Ja laiks nekļūs siltāks, pirmdien, 22. septembrī centralizētā siltuma padeve tiks uzsākta Līvānu skolās un bērnudārzos, kā arī dzīvojamajās mājās, vēl līdz novembrim saglabājot esošo tarifu.

Kā atzīst SIA Līvānu siltums vadība, uzņēmums ir pilnībā gatavs apkures sezonai, un saskaņā ar domes izpilddirektora Ulda Skreivera 2008. gada 18. septembra rīkojumu šajās brīvdienās tiks iekurts šķeldas apkures katls, lai jau pirmdien mācību iestādēs būtu silti.

Līvānu domes vadība skaidro, ka apkures sezonas pirmajos mēnešos – septembrī un oktobrī, maksa par apkuri tiks aprēķināta pēc iepriekšējā gada tarifa, kas ir Ls 33.75 Ls pat megavatstundu. Savukārt no novembra maksa par apkuri Līvānos varētu pieaugt vidēji līdz 41.23 Ls par megavatstundu (tarifs atkarīgs no svārstīgās gāzes cenas tirgū). Tiesa, jaunais tarifs vēl jāapstiprina sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, un tas varētu stāties spēkā no novembra.

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus OIK sloga samazināšanai lauksaimniekiem.

Ražojošie zemnieki gan pauda lielu neapmierinātību ar piedāvājumu.

A. Ašeradens informēja lauksaimniekus, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi kopējā OIK sloga samazināšanai. Viens no variantiem ir OIK diferenciācija, kā arī Latvenergo virspeļņas 79 miljonu eiro apmērā novirzīšana OIK samazināšanai.

Daļu no šīs naudas plānots novirzīt arī uzņēmējiem, lai samazinātu OIK slogu. A. Ašeradens pauda uzskatu, ka jāatbalsta rūpniecība, jo tās pieaugumam ir strauja attīstības dinamika. Turklāt rūpniecība stabilizē iedzīvotāju skaitu, pieaug nodarbinātība un tāpēc tiek meklēta iespēja rūpniecības atbalstam. Diferencējot OIK pēc pieslēguma veida, lielākie ieguvēji varētu būt kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai gan aizvadītajā naktī termometra atzīme Liepājā bija ap 0 grādiem, tikai daļai patērētāju Liepājā ir pieslēgta centralizētā apkure. Situācija saistīta ar pašvaldības strīdīgo lēmumu, kas paredz, ka katram namam jāiesniedz apsaimniekotājam iesniegums ar vismaz 51% iedzīvotāju parakstiem, kas lūdz pievienot apkuri.

"Daudzi iedzīvotāji uzskata, ka āra temperatūras pazemināšanās ir pietiekams iemesls, lai viņiem būtui tiesības saņemt siltumu, taču mēs baidāmies, ka mums pārmetīs, ka uzspiežam pakalpojumu, par kuru nebūs, kas maksā," Db skaidroja namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Vecliepāja remontu un celtniecības daļas vadītājs A. Bloks. SIA Vecliepāja apsaimniekotajā teritorijā līdz 3. novembrim pieslēgti esot aptuveni 80 % ēku, visiem patērētājiem uzņēmums sola siltumu pieslēgt tikai 3 -4 dienu laikā. SIA Jaunliepāja teritorijā apkuri saņem ap 70 % ēku, bet daļa iedzīvotāju norādījuši iesniegumos, ka nevēlas, lai apkuri pieslēgtu ātrāk kā 1. novembrī. Līdz ar to namu apsaimniekotājs tehniski šos darbus sācis veikt pirmdien, 3. novembrī, un pāris dienas tas prasīšot. Namu apsaimniekošanas uzņēmumā Karosta informācija nebija apkopota,nekādas informācijas par situāciju ar apkuri nebija arī pilsētas domē, kas pati sildās jau aptuveni mēnesi. Db aptraujātie namu vecākie norādīja, ka savākt parakstus esot grūti, jo mazturīgie iedzīvotāji cenšas apkures sezonu atlikt pēc iespējas ilgāk, savukārt no daudzu dzīvokļu īpašniekiem iegūt parakstus nav iespējams, jo dzīvokļi savulaik iegādāti nekustam'ā īpašuma buma laikā spekulācijām, bet tagad tirgus stagnācijas dēļ stāv tukši, un īpašnieki nav ieinteresēti maksāt par apkuri. Apkure nav pieslēgta arī vairākās biroja ēkās Liepājā, iespējams, apsaimniekotāju finansiālo problēmu dēļ. 3. novembra rītā apkures joprojām nebija arī laikraksta Dienas Bizness Liepājas birojā, ko apsaimnieko SIA Namserviss.

Siltumenerģijas piegādātājs a/s Rīgas Siltums nav pieslēdzis apkuri aptuveni septiņiem procentiem mājokļu, Db.lv stāstīja Rīgas Siltums informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Viņa stāstīja, ka apkure var nebūt pieslēgta divu iemeslu dēļ – tādēļ, ka ēkas pārstāvji ir pauduši, ka nevēlas, lai apkure tiktu pieslēgta, vai arī tādēļ, ka mājai ir izveidojies parāds.

Parāda dēļ apkures pieslēgšana ir aizkavēta 1,2 % ēku, iepriekš rakstīja Nozare.lv.

Oktobra sākumā parāds, ko veidoja namu iedzīvotāju nenomaksātie rēķini par apkuri, veidoja 1,4 miljonus Ls, tomēr, kā norāda J. Roze, kopējais parāda apjoms ir dinamisks un mainās katru dienu.

Kā Db.lv skaidroja J. Roze, ar Rīgas siltums norēķinās nama apsaimniekotājs. Uzņēmums piegādā siltumenerģiju mājai, savukārt tās apsaimniekotājs to sadala siltumā, kas paredzēts karstajam ūdenim un siltumā, kas paredzēts apkurei. Tādējādi Rīgas siltums nevar pieslēgt apkuri tikai atsevišķiem dzīvokļiem, kas nomaksājuši parādu par apkuri.

Liepājas domes deputāti nolēmuši, ka turpmāk uz dzīvokļa pabalstu varēs pretendēt arī sociālo namu iemītnieki, jo komunālo maksājumu apjoms būtiski pieaudzis. Lai nodrošinātu sociālo dzīvojamo māju iedzīvotājiem atlaidi par apkuri 75% apmērā, Liepājas pilsētas 2009.gada budžetā papildus būs nepieciešami līdzekļi apmēram Ls 16000 apmērā.

Līdz šim personas, kuras īrē dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā, nevarēja pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa pabalstu. Šobrīd visās mājās, kurām ir noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss, īres maksa ir noteikta 1/3 apmērā no īres maksas. Atlaide par apkuri ir noteikta 50% apmērā. Izanalizējot iedzīvotāju, kuri dzīvo sociālajās dzīvojamās mājās, ienākumus, Sociālā dienesta speciālisti secinājuši, ka tie ir ļoti zemi un pēc ienākumu līmeņa šo māju iedzīvotāji varētu pretendēt uz dzīvokļa pabalstu. Kuldīgas ielā 34, piemēram, vidējie ienākumi uz vienu cilvēku ir Ls 103.60. Par apkuri, ņemot vērā 50% atlaidi, jāmaksā Ls 27.30, kā arī jāmaksā par visiem pārējiem komunālajiem pakalpojumiem. Lai būtiski nepasliktinātu sociālo dzīvojamo māju iedzīvotāju dzīves līmeni, pieņemtas izmaiņas domes lēmumā Par sociālajām dzīvojamām mājām, kas paredz noteikt, ka ar 2009.gadu sociālās dzīvojamās mājas īrniekiem, kuriem ir noslēgts īres līgums ar domes Sociālo dienestu, īres maksa ir 1/3 no īres maksas, maksa par apkuri - 25% no noteiktā siltumenerģijas tarifa Liepājas pilsētā.

Aukstais februāris Latvijas iedzīvotājiem sagādājis ievērojamus maksājumus par apkuri. Izmaksas mazākas nekļūs, bet turpinās augt, jo palielinās naftas cenas, uzskata Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) vadītāja Maija Rubīna.

Laikraksts Neatkarīgā vēsta, ka februārī dažās ēkās Liepājā apkures rēķini varētu būt pat par 30 procentiem lielāki, bet Rīgā par 100 kvadrātmetru plašu dzīvokli varētu sasniegt pat 170 latu. Visdārgāko siltumu februārī saražojis uzņēmums Jūrmalas siltums – 52,99 lati par kilovatstundu, bet vislētākais tas bijis Mālpilī, kur kurināts ar šķeldu, – tikai 30,58 lati (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Pēdējo gadu pieredze rāda, ka apkures izmaksas palielina arī augstāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un citas izmaksas, norāda laikraksts. Siltumapgādes uzņēmums Rīgas siltums informē, ka galvaspilsētā maksājums par apkuri februārī varētu palielināties par 16 procentiem (tarifs – 42,16 latu par megavatstundu). Liepājā, kur ir Latvijā otrs augstākais siltuma tarifs (50,74 lati par megavatstundu), rēķinos redzamās summas būs par septiņiem līdz pat 30 procentiem lielākas, informē SIA Liepājas enerģija pārstāve Līga Ratniece.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Decembrī un šī gada janvārī visvairāk par sava mājokļa apkuri Rīgā maksājuši pirmskara, 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie, maksai par viena kvadrātmetra dzīvojamo telpu apsildīšanu sasniedzot 3 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina ēku pārvaldnieka “Selectum Home” apkopotie dati.

Tomēr, neskatoties uz apkures rēķinu pieaugumu, iedzīvotāji ar situāciju sadzīvo un pārcelties uz mazāku un ekonomiski izdevīgāku mājokli negrasās, secināts mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” veiktajā pētījumā*.

Saskaņā ar “Selectum Home” apkopoto informāciju visvairāk par sava mājokļa apsildīšanu šīs apkures sezonas aukstākajos mēnešos Rīgā maksājuši pirmskara, kā arī 316. un 318. sērijas ēkās dzīvojošie.

Pirmskara ēkās decembrī un šī gada janvārī viena kvadrātmetra apsildīšana izmaksāja attiecīgi 3,267 eiro un 2,809 eiro bez PVN, savukārt Hruščova laika projektos (316. un 318. sērija) – 3,105 eiro un 2,779 eiro bez PVN. Citu sēriju daudzdzīvokļu ēkās apkures izmaksas par viena dzīvojamo telpu kvadrātmetra apsildīšanu decembrī un janvārī bijušas robežās no 2,25 līdz 2,7 eiro bez PVN. Vismazāk par apkuri maksājuši jauno projektu iemītnieki, decembrī un janvārī apkures izmaksām par kvadrātmetru svārstoties no 1,22 līdz 1,43 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti no 2000. līdz 2008. gadam) un no 0,84 līdz 0,89 eiro bez PVN (projektos, kas būvēti pēc 2008. gada).

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās pat ar divkāršu izmaksu kāpumu par apkuri nākamajā apkures sezonā, šodien preses konferencē informēja AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

Šādos apstākļos uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, kas nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem mazinātu izmaksu slogu.

Kā piemēru viņa minēja 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ja tā iemītniekiem aizvadītajā sezonā par apkuri bija jāmaksā 70 eiro, tad pie dabasgāzes cenas 100 eiro par megavatstundu (MWh), dzīvokļa apkures izmaksas būšot ap 145 eiro.

Krūze informēja, ka "Rīgas siltums" iesniedzis pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas paredz pašreizējo siltuma tarifu 74,08 eiro par vienu MWh no augusta paaugstināt līdz 85,99 eiro par MWh.

