Kipras Vērtspapīru un biržu komisija (CySEC) uzņēmumam Binance Cyprus Limited ir piešķīrusi 3. klases reģistrāciju kā kripto aktīvu pakalpojumu sniedzējam (CASP).

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija ir atzinusi, ka Binance atbilst visām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CTF) noteikumu prasībām un turpmāk varēs piedāvāt kripto tirdzniecības, glabāšanas, kā arī karšu pakalpojumus.

Kipra ir jau ceturtā Eiropas valsts, kurā vietējie regulatori ir reģistrējuši Binance kā kripto pakalpojumu sniedzēju. Iepriekš regulatori jau ir atļāvuši Binance reģistrēt savu darbību Francijā, Itālijā un Spānijā.

Binance dibinātājs un izpilddirektors Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao): "Binance ir ieviesta viena no pārdomātākajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas atbilstības politikām nozarē. Reģistrāciju Kiprā ir pozitīvs novērtējums mūsu līdzšinējiem centieniem būt līderiem atbilstības prasību ieviešanā. Efektīvs regulējums, kas aizsargā lietotājus un stimulē inovācijas, ir būtisks mūsu nozares turpmākajai izaugsmei."

Kipra ir gatava noslēgt ilgtermiņa kontraktus par dabasgāzes piegādēm kontinentālajai Eiropai, kura tiecas iespējami ātrāk izbeigt savu atkarību no Krievijas gāzes, intervijā aģentūrai "Bloomberg" paziņoja Kipras enerģētikas ministre Natasa Pilide.

"Eiropa ir labs potenciālais patērētājs Kipras gāzei, jo Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi, ka dabasgāze paliks starpposma degviela līdz 2049.gadam "zaļās" pārejas ietvaros, tātad kompānijas tagad var slēgt ilgtermiņa kontraktus," stāstīja ministre.

Viņa arī sacīja, ka ES ir nodomājusi ātrāk izbeigt sadarbību ar Krieviju neatkarīgi no tā, kad beigsies karš Ukrainā.

Šai sakarā Kipra plāno 2023.gada sākumā sākt urbšanu jūras atradnē "Afrodīte", kurā pēc provizoriskām aplēsēm ir 125 miljardi kubikmetru gāzes. Ir gaidāms, ka šie urbšanas darbi tiks pabeigti līdz 2027.gadam.

Kipra arī apsver iespēju būvēt apmēram 200 kilometru garu gāzesvadu, kas varētu nodrošināt sašķidrinātās gāzes transportēšanu apmēram 3,5 miljardu kubikmetru apjomā gadā.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Kā liecina Eurostat dati, tad Latvijā ir vieni no visaugstākajiem iedzīvotāju pārtikas izdevumiem Eiropas Savienībā, salīdzinot ar iedzīvotāju ienākumiem un IKP uz vienu iedzīvotāju.

2023. gadā Latvijas IKP tirgus cenās uz vienu iedzīvotāju bija 54 % līmenī no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā. Vidējie vienas personas (bez bērniem) ienākumi pēc nodokļiem Latvijā bija divas reizes mazāki (48 %) par Eiropas Savienības vidējo. Savukārt vidējie viena iedzīvotāja izdevumi pārtikai 2023. gadā Latvijā (2230 eiro) jau gandrīz sasniedza Eiropas Savienības vidējo līmeni (2330 eiro).

No Eiropas Savienības dalībvalstīm, par kurām ir iesniegti dati Eurostat, visaugstākie izdevumi vienam iedzīvotājam par pārtikas precēm 2023. gadā bija Dānijā (3130 eiro), otrajā vietā bija Itālija (2840 eiro), bet trešajā vietā - Nīderlande (2740 eiro). Tālāk sekoja Portugāle (2690 eiro), Igaunija (2610 eiro) un Zviedrija (2570 eiro). Lietuva ar 2530 eiro viena iedzīvotāja izdevumiem par pārtikas precēm 2023. gadā bija 8. vietā ES. Par Eiropas Savienības vidējo lielāki pārtikas izdevumi bija arī Francijā (2470 eiro), Beļģijā (2470 eiro), Austrijā (2460 eiro), Vācijā (2430 eiro) un Kiprā (2390 eiro).

