejs Staburaga pag. 151 Avots: Kokneses TICAlūksnes rajons 1 Novadpētniecības muzejs "Ottes dzirnavas" Kalncempju pag. 10 609 2 Mazbānītis maršrutā Gulbene-Alūksne Gulbene-Alūksne 3 Bībeles muzejs Alūksne 4 Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejs Alūksne 7 122 5 Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas" Gaujienas pag. 3 630 6 Vides labirints Alūksne 7 Alūksnes ezers Alūksne 8 Drusku pilskalns Veclaicene 9 Dzenīšu dižvītols Ape 10 Apekalna baznīca Apekalns Avots: Alūksnes TICCēsu rajons 1 Līgatnes mācību un atpūtas parks Līgatne ~40 000 2 Araišu ezerpils Araiši 28 110 3 Cēsu vestures un mākslas muzejs Cēsis 20 749 4 Vējiņu pazemes ezeri Straupes pag. 5 Zvārtes iezis Gauja 7 400 6 Trušu audzētava "Zakīši" Amatas novads ~4 800 7 Brāļu Kaudzīšu "Kalna Kaibeni" Vecpiebalgas pag. ~4 300 8 Kārļa Skalbes "Saulrieti" Vecpiebalgas pag. ~3 700 9 Ungurmuiža Raiskuma pag. ~2 500 10 Brīvdabas muzeja filiāle "Vēveri" Vecpiebalgas pag. ~1 700 Avots: Cēsu TICGulbenes rajons 1 Stāmerienes muižas pils Stāmerienes pag. 2 500 2 Velēnas baznīca Lizuma pag. 3 Mazbānītis maršrutā Gulbene-Alūksne, Alūksne,Gulbene ~15 000

Vairākās Rietumeiropas valstīs gada nogalē katrā tautsaimniecības nozarē tiek nominēti un apsveikti labākie no labākajiem. Šajā sakarā tūrisma biznesa vortāls Eiropa.lv veica pirmo e-pasta aptauju Latvijas tūrisma profesionāļu vidū, noskaidrojot TŪRISMA GADA CILVĒKS trijās nominācijas – uzņēmējs, žurnālists un tūrisma informācijas centra vadītājs. No vairāk kā 300 izsūtītajām e-pasta anketām tika saņemtas atpakaļ 93 derīgas atbildes. Par 2003. gada TŪRISMA GADA CILVĒKS tika nominēti:UZŅĒMĒJS – Juris Balodis, viesu mājās “Lāču miga” direktors; ŽURNĀLISTS – Zaiga Grīnberga, Latvijas radio 1 žurnāliste; TIC VADĪTĀJS – Mārtiņš Malcenieks, Cēsu TIC vadītājs. Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā pasākumā “Latvijas tūrisma draugu, kolēģu, viesu tikšanos 2004. gada priekšvakarā” viesnīcas Park Hotel Rīdzene restorānā “Piramīda” 13.12.2003 tika apbalvoti TŪRISMA GADA CILVĒKS laureāti. Nominācijas balva ir atzinības raksts un latgaļu keramikas svečturis ar speciālu gravējumu. Anketas dalībnieka balvu saņēma Baiba Smilga no Straupes tūrisma biedrības, kura 2004. gadam iegūst tūrisma biznesa vortāla Eiropa.lv “A” līmeņa abonentu. Analizējot aptaujas anketas nākas secināt, ka divās nominācijās (žurnālists un TIC vadītājs) sava starpā cīnījās Zaiga Grīnberga (Latvijas radio1) ar Daci Preisu (Dienas bizness) un Mārtiņš Malcenieks (Cēsu TIC) ar Guntaru Seili (Ventspils TIC) un Gunu Ķiberi (Rūjienas TIC). Uzņēmēju vidū tika nominēts vislielākais personu skaits, kur daudzi savas balsis nodeva Gundegai Zeltiņai (Latvia Tours), Margaritai Platacei (Hotel de Rome), Rutai Berkmanei (Express Travel) un Dikļu pils īpašniekiem. Avots: Eiropa.lv

11. februārī Daugavpilī atklās jaunā tūrisma informācijas centra (TIC) biroju, kurš tagad atradīsies Vienības namā. Daugavpils novada TIC vadītājs Aigars Smagars pastāstīja, ka centra mērķis ir popularizēt tūrisma un atpūtas iespējas Daugavpils novadā un veicināt tūrisma attīstību reģionā. Sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā Daugavpils novada TIC jaunajā birojā piedāvās arī informāciju par Eiropas Savienības aktualitātēm, kas saistās ar Latvijas gaidāmo iestāšanos ES. Jauna TIC biroja atklāšanu Daugavpilī, piešķirot finansējumu (kopumā ieguldīti ap 4 000 Ls), ir veicinājuši Daugavpils novada TIC dibinātāji – Daugavpils pilsētas dome un Daugavpils rajona padome, kā arī vairākas rajona pašvaldības un Daugavpils Universitāte. Daugavpils novada TIC ir dibināts 1998. gadā, tas viens no pirmajiem ir iesaistījies Valsts Investīciju projektā Vienota tūrisma informācijas tīkla izveide, ko jau otro gadu īsteno Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūra. Projekta ietvaros tiek veidota vienota Latvijas valsts tūrisma datu bāze, kas ikvienam ceļotājam ir pieejama interneta portālā www.latviatourism. lv.

Pirmo reizi Latvijā notiks unikāls starptautisks tūrisma, kultūras un labdarības projekts GO BLONDE, ko organizē Latvijas Blondīņu asociācija. Ar moto «Padarīsim pasauli gaišāku» tiek uzsākta blondīņu nedēļas nogale no 30.maija līdz 31.maijam.

Starptautiskā blondīņu asociācija, kuras biedrs tagad ir arī Latvija kopš šā gada marta, ir iesniegusi iesniegumu UNESCO par to, lai 31.maiju atzītu par oficiālo blondīņu dienu, Db informē Latvijas Blondīņu asociācija.

Blondīņu balles laikā tiks pasniegtas balvas «Dimanta tauriņš» vairāk nekā desmit nominācijās: «Blondīne – līdere», «Blondīne – juriste», «Blondīne – modesdāma», «Blondīne – žurnāliste», «Blondīne – TV zvaigzne», «Blondīne – oficiante» utt.

Jau no maija blondīnes varēs pieteikties un reģistrēties Latvijas blondīņu asociācijā, saņemot atlaižu karti un atlaides uz taksometru pakalpojumiem, veikalos, skaistumkopšanas salonos un restorānos.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Eiropas Mobilitātes nedēļas akcijas «Diena bez auto» ietvaros tiks slēgta trasnportlīdzekļu kustība Stokholma ielas posmā no Stendera ielas līdz Kokneses ielai, kā arī Miera ielas posmu no Brīvības līdz Palīdzības ielai.

Transportlīdzekļu kustība Stokholmas ielas posmā tiks slēgta 22. septembrī no pulksten 11 līdz pulksten 16.

Slēgto Stokholmas ielas posmu būs iespējams apbraukt pa Visbijas prospektu vai Klaipēdas ielu, Glika ielu un Kokneses prospektu, informē Satiksmes departaments. Braucot pa Kokneses prospektu, apbraukt slēgto Stokholmas ielas posmu varēs, veicot pagriezienu uz Glika ielu un tālāk veicot kreiso pagriezienu uz Klaipēdas ielu un Stendera ielu vai arī veikt kreiso pagriezienu uz Visbijas prospektu. Mežaparka ielu svētku laikā apmeklētāji varēs piedalīties veloparādē, kurā tiks vērtēti interesantākie braucamrīki, ekstravagantākais braucējs un košākā komanda. Tāpat notiks velosipēdu ātrbraukšanas un lēnbraukšanas mači, florbola un strītbola spēles, kā arī orientēšanās pasākums Mežaparkā un ielu slēpošanas sacensības un koncerts.

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Latvenergo tiešie ieguldījumi vides aizsardzības pasākumos katru gadu pieaug. 2005. gadā tie sasniedza 3.84 milj. latu. Par šiem līdzekļiem stiprināti Daugavas krasti, atjaunoti zivju resursi, apsaimniekoti atkritumi, sakārtotas piesārņotās teritorijas un veikti ikgadējie vides aizsardzības pasākumi.

Zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensēšanai Latvenergo katru gadu iemaksā Latvijas zivju resursu aģentūrai gandrīz 400 000 latu. Tālāk šie līdzekļi tiek novirzīti Daugavas krastos esošo zivjaudzētavu atbalstam.

Latvenergo kopš 1998. gada finansē krastu nostiprināšanas darbus, ko veic Vides projekti, šajā laikā dažādos projektos ir ieguldīti 3,5 miljoni latu.

Līdzekļus Vides projektiem energokompānija piešķir, lai ierobežotu Daugavas HES ūdenskrātuvju krasta eroziju HES darbības ietekmes zonā un uzturētu drošā ekspluatācijas kārtībā Rīgas HES ūdenskrātuves un inženieraizsardzības būves. Vides projekti veic paredzēto darbu, nosaka vides sakārtošanas veidu un apjomu, aprēķina nepieciešamās izmaksas un saskaņo ar komisiju, kurā ir pārstāvji no Ekonomikas, Vides un Zemkopības ministrijas, Latvenergo un Rīgas, Ogres, Aizkraukles un Jēkabpils pašvaldībām. Šādu kārtību nosaka Ministru kabineta 1998. gada noteikumi Nr. 310.