Savukārt prognozes liecina, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, tarifs varētu palielināties līdz 155 eiro par MWh.

Ventspilī par apkuri decembrī būs jāmaksā 1.2 reizes vairāk nekā novembrī, jo audzis vidējais siltumenerģijas patēriņš, informē Ventspils pašvaldība.

Pieaugot vidējam siltumenerģijas patēriņam pašvaldības SIA Pārventas siltums par 13.8 %, bet pašvaldības SIA Ventspils siltums par 17%, decembrī gan Pārventā, gan pilsētā par apkuri būs jāmaksā 1.2 reizes vairāk nekā novembrī.

Siltumenerģijas patēriņa pieaugumu decembrī ietekmējuši vairāki faktori – vidējās āra gaisa temperatūras pazeminājums par 2.8 grādiem, norēķina perioda pagarinājums par 24 stundām, turklāt saistībā ar gada nogali pieauga brīvo un svētku dienu skaits, tādējādi palielinājās siltumenerģijas patēriņš karstā ūdens sagatavošanai.

Aplēses liecina, ka Pārventā par decembra apkuri vidēji būs jāmaksā 0.63-1.17 Ls/m² (novembrī 0.45-1.10Ls/m²), bet pilsētā par decembra apkuri vidēji 0.64 - 1.35 Ls/m² (novembrī 0.51-1.23 Ls/m²).

Dārgāko apkuri par vienu kvadrātmetru Latvijā piegādā SIA Liepājas namu apsaimniekotājs – šī uzņēmuma klienti Autoru ielas 4 namā Liepājā par apkuri maksā 1,78 latus kvadrātmetrā, liecina Re:Baltica pētījums Karstie Rēķini.

Otra lielākā maksa par apkuri Latvijā ir SIA Inviana apkalpotajam namam Laimas ielā 2, Siguldā – 1,71 lats par kvadrātmetru.

Pētījumā tika noskaidroti arī tie siltuma piegādātāji, kuri nodrošina lētāko apkuri, rēķinot uz vienu kvadrātmetru. 31 santīmu par vienu kvadrātmetru maksā Elkoņu ielas 5/9 nams Liepājā, kuram siltumu piegādā šā paša nama īpašnieku biedrība. Salīdzinoši zemi apkures rēķini ir arī SIA Rīgas namu pārvaldnieka sildītajam namam Kurzemes prospektā 46 (35 santīmi par kvadrātmetru) un Kurzemes prospektā 58 (38 santīmi par kvadrātmetru). Trešā mazākā maksa par siltumu ir SIA Jūrmalas siltums apsaimniekotajam namam Saldus ielā 5, kura iedzīvotāji maksā 35 santīmus par kvadrātmetru.

Priekulniekus maija pirmajā nedēļā sildīja gan saulīte, gan radiatori. Apsaimniekotājs norāda uz iedzīvotāju atšķirīgajām vēlmēm un noliedz siltuma ražotāja lobēšanu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Neticami, bet fakts, ka vēl šodien, 8. maijā, SIA Priekules nami turpina mūs sutināt,» aizvadītās piektdienas rītā redakcijā vērsās priekulnieki, kuri dzīvo Liepājas ielas mikrorajonā. Runa ir par joprojām neatslēgto apkuri, lai gan vismaz vienas mājas iedzīvotāji esot uzrakstījuši pieteikumu, ka vēlas tās pārtraukšanu.

Priekulnieki spriež: «Uzņēmums priecājas, ka mūsu maciņi dilst.» Saņemtajos rēķinos maksa tiek prasīta par visu aprīli, taču varējusi būt uz pusi mazāka, ja apkuri pārtrauktu ap 15. aprīli. Daži jau darījuši apsaimniekotājam zināmu, ka apkures rēķinu par maiju neapmaksās.

Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi priekšlikumus par iespējamiem risinājumiem obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un iesniedz tos izvērtēšanai Ministru kabinetam, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa Elita Rubesa - Voravko.

