Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.
To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.
Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.
Vēl vairāk - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kontekstā savulaik akciju sabiedrības pat tikušas vērtētas kā sava veida pelēkā zona, kurā varētu notikt kaut kas negodīgs — augsta riska objekts. Pašlaik akciju sabiedrībām akcionāru reģistri Uzņēmumu reģistram nav jāiesniedz, jo tie atrodas šo sabiedrību valdes pārziņā un ar tiem var iepazīties tikai ierobežots personu loks, vai arī akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos kredītiestādēs, informācija par akcionāriem pieejama depozitārijā. „Pērn jūnijā Saeimā akceptētie Komerclikuma grozījumi ir ne tikai ļoti būtiski, bet arī ļoti plaši,” uzsver J. Endziņš.
Lielāka pārredzamība
„Kopumā jaunie grozījumi Komerclikumā ir vērtējami pozitīvi, jo nodrošinās lielāku pārredzamību un uzticamību akciju sabiedrību darbībā,” vērtē SIA Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns partneris Jānis Jurkāns. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka tas veicinās korporatīvo ilgtspēju, piesaistīs investorus un mazinās negodprātīgu darbību risku. „Tomēr, atbrīvojot valdi no pienākuma sniegt ziņas par patieso labuma guvēju un uzliekot šo pienākumu akcionāram, valde un sabiedrības akcionāri ir aicināti veikt priekšlaicīgus pasākumus, lai izvairītos no reiderisma riskiem, kas var rasties, prettiesiski ierobežojot akcionāru balsstiesības,” tā J. Jurkāns.
Visu interviju lasiet 27.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!