Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Cenšoties ietaupīt vienu miljardu ASV dolāru, problēmu nomocītā Kanādas kompānija Research in Motion (RIM), kas izgatavo BlackBerry viedtālruņus, plāno pārdot arī vienu no savām korporatīvajām lidmašīnām.

Kompānijai pieder divas reaktīvās lidmašīnas – deviņvietīga Dassault Falcon 50EX un Dassault Falcon 900EX ar 14 vietām. Pārdot RIM iecerējusi deviņvietīgo lidmašīnu.

Pārdodamā lidmašīna izgreznota ar ādas un koka salonu, kā arī aprīkota ar apzeltītu aparatūru. Iespējams, ka RIM izdosies savu gaisa kuģi pārdot par septiņiem miljoniem. Papildus ietaupījumus būs iespējams iegūt arī no lidmašīnu apkalpes un gaisa kuģa uzturēšanas izmaksu samazinājuma.

Kopumā RIM iecerējusi samazināt savus tēriņus par vienu miljardu ASV dolāru, kā arī atlaist trešo daļu no 16,5 tūkstošiem darbinieku. Tāpat RIM iecerējusi samazināt savu rūpnīcu skaitu no desmit līdz trijām. Līdz šim RIM izdevies savus tēriņus samazināt par 300 miljoniem ASV dolāru no iecerētā miljarda.

Domstarpību dēļ ar a/s Rīgas piena kombināts (RPK) īpašniekiem uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājas amatu otrdien atstājusi Līga Rimšēviča, kura šajā amatā piena pārstrādes uzņēmumā nostrādāja četrus gadus, raksta diena.lv.

Viņa vien norādīja, ka RPK īpašniekiem un sabiedrisko attiecību vadītājai domas dalījušās par attieksmi pret darbu, taču neprecizēja, kāds konkrēti bijis šķiršanās iemesls. Jautāta, vai tas varētu būt saistīts ar RPK pozīcijas aizstāvēšanu jautājumā par Eiropas Savienības (ES) piena nozares restrukturizācijai atvēlēto aptuveni piecu miljonu sadali, L.Rimšēvičas atbilde bija noliedzoša.

«Šis lēmums bija pieņemts pa dienu, bet vienošanās par darba attiecību pārtraukšanu bija desmitos no rīta,» piebilda L.Rimšēviča, norādot, ka pēc aiziešanas no darba RPK domā atpūsties. Tiesa, iepriekš L. Rimšēviča epastā norādīja, ka darba attiecības pārtrauc politisku iemeslu dēļ. Jāatgādina, ka RPK līdzīpašnieks Atis Sausnītis ir kustības Par Labu Latviju valdē.

Ieviešot eiro, Latvijas valsts budžets desmit gadu laikā procentu maksājumos ietaupītu aptuveni 900 miljonus eiro (632 miljonus latu), šodien preses konferencē informēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš minēja vairākus aprēķinus par Latvijas valsts un sabiedrības ieguvumiem, ieviešot eiro. Rimšēvičs vēlējās kliedēt viedokli, ka vienreizējas izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu - informācijas sistēmu maiņa, cenu zīmju maiņa, kases aparātu pārprogrammēšana - radīs milzīgas izmaksas un ieguvumi no eiro ieviešanas tos nespētu nosegt.

Centrālās bankas prezidents norādīja, ka pēc eiro ieviešanas kāps Latvijas kredītreitingi. Rimšēviča ieskatā, to var pateikt pilnīgi droši, jo Igaunijas gadījumā kredītreitingu līdz ar eiro ieviešanu - nedaudz pirms un uzreiz pēc tam - paaugstināja par trim pakāpēm gan reitingu aģentūra Standard & Poor's, gan arī Fitch. Augstāks kredītreitings nozīmē vairāk naudas valsts budžetā, jo lētāki būs valsts parāda pārfinansēšanas procenti. Desmit gadu laikā budžets procentu maksājumos ietaupītu aptuveni 900 miljonus eiro, aprēķinājusi centrālā banka.

