Ekonomika

KNAB rosina apsūdzēt Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu

LETA, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

Liecinieka nelikumīga piespiešana ar uzpirkšanu, lai panāktu nepatiesu liecību sniegšanu, izdarīta citā krimināllietā, kas pašlaik atrodas tiesvedībā. Šajā lietā KNAB 2018.gada 18.jūnijā sekmīgi noslēdza pirmstiesas izmeklēšanu, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret divām personām - Latvijas Bankas amatpersonu un fizisku personu, informēja KNAB.

Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas saistībā ar nepatiesām liecībām virzību.

"Liecinieka piespiešana dot nepatiesas liecības, piedāvājot par to finansiālu atlīdzību, nav pieļaujama nedz pirmstiesas, nedz iztiesāšanas stadijā. Šāda veida noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju traucē sasniegt taisnīgu kriminālprocesuālu noregulējumu un saukt vainīgās personas pie atbildības," norāda KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule.

Jau ziņots, ka 20.augustā KNAB veicis kratīšanu Rimšēviča dzīvesvietā. Rimšēviča advokāts Normunds Duļevskis iepriekš aģentūru LETA informēja, ka kriminālprocess uzsākts par to, ka Rimšēvičs kopā ar personu, ko advokāts apzīmējis kā U. T, iespējams, tikušies un apsprieduši, kā nelikumīgi panākt, lai bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters kriminālprocesā atteiktos no iepriekš sniegtām liecībām un sniegtu citas, Rimšēvičam labvēlīgākas liecības. LETA jau rakstīja, ka ar advokāta izmantoto saīsinājumu U.T. apzīmēts uzņēmējs Uģis Tabors.

Buimisters bija viens no Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem patlaban pirmās instances tiesā izskatāmajā lietā, kurā apsūdzēts Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Buimisters nesen devās mūžībā.

KNAB 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu "Trasta komercbankas" pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Aģentūrai LETA zināms, ka šīs personas ir "Trasta komercbankas" bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis un kādreizējais akcionārs Buimisters.

Jirgena iepriekš stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore iepriekš uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas "Trasta komercbankas" akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi "Trasta komercbankai", vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Papildinātajās apsūdzībās Rimšēvičam un Martinsonam abiem inkriminēta arī 250 000 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram Latvijas Bankas prezidents slēpti kļuvis par līdzīpašnieku. Tāpat ir sākts process arī pret šo uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu prokuratūra neatklāj, taču TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka papildinātā apsūdzība saistīta ar darījumu, kurā Martinsonam oficiāli piederošais uzņēmums "MM Investīcijas" iegādājies īpašumu Jūrmalā, Baznīcas ielā 2.

Rimšēviča un Martinsona krimināllietu skata Rīgas rajona tiesa Jūrmalā, kas iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tiesa lūdza sniegt atbildes par to, vai attiecībā uz valsts centrālās bankas vadītāju, kurš ir arī ECB padomes loceklis, dalībvalsts līmenī var tikt veikta kriminālvajāšana, vai arī tas ir pretrunā ECB tiesībās paredzētai imunitātei. EST lēmums vēl nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN").

Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka 26.martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017.gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības...

"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.

KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa aizbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.

Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.

Papildināta - ABLV Bank saistībā ar apgalvojumiem par kukuļdošanu vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās 

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izteiktais priekšlikums...

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

KNAB skaidroja, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir viens no kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, līdz ar to tiek atcelti visi kriminālprocesuālie ierobežojumi.

KNAB gan norāda, ka kriminālprocesā iesaistītām personām, kuru tiesības vai likumiskās intereses tika aizskartas, ir tiesības pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Kamēr nav spēkā stājies gala nolēmums, ar kuru konkrētais kriminālprocess izbeigts, KNAB plašāku informāciju par šo kriminālprocesu nav tiesīgs sniegt.

Jau vēstīts, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma banku pašlikvidēt, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

Atgādinām, ka FinCEN ziņojumā ABLV bankai tika pārmesti arī Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, taču Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa intervijā žurnālam IR 2021.gada 25.februārī atzina, ka arī attiecībā uz sankcijām gūt apstiprinājumus nav izdevies. "Tāpat arī attiecībā uz proliferācijas sankcijām — to mēs tādā formātā neredzējām, drīzāk redzējām ekonomisko sankciju jautājumus, tādu vienkāršotāku griezumu," žurnālam norādīja Znotiņa.

Jau ziņots, ka KNAB 2018.gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesa Jūrmalā.

Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru