Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.
Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.
Krīzes un svārstības
Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.
Mēs apzināti neizcēlām programmēšanu vai finanšu pakalpojumu nozari, kas pārstāv to profesiju grupu, kurās darbinieki saņem krietni lielākas algas nekā valstī vidējā. Tāpat neņēmām vērā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, kur vidējās regulārās algas ir viszemākās. Ja 2008. gadā izglītības nozares darbiniekus vēl varēja tuvināti pieskaitīt vidusslānim, tad šobrīd viņu nozares alga atpaliek no valsts vidējās mēnešalgas krietni vairāk nekā pirms 16 gadiem. Tas arī redzams no izvēlētajām nozarēm salīdzinājumam. 2008. gada 1. ceturksnī izglītības nozarē vidējā regulārā bruto mēnešalga ir 589 eiro, veselības aprūpē - 700 eiro, bet valsts pārvaldē - 796 eiro. 2009. gada 4. ceturksnī, ekonomiskās krīzes augstākajā punktā, algas kritās un arī valsts algas samazināja. Izglītības nozarē alga samazinājās līdz 496 eiro, veselības aizsardzībā – 615 eiro, valsts pārvaldē kritums mērenāks – līdz 710 eiro. Kritumu piedzīvo arī ražošana, tas redzams no metālapstrādes. Mazumtirdzniecībā būtisku izmaiņu nav, algas tāpat ir kritiski zemas, un var teikt, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kas novelk Latvijas vidusslāņa robežu.
2013. - 2016. gada atgūšanās un fināls
Metālu ražošanā un citās rūpniecības nozarēs vidējās bruto mēnešalgas iepriekšējā – 2008. gada - līmenī atgriežas ap 2016. gadu. Dažās apstrādes rūpniecības sadaļās tas notiek gadu ātrāk, dažās ar ceturkšņa nobīdi vēlāk. Metālu ražošanā 2008. gada vidējā alga tiek maksāta 2016. gada 3. ceturksnī. Izglītības nozarē 2008. gada alga ir sasniegta jau 2013. gadā, tomēr tālāk pieaugums nav straujš. 2016. gada 3. ceturksnī izglītības darbinieki saņem 679 eiro un gandrīz jau sāk panākt rūpnīcu strādniekus. Arī veselības aprūpes darbiniekiem alga pirmskrīzes līmenī ir jau 2013. gada sākumā, gluži tāpat kā valsts pārvaldē. Īsāk - lielākā daļa valsts sektora darbinieku pirmskrīzes algas sāk saņemt ātrāk, lai arī ne visi privātajā sektorā tā atpaliek kā metālu ražošanas nozarē. Sākot ar 2018. gadu, veselības aprūpes algas strauji pieaug un izglītība izskatās kā gliemezis, kas dzenas pakaļ zaķim. Līdzīgi sāk augt algas valsts pārvaldē, un, par finālu pieņemot 2023. gada 3. ceturksni, vien metālu ražošanā algas attiecība pret izglītības nozari ir nedaudz zemāka nekā 2008. gada 1. ceturksnī.
Proti, metālu ražošanā 2008. gadā ir 1,38 izglītības nozares vidējās algas, bet 2013. gada 3. ceturksnī - 1,27. Savukārt mazumtirdzniecības vidējā regulārā mēneša bruto alga šajā laika periodā ir augusi no 0,7 izglītības algām līdz 0,91. Turklāt, ja skatām vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozari kopumā, tad tajā vidējā alga ir lielāka nekā izglītības nozarē. Finālā izglītības nozarē ir otra zemākā vidējā bruto mēnešalga aiz izmitināšanas un ēdināšanas nozares.
Dati, termini, secinājumi
Plašāk izmantotais Centrālās statistikas pārvaldes vidējās algas mērījums tiek lēsts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, un tas ir nedaudz augstāks nekā Dienas Biznesa pētījumā izmantotās regulārās vidējās mēneša bruto algas. 2023. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu, šādi skaitot, bija 1 549 eiro. Mūsu gadījumā ir izvēlēta cita CSP datu kopa, kas paredz nedaudz atšķirīgu skaitīšanu.
Kopumā regulārās vidējās bruto mēnešalgas svārstības laika skalā ir līdzīgas plašāk lietotajam lielumam, un dinamikas novērošanai nozarēs ir parocīgākais CSP piedāvātais instruments, kāds pieejams. Ievērojot, ka pētījums tapis sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu, veidojot publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība – stabila valsts, mēģinot atklāt, kas mūsu valstī ir vidusslānis, un uzzināt, kas drīzumā nebūs, kā arī pētīt noslāņošanās procesus sabiedrībā, galvenais secinājums par tēmu ir par izglītības nozari.
Proti, izglītības nozares vidējais atalgojums laika gaitā ir pieaudzis daudz lēnāk nekā citās salīdzināmās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē vai valsts pārvaldē, un šīs nozares strādājošie, vien raugoties uz vidējo algas rādītāju, ir kļuvuši relatīvi nabadzīgāki nekā citās nozarēs strādājošie, jo par savu algu var atļauties iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Jāpiebilst, ka izglītības nozarē strādājošie nav tikai skolotāji vai izglītības pārvaldības darbinieki, bet arī lietvedes, grāmatvedes un pat sētnieki. Līdztekus tāpat tiek mērīta vidējā alga citās nozarēs, un kļūdu var dot vien nozares pamatfunkciju apkalpojošā personāla īpatsvars. Dienas Bizness pieņem, ka šī palīgpersonāla īpatsvars valsts pārvaldē, veselības aprūpē un citās sabiedriskā sektora daļās ir līdzīgs un būtiski nemaina secinājumu.
Paēdusi sabiedrība-stabila valsts ir rakstu sērija ar statistikas datu analīzi par sabiedrības turīguma līmeni pēdējo 5 gadu griezumā, lai demonstrētu pašreizējo situāciju, sabiedrības nevienlīdzības iemeslus, kā arī uzrādītu galvenos lēmumus vai neveiktās darbības, kādēļ esam konkrētā kritiskā situācijā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Paēdusi sabiedrība-stabila valsts saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.