Somijas Nokia lūgusi tiesām Kanādā, ASV un Lielbritānijā aizliegt kompānijas Research in Motion (RIM), kuru pēdējā laikā piemeklējuši apjomīgi zaudējumi, ražoto Blackberry ierīču tirdzniecību.

Iepriekš Zviedrijas tiesa atzina, ka RIM pārkāpis Nokia piederošas bezvadu komunikācijas tehnoloģiju patentus un kompānijām nepieciešams noslēgt licencēšanas līgumu. Nokia uzskata, ka spriedums nozīmē, ka RIM nav tiesību pārdot savus viedtālruņus, nesamaksājot kompensācijas.

Tikmēr RIM norāda, ka esot smagi un grūti strādājis, lai izstrādātu Blackberry viedtālruni un lai uzkrātu nozares vadošo patentu portfeli.

Tas varētu signalizēt par RIM iespējamiem pretpasākumiem pret Nokia ierīcēm. Analītiķi tomēr norāda, ka RIM, visticamāk, centīsies noslēgt licencēšanas līgumu, vēsta Reuters.

Šā gada 30. janvārī tirdzniecībā nonāks ilgi gaidītais Kanādas kompānijas Research in Motion (RIM) jaunākais viedtālrunis BlackBerry 10, pavēstījusi kompānija. Paredzēts, ka kopumā tiks tirgoti seši viedtālruņa modeļi – daļa no tiem būs aprīkoti ar QWERTY tastatūru, bet daļa – ar skārienjūtīgu ekrānu.

Viedtālruņi aptvers gan zemās, gan vidējās un augstās cenu kategorijas, paziņojis RIM mārketinga direktors Frens Boulbens (Frank Boulben). Ar jauno viedtālruni BlackBerry saista lielas cerības un cer, ka tas mainīs kompānijas ne pārāk spožo situāciju.

Pēdējo gadu laikā RIM bijis spiests piekāpties Apple iOS un Google Android priekšā. Kompānija likusi visas cerības uz jaunāko viedtālruni, kuram vajadzētu to noturēt virs ūdens. Vienlaikus ar viedtālruni kompānija iecerējusi prezentēt arī jaunākās paaudzes operētājsistēmu.

Finanšu gada ceturtajā ceturksnī, kas noslēdzās 1. decembrī, RIM piedzīvoja ievērojamu peļņas kritumu. Tiesa, kompānijai izdevās arī pārtraukt ieilgušo zaudējumu periodu – iepriekšējo ceturksni RIM noslēdza ar zaudējumiem 235 miljonu ASV dolāru apmērā. Ceturtajā ceturksnī RIM nopelnīja deviņus miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 265 miljoniem attiecīgā laika posmā pirms gada.

BlackBerry ražotājam nākas ciest zaudējumus, nespējot konkurēt ar citiem viedtālruņu ražotājiem, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pieaugošās bažas par kompānijas Research In Motion (RIM) nākotni apstiprinājuši jaunākie kompānijas finanšu rezultāti. Tie atklājuši, ka RIM apgrozījums pagājušajā fiskālajā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarucis par 24,6% - līdz 4,19 miljardiem ASV dolāru. Turklāt kompānijas vadība atzinusi, ka turpmākie ceturkšņi būs vēl sliktāki. Pēdējā ceturksnī RIM strādājusi ar 125 miljonu lieliem zaudējumiem. Investoru bažas par kompāniju palīdz ilustrēt arī tas, ka pēdējo trīs gadu laikā RIM vērtība pēc kapitalizācijas ir sarukusi jau par 50 miljardiem USD, ziņo Reuters. Valdot šādam fonam, kompānijas vadība atzinusi, ka viens no potenciālajiem esošo problēmu risinājumiem varētu būt RIM pārdošana. Tāpat īstenu revīziju piedzīvojusi kompānijas vadība, kur no amata nācies šķirties gan kompānijas direktoram, gan vairākām citām augstu stāvošām amatpersonām. Savukārt palikušie un jaunie RIM vadītāji mēģinās veikt apvērsumu kompānijā, lai izvairītos no agrāka vai vēlāka norieta.

