#No Rimšēviča privātmājas Langstiņos nozagtas «daudzas svarīgas lietas».

Pagājušā naktī ir apzagta korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča māja, aģentūru LETA informēja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Ar jaunāko informāciju papildināta visa ziņa

Valsts policijas preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA apstiprināja, ka piektdien plkst.23.49 policija ir saņēmusi informācija par zādzību no privātmājas. Izbraucot uz notikumu vietu, konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas. Nozagto mantu saraksts vēl tiek precizēts.

Rimšēviča advokāts Vārpiņš aģentūru LETA informēja, ka ir notikusi ielaušanās Rimšēviča privātmājā Langstiņos, tā izdemolēta un nozagtas «daudzas svarīgas lietas». Rimšēvičs minēto saista ar pēdējo nedēļu notikumiem un uzskata, ka tas nav noticis nejauši. «Situācija liecina, ka tā bijusi iepriekš plānota un profesionāli labi organizēta operācija,» norādīja Vārpiņš.

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) piesaistījis finanšu investoru uzņēmuma tālākai attīstībai.

Pēc ceturtdien notikušās akcionāru sapulces RPK sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa informē, ka RPK piesaistīts finansu investors – uzņēmējs Andrejs Bezhmeļņickis, kas daudzus gadus veiksmīgi darbojies piena nozares biznesā Krievijā, NVS valstīs un starptautiskajos tirgos. Šobrīd uzņēmumā rezervētas akcijas, kas tiks pārdalītas pēc finanšu ieguldījuma uzņēmuma attīstībā.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad RPK valde pagājušā gada nogalē vērsās pie padomes ar lūgumu piesaistīt uzņēmumam papildus finansu resursus, kas nepieciešami ražošanas attīstībai, lai uzņēmums spētu izvērst eksporta darbību Krievijas un NVS valstu tirgos. RPK padome nolēma attīstībai piesaistīt banku finansējumu un privāto kapitālu. RPK ir vairāk kā 600 akcionāru, tai skaitā uzņēmumi, pašvaldības, uzņēmuma darbinieki un zemnieki.

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas nozares uzņēmumiem a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) palielinājis savu pamatkapitālu par 8,561 miljoniem latu – pašlaik RPK pamatkapitāls veido vairāk nekā 13,299 miljonus latu, turklāt notikušas izmaiņas arī uzņēmuma valdē – tajā ieceltas četri Krievijas pilsoņi, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Uzņēmuma valdē patlaban ieceltas četri Krievijas Federācijas pilsoņi – uzņēmuma valdi pārstāvēs miljardieris Sergejs Beshmeļņickis, Konstantīns Docenko, Ivans Losevs un Ivans Uvarovs.

DB jau rakstīja, ka RPK savu pamatkapitālu palielinājis jau maijā, kad piena pārstrādes uzņēmumā investēja A. Beshmeļņickis. Ieguldītie līdzekļi tika novirzīti jaunu iekārtu iegādē, piena ražošanā un ganāmpulku palielināšanā, stāstīja RPK pārstāve Irēna Bērziņa.

A. Beshmeļņickis jau daudzus gadus veiksmīgi darbojies piena nozares biznesā Krievijā, NVS valstīs un starptautiskajos tirgos. Kā rakstīts, RPK pieņēma lēmumu par investora piesaisti pēc tam, kad RPK valde pērnā gada nogalē vērsās padomē ar lūgumu piesaistīt uzņēmumam papildus līdzekļus. Uzņēmumā tika rezervētas akcijas.

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Valsts policija mežā atradusi aptuveni 200 kilogramus smago seifu, kuru februārī nozaga no korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājas Langstiņos.

Seifa atrašanu aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš. Tikmēr Valsts policijas preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA to neapstiprināja, jo notiek pirmstiesas izmeklēšana un tās interesēs papildus informācija netiks sniegta.

Citu informāciju advokāts nedrīkstēja sniegt.

