Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.
Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.
Aiziešot pa pieskari
Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.
2011. gadā "Berkshire Omaha World-Herald" un vēl sešus citus izdevumus nopirka par 200 miljoniem ASV dolāru. Nākamgad tā par vēl 142 miljoniem nopirka 63 laikrakstus no "Media General" grupas. Pieejamie dati liecina, ka "BH Media" apgrozījums 2019. gadā bijis 373 miljoni ASV dolāru un peļņa 15 milj. ASV dolāru. Tiesa gan, ienākumi, gadiem ejot, sarukuši.
Sperot šādu soli, Bafets acīmredzami atzīst, ka īsti tomēr nezina, kā šos laikrakstus to pārmaiņu ceļā uz digitalizāciju padarīt par veiksmes stāstiem, kur savukārt labākas izredzes šajā ziņā varot būt "Lee Enterprises".
Viņš klāstījis, ka pasaule strauji mainās un rūk laikrakstu reklāmas ieņēmumi. Tādēļ liela daļa no šādiem izdevumiem, visticamāk, aiziešot pa pieskari.
"Mēs atzinīgi vērtējam pārmaiņas, un mums nepieciešami vadītāji, kas spēj tās paredzēt un tām pielāgoties. Bet dažreiz mēs kļūdīsimies. Un tad šie biznesi novītīs un galu galā mirs," spriedis V. Bafets.
Viņš gan arī norādījis, ka ne visiem laikrakstiem klāsies slikti, un izdzīvos tādi biznesi kā "The New York Times", "Washington Post" un "The Wall Street Journal". Arī pats "The Wall Street Journal" raksta – šāds Bafeta lēmums izceļ arvien lielāko atšķirību starp dažiem lielajiem laikrakstiem un mazākajiem šīs nozares spēlētājiem.
Izskatās labs darījums
Pieejamā informācija liecina, ka "Berkshire Hathaway" savus 49 iknedēļas izdevumus un 31 dienas laikrakstus "Lee Enterprises" pārdos par 140 miljoniem ASV dolāru. Turklāt Bafeta stūrētais uzņēmums, lai "Lee Enterprises" varētu veikt šo darījumu, īstenotu nepieciešamās pārmaiņas un pārfinansētu parādus, tai izsniegs pamatīgu aizdevumu.
"Bloomberg" rasta, ka "Berkshire" minētajam uzņēmuma, uz 25 gadiem aizdos 576 miljonus ASV dolāru ar 9% gada likmi. Turklāt darījumā nav iekļauti "BH Media" nekustamie īpašumi, kurus "Lee Enterprises" nāksies no "Berkshire" iznomāt (aptuveni par 8 miljoniem dolāriem gadā).
Kopumā finanšu tirgi šādu darījumu sākotnēji vērtē pozitīvi, kur "Lee Enterprises" akcijas cena ASV palēcās par 67%. Jāteic gan, ka 12 mēnešu skatījumā tā joprojām ir sarukusi.
Bafetu par lielisku investoru nenoliedzami padara vairāku faktoru kopums. Iespējams, vismazākā mērā tiek runāts par to, ka viņam piemīt ļoti laba spēja saprast, kad tieši kāda situācija sāk pamest viņa kompetences zonu. Bafets nebaidās atklāt, ka lietas viņam kļuvušas pārāk sarežģītas, kas reizē arī nozīmē, ka viņš kādai šai attiecīgajai pētniecībai nepatērē daudz laika. Bafets dažkārt atzīst, ka viņš varētu būt kļūdījies, piemēram, par kāda uzņēmuma izaugsmi.
Kopumā gan fakts, ka "Berkshire" pārdod kādu savu biznesu, ir visai rets. Ne velti viens no Bafeta slavenākajiem teicieniem, ka viņa mīļākais biznesu turēšanas periods ir "uz visiem laikiem". Proti kompānija iegādājas dažādus uzņēmumus, kuri tad nes peļņu kopējam holdingam. Bafets klāstījis, ka ļoti nelabprāt pārdod pat "vidēji labus" biznesus, ja tiem vismaz ir kādi ienākumi un labs menedžments.
