Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Ar grozījumiem likumā paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, saglabājot visus jau šobrīd noteiktos alkoholisko dzērienu aprites ierobežojumus. Grozījumus likumā izstrādāja EM pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas uzdevuma. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai.

Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks nodrošināta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību. "Mazo ražotāju produkcija netiek bieži pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to ir grūti iegādāties un tiek apgrūtināta šādas komercdarbības attīstība," skaidro EM.

Foto: Ksenukai.lv

Kafijas automāts ir neaizstājams palīgs ikvienam kafijas mīļotājam, kas gardus kafijas dzērienus vēlas baudīt bez liekas piepūles. Taču plašajā tirgus piedāvājumā orientēties var būt sarežģīti, tāpēc pirms jauna kafijas automāta iegādes, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt savas vajadzības un kafijas automāta funkcionalitāti.

Tāpēc šajā rakstā aplūkosim būtiskākās funkcijas, kam pievērst uzmanību, lai izvēlētos tieši savām vajadzībām un gaumei atbilstošāko kafijas automātu.

Kafijas automāta izvēles ceļvedis

Mūsdienu tirgū pieejamā kafijas automātu daudzveidība ļauj ikvienam kafijas entuziastam atrast savām iespējām un vajadzībām atbilstošāko modeli. Lai atvieglotu izvēles procesu, piedāvājam iepazīties ar būtiskākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, iegādājoties jaunu kafijas automātu.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā, informē ministrijā.

2019. gada 13. jūnijā Likumprojekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un par to ir aicinātas paust priekšlikumus visas ieinteresētās puses.

EM ieskatā līdz ar šīm izmaiņām lielākie ieguvēji būs Latvijas mazie alkoholisko dzērienu ražotāji. Bieži vien mazo ražotāju produkcija netiek pārstāvēta mazumtirdzniecības veikalos, kas nozīmē, ka to produkciju ir ļoti grūti iegādāties un to komercdarbības attīstība ir apgrūtināta. Līdz ar Likumprojekta stāšanos spēkā tiks sekmēta Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamība, vienlaikus atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, kā arī sekmējot nozares attīstību.

Latvijā šobrīd ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču esošā situācija liecina, ka ir tīmekļa vietnes, kurās tiek piedāvāta iespēja iegādāties alkoholiskos dzērienus arī internetā, apejot likuma aizliegumu un radot negodīgas konkurences priekšrocības pret pārējiem komersantiem.Turklāt, praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā un arī Latvijas iedzīvotāji bieži vien iegādājas alkoholiskos dzērienus internetā tieši no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus valsts budžetā no neiekasētā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa.

Sasniedzot maksimālo realizācijas apjomu vietējā tirgū, lietuviešu alkoholisko dzērienu ražotājs Stumbras nopietnāk strādā pie eksporta tirgus apgūšanas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lietuvas kompānija AB Stumbras dibināta 1906. gadā un jau teju 110 gadus uzņēmums ražo alkoholiskos dzērienus. Pirmais kompānijā ražotais dzēriens bija degvīns, un tas joprojām ir kompānijas firmas zīme. «Ar to viss sākās,» saka Audrjus Česlovs Matulevičs (Audrius Česlovas Matulevičius), kompāniju grupas MV Group, kā arī tajā ietilpstošo uzņēmumu Stumbras un Alita vadītājs. Savukārt MV Group iekļaujas holdingkompānijā MG Baltic. Grupā pavisam ir 67 uzņēmumi, kas darbojas sešās nozarēs – mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, loģistikas, ražošanas, mediju, nekustamo īpašumu attīstības un vadības, kā arī būvniecības un telekomunikāciju jomā. Kopumā koncernā strādā 3604 darbinieki, konsolidētais tā apgrozījums 2014. gadā bijis 578 miljoni eiro; Ar 268 miljoniem eiro, kas nomaksāti nodokļos, uzņēmums ir otrs lielākais nodokļu maksātājs Lietuvā.

Akcīzes nodokļa likuma kārtējie grozījumi vērsti uz vairāku normu precizēšanu, tostarp uz bezalkoholisko dzērienu un kafijas pircēju pienākumu samaksāt šo nodokli, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai ir pieteikti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi akcīzes nodokļa likumā. Lai arī vislielāko ažiotāžu ir raisījusi tieši bezalkoholisko dzērienu un kafijas aplikšana ar akcīzes nodokli, ja šos produktus iegādājas interneta veikalos un piegādā patērētājiem Latvijā no ārzemēm, tomēr pēc Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa, nodokļu eksperta Aiņa Dābola sacītā, tā ir tikai viena maza daļa, jo «sīkie» precizējumi arī attiecas uz mazajām alus darītavām, neapstrādātām tabakas lapām, kuras tiek ievestas augu aizsardzības līdzekļu ražošanai, muitas noliktavām, vīna pārvietošanu, kā arī naftas produktiem, kas atsūknēti no lidmašīnām, kā arī dabasgāzes tirdzniecību. Pēc Finanšu ministrijas ziņām, akcīzes nodoklis kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem valsts maku papildina par aptuveni 15 milj. eiro.

Par internetveikalā nopirktu kafiju un bezalkoholiskajiem dzērieniem varētu būt jāmaksā akcīzes nodoklis, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai iesniegtie grozījumi likumā par akcīzes nodokli.

Patlaban likumā ir noteikts, ka akcīzes nodokļa maksātāji ir personas, kas ieved kafiju un bezalkoholiskos dzērienus Latvijā. Tomēr FM atzīst, ka praksē pastāv situācijas, kad personas iegādājas kafiju un bezalkoholiskos dzērienus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ar interneta veikalu starpniecību, un tie tiek piegādāti uz Latviju.

«Šādos gadījumos, kad personas saņem kafiju un bezalkoholiskos dzērienus neiestājas pienākums nomaksāt akcīzes nodokli valsts budžetā, jo akcīzes nodokli maksā citas dalībvalsts persona, kas kafiju un bezalkoholiskos dzērienus ieved, lai nodotu patēriņam Latvijā,» norādīja ministrijā.

Lai situāciju mainītu, FM piedāvā likuma grozījumus, kas paredz, ka personām, kas saņem kafiju un bezalkoholiskos dzērienus nodošanai patēriņam Latvijā iestāsies pienākums nomaksāt akcīzes nodokli valsts budžetā.

Aizliedzot pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeima ceturtdien, 21.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija. Par aizlieguma ieviešanu balsoja 88 deputāti, pret bija 2, bet atturējās viens deputāts, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likums ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus aizliedz pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» regulējuma būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Paredzot aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 13.janvārī, noslēdza darbu pie Enerģijas dzērienu aprites likumprojekta. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likumprojekts ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Grozījumi paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Aldaris uzsācis jauna produkta - negāzētā dzeramā ūdens Vichy Classique Still – ieviešanu tirgū, šā gada laikā plānojot realizēt vairāk nekā 1 milj. l jaunā ūdens. Par to Db informēja a/s Aldaris sabiedrisko attiecību konsultante Kristīne Sēnele. «Negāzētā ūdens segmentā vērojams pastāvīgs pieaugums, kas skaidrojams ar jaunākajām pasaules tendencēm – cilvēku aizraušanos ar veselīga dzīves stila produktiem. Tādēļ šis segments strauji attīstās, un mēs prognozējam labus panākumus šim produktam,» skaidro a/s Aldaris prezidents Henrijs Fogels. Vichy Classique Still ir ieguvis arī Latvijas diētas ārstu asociācijas kvalitātes zīmi Veselīgs produkts. Balstoties uz tirgus izpētes kompānijas ACNielsen datiem, 2004. gadā kopējais Latvijas pudelēs pildītā ūdens tirgus lielums bija 59.5 milj. litru. Pēc apgrozījuma latos Aldaris pērn ieņēma 2. vietu (15%) šajā tirgus segmentā. Pēc ACNielsen datiem, gāzētais Vichy ir populārākais dzeramais ūdens Baltijas valstīs un aizņem 7.8% kopējā tirgus. Aldaris ražo vēl arī tādus bezalkoholiskos dzērienus kā dzeramo ūdeni Montavit, gāzētos dzērienus Zingo, Pepsi, 7-UP un Lauku Kvass.

Lai gan pagājuši jau gandrīz trīs mēneši, kopš stājās spēkā likuma norma par obligātu videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās, Latvijas mājražotāji, kas tirgo pašgatavotos alkoholiskos dzērienus, negrasās izpildīt šos, viņuprāt, absurdos noteikumus. Tā vietā viņi prasīs zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) rast citu risinājumu.

Kā pastāstīja asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, lauku tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji tikušies diskusijā, kuras secinājumi nosūtīti Dūklavam. Tuvākajās nedēļās Ziemele dosies pie ministra, un pēc sarunas tūrisma nozares pārstāvji vienosies, kā rīkoties tālāk.

Ziemele stāsta, ka likuma norma, kas stājās spēkā 1.janvārī, uzliek pamatīgas papildu izmaksas, ko mājražotāji nevar atļauties. Videonovērošanas kameru izvietošana ir tikai viena no tām. Videonovērošana saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir personas datu apstrāde, tādēļ uzņēmumiem šāda personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā (DVI). Saistībā ar to jāmaksā par dažādiem papildpakalpojumiem.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka Enerģijas dzērienu aprites likumprojektā iekļautās prasības palielinās nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazinās patērētāju plūsmu mazajās tirgotavās un mākslīgi radīs šķēršļus konkurencei. Jāmin, ka Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kas paredz regulēt enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu, cita starpā nosakot, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem.

Veselības ministrija norāda, ka likumprojekta mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgās ietekmes uz organismu.

«Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas enerģijas dzērienu apritē aicinām ņemt vērā arī Latvijas tirgotāju, sevišķi mazo uzņēmumu, reālās iespējas izpildīt prasības par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietās atsevišķā stendā, savrup no citiem pārtikas produktiem, kas prasa papildu platības. Tāpat nav noteikts, kas tad ir enerģētiskais dzēriens, kā atšķirt aizliegtos dzērienus no dzērieniem, kam ir zemāka aktīvo vielu koncentrācija un kas nav jānovieto un jāmarķē atsevišķi,» norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš piebilst, ka asociācija aicina izvērtēt, vai obligātās prasības par plauktu un norāžu izvietošanu tirdzniecības vietās ir atbilstošākais veids, kā atturēt patērētājus no enerģijas dzērienu lietošanas, kā arī, vai šis ir vienīgais produkts, kuram būs papildu tirdzniecības ierobežojumi. «Jāatgādina, ka Latvijas likumdevēji, pretēji pārējo Eiropas Savienības valstu praksei, mīl atsevišķu plauktu ieviešanas prasības. Piemēram, tādi veidojami pa produktu grupām ĢMO saturošām precēm. Ja likumprojekts stāsies spēkā, jau šobrīd ir skaidrs, ka mazajiem tirgotājiem būs ļoti sarežģīti aizliegtos dzērienus atdalīt un norobežot no citām precēm,» uzsver H. Danusēvičs.

Bauskas alus darītava 2018. gada vasaras sezonā strādājusi ražīgi, pateicoties neierasti garajai un karstajai vasarai, kas sekmējusi bezalkoholisko dzērienu un alus pārdošanas rādītāju pieaugumu pirmajos astoņos mēnešos.

Bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjoms 2018. gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada rādītājiem, ir audzis par 16%, kā arī šī gada jaunā alus šķirne Latvijas 100 ir iekarojusi patērētāju uzticību.

«Ne tikai jau iecienītas, bet arī jaunas alus garšas interesē patērētājus, par ko liecina pārdošanas apjomi, kas ir labāki nekā pagājušajā gadā. Šajā sezonā piedāvājām jaunu gaišā alus šķirni Latvijas 100, kas ir premium alus. Tā ir mūsu alus darītavas dāvana Latvijai dzimšanas dienā. Es ļoti priecātos, ka arī pēc 100 gadiem tā būtu piemiņa no mums – Bauskas alus darītavas,» stāsta Vladimirs Barskovs, Bauskas alus darītavas valdes loceklis.

Vismaz 66% skolēnu, reizi nedēļā lieto saldinātos gāzētos dzērienus, 15% neēd brokastis, bet teju 40% skolēnu katru dienu ēd saldumus.

Pie šādiem secinājumiem nonācis Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, kas pagājušā gadā intensīvi vācis informāciju un apkopojis speciālistu viedokļus par bērnu uztura paradumiem. Iegūtā informācija liecina, ka ļoti maz skolēnu uzturā lieto pārtiku, kas būtu nepieciešama katrai atbilstošajai vecuma grupai, ņemot vērā attīstības īpatnības.

Šādi skaitļi norāda uz veselīga uztura politikas īstenošanas nepilnībām, kurai būtu jāietver neveselīgo uztura produktu ierobežošanu skolu teritorijā, kā arī jārada nosacījumi, kas sekmētu veselīga uztura paradumu īstenošanu ikdienā. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe spriež: «Esošā situācija neveicina veselīga uztura lietošanu skolēna ikdienā, mācību līdzekļi ir nepilnīgi un ar trūkstošu informāciju par ēdienreizēm, to regularitātes nepieciešamību un uzturvielu uzņemšanas pamatojumu. Palielinās slimojošo skaits, samazinās vidējais mūža ilgums, turpina palielināties to cilvēku skaits, kas nesaprot, ko viņi ēd, it sevišķi bērni, kuri «kāri» uztver nelietderīgo informāciju no reklāmām.»

Dzērienu ražotājs Coca-Cola pirmo reizi atklājis, ka viena gada laikā tas izmanto trīs miljonus tonnu plastmasas iepakojuma, ziņo BBC.

Tā ir daļa no Ellen MacArthur Foundation ziņojuma, kura mērķis ir mudināt arvien vairāk kompāniju un valdību novērst platsmasas piesārņojumu.

Starp kompānijām, kas neatklāj, cik daudz plastmasas izmanto, ir arī pasaulē populārie zīmoli Pepsi, L'Oreal un H&M.

BBC raksta, ka ir grūti iztēloties, kā izskatās trīs miljoni tonnu plastmasas, bet ikviens var iztēloties zilo vali. Ja iztēlojas 15 tūkstošus ziļo vaļu - tā varētu izskatīties šis plastmasas apjoms.

2018. gadā Coca-Cola paziņoja savu apņemšanos pārstrādāt izlietotās pudeles vai bundžas tādā pašā apjomā, kādā tās tiks pārdotas. Tas gan tiks īstenots līdz 2030. gadam. Coca-Cola tirgo gāzētos dzērienus, sulas un ūdeni ar 500 zīmoliem, un teic, ka strādā pie tā, lai viss iepakojums būtu pārstrādājams.

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Mazās alkoholisko dzērienu darītavas varēs ražot savu produkciju tikai no savvaļā augošiem un Latvijas teritorijā esošos dārzos vai dravās iegūtiem augiem, paredz Saeimā trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Ar likuma izmaiņām definēts, ka mazā alkoholisko dzērienu darītava ir fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs - vai komersants, kurš ražo vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās Latvijas teritorijā iegūtajiem produktiem.

Tāpat noteikts, ka gadījumā, ja darītavas īpašnieks ir fiziska persona, augu valsts produktus varēs pirkt arī no pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātā, kuram Latvijas teritorijā piederošā dārzā vai dravā augi iegūti. Savukārt komersantam šāda iespēja būs, ja tā dalībniekam, kura pirmās pakāpes radiniekam vai laulātajam pieder dārzs vai drava Latvijas teritorijā, piederēs ne mazāk kā 35 procenti komersanta kapitāldaļu vismaz deviņus mēnešus pirms darījuma veikšanas.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Lai gan praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, Latvijas sabiedrība tam vēl nav gatava.

Statistika atkarību un alkohola patēriņa jomā liecina, ka mums nopietni jāstrādā pie sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanas, mainot alkohola lietošanas paradumus. Atvieglojot alkohola iegādi, situāciju tikai pasliktināsim.

Radošums likumu apiešanā

Šobrīd Latvijā pastāv vairāki ierobežojumi alkohola tirdzniecības jomā - aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, aizliegums alkoholiskos dzērienus pārdot laika posmā no 22:00 - 8:00 u.tml. Neraugoties uz to, esam radoša nācija un daļa sabiedrības ir atradusi veidus, kā apiet likumus. Gandrīz ikviens no mums ir dzirdējis par kādu nelielu veikaliņu tuvējā rajonā, kur pārdevēja nepajautās personu apliecinošu dokumentu, vai arī, pamatojoties uz to, ka veikals ir arī kafejnīca, pēc 22.00 ir iespējams iegādāties alkoholu, tiesa gan – atvērtā pudelē. Tur, protams, liels radošums nav nepieciešams – paņemam korķīti līdzi no mājām un kārotais produkts iegādāts.

Opozīcijā esošā Saskaņas centra Saeimas frakcija no Alkoholisko dzērienu aprites likuma iesaka izslēgt normu, kas aizliedz no 22. 00 vakarā līdz 8.00 no rīta tirgot veikalos alkoholiskos dzērienus.

«Tieši šī ierobežojuma dēļ Latvijā ir tik izplatīta nelegāla alkohola tirdzniecība! Visi, kas vēlās iegādāties alkoholu naktī, zina, kurās vietās to var izdarīt. Labākajā gadījumā cilvēki nopērk alkoholu diennakts veikalos, kur nereti apgrozījuma palielināšanas dēļ pārkāpj likumu - čeku par pirkumu pārdevēji izsit pēc plkst. 8.00 no rīta. Bet gribu atzīmēt, ka tas vēl nav tik briesmīgi - ja alkohols tiek nopirkts veikalos, tad tā ir licenzēta prece, kura vismaz ir kvalitatīva,» tā Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

«Manuprāt, sieviete – stipro dzērienu tehnologs – ir likumsakarība. Latvijas balzamā gan laboratorijas, gan degvīna ceha vadītājas ir sievietes.»

Tā par savu profesijas izvēli intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma Latvijas balzams stipro dzērienu tehnoloģe ar 22 gadu darba stāžu Aija Zablocka.

Kā jūs kļuvāt par stipro dzērienu tehnoloģi – vai tā bija nejaušība, vai apzināta izvēle?

Tā bija mērķtiecīga darbība, jo nekas nav vieglāk, kā ražot alkoholiskus dzērienus. Nekas nerūgst, nekādas baktērijas nevairojas, kā tu vakarā visu atstāj, tā tu no rīta visu arī atrodi, bez kādām nevēlamām izmaiņām. Protams, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, tādas specializācijas kā stiprie alkoholiskie dzērieni nebija, tāpēc esmu strādājusi gan konservu ražošanā, gan koncentrētu sulu ražošanā, gan alus darītavā, līdz nonācu stabilā uzņēmumā Latvijas balzams.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.