Ekonomika

Vēsturisks tiesas spriedums

Agnese Margēviča, Diena, 21.12.2023

Advokāts Mārtiņš Kvēps piedalās tiesas sēdē Rīgas rajona tiesā, kurā tika pasludināts tiesas spriedums bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona kukuļņemšanas lietā, ar kuru M.Martinsonam piederošajam uzņēmumam MM investīcijas piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Tiesvedības gaitā un no ārpus tiesas zāles iegūtās informācijas nevarēja nemanīt, ka I. Rimšēvičs un M. Martinsons, lai arī spiesti uzturēt vienu aizstāvības līniju, par sabiedrotajiem viens otru vairs neuzskata. No M. Martinsona advokātu puses bija manāmas ironiskas vai aizkaitinātas replikas, kuras varēja uztvert kā I. Rimšēviča virzienā tēmētas, un to mērķis bija tiesai un publikai radīt iespaidu, ka uzņēmējam ar šo negodā kritušo amatpersonu nav nekāda sakara. Par izmeklēšanas niansēm informēti avoti Dienai skaidrojuši, ka M. Martinsons par savām interesēm kaitējošas uzskata I. Rimšēviča liecības, kurās bijušais LB prezidents, iespējams, pat negribot, bet savas pašpārliecinātības dēļ faktiski palīdzējis nostiprināt apsūdzības, nevis izvēlējies viņam ieteikto taktiku – izmantot iespēju paklusēt. Tādēļ M. Martinsona pusei reiz ietekmīgo I. Rimšēviču, kurš šajā tandēmā neapšaubāmi spēlējis noteicošo lomu, kļuva izdevīgi nu uzdot par melīgu. Visa šī aizstāvības taktika, pat aizdomīgās būtisku liecinieku pēkšņās liecību maiņas un pāragrā nāve, tomēr nebija šķērslis pierādīt izvirzītās apsūdzības.

Liela gandarījuma nav

Taču pamata lielam gandarījumam, ka šis spriedums liecina par būtiskām pozitīvām izmaiņām valstī un ka augstākā līmeņa korupcija turpmāk tiks atmaskota un sodīta, īsti nav.

Kāpēc? Notiesāto I. Rimšēviču var uzskatīt par "norakstītu materiālu", kura ietekme no galvu reibinošiem augstumiem sešu gadu laikā noripojusi līdz grīdlīstei. Banku sistēma turpina darboties bez viņa, un I. Rimšēviča notiesāšana ar nekādiem satricinājumiem tai nedraud. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamā ietekmēšana un iespējamā ieinteresētība, bez kā grūti iedomāties I. Rimšēviča pretlikumīgās ietekmes realizāciju, tā arī nav izmeklēta un novesta līdz apsūdzībām. Tas un ne tikai tas rada iespaidu, ka bijušais LB prezidents un viņa starpnieka lomu kukuļņemšanā pēc būtības pildošais M. Martinsons tikuši apsūdzēti un notiesāti par vienīgo epizodi, kas prokuratūrai kā no gaisa iekritusi rokās brīdī, kad vairākiem baņķieriem lūzis vadzis un viņi liecinājuši par I. Rimšēviča un viņa dažādo starpnieku pretlikumīgo rosīšanos banku sektora aizkulisēs.

Pēc būtības I. Rimšēvičs notiesāts par bijušās Trasta komercbankas (TKB) nu jau bijušo akcionāru viņam pateicībā uzsauktu makšķerēšanas braucienu Kamčatkā un 250 000 eiro kukuļa pieņemšanu, bet M. Martinsons – par kukuļa devēju un pieņēmēja savešanu. Savukārt M. Martinsonam tolaik piederošajai firmai MM investīcijas piemērots ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā, jo prokuroru ieskatā tā izmantota šīs nelegāli iegūtās kukuļa naudas atmazgāšanai caur nekustamā īpašuma darījumu Jūrmalā.

Spriežot pēc 2018. gada ziemā vairāku baņķieru, ne tikai TKB akcionāru Viktora Ziemeļa un Igora Buimistera, bet arī kādreizējās Norvik bankas (tagad PNB banka) akcionāra Grigorija Guseļņikova un ABLV bijušā līdzīpašnieka Ernesta Berņa, sniegtajām liecībām un Dienas izdotajā grāmatā Brālība kvadrātā pētītā, šis varētu būt vien mazs pavediena galiņš visā I. Rimšēviča un M. Martinsona daudzus gadus būvētajā shēmā. Nekas neliecina, ka Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojā (KNAB) vai Ģenerālprokuratūrā notiktu centieni atšķetināt visu šo shēmu un atklāt patiesos korupcijas apmērus, jo kopš abu nu pirmajā instancē notiesāto aizturēšanas pagājuši teju seši gadi.