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, EM identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017. gada beigās paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošanu, kas kopā ar AS Latvenergo dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) apmērā. Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu valdība apņēmusies noturēt OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību.

Gadījumā, ja netiks rasts jauns risinājums OIK izmaksu samazināšanai, ar 2019. gada aprīli vidējais OIK pieaugs līdz 40,01 EUR/MWh, bet ar 2020. gada aprīli – līdz 40,48 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

No nākamā gada 1. janvāra Rīgas teritorijā vislētākās maksas autostāvvietas atradīsies D zonā - pārsvarā Rīgas mikrorajonos, kur maksa par stundu varētu sasniegt 0,85 eiro un 1,44 eiro par katru nākamo stundu, bet visdārgākās autostāvvietas atradīsies R zonā Vecrīgā – līdz 4,27 eiro par pirmo stundu un 7,11 par katru nākamo.

Tā liecina otrdien Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos par maksas autostāvvietu norēķināšanas un lietošanas kārtību, sakarā ar Latvijas pāriešanu uz eiro.

Turpmāk apmaksāt stāvvietu Vecrīgā varēs ne tikai ar SMS, bet arī ar mobilo internetu attiecīgajā mobilajā aplikācijā jeb lietotnē, bet minimālo laika limitu aizvietos ar minimālo noapaļoto summu.

Ņemot vērā to, ka vasaras sezonā Vecrīgas iedzīvotājiem bieži nav iespējams novietot transportlīdzekli pie savas dzīvesvietas, (piemēram, sakarā ar vasaras kafejnīcu ierīkošanu) turpmāk iedzīvotāja kartes īpašniekam būs tiesības lietot jebkuru stāvvietu Vecrīgā. Atbilstoši mūsdienu tehnoloģijām, paredzētas iespējas norēķināties ne tikai ar mobilā tālruņa īsziņu, bet arī izmantojot internetu viedtālruņos, lietojot attiecīgu mobilo lietotni.

Ja vides ministrija dos zaļo gaismu, tad jau nākamās nedēļas sākumā par ilgāku nekā apmaksāts auto atstāšanu Rīgas ielās būs jāmaksā sods pieckāršā apmērā.

Maksas autostāvvietas lietotājam par 15 vai vairāk minūtēm pārsniedzot apamksāto stāvvietas izmantošanas laiku turpmāk soda naudā būs jamaksā pēcapmaksa, kas tiks aprēķināta pieckāršā stundas tarifa apmērā.

To paredz jaunie noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietām. Tiesa gan, pašlaik tie vēl nav stājušies spēkā, jo tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas atzinuns, kura pēdējais sniegšanas termiņš ir 4. februāris. Līdz ar to jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 5. februārī.

Jaunie noteikumi paredz Rīgas pilētas pašvaldības maksas autostāvvietās automašīnām vairs neizmantot riteņu bloķētājus, bet tā vietā īpašniekam piemērot pēcapmaksu.

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

Tiešie norēķini par apkuri un ūdeni būs dārgāki, nekā rēķini, kas patērētājiem nosūtīti ar apsaimniekotāju starpniecību, pauda pašvaldības SIA Rīgas ūdens un AS Rīgas siltums pārstāvji.

Papildus izmaksas būs gan pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem. Lai ieviestu tiešos norēķinus, uzņēmumiem būs jāizstrādā klientu apkalpošanas sistēma un pašiem jācīnās ar individuāliem parādniekiem, kas nozīmē papildu izmaksas, kuras būs jāsedz pašiem patērētājiem.

Patērētājiem papildus tēriņus varētu radīt arī komisijas maksas - apmaksājot vairākus atsevišķus rēķinus, arī komisijas maksas būs jāmaksā vairākas reizes, nekā gadījumā, kad jāapmaksā tikai viens, apsaimniekotāja veidotais, rēķins.

«Respektējam likumu un šo iespēju nodrošināsim, taču tas noteikti nenotiks nedēļas vai mēneša laikā,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

No 19. līdz 21. oktobrim Ķīpsalā notiek izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» un «Vide un enerģija 2018».

