Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

Apvienojoties mediju aģentūrām Media Bridge un MediaCom Latvia, ir izveidota jauna aģentūru Think Media.

Sekojot gan vietējā, gan globālā tirgus tendencēm un reklāmas tirgus attīstības potenciālam, jaunradītās struktūras Think Media pamata nodarbe būs mediju pirkšana, kā arī tirgus, patērētāju un mediju auditoriju pētījumu pirkšana.

MediaCom Latvia valdes loceklis Ojārs Stūre stāsta, ka Think Media rašanos lielā mērā noteica pašreizējā ekonomiskās situācija un vēlme piedāvāt pēc iespējas labākus pakalpojumus. Savukārt Media Bridge valdes loceklis Egils Kupcis atzīst, ka pēdējo gadu mediju tirgus izmaiņas Latvijā, tirgus lielums un pieejamie resursi ir izvirzījuši nosacījumus spēku apvienošanai.

Abas mediju aģentūras pārstāv globālo mediju aģentūru tīklu WPP – Media Bridge strādā ar Mindshare, MediaCom ar tāda paša nosaukuma starptautisko tīklu.

Viens no uzņēmēju vidū lasītākajiem laikrakstiem Dienas Bizness no šodienas piedzīvo jaunas izmaiņas un gatavs būt uz viļņa arī šajā pārmaiņu laikā.

emDienas Bizness/em mainās To Db vadība uzsvēra uzņēmuma rīkotajās brokastīs ar sadarbības partneriem - mediju aģentūrām. Tikšanās laikā reklāmas nodaļas vadītājs Juris Rožkalns apbalvoja 2008. gada labākos Dienas Biznesa sadarbības partnerus, kuru Reklāmas aģentūru TOP 3 iekļuvuši Media House, Omnicom Media Group (OMG Latvia, OMD Latvia PHD Latvia) un MMS Communications (Starcom, Zenithoptimedia, Reactive). Tāpat viņš atzinīgi novērtēja veiksmīgu sadarbību ar vadošajām Reklāmas aģentūrām: Media Scope, Inspired Communicatins, Mediacom Latvia, Carat, Media Bridge, Creative Media Services, Media Pool, Media Planning Group, Reklāmas līnija L un L.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Par Golden Hammer uzvarētāju radošajā kategorijā kļuva aģentūra BBDO Moscow (Krievija), mediju kategorijā – Saatchi & Saatchi (Slovākija), digitālo mediju kategorijā – aģentūra Gaumina (Lietuva), bet jaunizveidotajā kategorijā «Aģentūru tīkls» sīvā cīņā balvu izcīnīja Saatchi & Saatchi, ar dažiem punktiem apsteidzot OMD tīklu.

Kopumā 7 kategorijās radošā žūrija piešķīra 21 diplomu, no tiem 5 sudraba āmurus,

1 zelta āmuru aģentūrai Hasan & Partners (Somija) par reklāmu «Tā, kā tam vajadzēja būt» (The Way It Was Meant To Be). Galvenā balva tika piešķirta BBDO Moscow (Krievija).

Mediju kategorijā diplomus ieguva 35 darbi, no tiem 10 sudraba āmurus un 9 zelta āmurus. Grand Prix saņēma Saatchi & Saatchi (Slovākija) darbs «Vēstījumi» (Messages). Šī aģentūra arī ieguva galveno mediju kategorijas balvu.

Digitālo mediju žūrija pasniedza 14 diplomus, no tiem 4 darbi ieguva sudraba āmuru un 4 zelta āmurus. Galvenā digitālo mediju balva tika piešķirta aģentūrai Gaumina (Lietuva).

Carat apsver iespēju apstrīdēt Latvijas 90. gadadienas svinību ietvaros rīkotā atklātā konkursa rezultātus par mediju izvietošanu. Aizsardzības ministrija par saimnieciski izdevīgāko atzīst divas reizes dārgāku piedāvājumu. Mediju aģentūra arī izsaka bažas par noteiktā uzvarētāja atbilstību konkursa kvalifikācijas prasībām

Mediju aģentūra Carat apsver iespēju iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) ar lūgumu izvērtēt LR Aizsardzības ministrijas rīkotā atklātā konkursa, par LR proklamēšanas 90. gadadienas svinību audio un video rullīšu izvietošanu medijos, rezultātus.

Aģentūra uzskata, ka ir nepamatoti izslēgta no dalības konkursā, vienlaikus norādot, ka ministrija, neskatoties uz to, ka konkursa galvenais vērtēšanas kritērijs bijis saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, iecerējusi slēgt līgumu par summu, kas trīs aģentūru konkurencē bijusi vislielākā, sasniedzot 82 536 LVL. Divu pretendentu piedāvātie risinājumi bijuši divas reizes lētāki.

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Vidzemes augstskola (ViA) ir noslēgusi pētījumu projektu “Pašcenzūra Latvijas medijos”, kura mērķis bija izpētīt redakcionālo lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesu lielākajos nacionāla mēroga un vietējos laikrakstos latviešu un krievu valodā attiecībā uz būtisku ekonomisko un politisko procesu virzīšanu Latvijas sabiedrībā, it īpaši – attiecībās starp redakciju un medija izdevēju (īpašnieku). Projekta ietvaros ViA ir izdevusi viesdocenta un mediju pētnieka Dr. phil. Aināra Dimanta grāmatu „Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē: Mediju pētījuma atklājumi”. Tā ir nopērkama grāmatu namā „Valters un Rapa”, kā arī pieejama bibliotēkās. Grāmatā sniegts analītisks pētījuma rezultātu kopsavilkums, publicējot raksturīgākās atbildes uz interviju jautājumiem ar 82 redaktoriem un izdevējiem, svarīgākos izteikumus izceļot ar trekninātiem burtiem, kā arī izskaidroti mediju redakcionālās autonomijas, paškontroles un pašcenzūras jēdzieni, izmantojot modernās komunikācijas zinātnes atziņas. Kombinējot pētniecības metodes, šī mediju pētījuma ietvaros papildus vēl veikta lielāko latviešu dienas laikrakstu „Diena”, „Latvijas Avīze” un „Neatkarīgā Rīta Avīze” kontentanalīze. Sekmīgi ir noslēdzies arī ViA pētījumu projekts sadarbībā ar Bergenes universitāti Norvēģijā, Tartu universitāti Igaunijā un Kauņas Vītauta Dižā universitāti Lietuvā. Tā ietvaros klajā nācis Riharda Beruga sastādīts un rediģēts rakstu krājums angļu valodā „The Baltic Media World”, kurā visaptveroši un kritiski salīdzināta jaunākā mediju attīstība Baltijas valstīs un Skandināvijas kaimiņvalstī Norvēģijā. Īpaša uzmanība pievērsta tādām tēmām kā mediju atbildība un ētika, slēptā reklāma, mediju kontroles un valsts iejaukšanās mehānismi, mediju īpašniecība, redakcionālā pašcenzūra un žurnālistikas profesionālisms, kultūras stereotipi, interneta debates, kā arī mediju modernizācija un žurnālistikas kultūra. Arī šis rakstu krājums jau piegādāts bibliotēkām, kā arī, tāpat kā A. Dimanta pētījums, ir lasāms interneta portāla Politika.lv mediju kritikas sadaļā. Lai plašāk iepazīstinātu ar abām grāmatām un diskutētu pētījumu secinājumus tieši ar mediju profesionāļu – žurnālistu – publiku, ViA sadarbībā ar Latvijas Žurnālistu savienību ceturtdien, 2. jūnijā pl. 12.00 Žurnālistu (Reiterna) nama Liras zālē (Rīgā, Mārstaļu ielā 2, 2. stāvā) rīko minēto mediju pētījumu publikāciju atvēršanu un apspriešanu. A. Dimants un R. Berugs informēs par svarīgākajiem pētījumu rezultātiem un secinājumiem, veidojot profesionālo diskursu Latvijas mediju vides turpmākai attīstībai izšķiroši svarīgos jautājumos, it īpaši attiecībā uz Latvijas mediju politiku. Pētījumus finansiāli atbalstījuši Sorosa fonds - Latvija un Norvēģijas Ārlietu ministrija.

