Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

"Sākot no 2004. gada attiecībā uz E.Gulbi ir veiktas regulāras un rūpīgas pārbaudes. Par pamatu šādām pārbaudēm kalpoja E. Gulbja amatam nepieciešamā atļauja darbam ar valsts noslēpumu," teikts Aizsardzības ministrijas komentārā par izskanējušo informāciju saistībā ar virsnieku Edgaru Gulbi.

Aizsardzības ministrija: "Pēc vakar izplatītās papildus informācijas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (SVPDD) virsnieka Edgara Gulbja izmeklēšanā, nepieciešami vairāki precizējumi par viņa dienesta gaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), kā arī par personāla pārbaudēm un to efektivitāti.

Sākot no 2004. gada attiecībā uz E.Gulbi ir veiktas regulāras un rūpīgas pārbaudes. Par pamatu šādām pārbaudēm kalpoja E. Gulbja amatam nepieciešamā atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Pārbaužu gaitā vairākkārt tikusi pieprasīta informācija Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centram saistībā ar E. Gulbja iespējamo sodāmību. Gan 2005. gadā, gan 2006. gadā saņemtās atbildes apliecina, ka par E. Gulbi IeM sistēmā kompromitējošu datu nav. Uz līdzīgiem pieprasījumiem tika balstītas arī pārbaudes par E. Gulbi, kas iepriekš tika veiktas Zemessardzē.

Jelgavas valstspilsēta ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas sociālā darba optimizācijai izmantos runas atpazīšanas programmu. Runas atpazīšanas programma atvieglos Jelgavas valstspilsētas Sociālo lietu pārvaldes darbinieku ikdienu, paaugstinot darba kvalitāti, nodrošinās uz datiem pieņemtu lēmumus, to pēctecību – operatīvu iespēju iegūt un izmantot pārvaldē uzkrātos datus.

Kā pirmie jauno programmu ierunātās informācijas transformēšanai tekstā sāks lietot SIA “Rehabilitācijas centrs “Tērvete””, lai apkopotu informāciju par jelgavniekiem, kuri centrā saņēmuši palīdzību par Jelgavas pašvaldības līdzekļiem. Runas atpazīšanas programmas ieviešanu veic IT uzņēmums un Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammas (SOPA) uzturētājs SIA “ZZ Dats”.

Projektā ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) pētnieki, kuri sniedz atbalstu balss atpazīšanas rīka attīstībā, lai tas iespējami labāk, vismaz 90% gadījumu, atpazīstu dažādus balss īpašniekus, runas stilu, ātrumu, sociālo lietu pārvaldes darbā izmatotus terminus u.tml.

Šogad jūlijā visā Latvijā reģistrēti 405 velosipēdu zādzību un pazušanas gadījumi. Savukārt Rīgas reģionā šā gada pirmajā pusē kā zagti vai pazuduši reģistrēti gandrīz 500 riteņi, vēsta laikraksts Diena. Pēc zādzības konstatēšanas īpašniekam iesaka apstaigāt vietas, kur ritenis varētu būt, piemēram, tuvējos lombardus, Rīgā - tirgu Latgalīte, citus krāmu tirgus, pārbaudīt sludinājumus internetā.

«Nezinu, kāpēc visi saka, ka Latgalīte ir centrs, kur pārdod nozagtus velosipēdus katru dienu. Nu tā nav,» laikrakstam sacījis minētajam tirgum tuvākā, Gogoļa ielas Rīgas 2.policijas iecirkņa priekšnieks Vladimirs Stoļarovs. Viņš arī apgalvojis, ka «nekādas garāžas, kur glabā zagtos riteņus, tur nav». Viņš domā, ka pastāvīgajiem tirgotājiem nav patīkami, ja kāds blakus pārdod zagtu mantu, tāpēc tiem droši var lūgt palīdzību.

«Tendence stiept zagtos velosipēdus un arī citas mantas ir uz Latgalīti, jo tur tirgo pamatā rūpnieciskās preces un spektrs ir ļoti plašs. Matīsa tirgū blakus gaļai un kartupeļiem divriteņus taču nepārdos,» laikrakstam stāstījis Jānis Zīle, sērijveida un liela apmēra zādzību izmeklēšanu koordinējošās Rīgas kriminālpolicijas nodaļas šefa vietnieks.