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

Kipras valdība līdz šim atņēmusi pilsonību 222 bagātiem investoriem un viņu ģimenes locekļiem, kuriem iepriekš tikušas izsniegtas tā dēvētās zelta pases.

Pases atņemtas 63 investoriem un 159 viņu ģimenes locekļiem, tajā skaitā sievām, bērniem un vecākiem, atklāja valdība.

Kipras valdība cenšas uzlabot savu reputāciju, kas cieta no "zelta pasu" programmas, kuras ietvaros 13 gadu laikā Kipras pilsonību varēja saņemt, veicot investīcijas valsts ekonomikā.

Programma asu kritiku izpelnījās, kad 2020.gadā televīzijas žurnālisti slepus nofilmēja, kā parlamenta spīkers un kāds ietekmīgs deputāts apgalvo, ka varētu apiet noteikumus, lai piešķirtu pilsonību izdomātam Ķīnas investoram, kurš Ķīnā it kā notiesāts par krāpšanu.

Televīzijas eksperiments izraisīja sašutumu gan Kiprā, gan Eiropas Savienībā, tādēļ valdība atcēla "zelta pasu" programmu.

Lietuvā ir 490 kompānijas, kuras pilnībā pieder tā dēvētajās nodokļu paradīzēs esošām personām, liecina atvērto datu platformas "Okredo" pētījums.

197 jeb 40% tādu kompāniju pieder Kipras kapitāla īpašniekiem, kam seko Izraēla un Malta ar attiecīgi 86 jeb 18% un 33 jeb 8% kompāniju.

Pērn Eiropas Komisija ārzonu jurisdikcijām pievienoja Krieviju, Lietuvā ir 598 kompānijas ar Krievijas kapitālu, kurās strādā 538 cilvēki.

"Okredo" norādīja, ka Eiropas Savienības dalībvalstis Kipra un Malta, kurām ir vieni no zemākajiem uzņēmumu nodokļiem blokā, nav Briseles "nodokļu paradīžu" sarakstā, bet tās ir iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sarakstā.

Kipra "Okredo" pētījumā iekļauta, jo starptautiskajos ziņojumus, kuros kompānijas var pārbaudīt savu starptautisko partneru uzticamību, nav datu par Kipras uzņēmumiem, tādēļ tā uzskatāma par augsta riska uzņēmējdarbības valsti, paskaidroja "Okredo" vadītāja Gerda Jurkoniene.

Aukstam gaisam plūstot pār jūru, veidojas gubu mākoņi, kas vietām Baltijas valstīs atnesuši daudz sniega, un intensīva snigšana turpinās, liecina meteoroloģiskā informācija.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā biezākā sniega sega - 13 centimetri - izmērīta Rūjienā. Stipri snidzis ne tikai Vidzemes ziemeļrietumos, bet arī Kurzemē. Piektdien plkst.5 Kuldīgas un Saldus novērojumu stacijā bija četri centimetri sniega, Kolkā - seši centimetri. Valsts lielākajā daļā sniega nav vai arī sniega sega ir plānāka par vienu centimetru.

Debesis virs Latvijas mākoņainas, vietām tās skaidrojas. Daudzviet krīt neliels sniegs vai arī snieg īslaicīgi, stiprāka snigšana turpinās vietām Kurzemē un Vidzemes ziemeļrietumos.

Īpaši spēcīgi snieg Lietuvas ziemeļrietumos, šie sniega mākoņi nedaudz skar arī Kurzemes un Zemgales dienvidus.

Eiropas Savienība (ES) otrdien likusi noprast, ka varētu vērst sankcijas pret Turciju saistībā ar plāniem Ziemeļkiprā no jauna atvērt piekrastes kūrortu, kas bijis slēgts kopš Turcijas 1974.gada iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas.

Šī iecere ir sadusmojusi Kipras grieķu kopienu.

ES ministri nākamajā sanāksmē apsvērs, kādus soļus spert šajā sakarā, paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels un ES dalībvalstis.

ES šogad jau brīdināja Ankaru atturēties no jaunām provokācijām vai rēķināties ar soda pasākumiem.

Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzīst tikai Turcija, pagājušajā nedēļā paziņoja par plānu atvērt Varošu, kas ir bijusi slēgta kopš Turcijas iebrukuma un salas sadalīšanas.

Varoša, kas ir Ziemeļkipras pilsētas Famagustas daļa, kopš 1974.gada ir bez iedzīvotājiem un slēgta apmeklētājiem. Pirms tam Varoša bija viens no populārākajiem reģiona kūrortiem.

Baltijas valstīs vienīgā ledusskapju ražotāja "Snaige" akcionāri apstiprinājuši kompānijas restrukturizācijas plānu, uzņēmums informēja Viļņas biržu.

Plāns paredz, ka Lietuvā bāzētā kompānija, kuru kontrolē Krievijas grupa "Polair", vairāk ražos profesionālos un medicīnas ledusskapjus un speciālo aprīkojumu, kā arī pārdos daļu aktīvu. Restrukturizāciju iecerēts sākt nākamā gada sākumā un pabeigt četru gadu laikā.

Šogad "Snaige" plāno 25 miljonu eiro apgrozījumu, bet 2026.gadā tas varētu pārsniegt 35 miljonus eiro. Kompānija lēš, ka pirmajā restrukturizācijas gadā tās tīrā peļņa būs ap 270 000 eiro, bet restrukturizācijas procesa beigās gada peļņa pārsniegs vienu miljonu eiro.

Restrukturizācijas periodā "Snaige" gatavojas atmaksāt kreditoriem 9,2 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī "Snaige" konsolidētais apgrozījums sasniedza 5,6 miljonus eiro, kas ir par 20% mazāk nekā janvārī-martā pērn. Zaudējumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 0,7 miljoni eiro.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās rekomendācijās Igaunijai ieteikts izbeigt enerģētikas atbalsta pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un mudināts ievērot fiskālās politikas kārtību, lai nākamgad neto izdevumu nominālo pieaugums nepārsniegtu 4,9%.

Vienlaikus EK iesaka Igaunijai saglabāt valsts investīcijas un aktīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Nodarbinātības un sociālo lietu jomā Igaunijai iesaka stiprināt sociālo aizsardzību un lielāku uzmanību pievērst senioru nabadzībai, kā arī paplašināt bezdarba pabalstu pieejamību pēc īsāka nodarbinātības perioda un nestandarta nodarbinātības formām.

Enerģētikas sektorā Igaunijai vajadzētu turpināt samazināt atkarību no fosilā kurināmā un plašāk ieviest atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Tāpat transporta sektorā ir jāpalielina ilgtspējīga transporta īpatsvars, piemēram, elektrificējot dzelzceļa tīklus un ieviešot nodokļu atvieglojumus transportlīdzekļu parka atjaunošanai ar zemu izmešu spēkratiem.

Konkurences padome (KP) sākusi vērtēt kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kronospan Riga" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Rīgas ostā strādājošo kompāniju SIA "KS Terminal", informē KP.

"Kronospan Riga" nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. "Kronospan" grupā ir liels skaits uzņēmumu, kas darbojas visā pasaulē. Uzņēmumam ir 39 rūpnīcas visā pasaulē.

Savukārt "KS Terminal" saimnieciskā darbība ir saistīta ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā Krievu salā.

Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas vertikāli saistītos tirgos, uzņēmumam "KS Terminal" nodrošinot uzņēmumam "Kronospan Riga" izejmateriālu piegādi un gatavās produkcijas eksportu.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas sāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā veikusi plaša mēroga operāciju pret noziedzīgu sindikātu, kas tiek turēts aizdomās par sarežģītu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu saistībā ar elektronisko preču tirdzniecību, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

VID informē, ka īstenotā krāpšana radījusi PVN zaudējumus vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu budžetos kopumā aptuveni 297 miljonu eiro apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie ir dibinājuši uzņēmumus 16 ES dalībvalstīs, darbojoties kā likumīgi elektronisko preču piegādātāji. Kopumā ar tiešsaistes tirdzniecības vietu starpniecību tiešajiem klientiem ES teritorijā pārdotas populāras elektroniskās ierīces vairāk nekā 1,48 miljardu eiro vērtībā, radot zaudējumus vairāku ES dalībvalstu budžetos.

Pircēji nomaksāja PVN par iegādātajām precēm, savukārt uzņēmumi, iespējams, izmantojot fiktīvu uzņēmumu ķēdi, kuriem bija pienākums veikt nodokļu nomaksu, nepildīja nodokļu saistības. Līdzekļi, kas iegūti no preču pārdošanas, tika pārskaitīti uz ārzonas kontiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Baltijas valstīs vienīgais ledusskapju ražotājs "Snaige" mēģina atrast veidus, kā izvairīties no bankrota, pirmdien paziņoja Lietuvas pilsētas Alītas mērs Nerijus Cesjulis.

Finanšu grūtībās esošais uzņēmums, kuru kontrolē Krievijas grupa "Polair", ir bāzēts Alītā un piektdien Kauņas apgabaltiesā iesniedza akcionāru apstiprinātu restrukturizācijas plānu.

"Restrukturizācija tiek veikta, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas," Cesjulis teica ziņu aģentūrai BNS.

Kā viņš informēja, "Snaige" ir lūgusi pašvaldības palīdzību saņemt valsts aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem apgrozāmā kapitāla vajadzībām, tomēr atbilde bijusi noraidoša.

"Kompānijas īpašnieks ir no Lietuvai nedraudzīgas valsts, un mums tas rada zināmus ierobežojumus," norādīja Alītas mērs, piebilstot, ka "kompānija tiek galā. Vadītājs risina problēmas un mēģina rast risinājumus".

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai iesaka samazināt no enerģētikas subsīdijām, stiprināt primāro veselības aprūpi, uzlabot sociālos pakalpojumus un samazināt atkarību no fosilā kurināmā un enerģijas importa.

EK jaunākajās rekomendācijās valstij ieteikts "samazināt enerģētikas atbalsta pasākumus, kuri spēkā ir līdz 2023.gada beigām", bet jauna enerģijas cenu pieauguma gadījumā subsidēt visneaizsargātākās mājsaimniecības un uzņēmumus.

Tāpat Lietuvai ieteikts samazināt atkarību no fosilā kurināmā un importētās enerģijas, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu tīkla jaudu un pieejamību, kā arī rūpnieciskās ražošanas ogļskābās gāzes izmešu samazinājumu, sabiedriskā transporta un ilgtspējīgu transportlīdzekļu izplatību un ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

EK iesaka Lietuvai saglabāt stabilu fiskālo pozīciju, vienlaikus ieguldot valsts līdzekļus un nodrošinot iedarbīgu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistīšanu.

Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas atkritumu reģenerācijā, kaut arī tādējādi varētu samazināt importētās dabasgāzes apjomus, kā arī poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, situācija tuvāko gadu laikā varētu mainīties.

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā 27% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Latvijā tikai aptuveni 3%, Lietuvā — 26% un Igaunijā pat 43%. Eiropā augstākie rādītāji šajā segmentā ir Zviedrijai, Somijai, Dānijai, kurā pārsniedz 50% līmeni. Savukārt tādās dienvidu zemēs kā Malta, Horvātija, Kipra un Grieķija atkritumu reģenerācija faktiski neeksistē. Bulgārija un Latvija atkritumu reģenerācijā visā Eiropā attiecīgi ieņem piekto vietu no beigām. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%), taču būtiski apsteidz to pašu Maltu (10%), Rumāniju (14%), Kipru (16%). Protams, Eiropas Savienība ir izvirzījusi dalībvalstīm mērķi līdz 2035. gadam panākt, lai 65% no sadzīves atkritumiem tiktu izmantoti atkārtoti vai pārstrādāti un tikai 10% apglabāti atkritumu poligonos, vienlaikus tajos rodas rodas metāns, kas ir pat daudz kaitīgāks klimatam par CO2. Jārēķinās, ka aptuveni trešā daļa no poligonos noglabātajiem sadzīves atkritumiem ir citādi nepārstrādājami, tāpēc reģenerācija rada vairākus ieguvumus — mazākus poligonos deponējamo atkritumu apjomus, lielāku aprites ekonomiku, mazāku energoresursu importu u.tml.

Tūroperators Join UP! Baltic, sākot ar 2025. gada septembri, uzsāks tiešos čarterlidojumus no Palangas lidostas uz Šarm eš Šeihas starptautisko lidostu Ēģiptē.

Šī būs pirmā reize, kad no Palangas lidostas tiks nodrošināti čarterlidojumi šajā maršrutā, tādējādi padarot pieejamākas ceļošanas iespējas Lietuvas un Latvijas rietumu daļas iedzīvotājiem.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā no 2025. gada 26. septembra līdz 14. novembrim. Ceļotāji lidos ar 180 sēdvietu Airbus A320 lidmašīnu, lidojumus veiks aviokompānija SkyUp Airlines.

"Pirmo čarterlidojumu uzsākšana no Palangas lidostas ir vēsturisks notikums, un tas atspoguļo Join UP! Baltic apņemšanos piedāvāt ērtākas un pieejamākas ceļojumu iespējas mūsu klientiem. Ieklausīšanās ceļotāju vajadzībās ir mūsu biznesa filozofijas pamatā. Mēs novērojam, ka ceļošana ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu kā Lietuvas, tā Latvijas iedzīvotājiem, un daudzi meklē iespējas ceļot ne tikai vienu vai divas reizes gadā, bet pat biežāk," stāsta Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Valsts policija (VP) ir ierosinājusi kriminālprocess par iespējamo AS "Rīgas piena kombināts" apzinātu notekūdeņu piesārņošanu.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 102.panta otrās daļas un Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.

Kriminālprocess uzsākts par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Kā arī par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā.

Par ūdeņu piesārņošanu var tikt piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mazināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas pārtraukšanas ietekmi, otrdienas rītā pavēstīja diplomāti.

Plāns paredz, ka ES dalībvalstis no šā gada 1.augusta līdz nākamā gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.

Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.

Eiropas valstīm gāzes krīzē jābūt solidārām

Eiropas valstīm, kas nav atkarīgas no Krievijas gāzes, ir jāizrāda solidaritāte ar...

Eiropas Komisijas (EK) sākotnējie stingrie priekšlikumi tika ievērojami mīkstināti, pieļaujot dažādus izņēmuma gadījumus un paceļot slieksni saistošu gāzes taupīšanas mērķu ieviešanai. Tagad paredzēts, ka taupīšanas mērķus noteiks Eiropadome, nevis EK.

Pārskatītā plāna apstiprināšanas process sāksies otrdien ES par enerģētiku atbildīgo ministru sanāksmē. Pēc diplomātu teiktā, problēmām ar kvalificēto vairākumu nevajadzētu būt.

Izmaiņas, par kurām panākta vienošanās, paredz, ka gāzes taupīšanas mērķi neattieksies uz tādām valstīm kā Īrija, Kipra un Malta, kuru gāzes pārvades sistēmas nav tieši saistītas ar citu ES dalībvalstu gāzes pārvades sistēmām.

Taupīšanas mērķi varēs tikt samazināti vairākos gadījumos, piemēram,, ja trūks elektroenerģijas vai ja gāze rūpniecībā tiks izmantota kā izejmateriāls.

Jau ziņots, ka EK pagājušajā nedēļā ierosināja visām ES dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.

"Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs," norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.

Šā gada maijā reģistrēti 762 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 3,19 milj. eiro, liecina Lursoft dati. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 4073 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 3160.

No visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti š.g. maijā, teju 90% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 8,3% to vidū ir individuālie komersanti. Tāpat arī aizvadītajā mēnesī reģistrētas 10 zemnieku saimniecības, 2 pilnsabiedrības, 2 ārvalstu komersantu filiāles un viena akciju sabiedrība.

Vienīgā pagājušajā mēnesī reģistrētā akciju sabiedrība ir AS “Capitalia Investment Holding”.

Lursoft izpētījis, ka AS “Capitalia Investment Holding” vienīgais akcionārs ir 2016. gadā dibinātais igauņu Sparta Capital OU, kura pamatdarbība saistīta ar finanšu pakalpojumiem, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, savukārt kā patiesais labuma guvējs norādīts Juris Grišins, kurš arī iecelts par uzņēmuma valdes vienīgo amatpersonu. Lursoft dati rāda, ka patiesā labuma guvēja statuss Jurim Grišinam šobrīd reģistrēts septiņos uzņēmumos.

Starptautisks finanšu konsultāciju uzņēmums SIA “Grant Thornton Baltic” savā apskatā norāda, ka darbaspēka trūkuma ilgtermiņā risināšanai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgs faktors būs iekšējo resursu mobilizēšana, respektīvi, efektivizējot un samazinot publiskā sektora pārvaldi par labu privātajam sektoram.

Kopš 2019.gada darbavietu skaitā valstī ir samazinājies par gandrīz 33 tūkstošiem – no 912 tūkstošiem uz 879 tūkstošiem, lai gan uzņēmumu skaits nav īpaši mainījies. Tomēr tas noticis uz privātā sektora rēķina, kur darbavietu samazinājums sasniedzis gandrīz 28 tūkstošus, kamēr publiskajā sektorā tas veidoja tikai 5 tūkstošu samazinājumu. Sabiedriskajā sektorā strādā 32% no visiem strādājošajiem, kas tik nelielai valstij ar tik mazu noieta tirgu ir daudz, ņemot vērā, ka mūsu situācijā ir lielāks spiediens uz privātā sektora spēju “saražot” lielāku nodokļu apjomu, lai uzturētu publiskajā sektorā strādājošos, tostarp policistus, ārstus, skolotājus, kā arī seniorus un bērnus (pabalsti, izglītība, atlaides), u.tml.

Darbā ar ārvalstu juridiskajām personām Uzņēmumu reģistra (UR) kompetencē ir pārliecināties, ka juridiskā persona tiešām pastāv un kurš ir pilnvarots to pārstāvēt. Agrāk šādu informāciju UR patstāvīgi iegūt nevarēja, tāpēc ārvalstu investoriem tika pieprasīti dokumenti, kas to apliecina, informē UR.

Šobrīd UR informāciju par lielāko daļu ārvalsts juridiskajām personām var pārbaudīt Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēmā (BRIS) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kā arī Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas oficiālajos reģistros, ja informācija ir pieejama bez maksas. Šāda prakse būtiski atvieglo un padara procesu lētāku lielākajai daļai ārvalstu investoru.

Šobrīd UR bez maksas visu nepieciešamo informāciju var iegūt par juridiskajām personām, kas reģistrētas: Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Slovākijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. Līdz ar to klientam UR papildus dokumenti, kas apliecina juridiskās personas tiesībspēju un pārstāvēttiesīgo personu nav jāiesniedz.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 13.septembrī plāno lemt par izmaiņām lokālplānojumā teritorijai Mežaparkā, kur plānots palielināt apbūves augstumu, liecina komitejas sēdes darba kārtība.

Publiskai apspriešanai plānots nodot lokālplānojumu 30 hektārus lielai teritorijai starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimes apbūvi.

Lokālplānojuma ierosinātājs ir SIA "Mežaparka Rezidences". Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir turpināt plānoto apbūves attīstību.

Lokālplānojuma risinājumu pamatā ir iecere, kas paredz teritorijas vidus daļā, sākot no izbūvētās Ķelnes ielas, pakāpeniski paaugstināt plānotās apbūves stāvu skaitu no trīs stāviem uz četriem stāviem, bet teritorijas dienvidu daļā paredzot arī piecu un sešu stāvu apbūvi.

Augstākās ēkas, galvenokārt ar publiskām funkcijām, paredzētas kvartālā, kas atrodas Ķīšezera ielas un Gustava Zemgala gatves tiešā tuvumā.

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.