Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Šā gada I pusgadā darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši vairāk nekā visā 2005. gadā kopumā.

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Uzņēmēji prognozē, ka darba nespējas lapu apmaksai šogad nāksies tērēt ap 40 milj. Ls, kamēr pērn - 26.64 milj. Ls, bet 2005.g. - tikai 20.34 milj. Ls. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk to konkurētspēja. Vēl vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos ciparus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, kas pērn un šogad ik gadu audzis 15 - 25 % apmērā, kamēr darbinieku slimības pabalstos izmaksājamā summa ir dubultojusies. Daži aptaujātie pat pieļāva, ka tie liecinot par kādām epidēmijām Latvijā un to, ka darbinieki kļuvuši slimīgāki, jo darba algas pieaugums neesot tik liels. «Valstī nav kārtīga saimnieka, jo šajos miljonos latu ir ne tikai uzņēmēju, bet arī valsts un pašvaldību nauda,» secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle. Viņasprāt, šajos miljonos ir paslēpta nelietderīgi izmantota nauda ne tikai biznesam, bet arī nodokļu maksātājiem. «Šie cipari tikai vēlreiz liecina par to, ka darba devēja apmaksāto darbinieka slimības dienu skaits ir jāsaīsina, un valstij jāsper reāli soļi simulantu apkarošanai,» norāda E. Egle.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

2014. gadā 75,6% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kas devās vienas vai vairāku dienu ceļojumos, ir par 1% vairāk nekā 2013. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. 19,9% Latvijas iedzīvotāju bija vairākdienu atpūtas braucienos Latvijā un ārvalstīs, vismaz vienu nakti pavadot ārpus dzīvesvietas. Salīdzinājumā ar 2013. gadu šo ceļojošo iedzīvotāju īpatsvars pieauga par 16,1%.

Latvijas iedzīvotāju skaits, kas devās atpūtas braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 2,1%. Par 6,2% samazinājās to ceļotāju skaits, kas ceļoja tikai uz ārvalstīm.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji nedevās atpūtas braucienā bija nepietiekamas finanses, ko norādīja 49,9% iedzīvotāju, kas neceļoja. Savukārt 50,4% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem nespēja ceļot veselības stāvokļa vai ierobežotas pārvietošanās iespēju dēļ.

2014. gadā Latvijas iedzīvotāji atpūtas braucienos pa Latviju devās 10,8 milj. reižu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2013. gadā. Vietējo vienas dienas atpūtas braucienu skaits 2014. gadā saruka par 9,1%. Savukārt par 5,2% pieauga vairākdienu atpūtas braucieni pa Latviju, kas sasniedza 3,2 milj. 2014. gadā.

Latvijā populārākā mobilā operētājsistēma ir Android, savukārt populārākais mobilo ierīču ražotājs Apple, liecina starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius apkopotie dati par interneta izmantošanu mobilajās ierīcēs, tajā skaitā mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetdatoriem.

Šobrīd Latvijā vispopulārākais mobilo ierīču ražotājs ir Apple, no kura ierīcēm šobrīd tiek veikti 43% no visiem interneta lapu skatījumiem, kas veikti izmantojot mobilās ierīces. Lielākais Apple panākums gan bijis 2012. gada otrajā ceturksnī, kad no kompānijas ierīcēm tika veikti vairāk nekā 45% interneta lapu skatījumu. Gemius norāda, ka šie dati liecina, ka interneta pārlūkošanai Apple mobilo ierīču pārsvars sarūk.

Šobrīd līderim Apple strauji pietuvojusies Dienvidkorejas kompānija Samsung, kurai gada laikā Latvijā statistiku izdevies kāpināt par desmit procentpunktiem – no 20% lapu skatījumu 2012. gada pirmajā ceturksnī līdz 30% šobrīd. Trešajā vietā ar 10% ierindojas Nokia ražotās ierīces, bet tām ar 5% seko Sony un HTC ražotās ierīces.

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Straujais krāšņo lapu birums priecē dabas mīļotājus, bet sagādā rūpes apsaimniekotājiem un privāto māju īpašniekiem

Lielāko daļu lapu Rīgā savāc SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 252,79 ha, kurus veido 105 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks (395,08 ha), kura kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām. Lapas tur netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Dārzi un parki informē, ka atsevišķs finansējums lapu vākšanai netiek izdalīts, taču, ņemot vērā lielo darba apjomu, sezonas laikā tajā ir iesaistīti teju visi 120 uzņēmuma darbinieki. «Lapas un cita biomasa tiek vesta uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Getliņi EKO. Tas veic atsevišķu uzskaiti tikai sadzīves atkritumiem un biomasai, tāpēc izdalīt aizvesto tonnāžu ar lapām ir neiespējami, jo biomasu veido nopļautā zāle, zari, lapas,» skaidro Dārzu un parku Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.

Pērn darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši par 48.3 % vairāk nekā 2006. g. un tiek lēsts, ka šogad šie tēriņi būs 50 milj. Ls.

Tā prognozē uzņēmēji, uzzinot Centrālās statistikas pārvaldes datus par darbnespējas lapu apmaksai tērēto naudu 2007. gadā. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk viņu konkurētspēja. Vēl vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos ciparus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, kas pērn un šogad ik gadu audzis 25 - 35 % apmērā, kamēr darbinieku slimības pabalstos izmaksājamā summa ir pieaugusi par teju vai 50 %. Uzņēmēji atzīst, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan daudz garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas.

CNNmoney izveidojis sarakstu ar 2007. gada labākajām mašīnām.

Sarakstā iekļuvušas automašīnas, kuras uzrādījušas vislabākos rezultātus ASV Apdrošināšanas institūta drošības testos un guvušas labākās patērētāja atsauksmes.

Par labāko mašīnu kompaktajā klasē atzīta Honda Fit. Tās cena ir starp 14 000 un 16 000 USD. Galvenais šīs mašīnas trumpis ir tās mazais benzīna patēriņš, un tā ir ļoti kompakta.

Par labāko mašīnu vidējā klasē ar cenu zem 20 000 USD atzīta Honda Civic. Tās cena ir starp 17 000 un 23 000 USD. Pēc patērētāju domām, šajā mašīnā ir mājīgs interjers un tai ir laba vadāmība. Pirmo vietu šajā klasē Civic ieņēma arī tāpēc, ka tai bija ļoti labi drošības testu rezultāti.

ERGO Latvija AAS pirmais Baltijā visiem ceļot gribētājiem piedāvā unikālu iespēju iegādāties ceļojumu apdrošināšanu ar SMS (īsziņas) starpniecību.

Lai iegādātos SMS apdrošināšanu, ir nepieciešams vienīgi mobilais telefons un GSM mobilo sakaru nodrošinājums, neatkarīgi no pircēja atrašanās vietas un laika.

ERGO pirmais Baltijā piedāvā apdrošināšanu ar SMS

ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai izstrādājusi un sadarbībā ar banku (Swedbank AS) ieviesusi ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS starpniecību.

Ingrīda Ķirse, apdrošināšanas sabiedrību Baltijā valdes locekle: „ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai ir izstrādājusi un ieviesusi šādu inovatīvu pakalpojumu – ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS. Ņemot vērā mūsdienu ātro laika ritumu, daudzas nozīmīgas lietas tiek atliktas uz pēdējo brīdi un var pat aizmirsties, tostarp ceļojuma apdrošināšana, taču ar SMS starpniecību to varēs iegādāties neatkarīgi no laika un atrašanās vietas.”

ERGO Latvija AAS pirmais Baltijā visiem ceļot gribētājiem piedāvā unikālu iespēju iegādāties ceļojumu apdrošināšanu ar SMS (īsziņas) starpniecību.

Lai iegādātos SMS apdrošināšanu, ir nepieciešams vienīgi mobilais telefons un GSM mobilo sakaru nodrošinājums, neatkarīgi no pircēja atrašanās vietas un laika.

ERGO pirmais Baltijā piedāvā apdrošināšanu ar SMS

ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai izstrādājusi un sadarbībā ar banku (Swedbank AS) ieviesusi ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS starpniecību.

Ingrīda Ķirse, apdrošināšanas sabiedrību Baltijā valdes locekle: „ERGO ir pirmā apdrošināšanas sabiedrība Baltijā, kas klientu ērtībai ir izstrādājusi un ieviesusi šādu inovatīvu pakalpojumu – ceļojumu apdrošināšanas iegādi ar SMS. Ņemot vērā mūsdienu ātro laika ritumu, daudzas nozīmīgas lietas tiek atliktas uz pēdējo brīdi un var pat aizmirsties, tostarp ceļojuma apdrošināšana, taču ar SMS starpniecību to varēs iegādāties neatkarīgi no laika un atrašanās vietas.”