Tuvākajam laikam pietiekami perspektīvi ir divi nekustamo īpašumu tirgus segmenti - ekonomiskās klases dzīvokļi un ekskluzīvie dzīvokļi, tomēr tirgus nākotne būs ekonomiskās klases dzīvokļiem, uzskata nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA New Europe valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

«New Europe ir izveidojusi nopietnu sistēmu dzīvokļu tirgus analīzei, pie mums pēc konsultācijām vēršas pat daži nopietni nekustamo īpašumu vērtētāji, kuriem šī informācija šķiet ļoti profesionāla un interesanta. Protams, ka visas prognozes darbojas tikai tad, ja pasaulē nenotiek kādi liela mēroga satricinājumi,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka attīstītājiem jābūt uzmanīgiem ar ekskluzīvo dzīvokļu segmentu, jo precīzi jāidentificē tā auditorija, kura ir šo dzīvokļu potenciālie pircēji.

«Mūsuprāt, ekonomiskās klases dzīvokļi ir īpašumu tirgus nākotne. Vajadzība pēc tādiem dzīvokļiem ir milzīga, jo Rīgas novecojušais dzīvojamais fonds palielinās ar katru gadu un tā vietā diemžēl netika radīts nekas. Tas, kas ir tapis «treknajos gados», atskaitot pašvaldības dzīvojamo fondu, ir ļoti ātri uzbūvēti milzīgi lieli dzīvokļi ar apšaubāmu kvalitāti, kurus tagad ir pārņēmuši banku uzņēmumi. Šo īpašumu likviditāte ir ļoti zema,» sacīja Bojārs.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs uzskata Valsts kontroles revīziju par pilnīgu murgu, ko nav vērts komentēt un salīdzināja Valsts kontroli ar ar kāmīti, kuram ir labs PR, atšķirībā no žurkas, kas šajā gadījumā ir Rīgas dome un Dienvidu tilta projekts.

Gundars Bojārs atcerējās joku - "Ar ko spīdīgs, tīrs, nolaizīts kāmis atšķiras no smirdīgas, netīras, slikta paskata žurkas? Kāmim ir labāks PR!" un teica, ka pašlaik situācija ar Dienvidu tiltu un VK revīziju esot līdzīga. G. Bojārs arī sacīja: "Acīmredzot, īstenojot Dienvidu tilta projektu, Rīgas domei vajadzēja vairāk naudas ieguldīt publiskā tēla veidošanā!"

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Ceturtdien, 5. augustā, izdevniecības Dienas Mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs no amatiem atbrīvojis laikraksta Diena galveno redaktoru Sergeju Ancupovu un portāla Diena.lv galveno redaktori Gunitu Ogriņu. S. Ancupova līdzšinējais pirmais vietnieks Dzintars Zaļūksnis pazemināts amatā un turpmāk Dienā ieņems redaktora amatu ar pārbaudes laiku.

Guntis Bojārs savu lēmumu pamato ar Dienas Mediju darbinieku 29. jūlija iesniegumu AS Diena padomes priekšsēdētājam Jānim Ogstam un AS Diena valdes priekšsēdētājam Uldim Salmiņam. Iesniegumā Dienas Mediju darbinieki, satraukti par negatīvu ietekmi uz Dienas zīmolu, aicināja nekavējoties no amatiem atbrīvot S. Ancupovu, G. Ogriņu un Dz. Zaļūksni. Šo iesniegumu atbalstījuši arī citi AS Diena uzņēmumu darbinieki, kā arī daudzi Dienas ārštata autori. Atbilde uz šo iesniegumu tika lūgta līdz 2. augustam, bet tā nav saņemta līdz šim brīdim. Šis fakts novedis pie ļoti saspīlētas situācijas laikrakstu redakcijā un uzņēmumā kopumā.

2006. gadā vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ir veikusi Igaunijas Hansapank.

To rāda SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas apkopotie dati. Tieši finanšu un nekustamā īpašuma jomas ir tās, kurās pērn ārvalstu investori investējuši tieši caur uzņēmumu pamatkapitālu, atzīst SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka teju vai 90 milj. Ls ārvalstu tiešo investīciju pērn nonākuši finanšu sektorā strādājošo kompāniju pamatkapitālā. A. Brūvelis secina, ka šajā jomā kopējie ārzemnieku ieguldījumi ir pat vēl lielāki, jo šajā ciparā ietverti tikai lielākie ārzemnieku ieguldījumi, turklāt bez bankām ir vēl citas tā dēvētās nebankas.