Tajā tiks demonstrētas aktuālās tendences energoefektivitātes, būvniecības un nekustamo īpašumu jomā.Izstāžu dalībnieki piedāvās risinājumus gan lieliem infrastruktūras objektiem, gan ikvienai mājsaimniecībai, kas vēlas efektīvāk izmantot energoresursus, apsildīt telpas un renovēt mājokli.

Savu produkciju piedāvās «Baltijas durvis», «Bel-Door», «Ambe», «Iļģuciems», «Kalo būve», «WATEX», jumtu segumus prezentēs vadošie būvniecības uzņēmumi «Monier» un «Toode». Āra ekspozīcijā varēs aplūkot jau gatavas pirts mājiņas, lapenes, grilus un citas mājsaimniecībā noderīgas lietas.

Granulu apkures risinājumus piedāvās «Grandeg», «Duo Systems», «FAN», «AGB», bet biomasas apkures katlus un moduļveida katlumājas prezentēs «Anna Asistance», saules paneļus – «A J Power» un «NAPS Solar Systems». Nepieciešamo siltumam piedāvās izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» ilggadējie dalībnieki – «Intersol», «Akmens krāsnis», «Helmiks R», «Apkures katli» un citi.Viedais transports

Divi vadošie Jaunā laika ministri – finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars - pagaidām pauž diametrāli pretējus viedokļus par premjera Valda Dombrovska (JL) iepriekš solīto PVN samazināšanu tūrismam no 21 uz 10 procentiem.

E.Repše uzskata, ka, ņemot vērā FM vakar publiskotos aprēķinus PVN samazināšanai tūrismam, nodokļa samazināšana «kategoriski» nav atbalstāma, jo FM aprēķini liecina, ka tas radītu būtisku kaitējumu valsts budžetam. E.Repšes skatījumā nozares pārstāvju iepriekš teiktais, ka budžeta ieņēmumi tāpēc nesamazinātos, jo PVN likmes samazināšanu kompensētu tūristu skaita pieaugums, ir «pilnīgi safantazējumi». E.Repše uzskata, ka premjers iepriekš izsakot atbalstu šādai samazināšanai tā ir reaģējis, jo uz viņu Saeima izdarījusi «populistisku spiedienu». E.Repšes skatījumā V.Dombrovskis tagad, kad ir zināmas FM aplēses par nodokļa samazināšanas ietekmi uz budžetu, nevajadzētu atbalstīt nodokļa izmaiņas. E.Repše arī uzsvēra, ka vienošanās dokumentos ar aizdevējiem ir solījums nesamazināt nodokļus un, ja Saeima tomēr pieņemtu šādas izmaiņas, tad tās būtu pretrunā ar «vienošanās burtu un garu».

Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs ceturtdien nolēmis noteikt cenu griestus dabasgāzei, apkurei un elektroenerģijai.

Cenas griestu noteikšanas mērķis ir mazināt augstās inflācijas ietekmi uz mājsaimniecībām un ražotājiem.

Privātām mājsaimniecībām un maziem un vidējiem uzņēmumiem cenas griesti tiks piemēroti no marta, un ar atpakaļejošu spēku plānoti atvieglojumi arī janvārim un februārim. Cenu griesti būs spēkā līdz 2024.gada aprīlim.

Lielajiem ražotājiem cenu griesti stāsies spēkā no janvāra.

Likumprojekts par cenu griestu noteikšanu vēl jāapstiprina Bundesrātā.

Katram enerģijas veidam, uz kuru attiecas cenu ierobežojums, noteikta atšķirīga valdības garantētā maksimālā cena.

Par gāzi klienti, mājsaimniecības un mazie un vidējie uzņēmumi maksās ne vairāk kā bruto cenu 12 centus par kilovatstundu par 80% no parastā patēriņa. Klientiem, kas maksā tieši par apkuri, cena būs 9,5 centi par 80% no parastā patēriņa.

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.