Jau ziņots, ka policija februāra beigās saņēma informāciju par zādzību no privātmājas. Māja apzagta nedēļu pēc tam, kad tajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu. Izbraucot uz notikumu vietu, tika konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas.

Rimšēvičs minēto saistīja ar tobrīd pēdējo nedēļu notikumiem un uzskatīja, ka tas nav noticis nejauši.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Jaunais apvienotais piena pārstrādes uzņēmums Food Union trīs jaunās piena produktu ražotnēs kopš pagājušā gada jau investējis 30 miljonus eiro (21 miljonu latu), šodien preses konferencē sacīja apvienotā uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis.

Jau ziņots, ka AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union.

Food Union uz RPK bāzes izveidojis trīs jaunas ražotnes. Saldējuma ražotne, kurā investēti 12 miljoni eiro (8,4 miljoni latu), savu darbu sākusi jau 15.aprīlī. Savukārt sviesta ražotnē un krēmsiera ražotnē investēti 18 miljoni eiro (12,6 miljoni latu), ražotnēm jau iegādātas iekārtas, notiek produkcijas eksperimentālā ražošana, bet jūlijā vai augustā tiks sākta produkcijas ražošana tirgum.

Beshmeļņickis norādīja, ka produkcija jaunajās ražotnēs tiks ražota gan vietējam tirgum, gan arī eksportam, galvenokārt uz Krieviju. Viņš piebilda, ka jaunā saldējuma ražotne ir modernākā ne tikai Baltijas reģionā, bet arī Krievijā un NVS valstīs.

#Ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi.

Valsts policija (VP) pagaidām atturas vērtēt, vai korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājā notikusī zādzība ir saistāma ar pēdējo nedēļu notikumiem finanšu sektorā.

Kā aģentūrai LETA atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi. «Izskatās, ka notikusi zādzība. Jebkura lieta tiek skatīta plašākā kontekstā. Arī šī lieta tiek skatīta kontekstā [ar pēdējo nedēļu notikumiem],» uzsvēra Ķuzis.

Policija jau iepriekš vairākkārt publiski informējusi sabiedrību, ka Rīgas apkārtnē pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. To, vai ielaušanās Rimšēviča mājā varētu būt saistīta ar iepriekš notikušajām zādzībām Rīgas apkārtnē šobrīd nevar pateikt, norādīja Ķuzis.

Prokurore ceturtdien Rīgas rajona tiesu Jūrmalā lūdza bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu un iepriekš viņa atbrīvošanai iemaksāto 100 000 eiro lielo drošības naudu ieskaitīt valsts budžetā.

Prokurore Viorika Jirgena šodien tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera liecības.

LETA jau rakstīja, ka bijušais LB prezidents un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā saistībā ar iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča lietā. Šī tiesa minēto lietu plāno sākt skatīt 15.februārī, bet Buimisters pērn devās mūžībā.

Prokurore pamatoja, ka līdz šim piemērotie drošības līdzekļi nav apturējuši Rimšēviča kontaktēšanos ar Buimisteru.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) un a/s Valmieras piens (VP) apvienošanās nav izraisījusi negatīvas sekas svaigpiena iepirkuma un piena produktu realizācijas tirgos, secinājusi Konkurences padome (KP).

Šā gada nogalē Konkurences padome (KP) noslēdza tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, vai pēc apvienošanās RPK un VP ievēro tiem piemērotos saistošos noteikumus, kā arī vērtēja apvienošanās ietekmi uz piena nozari. Pārbaudot piena kombinātu noslēgtos līgumus ar zemnieku saimniecībām, KP secināja, ka RPK un VP kopumā izpilda tiem noteiktos saistošos noteikumus par piegādātāju savlaicīgu brīdināšanu par līguma laušanu.

Līgumos iekļautie principi attiecībā uz svaigpiena iepirkšanas kritērijiem un bāzes cenām zemniekiem pamatā ir vienādi un RPK un VP svaigpiena iepirkuma cenas 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugušas, secinājusi KP.

A/s Rīgas Piena kombināts (RPK) reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir desmit miljoni Ls, liecina Lursoft dati.

Ķīlas devēja – RPK – pārstāvji ir uzņēmuma valdes locekle Svetlana Cimmere un RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa. Ķīlas ņēmējs ir a/s DNB banka, ko pārstāvēja Jānis Gainišelis un Jānis Teteris.

Jau vēstīts, ka RPK apvienojies ar a/s Valmieras piens, izveidojot uzņēmumu ar nosaukumu Food Union. Food Union kopš pagājušā gada trīs jaunās piena produktu ražotnēs jau investējis 30 miljonus eiro jeb aptuveni 21 miljonu Ls. Tādējādi uz RPK bāzes izveidotas trīs jaunas ražotnes – saldējuma ražotne, kurā investēti 12 milj. eiro jeb aptuveni 8,4 milj. Ls, sviesta un krēmsiera ražotne, kurā investēti 18 milj. eiro (12,6 milj. Ls).

Maskavā notikušajā Prodexpo 2011 izstādē Latvijas produkts - Trikātas siera Sniega bumbas ar papriku ieguvis sudraba medaļu starptautiskā konkursā Labākais produkts 2011.

Konkursu organizēja Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrija. Kā atzīst uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis, Krievijas patērētāji ir novērtējuši Latvijas piena produktus un šobrīd mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas eksportā. Izstādē Prodexpo 2011 uzņēmuma mērķis bija iegūt padziļinātu pieredzi un paplašināt sadarbības partneru loku.

Izstādes laikā galvenokārt notika sarunas ar Trikātas siera esošajiem partneriem par sadarbību un turpmāko pārdošanas koncepciju 2011.gadam, kā arī tika apspiestas iespējas par atsevišķu jaunu produktu izstrādi Krievijas tirgum. Turklāt šobrīd jau norit sarunas par līguma slēgšanu par Trikātas siera bioloģiskās produkcijas eksportu. Prodexpo izstādē Trikātas siers piedalījās jau otro reizi. Pērn dalība izstādē un jaunu sadarbības partneru iegūšana palīdzējusi uzņēmumam sākt veiksmīgu produkcijas eksportu uz Krieviju. Trikātas siers investējis vairāk kā 150 tūkstošus eiro iekārtu un iepakojuma modernizācijā, kā arī eksporta atļaujas saņemšanai uz Krieviju.

Iespējamā divu piena pārstrādes flagmaņu Rīgas piena kombināta (RPK) un Valmieras piena (VP) apvienošana nozarē izraisījusi pretrunīgu reakciju.

Daļa uzņēmumu pauž bažas, ka piens tiks nosmelts Krievijas vajadzībām un tādējādi pašmājās tas kļūs dārgāks. Tajā pašā laikā nozares koncentrēšanās tiek gaidīta jau sen, tas palīdzētu kļūt stiprākiem eksporta tirgos, un par piena deficītu jābīstas neesot, šodien vēsta laikraksts Diena.

Pirms kāda laika par RPK akcionāru kļuva Krievijas uzņēmējs Andrejs Bezhmeļņickis, kurš ir īpašnieks arī Krievijas lielākajā piena pārstrādes kompānijā Junimilk, kura savukārt apvienojusies ar franču gigantu Danone. VP savukārt pastarpināti pieder ekspolitiķa Andra Šķēles sievai un meitām. Lai ar pirms kāda laika izskanēja ziņa, ka uzņēmums esot pārdots, akcionāri to noliedza.

AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens jaunais apvienotais uzņēmums turpmāk strādās ar nosaukumu Food Union, šodien preses konferencē paziņoja uzņēmuma vadība.

Kā ziņots, Konkurences padome (KP) 9.maijā atļāvusi RPK un AS Valmieras piens apvienošanos, piemērojot vairākus nosacījumus, kas ļaus aizsargāt zemnieku, kā arī mazāko tirgotāju intereses. Noteikumi saistoši līdz 2015.gada 31.martam, savukārt apvienošanās jāpabeidz pusgada laikā.

Jau iepriekš apvienotā RPK un Valmieras piena uzņēmuma lielākais akcionārs Andrejs Beshmeļņickis atzina, ka pēc apvienošanās izveidosies koncerns, kas kļūs par «čempionu ar lielu eksporta potenciālu».

«Plānojam izveidot lielāko uzņēmumu nozarē, kas kļūs par sava veida čempionu ar lielu eksporta potenciālu, un tas ir izdevīgi visiem. Īstenosim plašu un mērķtiecīgu investīciju programmu. Uzņēmumu vadībai jāizstrādā apvienošanās plāns, lai, gadam beidzoties, būtu viens uzņēmums, un attiecīgi jau tagad jādomā par izmaksu samazināšanu,» sacīja Beshmeļņickis.

Lielākais saldējuma ražotājs Latvijā A/S Rīgas piena kombināts (RPK) papildinājis zīmola Ekselence sortimentu.

Jaunais Ekselence saldējums piedāvā jaunu 350 ml kārbiņu iepakojumu ar plastmasas karotīti zem vāciņa. RPK ieviesis divas jaunas Ekselences garšas. Kopumā jaunā saldējuma veida Ekselence ar karotīti ražotnes tehnoloģiskajās iekārtās un modernizācijā ieguldīti 100 tūkstoši eiro.

RPK pārstāve Irēna Bērziņa vēsta, ka zīmols Ekselence guvis plašu popularitāti un ir visiecienītākais, pazīstamākais un pirktākais zīmols Ģimenes saldējumu kategorijā Latvijas pircēju vidū. Pirms pusgada ieviesto Ekselence de luxe marcipāna saldējumu ar mandelēm un šokolādes pārlējumu The Nielsen Company atzinusi par vienu no trim labākajiem 2010.gadā ieviestajiem jaunajiem produktiem piena kategorijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

#Diemžēl saskatu arī reputācijas riskus I. Rimšēviča uzticamības personai P. Putniņam.

Lasot ārvalstu mediju reakciju uz ziņām par Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, akcentēts gandrīz vienmēr tiek fakts, ka I. Rimšēvičs ir Latvijas pārstāvis Eiropas ietekmīgākajā finanšu institūcijā – Eiropas Centrālajā Bankā (ECB). ECB Padome, kurā I. Rimšēvičs ir viens no 25 pārstāvjiem, ir atbildīga par eiro valūtas pārvaldību, monetāro politiku, Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas īstenošanu (t.s., «naudas drukāšanas programma») un lielāko Eirozonas banku uzraudzību. ECB Padomes lēmumi ir miljardu eiro vērti, tāpēc nav jābrīnās par ārvalstu žurnālistu un amatpersonu satraukumu.

Ir skaidrs, ka turpmāka I. Rimšēviča dalība ECB Padomē (nākamā sanāksme 21. februārī) mestu ēnu uz Latvijas uzticamību Eirosistēmas lēmumos, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt profesionālu aizstājēja izvēli. Gan ECB Frankfurtē, gan Eiropas institūcijas Briselē, kā arī finanšu aprindas uzmanīgi vērtēs nākamā LB vadītāja kandidātus. Nemākulīga izvēle var Latvijai maksāt turpmāku reputācijas kritienu un zaudētas iespējas ieņemt atbildīgus amatus Eiropas institūcijās. 2019. gadā tiks mainīts gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Parlamenta sastāvs, arī ECB kļūs vakanti vairāki augsta līmeņa amati. Interesanti, ka vasarā bija plānota ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā, kuras dēļ tika iegādāti vairāki lepni auto, – nav zināms, kas notiks ar šo Latvijas finanšu nozarei vēsturisko notikumu.

Latvijā lielākā piena pārstrādes uzņēmuma a/s Rīgas Piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētāja Ināra Driksna atstājusi amatu.