Īpašums kā magnēts

A. Brūvelis norāda, ka nekustamais īpašums visdažādākajos veidos ir faktiski ārvalstu investorus gluži kā magnēts pievelkoša joma. 2006. gadā tiešās ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, kuri darbojas nekustamo īpašumu jomā, pārsniedza 110 milj. Ls. Turklāt tie ir tikai lielo investoru ieguldījumi, neskaitot ieguldījumus dažu simtu tūkstošu Ls apmērā. Vēl vairāk - jārēķinās, ka tikai lielie ārvalstu investori ir ieguldījuši caur pamatkapitālu teju vai 10 milj. Ls ar nekustamo īpašumu tieši saistītajā - būvniecības biznesā. "Iepriekšminētie cipari varētu būt vēl iespaidīgāki, ja šajā jomā ieskaitītu ārzemnieku ieguldījumus kompānijās, kuras nodarbojas ar mežsaimniecību un lauksaimniecību," uzsver A. Brūvelis. Viņš arī atgādina, ka nekustamo īpašumu mērķprojektu īstenotāji un apsaimniekotāji ir ņēmuši kredītus, kuri novirzīti to pašu nekustamo īpašumu projektu attīstībai, un reģistrējuši lielas komercķīlas.

Centrāltirgus vadības plānos ir šim tirgum piesaistīt aizvien jaunākus pircējus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Savukārt, runājot par krāmu tirgu Latgalīte, viņš akcentēja, ka tur plānots novērst valdošo haosu, bet tirdzniecība turpināsies.

Pētījumi liecinot, ka pašlaik Centrāltirgus klients ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Nākotnē tirgus vadība esot iecerējusi vairāk orientēties uz iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem, īpaši koncentrējoties uz jauniešiem.

Vaicāts par krāmu tirgu Latgalīte Abramovs akcentēja, ka pašreizējais tā izskats esot nepieņemams, tādēļ plānots mainīt tirgus organizāciju, vizuālo izskatu. Tur būšot tas pats tirgus, kas pašlaik, tikai tikšot novērsts valdošais haoss, uzlabotas tirdziecības vietas.

Kā norādīja Abramovs, tirgus nozīme visos laikos saglabājas, atšķirībā no lielveikalu ķēdēm tirgū esot latviskais, tur sastopams zemnieks, ir lielāks preču klāsts un Centrāltirgus paviljoni ir kultūrvēsturiskais mantojums. Vienlaikus tirgus vadītājs atzina, ka Centrāltirgum esot ļoti daudz konkurentu, kas pārvilina pircējus, tādēļ esot jāizdomā jauni soļi, kā pircēju dabūt pie sevis.

Piektdien ar zvērināta advokāta Armanda Šūmaņa starpniecību ventspils mērs Aivars Lembergs izplatījis paziņojumu medijiem, kurā noliedz līguma par maksāšanu kādai partijai eksistēšanu. Piedāvājam iepazīties ar visu paziņojuma tekstu.

"Pirmā latviešu oligarha viedoklis no cietuma

Šobrīd nav nekā vieglāka, kā Lembergu nesodīti noliet ar dubļiem - viņam nav nekādu iespēju uz to pienācīgi atbildēt.

Tiem politiķiem, kuri Lembergu uzskatīja par savu nopietnāko konkurentu, un tāpēc visādi veicināja pēdējā laika notikumus, mana apcietināšana ir ļoti ērta. Ierobežoto resursu dēļ es neatkārtošu tās tēzes, kuras jau paudu uzreiz pēc valsts prezidentes mākslīgi izraisītās politiskās krīzes, kas bija pamatota ar it kā drošības iestāžu likumu nepareiziem grozījumiem. Pēdējo dienu notikumi aizvien vairāk pierāda, ka man jau tobrīd bija taisnība - Freibergas kundze rīkojās politisku iemeslu dēļ un (apzināti vai neapzināti) 9.Saeimas revanšistu interesēs.

«Patiesībā man tās [naudas] nemaz nav. Visu algu mēneša laikā arī iztērēju, man nav izdevies izveidot uzkrājumus vai ārkārtīgi daudz nopelnīt,» intervijā žurnālam Playboy norāda bijušais politiķis un Rīgas Domes vadītājs Gundars Bojārs.

Viņš atzīst, ka vienreiz izdevies gūt lielus ienākumus, pārdodot zemi pie Durbes ezera. «Zemi Durbes ezera deviņdesmito gadu vidū biju nopircis par 3000 dolāriem, tolaik man tā bija liela nauda. Trekno gadu beigās šo zemi pārdevu par 130 tūkstošiem latu,» viņš stāsta intervijā Playboy. Stāstot par saviem tēriņiem, viņš norāda, ka īpašu izdevumu pašlaik viņam neesot. «Mašīna man ir funkcionāla – Mitsubishi Pajero. Manuprāt, vislabākā mašīna mežam; jau ceturtā pēc kārtas. Mainot vienmēr domāju, vai neņemt citu marku, bet beigās palieku pie šīs pašas,» viņš norāda.

Jaunās Valsts ieņēmumu dienesta administratīvās ēkas komplekss Mežaparka teritorijā varētu izmaksāt ap 100 miljoniem eiro.

Šo projektu, kas atradīsies topošajā pilsētā Mežaparkā un kuru attīsta Gundara Bojāra vadītais New Europe, plānots realizēt triju gadu laikā no brīža, kad tiks saņemts darba uzdevums, apvienojot valsts un privātās investīcijas. Zināms arī viens no potenciālajiem finansētājiem - tā varētu būt Vācijas banka Hypo Real Estate, kam pieejami daudz lētāki resursi, Db atklāja G. Bojārs. Viņš minēja, ka Vācijas banka jau iepriekš esot apstiprinājusi, ka būtu gatava līdzdarboties 90 % apmērā no kopējām investīcijām. «Vēl ir citi interesenti, arī vietējās bankas ar lielu rietumu «aizmuguri». Kopumā, protams, jautājums cenā. Izvēlēsimies to, kurš piedāvās lētāku finansējumu,» klāstīja G. Bojārs. Viņš atgādināja, ka projekta realizācijai tiktu dibināts kopuzņēmums ar Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ar 12 milj. Ls statūtkapitālu.

Partijas LPP/LC valde pirmdien, 12.janvārī, apstiprinājusi 51 jaunu biedru kandidātu, tajā skaitā par biedra kandidātu apstiprināts bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs.

G.Bojārs līdz šim jau darbojies Rīgas domes LPP/LC frakcijā uz atsevišķi noslēgta sadarbības līguma pamata, kas paredzēja vienotu pozīciju vai viedokļu saskaņošanu frakcijas deputātu balsojumos Rīgas domē, informēja partijas LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis. Viņš neizslēdza iespēju, ka G.Bojārs varētu kandidēt Rīgas domes vēlēšanās no LPP/LC saraksta, taču norādīja, ka vēlēšanu kandidātu saraksti vēl nav apstiprināti. G.Bojārs Rīgas domē ievēlēts 2005. gadā no LSDSP saraksta. Iepriekšējā domes sasaukuma laikā no 2001. līdz 2005. gadam G.Bojārs bija Rīgas mērs, arī pārstāvot LSDSP.

Par pārējiem 50 biedru kandidātiem zināms vien tas, ka tie ir uzņēmēji, studenti, pensionāri, valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošie, bet tās neesot sabiedrībā pazīstamas personas, norādīja E.Vaikulis.

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" dalībnieki nolēmuši no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, informēja uzņēmumā.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvji, neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, "Tet" padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to "Tet" dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.Lēmums stājas spēkā piektdien, 4.decembrī.

Dalībnieku sapulce izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām Gulbim un vēl četrām personām. Pēc "Telia Company" pārstāvju ierosinājuma "Tet" padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.

Aivars Lembergs tuvā kompanjonu lokā bļaustījies, krāpies un rīkojies tā, ka tiem nācies atzīt - "nav jēgas ar pilnu ātrumu ar galvu triekties betona sienā", atsaucoties uz Baltic Screen, raksta Apollo.

Valentīns Kokalis atminējies, ka A. Lembergs nevisai jauki esot izturējies pret SWH Rīga bosu Aināru Gulbi.

"Es atceros vienu epizodi, kura varēja notikt 1993. gada rudenī, kad pie Aivara Lemberga kabinetā Ventspils pilsētas domes telpās atradās pats A. Lembergs, A. Gulbis, J. Blaževičs, M. Forsts, V. Krastiņš, varbūt arī Ainārs Platacis, pieļauju, ka bija vēl kāds, bet visus vairs neatceros. Pārrunājot tranzītbiznesa nākotnes jautājumus, starp A. Lembergu un A. Gulbi izcēlās strīds, kuru mēs visi dzirdējām.

A. Lembergs sāka kliegt, ka A. Gulbis ir zaglis, ka ir nozadzis kaut ko no biznesa, un dzina A. Gulbi prom no kabineta. A. Gulbis tad arī sāka kliegt uz A. Lembergu un teica, ka lai atceras pats to laiku, kad vienreiz pats stāvējis uz tiltiņa Ventspilī un gaidījis, kad viņš atvedīs naudu 10 000, domāju, ka ASV dolāru. Cik es sapratu, A. Gulbis ar to gribēja pateikt, ka situācija ir pavisam otrāda, ka tieši A. Gulbis pelnījis naudu un to devis arī A. Lembergam, nevis A. Lembergs pelnījis, bet viņš tikai ņēmis," norāda V. Kokalis.

Diskos ierakstītas datorprogrammas 300 tūkst. Ls vērtībā – tik liels «ķēriens» tirdzniecības vietā datorpirātisma apkarotājiem negadās bieži. Microsoft, Adobe un citas programmas, kuru cena veikalā var sasniegt vairākus simtus latu, tirgū Latgalīte bija nopērkamas par pieciem līdz desmit latiem.

Valts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki veikuši Latgalītē kontrolpirkumu, kura rezultātā aizturēja divus nelegālo programmu tirgotājus, raksta Diena.

Aptuveni divus tūkstošus disku viņi bija «saražojuši» mājas apstākļos. Lieta patlaban nosūtīta kriminālvajāšanai. Papildus pēdējo gadu redzamākajām datorpirātismu apkarotāju aktivitātēm notikuši arī vairāki reidi pie tirgotājiem. Neoficiāla informācija liecina, ka daži no viņiem pieķerti nelegālas datorprogrammatūras tirdzniecībā kopā ar datortehniku.

DB jau rakstīja, ka šā gada pirmajā pusgadā ierosinātas 25 krimināllietas par nelicencētu programmu lietošanu uzņēmumos. Kopumā šajā laika periodā Valsts policija sadarbībā ar starptautisko programmatūras industrijas asociāciju Business Software Alliance (BSA) veikusi 150 datorprogrammu legalitātes pārbaudes.

Par likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saucis pie administratīvās atbildības un sodījis ar naudas sodu Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) valdes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru un valdes locekļus Sergeju Dolgopolovu, Andri Ameriku, Jāni Gulbi, Gintu Celmiņu, Viesturu Silenieku un Vladimiru Makarovu. No RBP un a/s „Baltikums Dzīvība” saņemtie materiāli liecina, ka G.Bojārs, S.Dolgopolovs, A.Ameriks, J.Gulbis, G.Celmiņš, V.Silenieks un V.Makarovs piedalījās Rīgas brīvostas pārvaldes 2004.gada 6.februāra sēdē, kurā vienbalsīgi tika pieņemts lēmums akceptēt RBP darbinieku sarakstus dzīvības apdrošināšanai, nosakot apdrošināšanas apmēru katrai apdrošinātai personai. Tādējādi minētās valsts amatpersonas vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt RBP darbinieku sarakstus dzīvības apdrošināšanai, saskaņā ar kuriem G.Bojārs, S.Dolgopolovs, A.Ameriks, J.Gulbis, G.Celmiņš un V.Silenieks tika apdrošināti katrs par summu Ls 12 000 gan uz 2002./2003., gan uz 2004.gadu, savukārt V.Makarovs par summu Ls 12 000 uz 2004.gadu. KNAB konstatēja, ka G.Bojārs, S.Dolgopolovs, A.Ameriks, J.Gulbis, G.Celmiņš, V.Silenieks un V.Makarovs kā Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļi, iepazīstoties ar RBP darbinieku sarakstiem dzīvības apdrošināšanai un piedaloties tāda jautājuma izlemšanā, kurā viņi bija personiski un mantiski ieinteresēti, realizēja savas valsts amatpersonas pilnvaras interešu konflikta situācijā, neievērojot likumā noteikto aizliegumu. Turklāt minētie RBP valdes locekļi neizpildīja arī likumā noteikto pienākumu par to nekavējoties rakstveidā sniegt informāciju augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai (šajā gadījumā - Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam), jo saskaņā ar likumu „Par ostām” Rīgas brīvostas pārvalde ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde).

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%

Nepilnas trīs nedēļas pēc īpašnieku maiņas laikrakstam Diena iecelts jauns galvenais redaktors – no otrdienas šos pienākumus sāk pildīt fotogrāfs Ilmārs Znotiņš, informē a/s Diena sabiedrisko attiecību pārstāve Anna Muhka.

Iepazīstinot ar jauno galveno redaktoru, Dienas 51% īpašnieks uzņēmējs Viesturs Koziols norādīja, ka darbojies ar viņu vairākos projektos. Iepriekš abi strādājuši, piemēram, uzņēmēja žurnālā Republika.lv. Viņš teica, ka vēlas stiprināt kolektīvu ar profesionālu, stipru, uzticamu cilvēku, kurš ir lojāls valstij un kura vērtības sakrīt ar viņa vērtībām.

Savukārt Guntis Bojārs, kurš galvenā redaktora pienākumus pildīja kopš Sergeja Ancupova atbrīvošanas no amata augusta sākumā, arī turpmāk būs Dienas koncernā ietilpstošā uzņēmuma SIA Dienas mediji galvenais redaktors. Dienas mediji izdod laikrakstu Diena, laikrakstu Dienas Bizness, septiņus reģionālos laikrakstus un uztur desmit interneta portālus.

Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) un bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga 1999. gadā noslēgtā vienošanās paredzējusi, ka partija saņems 70 000 latu, ziņo Latvijas Radio.

Līgumu 1999. gadā parakstīja Aivars Lembergs, Juris Bojārs un LSDSP bijušais Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns, Latvijas televīzijas raidījumā 100. pants atklājis bijušais LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs.

Bojārs neesot varējis atcerēties precīzu summu, kādu partija saņēmusi par līguma pildīšanu, taču piebildis, ka neviena partija nevarot pastāvēt bez sponsoriem.

Bojārs neuzskata, ka sakarā ar vienošanos ir notikusi politiskā korupcija.

Publiski pieejamais vienošanās teksts vietām esot aizkrāsots, un pilnībā nav identificējams. Taču tas liecina, ka līgums slēgts starp pusēm V, kas varētu būt kāds ar Ventspili saistīts uzņēmējs, un S, kas iespējams bija LSDSP, liecina vienošanās teksts, ziņo LNT.

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs ir parakstījis rīkojumu par prēmiju izmaksu darbiniekiem — tās tiks izmaksātas līdz 75 % no darba algas, proporcionāli 2003. gadā nostrādātajam laikam. G.Bojārs uzsver, ka Rīgas domes darbinieki, ņemot vērā darba intensitāti, ir pelnījuši prēmijas. Rīgas dome vēlas finansiāli uzmundrināt savus darbiniekus un aicina arī citu institūciju vadītājus to darīt,» sacīja G.Bojārs, norādot, ka konkurētspējīgs atalgojums ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai pašvaldība varētu piesaistīt kvalificētus un labus darbiniekus darbam pašvaldībā. G.Bojārs arī norādīja, ka vēlētās amatpersonas prēmijas nesaņems. Jāatgādina, ka prēmijas pašvaldības darbinieki saņēma arī uz 18. novembri.

Ap piesārņojumu Mārupītē un tās novadgrāvjos sacelta pārāk liela ažiotāža, uzskata Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

«Ažiotāža ir sacelta pārāk liela – nav šis apdraudējums tik liels. Bija arī lietus ūdens, kas atšķaidīja šos mazgāšanas līdzekļus, tā kā šī koncentrācija ir spēcīgi samazinājusies,» viņš sacīja intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Komentējot Rīgas vicemēra Andra Amerika izteikumus, ka šī katastrofa Rīgai varētu izmaksāt ap 100 tūkstošiem latu, Bojārs norādīja, ka «pie lielas ažiotāžas var pateikt arī, ka būs jāmaksā 500 tūkstoši vai miljons».

Mārupes novada pašvaldības vadītājs gan neminēja precīzus aprēķinus, cik domei šī avārija izmaksās, tomēr uzsvēra, ka attīrīšanas darbos ļoti aktīvi iesaistījies uzņēmums, no kura pēc ugunsgrēka nolūda ķīmiskās vielas, un tas apmaksā piesārņotā ūdens savākšanu no grāvjiem.