Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.
Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.
Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).
Valdot šādam fonam, dzirdami spriedumi, ka vērtīgākās pasaules tehnoloģiju kompānijas ir kļuvušas bez maz vai pārlieku dominējošas. Proti, gan uz tendencēm finanšu tirgos, gan uzņēmējdarbībā milzīga ietekme ir vien dažiem gigantiskiem šīs jomas pārstāvjiem, kas demonstrē augošu vēlmi savu roku izmēģināt arvien citos tautsaimniecības sektoros.
Nosaka kopējo tendenci
Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, aug arī šo uzņēmumu ietekme uz to, kur klejo viss tirgus. Proti, lielākā daļa no mūsdienu finanšu tirgus raksturojošajiem indeksiem tiek aprēķināti, ņemot vērā uzņēmumu kapitalizāciju – lielākām kompānijām ir lielāka ietekme attiecīgā indeksa aprēķinā. Tas arī nozīmē, ka visiem tiem investoriem, kas ieguldījuši, piemēram, tajos biržās tirgotajos fondos, kuri seko līdzi kopējai ASV akciju tirgus uzvedībai, pastiprināti nervus kutina tieši notikumi tehnoloģiju sektorā. Būtībā cerība ir izvēlēties sabalansētu ieguldījumu, lai gan realitātē tā vērtību arvien izteiktāk noteiks tas, kas notiek ar atsevišķu tehnoloģiju un interneta uzņēmumu vērtspapīriem.
Tādējādi vairs ļoti tālu no patiesības nebūtu teikt, ka atliek vien paraudzīties, kā kādā dienā vai nedēļā klājas "Microsoft", "Apple" vai "Amazon" akcijai, lai zinātu, ko dara arī viss pārējais fondu tirgus. Faktiski - pat, ja akciju tirgū vērtē visu iepriekšējo desmitgadi, tad tā lielā mērā pagājusi tieši atsevišķu tehnoloģiju akciju dominances zīmē. Šī sektora milži otrajā plānā nolikuši gan bankas, gan enerģijas sektora pārstāvjus. Piemēram, pirms iepriekšējās krīzes pasaules vērtīgāko uzņēmumu saraksta galvgalī bija atrodamas vairākas finanšu iestādes un naftas kompānijas.
Kāpj par 30%
ASV akciju tirgus "S&P 500" indeksa vērtība kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies par 31% un atkal pietuvojusies 3 tūkst. punktu atzīmei. Tā gan joprojām atrodas 13% zem sava februāra otrās puses rekorda. Savukārt pat nelielos plusos kopš šā gada sākuma atrodas ASV "Nasdaq Composite" akciju indekss, kura sastāvu lielākā mērā nosaka tieši tehnoloģiju uzņēmumi.
Protams, pandēmijas uznāciens dziļu ietekmi sākotnēji atstāja arī uz tehnoloģiju līderu akcijām - "Alphabet", "Apple" un "Facebook" akciju cena samazinājās vairāk nekā par 30%. Tiesa gan, to atveseļošanās bijusi ļoti strauja. Investori zīlējuši, ka lielākie ieguvēji no pandēmijas būs "Amazon.com" un "Netflix". Rezultātā "Amazon" akcijas cena šogad augusi jau gandrīz par 30% līdz 2380 ASV dolāru atzīmei un "Netflix" – par visiem 34% līdz 435,6 ASV dolāriem.
Pagaidām visai komfortabli varētu justies arī "Microsoft" akcionāri. Šī uzņēmuma vērtība šobrīd ir par 17% lielākā nekā tā bija gada sākumā. Savukārt "Apple" akcijas cena kopš šā gada sākuma pieaugusi par 5,5% līdz 310 ASV dolāriem un "Facebook" – par 3,5% līdz 212,4 ASV dolāriem.
Visiem šiem uzņēmumiem pat vairāk nekā lieliska akciju cenu izmaiņu bilde izskatās arī ilgākā termiņā. "Netflix" akcijas cena 10 gados pieaugusi par 2,7 tūkst. procentiem, "Amazon.com" – gandrīz par 2,1 tūkst. procentiem, "Apple" - par 763%, "Alphabet" – par 412% un "Facebook" – par 460% (dati kopš uzņēmuma sākotnēja publiskā akciju piedāvājuma 2012. gadā).
Pat drošais patvērums
Parasti tehnoloģiju akcijas tiek saistītas ar paaugstinātu risku. Tas tādēļ, ka šis sektors mēdz būt izteikti mainīgs un arī ciklisks.
Šobrīd gan pasaules šīs jomas līderi kļuvuši tik lieli un vareni, ka drīzāk neskaidros laikos tiek saistīti ar drošo patvērumu. Jau ziņots, ka, pienākot ekonomikas nedienām, ir daži tautsaimniecības sektori, kuriem joprojām mēdz klāties salīdzinoši labāk. Šo uzņēmumu vidū ir, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēji, jo zināms pieprasījums, piemēram, pēc ūdens un elektrības saglabājas tāpat.
Attiecīgi šī pandēmija liek domāt, ka dzīve vairs nav iespējama arī bez interneta tehnoloģijām, un tādējādi tā pat palielinājusi pieprasījumu pēc šo uzņēmumu pakalpojumiem. Proti, pandēmija nozīmējusi, ka tiešsaistē palielinājusies iepirkšanās, izklaides, socializēšanās un strādāšanas aktivitāte.