Ministru prezidents Ivars Godmanis parakstījis rīkojumus par parlamentāro sekretāru iecelšanu, Db.lv informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 12.pantu, kā arī vides ministra Raimonda Vējoņa ieteikumu, par Vides ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts Mārtiņš Jirgens.

Ievērojot ekonomikas ministra Kaspara Gerharda ieteikumu, par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts Artūrs Bergholcs.

Ievērojot īpašu uzdevuma ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunda Broka ieteikumu, par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārā sekretāra amatā iecelta Ilze Viņķele.

Ievērojot reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna ieteikumu, par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecelts Māris Krastiņš.

Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte veiktajā pētījumā Mediju prognozes 2008.gadam secināts, ka reklāmu internetā sagaida vairāki šķērļi, Db.lv informēja Deloitte Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Andris Pudāns.

1. Interneta pirātisma apkarošana, iespējams, nelikvidēs viltoto saturu

Platjoslas savienojumu skaita pastāvīgais pieaugums visā pasaulē veicinājis interneta pirātisma uzplaukumu, un platjoslas savienojumu ātruma palielināšanās atvieglojusi filmu, televīzijas un programmatūras pirātismu. Taču 2008. gada laikā, iespējams, tuvosies pirmās uzvaras cīņā pret digitālo pirātismu, kas notiek kā uzbrukums divās frontēs – pārliecināšanā ar izglītošanu un sodīšanā ar platjoslas piekļuves aizliegumu un soda naudām. Taču, lai gan 2008. gadā varbūt sāksies pirmās uzvaras vienā kaujā pret pirātismu, vispārējais karš pret pirātismu, visticamāk, tik drīz nebūs galā. Mediju nozarei jāmeklē iespējas būtiski uzlabot oriģinālo versiju konkurētspēju salīdzinājumā ar pirātiskajām.

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Saskaņā ar šodien parakstīto akciju pirkuma līgumu Igaunijas vadošais mediju koncerns Ekspress Grupp iegādāsies mediju uzņēmumu Delfi par 54,05 miljoniem eiro.

Darījums tiek finansēts ar Ekspress Grupp nesenā akciju publiskā piedāvājuma gaitā piesaistītajiem līdzekļiem un bankas aizdevumu. Darījuma spēkā stāšanās priekšnoteikums ir attiecīgs konkurences pārvaldes lēmums.

Delfi pieder septiņi interneta portāli Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā - www.delfi.ee, rus.delfi.ee, www.delfi.lv, rus.delfi.lv, www.delfi.lt, www.centras.lt un www.delfi.ua.

Ekspress Grupp valdes priekšsēdētājs Prīts Leito pastāstīja, ka Express Grupp nākotnē grasās Latvijā izdot arī drukāto presi un, ka Delfi iegādes viens no mērķiem bijis iegūt stabilu pamatu Latvijas mediju tirgū.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šī gada 7.un 8. septembrī LU telpās Raiņa bulvārī 19 notiks Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības un Latvijas Universitātes rīkotā konference "Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā".

Juris Dreifelds, LZA ārzemju loceklis, Kanādas Broka universitātes profesors, konferences organizators: Ideja par konferences organizēšanu radās, vērojot procesus masu mediju jomā Latvijā un pasaulē kopumā. Zinoša sabiedrība ir ļoti stipra un ar to ir grūti manipulēt, tāpēc mūsu mērķis ir diskusijās iesaistīt maksimāli daudz ekspertus, kā arī konferences vēstījumus nodot tālāk sabiedrībai.

Konferences pirmā diena ir plānota kā ekspertu diskusija. Tajā tiks runāts par koncentrācijas draudiem masu medijos, mediju īpašnieku ietekmi uz sniegtās informācijas saturu, mijiedarbību starp tiesām un medijiem, vārda brīvības robežām, kā arī žurnālistu ētiku.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Par spīti digitālo mediju straujajai attīstībai, cilvēki lielākajā daļā pasaules valstu joprojām ir gatavi vairāk tērēt naudu par tradicionālajiem, nevis digitālajiem medijiem.

Šobrīd visplašākais digitālo mediju patēriņš un gatavība maksāt par digitālo saturu ir novērojama tādās valstīs kā Ķīna, Brazīlija un Singapūra, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG mediju patēriņa ieradumu salīdzinošais pētījums Digital Debate2013.

Lai ieinteresētu iedzīvotājus naudu tērēt arī digitālajiem medijiem, izšķiroša būšot spēja sadarboties tehnoloģiju un mediju nozaru uzņēmumiem, piedāvājot mobilo ierīču lietotājiem novatoriskus un peļņu nesošus risinājumus.

Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA mediju eksperte un partnere Latvijā, norāda: «Arī Latvijas tradicionālie mediji, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm un lietotāju pieprasījumam, sāk piedāvāt savu saturu digitālajos formātos. Tā, piemēram, lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā savus populārākos izdevumus iegādāties un lasīt elektroniski, mobilajās iekārtās iespējams skatīties populārākos Latvijas televīzijas kanālus un praktiski visas Latvijas lielākās radiostacijas piedāvā iespēju tās klausīties arī mobilajās ierīcēs. Iedzīvotāju ieradumu maiņas un jauno tehnoloģiju iespaidā tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas sagaida arī Latvijas sabiedriskos medijus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā 2013. gadā ir izstrādāta jauna Latvijas vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas atbilstoši Somijas un citu Eiropas valstu pieredzei piedāvā izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurš apvienotu gan televīziju un radio, gan arī interneta medijus.»

Mediju aģentūra Media House un vortāls 7guru veikuši kompāniju mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālistu aptauju, lai noskaidrotu, komunikācijas jomā strādājošo izpratni par mediju aģentūru darba specifiku.

Apkopojot aptaujas rezultātus, secināts, ka neskatoties uz to, ka 60% Latvijas sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistu ik pa laikam sadarbojas ar dažādām mediju aģentūrām, Latvijas komunikāciju speciālistiem joprojām nav izpratnes par galvenajiem mediju aģentūru darbības principiem.

Aptaujā noskaidrots, ka lielai daļai aptaujāto īsti nav skaidrs, ar ko mediju aģentūras nodarbojas. Piemēram, 68% speciālistu uzskata, ka mediju aģentūra tikai plāno reklāmas izvietošanu medijos; 40% respondentu atzīst, ka mediju aģentūra ir starpnieks starp mediju un reklāmas devēju; tikpat liels respondentu skaits uzskata, ka mediju aģentūras ir tikai tāpēc, lai tajās varētu iegādāties lētākus reklāmas laukumus.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Šodien noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai «Providence Equity Partners» («Providence»). Turpmāk nu jau bijušie MTG uzņēmumi Baltijā darbosies kā viena organizācija, kuras nosaukums būs «All Media Baltics», trešdien informēja uzņēmuma vadītājs Pjērs Danons.

Pievienota 7.-9.rindkopa un 15.-19.rindkopa

Darījuma noslēgšanai saņemtas visu Baltijas valstu regulatoru, tostarp Latvijas Konkurences padomes atļaujas.

Darījums paredz, ka «Providence» iegādājas visu Zviedrijas mediju grupas MTG Baltijas biznesu – visus televīzijas (TV) kanālus, bezmaksas un maksas TV pakalpojumus, kā arī radio un digitālos aktīvus.

Darījums pilnībā noslēgts šodien, 18.oktobrī, un jaunais uzņēmums ar nosaukumu «All Media Baltics» turpmāk apvienos visus Baltijā līdz šim reģistrētos MTG uzņēmumus, tostarp TV3, LNT, «Viasat», «Star FM» un «Smart AD».

Turpmākā «All Media Baltics» izaugsme tiks veidota, apvienojot vietējo un starptautisko nozares pieredzi un ekspertīzi. «Tā kā plānojam investēt jaunajās tehnoloģijās – HD (augstas izšķirtspējas) un VOD (video pēc pieprasījuma) platformu attīstībā, es ticu, ka mana lielā pieredze telekomunikāciju industrijā būs vērtīgs pienesums,» uzsvēra Danons.

Informējot par militāro konfliktu Gruzijā, salīdzinoši lielāka spēja ietekmēt savu auditoriju Latvijā ir bijusi Krievijas masu medijiem (prese, TV, internets un radio) – šai mediju grupai ir lielāka ietekme salīdzinot gan ar latviešu, gan Latvijas krieviski rakstošiem un raidošiem masu saziņas līdzekļiem. Savukārt citu ārvalstu medijiem saistībā ar notikumiem Gruzijā nav bijusi gandrīz nekāda ietekme uz Latvijas sabiedrisko domu.

Par to liecina mārketinga pētījumu kompānijas Factum veiktais pētījums, kurā notikumi Gruzijā tika izvērtēti, galveno uzmanību veltot masu mediju iespējamajai ietekmei uz sabiedrības viedokļa veidošanu.

„Augstāks saistību (korelācijas) rādītājs starp Krievijas masu mediju izmantošanu un attieksmi pret kādiem notikumiem un to vērtējumu norāda uz Krievijas masu mediju pārākumu spējā uzrunāt savu auditoriju salīdzinājumā ar Latvijas medijiem. Tas ir būtiski, analizējot arī viedokļus par konfliktu Gruzijā, jo lielākā vai mazākā mērā iedzīvotāju viedokļi par šiem notikumiem tika balstīti tieši uz Latvijas un Krievijas mediju sniegtajām ziņām,” atzīst pētniecisko aģentūru tīkla Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.

Lielākā reklāmas organizācija Latvijā – Omnicom Media Group, šā gada 11. septembrī organizē 3. starptautisko mārketinga un reklāmas tirgus prognožu konferenci Predicts 2008, kas notiks kinoteātra Rīga Lielajā zālē.

Konference Predicts jau tikusi organizēta 2004. un 2006. gadā, un iemantojusi uzticību un lielu apmeklētību, kas pamatā bijuši Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji un tirgzinību direktori, Db.lv informē Henrijs Bukavs, Omnicom Media Group direktors.

Balstoties uz iepriekšējo gadu veiksmi šogad konference iecerēta ievērojami vērienīgāka ar vairāk nekā 400 dalībniekiem, un konference aptvers nozīmīgas marketinga, ekonomiskās, mediju un tehnoloģiskās attīstības tendences, jaunas mediju un reklāmas formas.

Konferences lektoru statusā piesaistīti augstākā līmeņa speciālisti un vadītāji no Anglijas, Dānijas, Krievijas, Brazīlijas, Francijas un Latvijas. Jau šobrīd savu klātbūtni konferencē lektoru statusā apstiprinājuši kompānijas Carlsberg viceprezidents Jans Hilleslands (Jan Hillesland), Video International pārstāvis Pāvels Klubukovs (Pavel Klubukov), vides reklāmas kompānijas JC Decaux (one-stop-shop) vadītājs Havjers Duprē (Xavier Dupre) mediju aģentūru koncerna OMG Europe prezidents Kolins Gotliebs (Colin Gottlieb), kā arī vadošie Latvijas speciālisti – ekonomists Gatis Kokins, LNT direktors Andrejs Ēķis, aģentūras DOMINO stratēģiskais direktors Zigurds Zaķis, u.c.