Jau pandēmijā pasaulē uzplauka inflācijas problēma, kuru vēl lielāku kādu laiku pūtīs ietekme no Krievijas sāktā kara Ukrainā. Vadošajos pasaules biznesa medijos visai aktīvi tiek spriests par to brīdi, kad augstākas cenas sāks jau krietni būtiskāk saēst pieprasījumu, kas attiecīgi arvien skaļāku padara iespējams pat neizbēgamas recesijas prognozēšanu.
Pamatā tiek apcerēts tas brīdis, kad, ekonomikai augot lēnāk un cenām esot augstākām, patērētāji attīstītajā pasaules daļā sāks aktīvāk atteikties no dažādām precēm un pakalpojumiem, kas nebūs saistīti ar pirmo nepieciešamību.
Savukārt nabadzīgajai pasaules sabiedrību daļai, strauji augot arī pārtikas izejvielu cenai, tas var pat nozīmēt plašāku badu. Katrā ziņā jauno balansa punktu atrašana ekonomikā komplektā ar cenu pārmērībām mēdz būt visai sāpīgs pasākums. Pasaules vadošajos ekonomiskās gravitācijas centros – gan Eiropā, gan ASV un Ķīnā – tiek ziņots, ka vairāki uzņēmumi uz augstā, piemēram, enerģijas cenu fona jau iepauzē savu ražošanu. Piemēram, Bloomberg raksta, ka šāda situācija noved pie ierobežotāka piedāvājuma un tādējādi – pat vēl augstākām cenām.
Nebūt nav arī izslēgta situācija, ka valstis sāk noteikt dažādu enerģijas resursu izmantošanas kvotas. Ne velti dažādās pasaules malās visai spēji tiek samazinātas ekonomikas izaugsmes prognozes. Pirms brīža arī, piemēram, Latvijas Banka mūsu valsts iekšzemes kopprodukta aplēsi šim gadam apcirpa līdz 1,8%. Vēl decembrī tika lēsts, ka Latvijas IKP šogad pieaugs par 4,2%.
“To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, varam aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un konfidences pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan patēriņu un investīcijas,” atzinusi Latvijas Banka, piebilstot, ka “nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju”.
Deldē maciņa biezumu
Arī Swedbank ekonomisti vērš uzmanību uz aptauju rezultātiem, kas liecina, ka uzņēmumu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksu kāpums ASV un Eiropā ir tuvu rekordiem. Daļa kāpuma tiekot pārnesta uz pircēju, bet tomēr sākot vājināties arī uzņēmumu rentabilitāte. “Augošās cenas deldē iedzīvotāju maciņa biezumu – cenu kāpums arvien vairāk valstīs pārsniedz ienākumu pieaugumu. Inflācija ASV ir 40 gadu augstākajā līmenī. Eirozonā inflācijas rādītājs ir sasniedzis vēsturiski augstāko punktu. Arī Latvijā tik augsta inflācija pēdējo 14 gadu laikā bijusi nav. Tas, ko šobrīd redzam inflācijā, atspoguļo sekas pandēmijas satricinājumiem un lielajam valdību atbalstam iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā pasaulē, kas ekonomikās iepludināja lielu naudas apjomu. Turklāt karš Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas cenu spiedienu tikai audzē. Augstās cenas un lielā nenoteiktība mazina gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vēlmi un spēju tērēt un investēt. Iedzīvotāju patēriņu daudzviet uzturēt tomēr vēl palīdz uzkrājumi un plašāka pakalpojumu pieejamība, mazinoties pandēmijas ierobežojumiem. Valstu atbalsts mazāk aizsargātajām sabiedrības daļām mazinās cenu kāpuma ietekmi. Arī kara bēgļu pieplūdums no Ukrainas Eiropā palielina pieprasījumu. Ja lūkojamies investīciju virzienā, tad nenoliedzami esošajā situācijā būs uzņēmumi, kas savas investīcijas atliks. Labā ziņa ir, ka pandēmijas gados vismaz ražojošajiem ekonomikas sektoriem ir klājies visai labi un ir izdevies uzaudzēt nelielu tauku kārtiņu, kas daļēji ļauj absorbēt izmaksu kāpumu. Turklāt gan valstis, gan privātais sektors, it īpaši Eiropā, šī brīža apstākļos kāpina ieguldījumus enerģētiskajā drošībā, energoefektivitātē un atjaunojamajos energoresursos. Virkne Eiropas valstu ir paziņojušas par ieguldījumiem aizsardzībā. Latvijai nozīmīgs investīciju finansēšanas avots dažādās jomās būs Eiropas Savienības fondi un instrumenti,” stāsta Swedbank Latvia galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.
Visu rakstu lasiet 12.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
