Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.
Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.
«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.
Tematiski daudzveidīga konference
Covid-19 pandēmijas radītajiem, epidemioloģiskajiem ierobežojumiem mazinoties, pamazām atdzīvojas konferenču rīkošana. Arī uzņēmums SK ID Solutions novembra sākumā organizēja konferenci, kuras starptautiskais nosaukums angļu valodā ir SK Annual Conference 2022. Šī konference noritēja Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, un viena no aplūkotajām tēmām tajā bija tieši ar Smart-ID saistītā pieredze piecu gadu garumā. Par konferences norises vietu bija izvēlēts kinoteātris Apollo, kas atrodas Tallinas dienvidaustrumos, Ülemiste Centre, latviskojot, Ilemistes centra telpās.
Diena konferenci apmeklēja klātienē, taču atbilstoši pandēmijas laikā iedibinātajam un patlaban plaši izplatītajam hibrīdmodelim, šo konferenci varēja vērot arī tiešsaistē. Vērtējot konferenci no organizatoriskā aspekta, tā jāatzīst par veiksmīgu piemēru tā dēvētā darījumu tūrisma jeb MICE segmentā. (Jēdziens MICE ir saīsinājums no angļu valodas vārdiem Meetings, Incentives, Conferences and Events/Exhibitions un ietver konferenču, kongresu, semināru un dažādu citu lietišķa rakstura pasākumu rīkošanu.) SK ID Solutions organizētajai konferencei bija izvēlēta ērti pieejama un viegli atrodama norises vieta, tika nodrošināts daudzveidīgs saturs, kā arī tika domāts par to, lai klausītāji netiktu garlaikoti ar vienveidīgām prezentācijām, turklāt rīkotājiem veiksmīgi izdevās izvairīties no reklāmiskas pašslavināšanās «Kāds mēs izcils uzņēmums!» stilā.
Atbilstoši uzņēmuma SK ID Solutions darba specifikai, konferencē likumsakarīgi liela uzmanība tika veltīta moderno tehnoloģiju risinājumiem. Taču paralēli tam tika runāts arī par visā Eiropā aktuālajām zaļajām idejām, turklāt akcentēta tika arī problēmu elastīga risināšana plašākā aspektā. Par to vēstīja britu aktieris un komiķis Stjuarts Goldsmits, kura uzstāšanās saturs bija saistīts ar komunikāciju un psiholoģiju. Viņš mudināja attīstīt un saglabāt spēju uztver jebkādu situāciju viegli – kā spēli un censties uz problēmām allaž paraudzīties no komiskās puses. Konferenci papildināja atraktīvi priekšnesumi un dažādi muzikāli, teatrāli elementi, piemēram, dalībnieki konferences sākumā un pēc pauzēm uz zāli tika aicināti ar bungu rīboņu. Jāpiebilst arī, ka Dienas novērojumi Tallinas vecpilsētā pēc konferences liecināja, ka novembrī tādu tūristu, kuri būtu ieradušies atpūtas ceļojumos un pastaigātos pa vecpilsētu, ir maz, un līdz ar to vismaz līdz Adventes un Ziemassvētku laikam viesmīlības industrijai jābalstās tieši uz MICE segmenta pasākumiem.
Pret dezinformāciju un zaļmaldināšanu
Konferencē moderno tehnoloģiju un vides tematikas simbiozi analizēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls. Savukārt žurnāliste no Lietuvas Goda Raibite, vēršot uzmanību uz vides un enerģētikas tematiku, akcentēja, ka patlaban ir daudz dezinformācijas, turklāt tiek izmantoti arī dažādi neuzticami vai tikai daļēji uzticami viltus eksperti, tādēļ ikvienam ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt jebkādu informāciju, arī šķietamo ekspertu viedokļus, lai neiekristu apzināti izplatītas dezinformācijas lamatās vai arī reizēm pat neapzināti tiražētu maldu slazdos. It īpaši tas attiecas uz to informāciju, kas tiek izplatīta internetā.
G. Raibite arī aicināja izvērtēt informācijas avotus un izmantotos argumentus, kā arī izvērtēt to, kā izlasītā vai dzirdētā informācija liek justies un kādas emocijas tā izraisa, jo nereti tieši nepatiesa vai daļēji patiesa informācija ir virzīta uz spēcīga emocionālā līdzpārdzīvojuma radīšanu. Tāpat arī G. Raibite mudināja ņemt vērā to, ka energoresursu jomas uzņēmumiem, to vidū, ogļu nozares gigantiem ir liela ietekme uz interneta industriju, taču kopumā jāņem vērā tas, ka energoresursu jomā, tāpat kā daudzās citās jomās, savas pragmātiskās intereses ir visdažādāko nozaru uzņēmumiem, un nevajadzētu uzskatīt, ka, piemēram, pragmātiskas intereses ir tikai tiem uzņēmumiem, kuri saistīti ar degvielas nozari, bet eletroauto popularizētāji absolūti nesavtīgi darbojas sabiedrības labā, vai arī otrādi. Lietuvas žurnāliste tāpat arī nedaudz provokatīvi mudināja domāt par to, ka ietekmi uz vidi tieši vai pastarpināti atstāj praktiski jebkāda darbība.
Tā piemēram, ietekmi uz vidi rada ne tikai brauciens automašīnā vai došanās ceļojumā ar lidmašīnu, bet arī e-pastu aprite un filmu skatīšanās Netflix. Jautājums vien ir par šīs ietekmes intensitāti un ilglaicīgumu, un to, cik šī ietekme ir tieša vai netieša. «Trenējiet savu prātu dezinformācijas atpazīšanai», rezumējot pauda G. Raibite.
Konferencē uzstājās arī vides aktīviste no Latvijas – Rīgas Domes deputāte Mairita Lūse (Progresīvie) un skaidroja dažādus zaļmaldināšanas aspektus. Te jāatgādina, ka zaļmaldināšanai var būt dažādas izpausmes. Uzņēmums var maldināt par savu patieso motivāciju, īstenojot kādu videi draudzīgu rīcību, piemēram, uzņēmums mērķtiecīgi un sistemātiski taupa elektrību ekonomisku nevis videi draudzīgu motīvu dēļ, lai gan apgalvo, ka elektrību taupa, tikai un vienīgi rūpējoties par vidi.
Tāpat arī uzņēmuma darbinieku izvēle par labu velosipēdam vai sabiedriskajam transportam, nevis braukšanai pie privātās automašīnas stūres, ne vienmēr izriet no rūpēm par vidi, lai arī tā tiek apgalvots, bet patiesībā kādam varbūt nav automašīnas vadīšanas tiesību, bet citam negribas pilsētā meklēt automašīnas stāvvietu. Vēl ir arī iespējams tāds variants, kad uzņēmums par mērķtiecīgi veidotu korporatīvo politiku uzdod savu darbinieku individuālās izvēles, piemēram, izmantot daudzreiz lietojamos auduma maisiņus, nevis plastmasas maisiņus, ko darbinieki veikuši vēl pirms uzņēmums sācis šādu rīcību popularizēt.
M. Lūse jau iepriekš mikroblogošanas vietnē Twitter bija rīkojusi zaļmaldināšanas atpazīšanai veltītas aptaujas. Tā piemēram, aptaujā tika jautāts: «Kosmētikas uzņēmums savu produkciju dēvē par «dabīgu». Produkcija satur vielas, kuras, visticamāk, ir ķīmiskās rūpniecības produkti un ir kaitīgas veselībai, kā arī mikroplastmasu. Vai šāda reklāma ir zaļmaldināšana?» Twitter aptaujā 89,8% respondenti atbildēja – jā, tā ir zaļmaldināšana, un tikai pavisam niecīgs respondentu īpatsvars uzskatīja, ka tā nav zaļmaldināšana.
Twitter aptaujā arī tika uzdots šāds jautājums: «Ātrās modes uzņēmums piedāvā atlaides jauna apģērba iegādei par lietota apģērba nodošanu. Informācija par tālāko savāktā apģērba izmantošanu ir ierobežota, bet jauns apģērbs no tā praktiski netiek ražots. Vai šāda aktivitāte ir zaļmaldināšana?» Šajā gadījumā aptaujas dalībnieku domas izteiktāk dalījās – 68% atbildēja, ka tā ir zaļmaldināšana, bet 32%, ka nav. Šie piemēri, kas izriet no Twitter aptaujām, atklāj, ka zaļmaldināšanas atpazīšana ne vienmēr ir viennozīmīga un var raisīt diskusijas. M. Lūse konferencē, runājot par zaļmaldināšanu, akcentēja, ka grūti būt perfektam sistēmā, kas nav perfekta, tāpēc svarīgs ir pēc iespējas perfektāks normatīvais regulējums un atbilstoši šim normatīvajam regulējumam izveidotā sistēma.
«Aktuāls ir jautājums arī par to, vai uzņēmumi paši vienmēr saprot, kādu apgalvojumu ietver šo uzņēmumu vēstījums, jo nav tādas rīcības, kurai nebūtu ietekmes uz vidi. Uzņēmumiem jāsaprot, ka viss, ko tie dara, atstāj ietekmi uz vidi,» skaidroja M. Lūse un uzsvēra, ka, piemēram, «papīra maisiņš ir videi draudzīgāks nekā plastmasas maisiņš, bet nevar apgalvot, ka papīra maisiņam nav vispār nekādas – ne tiešas, ne netiešas – ietekmes uz vidi».
Vides aktīviste arī norādīja, ka uzņēmumiem nevajadzētu «ilgtspēju saistīt ar mārketingu vien. Ilgtspēja – tas nav tikai mārketinga speciālista darbības lauciņš, ilgtspējai ir jāsakņojas dziļāk uzņēmuma identitātē». Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka zaļmaldināšanas pretstats ir zaļklusināšana, respektīvi, tāda situācija, kad uzņēmumi sāk izvairīties runāt par zaļo tematiku, jo tā nav viegli saprotama plašākai publikai un to nevar vienkārši un pievilcīgi popularizēt uzņēmuma esošo un potenciālo klientu lokam, vai arī «uzņēmumi baidās tikt nodēvēti par zaļmaldinātājiem». Neviens uzņēmums «negrib būt sliktais. Taču liela daļa ar zaļo tematiku saistīto uzlabojumu noved pie tāda rezultāta, ka uzņēmumi «dara mazāk slikta», nevis «dara labu»», skaidroja M. Lūse un turpināja: «Vēstījums «Mēs mazāk piesārņojam, bet turpinām to darīt» nav laba ziņa no uzņēmuma reputācijas viedokļa. Turklāt nevar noliegt to, ka reizēm vides aktīvisti katru biznesa sektora paziņojumu vērtē kritiski un, reaģējot uz šo paziņojumu, var, pamatoti vai nepamatoti, norādīt uz konkrētā uzņēmuma trūkumiem».«Ja rīkojoties videi draudzīgi, jūs jūtaties nekomfortabli, tad ilgi to neizturēsiet un ilgi šādu rīcību neturpināsiet. Ja rīkojoties videi draudzīgi, jūs jūtaties brīnišķīgi, tad šādu, videi draudzīgu rīcību varēsiet turpināt ilgi,» – arī šāda atziņa izskanēja vides tematikai veltītajā konferences sadaļā.
Attīstības plāni Latvijā
Uzņēmuma SK ID Solutions Latvijas virziena vadītāja Sanita Meijere, atbildot uz Dienas jautājumu par aktualitātēm, kas saistītas ar Smart ID darbību mūsu valstī, skaidroja: «Uzņēmuma SK ID Solutions izstrādāto risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju, turklāt – tā nav puse no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet gan puse no visiem mūsu valsts [1,883 miljoniem] iedzīvotāju. Uzskatām, ka tas ir liels sasniegums, bet pie tā neapstājamies, jo apzināmies, ka klientu un lietotāju skaitu ir iespējams palielināt. Turklāt ik dienu lietotāju skaits kļūst arvien lielāks, kā arī pieaug to attālināto darījumu apjoms, kas veikti, izmantojot Smart-ID. Transakciju skaits Latvijā mēnesī pārsniedz 20 000 000, kas salīdzinājumā ar citiem risinājumiem ir neskaitāmas reizes vairāk. Varam lepoties arī ar savu pašreizējo klientu loku, kurā ir gan lielākās bankas – tādas kā Swedbank, SEB Banka un Luminor, gan savu nozaru spējīgākie uzņēmumi, to vidū, Latvenergo, Latvijas Mobilais telefons, Storent, Notāri, RIMI un citi uzņēmumi. Smart-ID lielākā priekšrocība ir drošība un vienkāršais, lietotājam saprotamais risinājums, kā rezultātā to Latvijā izvēlas vairāk nekā 85 dažādu tiešsaistes pakalpojumu nodrošinātāji».
Atbildot uz jautājumu par drošības risku novēršanu, S. Meijere uzsvēra, ka «bez šaubām nozīmīgs faktors jaunajiem klientiem, izvēloties uzticamības pakalpojumu risinājumus, ir tieši drošības jautājumi». Patlaban mēs «strādājam virzoties uz to, lai turpinātu pilnveidot risinājumu drošību atbilstoši jaunākām tendencēm, lai arvien vieglāk Smart-ID būtu attālināti iegūt, un lai arī tie cilvēki, kuri nekad nav bijuši Smart-ID klienti, šo risinājumu varētu iegūt attālināti. Tikpat svarīgi ir arī nodrošināt pārrobežu savienojamību, proti, apgūt jaunas valstis, kurās var izmantot Smart-ID, lai pakalpojums kļūtu arvien plašāk izmantojams starptautiskā līmenī,» skaidroja uzņēmuma SK ID Solutions Latvijas virziena vadītāja un turpināja: «Šobrīd aktīvi strādājam pie tā, lai pabeigtu kvalificētā autentifikācijas rīka statusa iegūšanu Latvijā, – tas ļautu integrēt un izmantot Smart-ID arī portālā latvija.lv un tādējādi lietotājiem būtu pieejamas vairākas alternatīvas, kas ir ārkārtīgi svarīgi, piemēram, kiberuzbrukumu laikā – ja nestrādā viens risinājums, tad ir pieejams cits risinājums».
S. Meijere arī informēja, ka «nopietni Smart-ID darbības traucējumi notiek apmēram reizi gadā. Mēs lielākai drošībai un cīņai ar krāpniekiem ieviešam papildu risinājumus, piemēram, papildu pogas un papildu darbības lietotnē, lai lietotājs, izmantojot Smart-ID, pievērstu uzmanību tām darbībām, ko viņš dara, un lai neapdomīgi, neapzināti neapstiprina lietas, kuras pēc tam nākas nožēlot.» S. Meijere arī piebilda, ka, «ņemot par pamatu Smart-ID bāzi izskatām iespēju sniegt pakalpojumus Digitālā identitātes maka ietvaros».