Viedtālruņu Blackberry ražotājs Kanādas kompānija Research in Motion (RIM) ceturksnī, kas noslēdzās 1. decembrī, gada griezumā piedzīvojusi ievērojamu peļņas kritumu.

Tiesa, kompānijai izdevies pārtraukt ieilgušo zaudējumu periodu – finanšu gada trešajā ceturksnī RIM zaudējumi veidoja 235 miljonus ASV dolāru.

Minētajā laika posmā RIM nopelnījusi deviņus miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 265 miljoniem attiecīgā laika posmā pirms gada, vēsta BBC. No 80 miljoniem līdz 79 miljoniem samazinājies arī RIM pasaules abonementu skaits. Gada griezumā par 47% kritušies arī RIM ieņēmumi, kas minētajā ceturksnī veidoja 2,7 miljardus ASV dolāru.

Tikmēr RIM cer situāciju mainīt ar jaunāko operētājsistēmu, kuras prezentācija paredzēta 30. janvārī, un jaunākās paaudzes viedtālruņiem, kuriem būs jākonkurē ar Apple un Samsung ražotajām ierīcēm. Pēdējos gados kompānija ir zaudējusi savas pozīcijas viedtālruņu tirgū, piekāpjoties iPhone un Android ierīcēm.

BlackBerry viedtālruņu ražotāja Research In Motion (RIM) vadītāji Džims Balzilijs un Maiks Lazaridiss atkāpušies no saviem ieņemamajiem amatiem. Uz šādu soli abus bijušos vadītājus pamudinājis investoru un akcionāru spiediens, kuri ir norūpējušies par kompānijas stāvokli.

Dž. Balzilijs un M. Lazaridiss bija arī kompānijas dibinātāji 1985. gadā. Divatā viņiem izdevās pārvērst necilo «garāžas uzņēmumu» par globālu un ietekmīgu viedtālruņu ražotāju. Tomēr, kad tirgū parādījās Apple un Google Android viedtālruņi, RIM piemeklēja sarežģītāki laiki.

«Katrai veiksmīgai kompānijai pienāk laiks, kad tās dibinātāji saprot, ka nepieciešams nodot stafeti jaunajai līderu paaudzei,» sacīja M. Lazaridiss. Par jauno RIM prezidentu un vadītāju iecelts Torstens Heinss, kurš iepriekš strādāja Siemens.

Dž. Balzilijs un M. Lazaridiss, kas ir arī vieni no lielākajiem RIM akciju turētājiem, turpmāk darbosies uzņēmuma valdē.

Kanādas kompānijas Research In Motion (RIM), kas pazīstama ar viedtālruņiem BlackBerry un PlayBook planšetdatoriem, vadītāji samazinājuši algas līdz vienam ASV dolāram.

RIM līdzvadītājs Džims Balzilijs un kompānijas vadītājs Maiks Lazaridiss sākot ar nākamo gadu saņems gada atalgojumu viena ASV dolāra apmērā. Savu apņemšanos RIM pārstāvji skaidro ar vēlmi uzlabot kompānijas darbību.

Minētie kompānijas vadītāji arī apliecināja savu apņēmību atrisināt kompānijas problēmas un pārtraukt RIM vērtības samazināšanos. Kopš gada sākuma RIM akciju vērtība ir samazinājusies par 75%, vēsta Financial Times. Kanādas viedtālruņu ražotāja vadītāji arī lūguši investoru «pacietību un sapratni».

Šā gada ceturtajā ceturksnī kompānija plāno pārdot tikai 11 līdz 12 miljonus BlackBerry viedtālruņu, kas ir daudz zemāk nekā iepriekš tika paredzējuši analītiķi. Savukārt kompānijas ieņēmumi gada trešajā ceturksnī sasniedza 265 miljonus ASV dolāru, kas ir ievērojams samazinājums no 911 miljoniem attiecīgajā laika posmā pērn.

Kamēr Latvijā nav pabeigts budžeta konsolidācijas process, nav pamata cerēt uz straujāku iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, ceturtdien žurnālistiem atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Kamēr konsolidācijas posms nav noslēdzies, tikmēr sapņot par vēl straujāku IKP izaugsmi nenākas,» sacīja Rimšēvičs un piebilda, ka ātrāku IKP izaugsmi veicinātu budžeta konsolidācijas procesa pabeigšana, kas dotu skaidru signālu, ka Latvija ir mācījusies no iepriekš pieļautajām kļūdām un ir atgriezusies ilgtermiņā uzturamu rādītāju zonā. «Tas noteikti nodrošinātu ātrāku IKP izaugsmi,» viņš teica.

Kā piemēru Latvijas Bankas prezidents minēja Igauniju, kuras ekonomika pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu pieaugusi par 8%.

Vienlaikus Rimšēvičs uzsvēra, ka nav bažu par to, ka Latvijas ekonomikā varētu iestāties stagnācija. «Nekādā gadījumā man nav bažu, ka Latvija pašlaik varētu nonākt stagnācijas teritorijā,» klāstīja Rimšēvičs un piemetināja, ka centrālā banka joprojām šim gadam saglabā IKP pieauguma prognozi 3,3% apmērā.

Ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai Latvijai atlicis veikt vismaz vienu 400 miljonu latu budžeta konsolidāciju, samazinot valsts budžeta izdevumus, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā ikgadējā tautsaimniecības konferencē teica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš atgādināja, ka Latvijas Bankas pirmajā rīkotajā konferencē pirms septiņiem gadiem eksperti sprieda par ilgtsējīgu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanu, kas Latviju tuvinātu Eiropas Savienības (ES) pārtikušo valstu saimei.

«Diemžēl šos septiņus gadus varētu nodēvēt par neizmantoto iespēju laiku un Latvija izvēlējās "gāzi grīdā" politiku, līdz iebrauca grāvī,» sacīja centrālās bankas vadītājs.

Rimšēvičs atzina, ka pašlaik Latvija ir pārdzīvojusi krīzi, taču attīstībā valsts atrodas turpat, kur pirms septiņiem gadiem.

«Iepriekšējos septiņus gadus ne vienam vien šķita, ka mēs tuvojamies pārticībai, taču tagad redzam, ka septiņi gadi ir novirpuļoti un faktiski pazaudēti. Tagad esam atpakaļ situācijā, kā pirms septiņiem gadiem, atkal runājot par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību,» paskaidroja Rimšēvičs.

Eiro nestie ieguvumi Latvijai šajā nenoteiktības laikā ir milzīgi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš vērsa uzmanību, ka tautsaimniecības gan Austrumos, gan Rietumos iet uz leju, bet Latvijas tautsaimniecība joprojām ir viena no trim straujāk augošajām ekonomikām eirozonā. Eiro ir nodrošinājis, ka Latvijas kredītreitingi tiek paaugstināti, līdz ar to valsts var gadā ietaupīt 70-80 miljonus eiro. Tā ir papildu nauda budžetā, kas neaiziet valsts parāda atmaksai, bet ko var tērēt Latvijā, uzsvēra Rimšēvičs. Viņš atzīmēja, ka ir samazinājušās valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī lētākas un pieejamākas ir kļuvušas kredītu procentu likmes, pārfinansējot kredītus. Pēc eiro ieviešanas Latvijas komercbankām ir pieejams arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) finansējumam ārkārtas likviditātes nodrošināšanai.

Vispasaules avārija, kas šonedēļ piemeklējusi Blackberry, var dod «letālu triecienu» kanādiešu kompānijai Research In Motion, kas ražo šos viedtālruņus, uzskata CNN aptaujātie eksperti.

Lai arī tehnoloģiju kompānijas bieži vien piedzīvo dažādas avārijas, kas to perspektīvas maz ietekmē, RIM pašlaik varētu būt nokļuvis daudz savādākā situācijā.

Investori jau ilgāku laiku vēlas mainīt RIM vadību, sadalīt kompāniju vai arī to pārdot. Pēc globālajām nepatikšanām ar Blackberry viņu vēlme var gūt lielāku atbalstu.

Investoru kompānija Jaguar Financial Corporation, kas pārstāv divpadsmit no RIM divdesmit lielākajiem akciju turētājiem jau ir aicinājusi atkāpties Blackberry vadību.

«Vadība nav spējusi attīstīt RIM konkurētspēju, kas izskaidro to, kāpēc samazinās kompānijas tirgus daļa un vērtība. RIM kļuvusi par reakcionāru kompāniju, kas cenšas konkurēt inovatīvā nozarē,» norāda investori. RIM akciju vērtība kopš šī gada sākuma samazinājusies par 60%.

Research in Motion (RIM), mobilo tālruņu Blackberry ražotājs, gada otro ceturksni noslēdzis ar zaudējumiem, tomēr tie ir mazāki nekā tika paredzēts iepriekš. Tas licis RIM akcijas cenai pakāpties par 18%, vēsta BBC.

Kompānijas finanšu gada otrajā ceturksnī RIM zaudējumi veidoja 235 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 329 miljonu ASV dolāru peļņu šajā pašā laika posmā pērn. Zaudējumos neieskaitot summu, kas radusies pārstrukturēšanās izdevumu dēļ, RIM zaudējumi ir 142 milj. ASV dolāru apmērā.

Kopumā finanšu gada otrajā ceturksnī RIM piegādājis 7,4 miljonus Blackberry viedtālruņu un 130 tūkstošus BlackBerry PlayBook.

RIM akciju kāpumu nav ietekmējuši vienīgi zaudējumi, kas bijuši mazāki nekā cerēts, bet arī tas, ka tuvojas brīdis, kad tirgū nonāks jaunās paaudzes Blackberry tālruņi, kas darbosies ar jauno Blackberry 10 jeb BB10 operētājsistēmu. Kompānija, kura cīnās par tirgus daļu ar spēcīgajiem konkurentiem Apple un Samsung, visas nākotnes cerības saista ar BB 10 sistēmu. Analītiķi norāda, ka RIM «vēl ir iespēja atgriezties», jo kompānija cenšas fokusēties uz biznesa auditoriju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Krievijas Bankai ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«No malas ir ļoti viegli spriest, ko kuram un kurā brīdī vajadzēja darīt. Krievijas Bankas veiktie pasākumi liecina, ka Krievijas Banka ir gatava sargāt rubļa kursu. Tomēr ir jāredz, vai vienlaikus klāt netiek piedrukāta liela likviditāte pie jau esošās rubļu masas. Es domāju, ka ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu. Taču, ja turpinās naudas drukāšana, tad situācija būs tikpat nestabila kā līdz šim,» teica Rimšēvičs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valūtas kursa stabilizēšana ir ļoti grūta un sarežģīta lieta, jo situācijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, piemēram, Latvijas Bankai bija nemainīga pozīcija 20 gadus un visa apgrozībā esošā nauda bija segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, taču Krievijā rubļa kurss vienmēr ir bijis tā saucamajā «pārvaldītajā peldēšanā», kā arī vienmēr ir veiktas papildu emisijas, bet daudzus no šiem emitētajiem rubļiem Krievijas iedzīvotāji maina pret ārvalstu valūtu.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Vienā no prestižākajām veļas ražotāju izstādēm Parīzē divus Latvijas ražotās veļas zīmolus - Orhideja un Grācija-RIM - profesionāla žūrija iekļāva labāko modeļu klāstā, kas ideāli atbilst nākamās sezonas modes tendencēm. Šie ražotāji ieguva tiesības izrādīt kolekcijas centrālajā izstādes hallē.

Turklāt Grācija-RIM ieguva tiesības piedalīties arī galvenajā skatē uz salona centrālās skatuves, kur arī guvusi pietiekami lielu apmeklētāju interesi, informē Latvijas veļas ražotāju asociācija (LATVERA). Pēc LATVERA vadības domām, tik liela interese par Latvijas veļu, galvenokārt, izskaidrojama cenas un kvalitātes dēļ. Šobrīd, pasaules krīzes laikā, sievietes izvēlas pirkt apakšveļu, kura daudz neatpaliktu no vadošo pasaules dizaineru darbiem, bet kurai būtu daudz pievilcīgāka cena, norāda LATVERA vadītājs Jurijs Hodorovičs.

Latvijas iedzīvotāji dzīvos labāk nekā šobrīd, sākot no 2014.gada, kad Latvijā tiks ieviests eiro. Pretējā gadījumā sagaidāma stagnācija ekonomikā un otrs recesijas vilnis, žurnālistiem atzina Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš atkārtoti norādīja uz nepieciešamību laikus pieņemt 2012.gada budžetu. Latvijas tautsaimniecība atrodas krustcelēs un tai esot divi izvēles ceļi. Proti, pirmais paredz ātri un efektīvi bez nodokļu celšanas konsolidēt budžeta izdevumus 100 līdz 130 milj. Ls apmērā, vai arī otra iespēja (vai drīzāk - mazspēja) esot vilcināšanās, nodokļu celšana, kā rezultātā konsolidācijas apmēri varētu sasniegt 150 līdz 180 milj. Ls, piebilda Latvijas Bankas vadītājs.

Trešdien, 13. jūlijā, Latvijas Banka nolēma nemainīt tās noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka pašreizējie inflācijas riska faktori nav saistīti ar pieprasījuma kāpumu un ka pašlaik riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti.

Tālruņa Blackberry ražotājs Research in Motion (RIM) pavēstījis, ka viedtālruņa jaunās operētājsistēmas Blackberry 10 klajā laišana tiks aizkavēta, turklāt kompānija «apcirps» darba vietu skatu par pieciem tūkstošiem, vēsta BBC.

Ziņas par darba vietu samazināšanu seko pēc tam, kad RIM paziņoja par 518 miljonu ASV dolāru zaudējumiem triju mēnešu laikā no šā gada marta līdz jūnijam, salīdzinot ar 695 miljoniem ASV dolāru, ko kompānija nopelnīja šajā pašā laika posmā pērn. RIM ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī samazinājušies par 43% līdz 2,8 miljardiem ASV dolāru, otro ceturksni pēc kārtas krasi samazinoties viedtālruņu Blackberry pārdošanas apjomiem

Analītiķi norādījuši, ka tālruņu ražotāja finanšu rezultāti ir sliktāki nekā tika paredzēts iepriekš, tāpat arī Balckberry 10 aizkavēšanās pievienojusies RIM slikto ziņu sarakstam.

Latvija gatavojas World Expo 2015. Tam grandiozajam pasākumam, kur iepriekšējā reizē pārsteidzām pasauli, un ķīniešus jo īpaši, ar savu vēja tuneli. Valstij ar tik maz iedzīvotājiem, ka mēs pat vienu Šanhajas MakDonaldu nespētu aizpildīt, pārsteigt ķīniešus globāli vērienīgākajā izstādē – tas ir spēks un vērtība. Un ja reiz kāds veiksmes stāsts mums ir bijis, tad šis jau nu noteikti.

Bet tas bija sen. Nākamajā izstādē Ekonomikas ministrija nolēma Latviju prezentēt kā bišu dravu. Tāpēc, ka... nu laikam, jo dravniecība ir Latvijas svarīgākā biznesa niša. Medus ir mūsu saldais zelts. Un vispār – mēs paši, latvieši un naturalizētie krievi arī, čakli kā tādas bitītes.

Taisnība vēja tuneļa autoram, kad viņš saka – mīlēt Latvijas dravas ir laba lieta, bet lielajā pasaulē tas izskatīsies pēc sekla provinciālisma. Vēl seklāk tas izskatās mūsu politikas kontekstā. No vienas puses Ekonomikas ministrija liek mums vazāties pa pasauli ar salmu cepurēm galvā un rudzupuķi aiz auss, lai rādītu, cik ekoloģiski zaļa valsts mums gadījusies. Bet tikmēr tepat uz vietas izdomā, kā tomēr nepieļaut nekādas zaļās enerģijas un videi pārāk draudzīgas industrijas.

Latvija būtu gatava krīzes otrajam vilnim tikai tad, ja būtu pieņemts bezdeficīta budžets vai budžets ar nelielu pārpalikumu, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā gadskārtējā tautsaimniecības konferencē sacīja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš atzina, ka vairs nenotiek diskusijas par to, vai būs krīzes otrais vilnis, bet jautājums ir tikai par to, cik stiprs tas būs. Savukārt Latvijā ik pa laikam atskan vieglprātīgi apgalvojumi, ka valsts šim krīzes vilnim ir sagatavojusies. «Par gatavību otrajam krīzes vilnim varētu runāt tikai tad, ja būtu pieņemts bezdeficīta budžets vai budžets ar nelielu pārpalikumu,» uzsvēra Rimšēvičs.

Bankas vadītājs norādīja, ka vienīgā Latvijas izeja ir nākamā gada budžetā samazināt izdevumus par 150 miljoniem latu, bet deficītu – līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2013.gadā, pēc Rimšēviča teiktā, ir jāpieņem bezdeficīta budžets. «Krīze šajā gadījumā ir skaidri parādījusi, ka mazāk ir vairāk,» paskaidroja Latvijas Bankas vadītājs, piebilstot, ka izšķiršanās par nākamā gada budžetu noteiks Latvijas dzīvi nākamajos desmit gados.

Kanādas uzņēmuma Research In Motion (RIM) viedtālruņi piedzīvojuši apjomīgas problēmas Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā.

Miljoniem viedtālruņu lietotāju pirmdienas vakarā nevarēja izmantot Blackberry viedtālruņos e-pastu, kā arī tika ziņots, ka vairākiem lietotājiem bijušas problēmas ar viedtālruņa populāro ziņapmaiņas pakalpojumu (BBM) un internetu.

Avārija notikusi RIM datu centrā, kas atrodas netālu no Londonas, vēsta BBC. Vairākas stundas vēlāk RIM inženieri atjaunojuši e-pasta darbību, taču atsevišķi lietotāji turpinājuši ziņot par problēmām ar BBM un internetu, norāda britu medijs.

Kanādas kompānija atvainojusies lietotājiem, kas piedzīvojuši nepatīkamus brīžus avārijas dēļ. Avārija nav pārtraukusi pakalpojumus korporatīvajiem klientiem, tāpēc, pēc BBC pieņēmuma, problēma varētu būt saistīta ar BIS patērētāju sistēmu, nevis BES uzņēmumu sistēmām.

Nākotnē Saeima varētu izvērtēt, vai nepieciešams noteikt ierobežojumus tam, cik reizes amatā var stāties Latvijas Bankas prezidents, Rīta Panorāmā pauda ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka daudziem valsts amatiem ir termiņu ierobežojums – divi termiņi, savukārt Latvijas Bankas vadītājam tādi ierobežojumi nav noteikti.

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirzīšana ir Saeimas kompetencē, proti, kandidātus izvirza parlamenta deputāti, V. Dombrovskis skaidroja, kādēļ šoreiz uz Latvijas Bankas prezidenta amatu netika virzīti citi kandidāti, izņemot Ilmāru Rimšēviču, ko atbalstīja koalīcija.

Db.lv jau rakstīja, ka 31. oktobrī Saeima atkārtoti amatā pārvēlējusi pašreizējo Latvijas Bankas prezidentu I. Rimšēviču. Tas nozīmē, ka I. Rimšēvičs turpinās vadīt Latvijas Banku nākamos sešus gadus. Par viņa pārvēlēšanu balsoja 76 deputāti, pret bija trīs, bet atturējās četri tautas kalpi. I. Rimšēvičs bija vienīgais amatam izvirzītais kandidāts. Viņš Latvijas Bankas prezidenta amatu ieņems jau trešo reizi. I. Rimšēviču pirmo reizi amatā ievēlēja 2001. gada decembrī, otro – 2007. gada 1. novembrī.