Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.
Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.
Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.
Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.
Saskaņā ar izdevuma "Eesti Ekspress" datiem, izmeklējamā naudas atmazgāšana bija saistīta ar Mihailu Abizovu, kurš no 2012. līdz 2018.gadam bija Krievijas "Atklātās valdības" darbības koordinācijas ministrs.
Jau ziņots, ka tiesa Maskavā pērnā gada decembrī piesprieda Abizovam 12 gadu cietumsodu par noziedzīgas organizācijas dibināšanu un krāpniecību, un viņš pašlaik izcieš sodu. Saskaņā ar tiesas spriedumu Abizovs ministra amatā nozaga vairākiem uzņēmumiem četrus miljardus rubļu (apmēram 40 miljonus eiro) un pārveda šos līdzekļus uz ārvalstīm.
Saskaņā ar Igaunijas ģenerālprokurora Andresa Parmasa teikto, izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka Ukrainā nelikumīgi nopelnītā nauda nenonāca līdz Igaunijai, lai gan noziedzīga darbība tika pierādīta.
"Centrālā kriminālpolicija sāka izmeklēšanu pret divām "Swedbank" klientu grupām. Pirmā grupa bija saistīta ar naudas pārvešanu uz Igauniju Ukrainā izdarītā nozieguma rezultātā," paskaidroja ģenerālprokurors. Izmeklēšana pret otro grupu bija saistīta ar krāpniecisku shēmu Krievijā, no kurienes nauda nonākusi līdz Igaunijas "Swedbank".
Tālākai izmeklēšanai būtu vajadzīga sadarbība ar Krieviju, tomēr kopš kara Ukrainā sākuma Igaunijas tiesu iestādes vairs neiesaistās juridiskā sadarbībā ar Krieviju, sacīja ģenerālprokurors.
Valsts prokurore Sigrida Nurma sacīja, ka izmeklētāji, analītiķi un prokuratūra izskatīja lielu daudzumu dokumentu, un bija runa par ļoti sarežģītu struktūru. Banka apzināti slēpa 74 klientu patiesos labuma guvējus, bet līgumos bija norādītas fiktīvas summas, kas nesedz faktiskos darījumus.
Saskaņā ar viņas teikto, arī "Swedbank" kontroles mehānisms pienācīgi nefunkcionēja, jo monitoringa sistēmā nebija atspoguļoti iekšbankas darījumi. Nepatiesas ziņas tika sniegtas arī Naudas atmazgāšanas datu birojam.
Izmeklēšanas gaitā banka kārtīgi uzrādīja visus nepieciešamos dokumentus.
"Darbs, kas tika veikts sadarbībā ar policiju, Finanšu inspekciju un Naudas atmazgāšanas datu biroju, deva mums vispusīgu priekšstatu gan par bankas pieļautajiem pārkāpumiem, gan par to, kā banka uzlabojusi sava darba organizāciju cīņā pret naudas atmazgāšanu šajā periodā," piebilda prokurore.