Jaunākais izdevums

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.

PeatTransform vērsts uz zinātniski pamatotu, līdzsvarotu un reālistisku kūdras nozares virzību uz klimatneitralitāti, ņemot vērā gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan sociālekonomiskos aspektus – īpaši Latvijas reģionos, kur nozarei ir būtiska loma - Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē.

PeatTransform mērķis ir pētījumu platformas un izcilības centra izveide, lai stiprinātu pētniecības kapacitāti un kompetences, sekmētu zināšanu un tehnoloģijas pārnesi uz Latvijas kūdras nozari un ar to saistītajām nozarēm, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Galvenie PeatTransform pētījumu virzieni:

  • SEG emisiju mērījumi un modelēšana, pilnveidojot SEG inventarizācijas metodiku, lai precīzāk atspoguļotu faktiskās kūdras nozares emisijas.
  • Degradēto kūdrāju un vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija jeb tālāka izmantošana, izstrādājot inovatīvus risinājumus – paludikultūru audzēšanu (ārstniecības un biomasas augi), hidroloģiskās stabilizācijas metodes, agrovoltāžas (saules paneļu virs stādījumiem) risinājumus; kā arī rekultivācijas efektivitātes monitoringu ar tālizpēti.
  • Jaunu produktu izstrāde ar zemu oglekļa pēdu un augstu pievienoto vērtību – ekstraktvielas, kompozītmateriāli, siltumizolācijas un 3D drukas materiāli, kā arī audzēšanas substrāti, kuros izmantotas alternatīvas vietējās izejvielas (sūnas, niedres, koksnes šķiedra, vilna); produktu dzīves cikla analīze.
  • Tehnoloģiju attīstība, kas samazina SEG emisijas un veicina oglekļa piesaisti kūdras produktos; substrātu otrreizējas izmantošanas pētījumi.
  • Sociālekonomiskais novērtējums – kūdras ieguves, pārstrādes un rekultivācijas ietekmes izvērtējums vietējā un eksporta kontekstā.
  • Nākotnes scenāriju izstrāde vēsturisko un rekultivēto kūdras ieguves vietu izmantošanai, kūdrāju atjaunošanas ilgtspējas vadlīnijas un ieteikumi oglekļa un bioloģiskās daudzveidības kredītu ieviešanai.
  • Politikas rekomendācijas dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

PeatTransform tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1. "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos", pasākuma 6.1.1.2. "Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā" ietvaros ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu (6.1.1.2/1/25/A/001).PeatTransform atbilst Eiropas Zaļajam darījumam (Green Deal), Bioloģiskās daudzveidības stratēģijai 2030, klimatpakotnei "Fit for 55", kā arī Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) prioritātei "Zināšanu ietilpīga bioekonomika".

Ekonomika

Kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga

LETA,09.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par tiesību aktu portālā iesniegtajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz tuvākajos gados būtiski palielināt DRN kūdrai, nav konsultējusies ar kūdras nozari, kā arī citām saistītajām nozarēm, tostarp stādu un dārzeņu audzētājiem, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Tāpat viņa apgalvoja, ka, veidojot šos grozījumus, nav ņemts vērā, kā kūdras nozare iekļaujas pārtikas ķēdē, jo kūdra joprojām esot neaizvietojams resurss profesionālajā dārzkopībā, piebilstot, ka 70% no visiem substrātiem tiek veidoti uz kūdras bāzes.

"Mēs saprotam to, ka kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga," pauda Krīgere, komentējot ministrijas sagatavotos grozījumus.

Viņa minēja, ka Lietuvā DRN kūdrai ir līdz 3,2 eiro par tonnu un Igaunijā līdz 2,87 eiro par tonnu, kamēr ministrijas piedāvātie grozījumi paredz no 2027.gada Latvijā kūdrai DRN palielināt līdz 7,5 eiro par tonnu un 2028.gadā piemērot vēl lielāku palielinājumu. Tāpat arī šajās valstīs nomas maksas par platībām, kurās iegūst kūdru, esot mazākas un tiekot iekasētas tikai tad, kad darbība ir veikta, kamēr Latvijā nomas maksa jāmaksā arī tad, kad darbība nav veikta, piemēram, šogad, kad platības mitro apstākļu dēļ nebija iespējams apstrādāt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), ņemot vērā kravu pārvadājumu kritumu, kravu piesaistē meklē iespējas kaimiņvalstīs un Latvijas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš skaidroja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, pirmkārt, kravu piesaistē ir jāveido sadarbība ar kaimiņvalstīm, tostarp gan kravu piesaistē, gan arī attiecībā uz darbu remonta cehiem, lai nodrošinātu biznesa iespēju diversifikāciju. Tāpat LDz saredz lielu potenciālu iekšzemes kravu pārvadājumos.

"Diemžēl agrāk LDz bija tikai viens virziens kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām - no austrumiem, un dabā jau tukšums nepaliek. Ja vietējam biznesam nebija iespēju savas kravas - vai tas ir cements, vai kokmateriāli, vai kūdra, vai graudi - vest pa dzelzceļu, tad attīstījās autopārvadājumi, un redzam, ka vairāk nekā 80 miljoni tonnu kravu pērn braukāja pa Latvijas autoceļiem," piebilda LDz vadītājs.Viņš skaidroja, ka LDz nevar pārņemt visas šīs kravas, bet ieguvumi, kas saistās ar satiksmes drošības, izmešu samazināšanas un ceļu atslogošanas aspektiem, iesaistoties dzelzceļam, esot acīmredzami.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa (DRN) paaugstinājums kūdrai palielinās stādu audzētāju produkcijas pašizmaksu un gala cenu, aģentūrai LETA atzina Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš, komentējot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) virzītos grozījumus DRN likumā.

DRN paaugstinājums kūdrai no 2027. gada līdz 7,5 eiro par tonnu audzētājus pārāk būtiski neietekmēšot, bet no 2028. gada plānotais DRN paaugstinājums neapstrādātajai kūdrai līdz 25 eiro par tonnu gan atstāšot būtisku ietekmi.

Vītoliņš negatīvi vērtēja to, ka grozījumu izstrādātāji nav mēģinājuši izpētīt un izvērtēt, kā viņu plāni ietekmēs saistītās nozares, un nav tās uzklausījuši. Par šiem grozījumiem biedrība uzzinājusi tikai no publiski pieejamās informācijas presē.

Viņš skaidroja, ka kūdras audzētāji izmanto gan neapstrādātu kūdru, gan kūdras substrātu, un līdz šim iegādāties neapstrādātu kūdru audzētājam bijis lētākais variants. Neapstrādātā kūdra esot skāba un rupja un ļoti ērti izmantojama rododendru, skujeņu, ēriku, mahoniju un citu skābo augu audzēšanai lielajos podos, kā arī augsnes ielabošanai, piemēram, uz lauka.