"Šis ir bijis šaurs buļļu tirgus [cenām ir tendence palielināties], kuru noteicis galvenokārt viens sektors. Ir interesanti tas, cik "tehno-draudzīga" ir šī recesija," "Financial Times" piebilst "Pictet Asset Management" pārstāvji.
Šiem uzņēmumiem skaidra nauda ir daudz, parādi ir mazi (šie faktori atmet kādu jautājumus par šo kompāniju izdzīvošanu, kas aktuāli ir daudziem citiem sektoriem) un palīdz vēl tas, ka nu mazinājušās runas par stigrākiem privātuma nodrošināšanās likumiem. Vēl nesen daudzviet Rietumvalstīs tika spriests, ka pats FAMGA ("Facebook", "Amazon", "Microsoft", "Google", "Apple") bariņš virzās monopolu vai duopolu virzienā, kur uzvarētājs vai divi/trīs uzvarētāji kādā nozarē, kurā tie grib ieiet, pārņem pilnīgi visu kontroli. Jo lielākas dažas kompānijas kļūst, jo mazāki tām ir konkurences draudi. Uz to skaidrās naudas kalnu fona tās var atļauties investēt pētniecībā un attīstībā un patentos vai arī vienkārši nopirkt veselas kompānijas ar tām interesējošajiem patentiem. Tas savukārt pie drupaču lasīšanas var atstāt visus pārējos, kuriem nākas fiksēt, piemēram, ieņēmumu kritumu.
Nu galvenās politikas noteicēju bažas ir faktiski tikai un vienīgi ap pandēmiju, kas trešajā plānā atstājis minēto satraukumu jau par pārlieku lielu šādu uzņēmumu dominanci. Vēl pirms laiciņa ASV politiķi pauda vēlmi sašķelt tehnoloģiju milžus, kas negatīvi ietekmētu to akciju cenu. Tagad citas problēmas izskatās daudz lielākas.
Ir, piemēram, bažas, ka dažu lielo tehnoloģiju uzņēmumu pārliecinoša dominance varētu kādā brīdī mazināt inovācijas, jo gigantiem pēc tām var zust motivācija, bet mazajiem vienkārši tām var nebūt pietiekamu resursu.
Labāk iet gan kritumos, gan kāpumos
Protams, lielais jautājums ir tas, cik ilgtspējīgs būs šāds dažu uzņēmumu iznests pieaugums. Tāpat, jo lielāka kļūst kāda kompānija, jo grūtāk tai investorus ir konstanti pārsteigt ar tikpat strauju peļņas un ienākumu audzēšanu kā agrāk. Protams, jāņem vērā, ka izmaiņas pasaulē ir konstante. Lielās kompānijas apzinās, ka kādai nepareizai stratēģijai ātrajā pasaulē var būt graujoša ietekme uz to darbību. Līdz ar šādu situāciju tās dara daudz, lai sevi nenoliktu kādu eksistenciālu izvēļu priekšā. Nākotni paredzēt nevar, bet skaidrs ir tas, ka tehnoloģiju giganti šobrīd kļūst vēl ietekmīgāki, kas nozīmē, ka to skatījumam uz pasauli un lēmumiem būs arvien lielāka nozīme mūsu dzīvē.
Daži analītiķi, kas ietver, piemēram, galveno ASV investīciju bankas "Goldman Sachs" ASV akciju stratēģi Deividu Kostinu, brīdinājuši, ka šādu šaura akciju loka dominanci kādā brīdī parasti nomaina periods, kad šādu vērtspapīru pieaugums ir atkal lēzenāks. Viņš izceļ, ka mediānā (skaitļu kopai tieši pa vidu) "S&P 500" akcija joprojām ir 28% zem saviem rekordiem. "Vairāki daudzsološie "lāču ralliji" sadeg, kad sākotnējā cerību eiforija izplēn un priekšplānā izvirzās drūmā realitāte," savukārt teic Francijas "Societe Generale" akciju stratēģi.
Par tehnoloģiju burbuli gan brīdināts ir jau gadiem. Fakts ir tāds, ka šīs akcijas krietni straujāk par kopējo tirgu auga tā izaugsmes stadijā. Nu redzams, ka to vērtības uzvedas krietni labāk arī tirgus cenu krituma apstākļos.
Interesanti, ka šī krīze saulītē izcelties likusi arī dažām citām tehnoloģiju kompānijām. Augot darba intensitātei no mājām, palielinās pieprasījums pēc platformām, kas tiešsaistē palīdz organizēt mītiņus. Valdot šādam fonam, piemēram, "Zoom Video Communications" akcijas cena ASV Nasdaq biržā šogad palēkusies jau par 126% līdz 155,4 ASV dolāru atzīmei. Minētās kompānijas akcijas biržā pieejamas viena aptuveni gadu. Visu pagājušā gada otro pusi to cena visai strauji planēja zemāk un var pat teikt – pandēmija "Zoom Video Communications" atnāca "tieši laikā". Šogad attiecīgi par 40% un 110% pieaugusi arī "Slack Technologies" un tiešsaistes veselības pakalpojumu kompānijas "Teladoc Health" akciju cena.
ASV tehnoloģiju līderi ir arī populārs Baltijas investoru objekts. Piemēram, martā Baltijas ieguldītāji, izmatojot "Luminor" platformu, lielākoties investēja ASV tehnoloģiju giganta "Apple" akcijās, kopsummā ieguldot 2,4 miljonus eiro, atklāj minētā banka. Šīs akcijas atrodoties arī Baltijas investoru visvairāk pārdoto akciju saraksta augšgalā.