Labāk tic "Apple"
Šobrīd "Berkshire" lielākie ieguldījumi (ja vērtē investīcijas publiski kotētajās kompānijās) ir tehnoloģiju uzņēmuma "Apple" akcijās. Minētā informācija liecina, ka "Berkshire" pieder gandrīz 6% "Apple" daļas 83 miljardu ASV dolāru vērtībā. Līdz ar to redzams, ka turpina mainīties V. Bafeta skatījums uz investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos. Vēl pirms dažiem gadiem Bafets atzina, ka investoriem tomēr nevajadzētu baidīties no iespējām šī sektora akcijās, un norādījis, ka kļūdījies, neieguldot "Google" ("Alphabet") un "Amazon" akcijās.
Ieguldīšana šo svārstīgo sektoru akcijās mēdz būt vilinoša. Tiesa gan, ne visas šādas kompānijas spēj aizsniegties līdz virsotnēm un, ja pat gigantisks ar šķietami ļoti spēcīgām pozīcijām uzņēmums palaiž garām kādu tendenci, tas var strauji iebraukt grāvī ("Nokia" piemērs). Daži gan klāsta, ka šāda pieeja ir vecmodīga, jo nākotnē tehnoloģiju nozīme visos tautsaimniecības sektoros un mūsu dzīvē kā tādā tikai turpinās augt. Arī tā pati "Apple" pēdējos gados drīzāk tiek salīdzināta ar patēriņa nozares milzi nevis kādu klasisku tehnoloģiju uzņēmumu.
Otrs lielākais "Berkshire" ieguldījums ir "Bank of America" akcijās – aptuveni 32 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Drīz 90 gadi
Jāpiebilst, ka "Berkshire" akcijas pēdējā laikā atpalikušas no ASV kopēja tirgus pieauguma. Bafeta stūrētās kompānijas akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma Ņujorkas biržā pieaugusi par 11%. Tas it kā nav slikti, lai gan kopējā "Standard & Poor's" lēciens šajā periodā bijis krietni straujāks – gandrīz 30% apmērā.
Jāņem vērā, ka Bafeta kungs jaunāks nepaliek (viņam šogad paliks 90 gadi), un arvien lielāka loma lēmumu pieņemšanā tiek atvēlēta jaunajiem uzņēmuma darbiniekiem.
Neskatoties uz to, ir zināma neskaidrība par to, kas ar šo uzņēmumu notiks pēc viņa ēras beigām. Tāpat "Berkshire" visai negribīgi atpērk savas akcijas, un tai kontā ir skaidras naudas kaudze vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru apmērā. "Berkshire" jau gadiem meklē kādu "ziloņa lieluma" uzņēmumu, ko iegādāties.
Tiesa gan, tā īsti to atrast, šķiet, nevar, un tādējādi šī nauda nestrādā. Vērojams zināms spiediens, ka Bafetam šī gigantiskā summa kaut kur būtu jāiegulda. Šajā pašā laikā – šobrīd atlaides labiem uzņēmumiem pa labi un kreisi, šķiet, nemētājas (to pašu akciju novērtējumi pie visai lēnīgas tautsaimniecības ir ļoti augsti).
Interesanti, ka reizi ceturksnī rodas iespēja ieskatīties pasaules slavenāko investoru un ietekmīgāko hedžfondu portfeļos. ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām.
Jau ziņots – ir arī stratēģijas, kas kopē kādu personu vai citu fondu stratēģijas. Tās gan savas investīcijas veic ar būtisku laika nobīdi jeb pēc tam, kad šīs personas vai fondi iesnieguši pārskatu par savu portfeļu stāvokli iepriekšējā ceturksnī.