14 dienu garais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš Latvijas uzņēmējus padara konkurētnespējīgus salīdzinājumā ar kaimiņvalstu uzņēmējiem.

To liecina aptaujātie darba devēji. «Šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad pie teju vai vienādām izejvielu un darbaspēka izmaksām Baltijas valstīs, produkta vai pakalpojuma pašizmaksa Latvijā ir augstāka nekā Igaunijā vai Lietuvā,» secina a/s Latvijas Finieris (LF) padomes locekle Monika Ciula. Viņa norāda, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan 7 reizes garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas, kamēr Latvijā tikai no 15. dienas, jo no uzņēmuma kopumā tiek iekasēti nodokļi, kuri ir paredzēti šiem mērķiem.

Šomēnes darbību uzsācis jauna veida tūrisma pakalpojumu sniedzējs Ceļojumu Bode, kas pilna servisa tūrisma pakalpojumus sniedz interneta vietnē www.celojumubode.lv.

Ceļojumu Bode internetā nodrošina tūrisma pakalpojumu meklēšanu un iegādi – ceļojumus, aviobiļetes, viesnīcu rezervēšanu, ceļojumu apdrošināšanu, autonomu un interešu ekskursijas, liecina sniegtā informācija medijiem.

„Šogad visā pasaulē ir strauji pieaugusi interneta loma tūrisma pakalpojumu meklēšanā un iegādē. Daudzi mūsu draugi jau sen nav bijuši bankā, jo ietaupa laiku, apmaksājot ikmēneša rēķinus internetā. Tas ir ērtāk, jo nav jānokļūst konkrētajā bankas filiālē un pēc tam jāstāv rindā. Arī ceļojumus, aviobiļetes un viesnīcas ir ērti atrast un iegādāties internetā,” biznesa būtību skaidroja Ceļojumu Bodes direktore Kristīne Veizāne.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

No šā gada oktobra tūrisma uzņēmums Baltic Travel Group kļuvis par darījumu braucienu vadības kompānijas Egencia oficiālo pārstāvi Baltijas valstīs.

Egencia ir pasaules līdera tiešsaistes risinājumos biznesa ceļojumu jomā Expedia meitas uzņēmums, kas specializējas darījumu ceļojumu organizēšanā un darījumu braucienu finanšu vadībā korporatīvajiem klientiem.

Pārstāvniecības atvēršana Baltijas valstīs ir daļa no Egencia Grupas (Egencia Global Alliance) paplašināšanās stratēģijas. Pašlaik Egencia Grupa ir pārstāvēta caur lokālo tūrisma aģentūru tīklu vairāk nekā 50 pasaules valstis.

Baltic Travel Group specializējas darījumu ceļojumu nodrošināšanā biznesa klientiem Baltijas valstīs. «Pievienojoties Egencia, plānojam tuvāko trīs gadu laikā dubultot klientu skaitu,» sacīja Baltic Travel Group valdes priekšsēdētājs Vladislavs Korjagins.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Aizvien pamanāmāki kļūst ASV online ceļojumu aģentūru paplašināšanās centieni starptautiskajos, īpaši Eiropas tirgos. Uzņēmuma Eyefortravel.com pārstāvji atzīst, ka nesenais uzņēmumu pārņemšanas vilnis parāda, ka Eiropa ir galvenā online ceļojumu tirgus dalībnieku izplešanās zona. Uzņēmumu pārņemšana Eiropā ir daļa no ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas, jo kopējais Eiropas ceļojumu tirgus ir lielāks par ASV tirgu, turklāt tajā darbojas salīdzinoši mazāk spēlētāju. Ziņu aģentūra Reuters informē, ka eiropiešiem ir atšķirīgi atvaļinājumu paradumi nekā amerikāņiem, jo eiropieši atpūšas vairāk, viņiem ir garāki atvaļinājumu laiki, tas savukārt paver jaunas iespējas ceļojumu uzņēmumiem. Arī uzņēmums Expendia norāda, ka tā galvenie veiksmes faktori ir iesaistīšanās korporatīvo ceļojumu tirgū un paplašināšanās starptautiskā līmenī. Viena no ASV online ceļojumu aģentūru galvenajām tendencēm ir vēlme kļūt par “vienas pieturas aģentūrām”, piedāvājot klientiem gan informāciju par galamērķiem, gan arī visu nepieciešamo rezervāciju veikšanu. Pēc Reuters datiem 77% no online ceļojumu aģentūru tirgus kontrolē galvenie tirgus līderi Orbit un Expedia.