RPK pārstāve Irēna Bērziņa DB atzina, ka I. Driksna kopš pirmdienas uzņēmumā vairs nestrādā. Darba attiecību pārtraukšanas iemesli plašāk netiek komentēti. I. Driksnas vietā uzņēmumu vadīs līdzšinējais loģistikas daļas vadītājs Raimonds Misa.

Uzņēmuma paziņojums liecina, ka R. Misas ieguldījums būs īpaši nozīmīgs As Rīgas piena kombināts un a/s Valmieras piens uzņēmuma apvienošanās procesā, kas notiks pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas. Apvienošanās mērķis ir izveidot konkurētspējīgāku piena nozares uzņēmumu, kura mērķis ir ne tikai attīstīt piedāvājumu Latvijā, bet arī stiprināt Latvijas piena produkcijas eksportu.

Jau tuvākajos gados Latvija labvēlīgo nosacījumu dēļ varētu kļūt par Eiropas piena fermu līdzīgi kā Jaunzēlandi pazīst kā pasaules fermu, prognozēja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

«Tā ir koncerna Food Union akcionāru un padomes vēlme un mana kā valdes priekšsēdētāja atbildība uzņēmumā - veicināt svaigpiena ražošanu un palikšanu Latvijā. Latvijā ir ideāli klimatiskie apstākļi un pietiekami daudz lauksaimniecības zemes, lai šo mērķi varētu īstenot,» sacīja N. Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka koncerna kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus patlaban ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt.

«Skaidrs, ka Latvijas saimniecību kapacitāte ne tuvu nav sasniegta. Igaunija noteikusi mērķi saražot gadā vienu miljonu tonnu piena, kas ir par 30% vairāk nekā patlaban. Neredzu šķēršļus, kāpēc arī mūsu zemnieki nevarētu panākt līdzīgu izrāvienu. Izšķirošais šeit ir saimniecību darba rezultāts. Tas savukārt sākas ar cilvēku uzņēmību, izglītību, darba efektivitāti. Esam gatavi dalīties ar zemniekiem zināšanās pasaules pieredzē, kā palielināt ražību, radot priekšnosacījumus straujai saimniecību attīstībai. Pilnībā skaidrs, ka RPK kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt,» atzina uzņēmējs.

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

Konkurences padome vērtēs iespējamo Valmieras piena un Rīgas piena kombināta akciju apmaiņu.

Abi kombināti a/s Valmieras piens un a/s Rīgas piena kombināts (RPK) ir vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, kuru kopējie pārstrādes apjomi pērn bija ap 192,5 tūkstoši t piena jeb 40 % no pērn pārstrādei iepirktā piena apjoma.

Iespēju, ka divi Latvijas lielie piena pārstrādes uzņēmumi - ekspremjera Andra Šķēles ģimenei piederošā Valmieras piena un Krievijas miljardiera Andreja Beshmeļņicka kontrolē esošā Rīgas piena kombināta (RPK) – apvienojoties varētu apmainīties ar akcijām, publiski paudis viens no RPK akcionāriem un padomes locekļiem Ivars Strautiņš.

Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova norādīja, ka KP sekos līdzi situācijas attīstībai un līdzko būs zināmas precīzākas darījuma detaļas, varēs lemt par turpmāko rīcību. Tomēr, pirms darījums ir noticis, izvērtēt, vai darījumam saskaņā ar Konkurences likumu ir nepieciešama KP atļauja, ir pašu uzņēmumu pienākums, viņa uzsvēra. Tādējādi, ja KP saņems minēto uzņēmumu ziņojumu par apvienošanos, tas tiks izvērtēts parastajā kārtībā un iestāde lems par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem, kas novērš apvienošanās negatīvo ietekmi uz konkurenci. Savukārt, ja darījums tiks veikts bez ziņošanas KP un tas atbildīs Konkurences likumā noteiktajiem kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darījumam nepieciešama KP atļauja, padome varēs vērtēt notikušo apvienošanos pēc savas iniciatīvas, skaidroja KP pārstāve.