No Dienas sarunām ar izmeklēšanā iesaistītajiem dzirdēts, ka vismaz daļēji pie tā vainojami arī paši baņķieri, kuri centušies vienlaikus nosēdēt uz diviem krēsliem, no vienas puses, stāstot, ka no viņiem naudu izspieda vai vismaz deva mājienus, ka jāmaksā kukuļi, bet trūka baņķieru liecību par reālu kukuļu nodošanas faktu, jo atzīties kukuļdošanā izlēmuši tikai abi TKB akcionāri. No otras puses, gan KNAB, gan Ekonomikas policija ir kūtri izmeklējuši citas baņķieru liecības – tas noteikti nevairo uzticību un iespēju uz šāda līmeņa sadarbību ar tiesībsargājošajām iestādēm nākotnē. Tāpat aizstāvības puse mēģinājusi diskreditēt baņķierus, kuri liecinājuši par kukuļu izspiešanu, norādot uz viņu ieinteresētību. Bet sabiedrībai no tiesībsargu puses, iespējams, ir par maz skaidrots, ka vide, kurā notiek šāda mēroga koruptīvie darījumi, nav sterila, tajā nav labo un slikto, tāpēc arī liecinieki nekādā gadījumā nebūs kristālskaidri.

Kas vēl aptumšo vēsturiskā sprieduma nozīmīgumu? Vesela virkne ietekmīgu amatpersonu un politiķu, kuri arī tāpat kā I. Rimšēvičs vai nu paši piedalījušies, vai pieminēti koruptīvas nokrāsas sarunās Taureņu pirtī, kur daļu no pierādījumiem smēlās arī iztiesātā lieta, vai nu turpina ieņemt respektablu statusu sabiedrībā, vai tiem ļauts klusi pensionēties. Viņu vārdi tik vien kā fragmentāri noplūduši lēmumos, ar kuriem KNAB pēc Ģenerālprokuratūras piekrišanas izbeidzis izmeklēšanu šajās epizodēs, neuzrādot apsūdzības un nemēģinot šīs augstākā līmeņa korupcijas lietas novest līdz tiesai.

Kā savā pēdējā runā tiesā uzsvēra M. Martinsons, citas lietas vai izmeklēšanas, kurās saistībā ar Taureņu pirtī ierakstītajām sarunām vīdējis viņa vārds, KNAB ir izbeidzis. Ir pazīmes, ka M. Martinsona ietekme saimnieciskās lietās, kas saistītas ar politiskiem lēmumiem, varētu būt pat augusi. To Diena turpina pētīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Martinsons lūdz tiesu viņu attaisnot

LETA, 15.12.2023

Foto no 2019.gada tiesas sēdes, kurā sāk izskatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons pilnībā noliedz savu vainu un lūdz tiesu viņu attaisnot.

Šodien Rīgas rajona tiesa Jūrmalā turpina skatīt Rimšēviča krimināllietu, kurā kā viens no apsūdzētajiem ir arī Martinsons. Tiesa uzklausīja Martinsona pēdējo vārdu, kurā apsūdzētais uzsvēra, ka viņa vaina kriminālprocesā neesot pierādīta, līdz ar to viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Uzņēmējs norāda, ka krimināllietas materiālos ir pievienoti nepierādīti vai pat izdomāti materiāli, kas dažkārt izveidoti uz pieņēmumu pamata. Tāpat viņam ir bažas, ka lietā nav precīzi izklāstīta notikumu gaita un lietas apstākļi.

Iepriekš pēdējo vārdu teica arī pats Rimšēvičs, kurš norāda, ka tiesas procesa laikā viņa vaina apsūdzībā netika pierādīta, līdz ar ko viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" veidotās "Indexo bankas" centrālais birojs būs biroju kompleksā "Verde", kas atrodas Skanstes rajonā, Rīgā, teikts "Indexo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Indexo" ir parakstījusi ilgtermiņa nomas līgumu ar biroju kompleksu "Verde", kas paredz, ka biroju ēkā atradīsies gan "Indexo" pensiju pārvaldes uzņēmuma, gan arī "Indexo" jaunās bankas centrālais birojs.

"Indexo" pirmajā jeb "Verde" A ēkā aizņems visu ceturto stāvu vairāk nekā 1500 kvadrātmetru platībā, savukārt "Indexo bankas" klientu apkalpošanas centrs gandrīz 150 kvadrātmetru platībā būs B ēkas pirmajā stāvā. "Indexo" darbinieku pārcelšanās uz "Verde" biroju kompleksu plānota šovasar.

"Verde" ir pirmais "Capitalica Asset Management" īstenotais projekts Latvijā, kura attīstībā ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro. "Capitalica Asset Management" ir Lietuvas Centrālās bankas licencēts un pārraudzīts ieguldījumu pārvaldes uzņēmums, kas veic komerciālo nekustamo īpašumu pārvaldību Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi enerģētikas uzņēmumam SIA "Gren Latvija" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi SIA "Rīgas enerģija", teikts KP publiskotajā paziņojumā.

KP norāda, ka "Gren Latvija" pārvalda biomasas koģenerācijas staciju Jelgavā, kā arī ražo un piegādā siltumenerģiju kompānijai "Gren Jelgava". Uzņēmums arī ražo un pārdod elektroenerģiju. "Gren Latvija" ir arī saistītās kompānijas "Gren Gulbene", "Gren Rīga", "Gren Jelgava", "Gren Daugavpils" un "Eleport".

Vienlaikus "Rīgas enerģija" nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī centralizētās siltumapgādes ražošanu un piegādi.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku un to saistīto sabiedrību pamatdarbība pārklājas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā un piegādē. Ņemot vērā, ka ražošanas procesā tiek izmantota kurināmā šķelda, apvienošanās dalībnieki piedalās arī kurināmās šķeldas iepirkumu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru