Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».
Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.
Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.
Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.
«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.
«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.
Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.
«Nordea» pārstāve aģentūrai «Bloomberg» norādījusi, ka banka ir informēta par Braudera iesniegto sūdzību Somijas varasiestādēm. Banka sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm, piebildusi «Nordea» pārstāve.
Iepriekš ziņots, ka Brauders iesniedzis sūdzību par «Nordea» arī Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm. Šajā 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».
Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas iestādēm viņš iesniedzis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.
Jau vēstīts, Brauders iesniedzis vairākas sūdzības varasiestādēm Igaunijā un Dānijā saistībā ar vērienīgu naudas atmazgāšanu caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli. Viņš arī paziņojis, ka Norvēģijas banka DNB caur kontiem Igaunijā un Lietuvā palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā.
Brauders kļuvis pazīstams ar kampaņu sava bijušā darbinieka advokāta Sergeja Magņitska piemiņas saglabāšanai.
Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
2013.gadā Krievijas tiesa Brauderam aizmuguriski piesprieda deviņu gadu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļiem.
Par izvairīšanos no nodokļiem Krievijas tiesa 2013.gadā notiesāja arī Magņitski, lai gan viņš jau četrus gadus bija miris.
«Nordea» un DNB katrai pieder 50% akciju Baltijas valstīs strādājošajā «Luminor Bank». Septembrī tika panākta vienošanās, ka 60% «Luminor Bank» akciju iegādāsies ASV investīciju kompānija «Blackstone», bet «Nordea» un DNB katrai turpmāk piederēs 20% akciju. Darījumu plānots pabeigt 2019.gada pirmajā pusgadā pēc Eiropas Centrālās bankas un vietējo uzraudzības iestāžu apstiprinājumu saņemšanas. «Blackstone» un «Nordea» arī noslēguši papildu vienošanos par «Nordea» 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā