Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Saūda Arābijā no svētdienas sievietēm atļauts vadīt automašīnas, izbeidzot pasaulē pēdējo aizliegumu sievietēm sēsties pie auto stūres.

Daudzas sievietes jau tūlīt pēc pusnakts izmantoja šo iespēju un izbrauca pilsētu ielās, pēc tam sociālajos tīklos daloties ar foto un video, kuros viņas redzamas, vadot auto.

Pagājušā gada nogalē varasiestādes nolēma, ka sievietēm būs atļauts vadīt vieglās un kravas automašīnas, kā arī motociklus.

«Sievietes Saūda Arābijā dzīvo patriarhālā struktūrā. Atļauja viņām sēsties pie stūres palīdzēs apstrīdēt sociālās un dzimumu normas, kas ierobežo mobilitāti, autonomiju un neatkarību,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Hana al Hamri, autore topošai grāmatai par sievietēm žurnālistēm Saūda Arābijā.

Daudzām sievietēm aizlieguma atcelšana var ievērojami uzlabot ikdienu, izbeidzot atkarību no privātiem šoferiem un radiniekiem vīriešiem, lai pārvietotos ar automašīnu.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Četras arābu valstis pirmdien paziņojušas par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kas cīnās pret Jemenas šiītu nemierniekiem, paziņojusi, ka izslēdz Kataru, kas koalīcijas rīcībā bija nodevusi kara lidmašīnas.

Saūda Arābijas ziņu aģentūra SPA vēsta, ka Saūda Arābija pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Kataru un slēgusi ar to robežas, "lai pasargātu savu nacionālo drošību no terorisma un ekstrēmisma briesmām". Saūda Arābija apsūdz Kataru, ka tā atbalsta tādus ekstrēmistiskus grupējumus kā "Musulmaņu brālība", "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kā arī Irānas atbalstītus grupējumus, kas darbojas Saūda Arābijas rietumos.

Bažas par recesiju varbūt ierobežo patēriņu lielākajā daļā pasaules valstu, taču Saūda Arābijā, kas ir pasaulē lielākais naftas eksportētājs, automašīnu ražotāji joprojām sagaida lielu pieprasījumu pēc luksusa klases automašīnām, ziņo aģentūra Reuters.

Visvairāk luksusu klases automašīnas ir pieprasītas jaunu cilvēku vidū, kuri izvēlas tādas automašīnu markas kā Lexus un Porsche.

Tāpat ļoti pieprasīti Saūda Arābijā ir Harley Davidson motocikli.

Luksusa klases automašīnu izstādē, kas nesen tika organizēta Saūda Arābijā, vislielākā interese tika izrādīta par BMW un Mercedes-Benz automašīnām.

Pirmais Stenders veikals atvērts Saūda Arābijā, vēsta uzņēmums.

«Pirmais veikals Saūda Arābijā mums ir liels izaicinājums, jo kulturālo un reliģisko atšķirību dēļ Tuvo Austrumu patērētājs mums ir pagaidām maz zināms un grūti prognozējams. Tomēr, jau pirmajā veikala atvēršanas dienā interese par mūsu produkciju bija ļoti liela un pircēji atstāja veikalu ar pilniem iepirkumu maisiem, kas liek cerēt, ka Stenders izdosies kļūt par iemīļotu zīmolu Saūda Arābijā un jau drīzumā varēsim sākt plānot nākamā veikala atvēršanu. Turklāt, Saūda Arābija ir ļoti perspektīvs tirgus,» komentē Stenders Mārketinga komunikācijas vadītāja Maija Āboliņa.

Saūda Arābija ir lielākā un otra bagātākā Tuvo Austrumu valsts un tā ir pasaulē lielākā naftas eksportētājvalsts. Stenders jaunais veikals atvērts plašā un modernā tirdzniecības centrā Red sea mall otrajā lielākajā Saūda Arābijas pilsētā Džidā, kur ir 3.9 milj. iedzīvotāji un kurā pārsvarā iepērkas iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem.

Saūda Arābijā trešdien tika atvērts pirmais komerciālais kinoteātris, izbeidzot vairāk nekā 35 gadus ilgušu kinoteātru aizliegumu konservatīvajā islāma monarhijā.

Saūda Arābijas kultūras un informācijas ministrs Avads al Avads deva atļauju atvērt jauno kinoteātri Karaļa Abdallāha Finanšu rajonā valsts galvaspilsētā Rijādā.

Uzsākot savu darbību, jaunais kinoteātris demonstrēs Holivudas filmu «Black Panther» («Melnā pantera»).

Saūda Arābijas Audiovizuālo mediju ģenerālkomisija pārbaudīja, vai šī filma atbilstoši jauniem noteikumiem ir piemērota skatītājiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem.

Trešdienas seanss bija rezervēts tikai kino speciālistiem un šīs nozares interesentiem, bet no nākamās nedēļas kinoteātris būs atvērts plašākai sabiedrībai.

Jaunatvērto kinoteātri uzturēs ASV bāzētā firma «AMC Entertainment» saskaņā ar šomēnes parakstītu līgumu starp Saūda Arābijas valdību un šo firmu. Tas paredz, ka firma tuvāko piecu gadu laikā atvērs 30 līdz 40 kinoteātrus 15 Saūda Arābijas pilsētās.

Saūda Arābija trešdien nodemonstrējusi atliekas no droniem un vadāmajām raķetēm, kas tika izmantotas uzbrukumos tās naftas rūpniecības objektiem, apgalvojot, ka pierādījumi norāda uz Irānu.

Saūda Arābija paziņoja, ka sestdien notikušajos uzbrukumos izmantoti kopumā 25 droni un raķetes. Saūda Arābijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka uzbrukuma vietās atrastas irāņu bezpilota lidaparāti «Delta Wing» un vadāmās raķetes «Ya Ali».

«Uzbrukumi tika veikti no ziemeļiem, un tos neapšaubāmi sarīkoja Irāna,» preses konferencē paziņoja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis, piebilstot, ka pierādījumi to apstiprina.

Atbildību par šiem dronu triecieniem uzņēmušies Jemenas šīītu hutiešu nemiernieki, taču ASV uzskata, ka hutiešiem nav pa spēkam pašiem veikt šāda mēroga uzbrukumus un patiesā atbildīgā ir Irāna. Arī Saūda Arābija uzskata, ka uzbrukumos izmantotie droni nevarēja atlidot no Jemenas un hutieši piesedz Irānu.

Investoriem arvien pieejamāki kļūst Tuvo Austrumu finanšu tirgi, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar šīs nedēļas sākumu starptautiskajiem investoriem vairāk pavēries viens samērā liels (gandrīz 600 miljardu ASV dolāru vērtībā pēc kapitalizācijas) un interesants akciju tirgus – Saūda Arābija. Lai ieguldītu attīstīto Tuvo Austrumu bagāto valstu akciju tirgos, ilgstoši bijis jāsaskaras ar dažādām barjerām un to, ka ļoti liela noteikšana šajos jautājumos ir valstij. Tiesa gan, ziņas no Tuvo Austrumu un pasaules naftas ieguves lielvalsts Saūda Arābijas liecina, ka tā tomēr izpildījusi savu agrāk doto solījumu un ekonomikas diversificēšanas nolūkos (ekonomika ir pārlieku atkarīga no naftas sektora) vairāk pavērusi savu valsts akciju tirgu starptautiskajiem investoriem. Jāpiebilst, ka nafta veido ap 90% no Saūda Arābijas valdības ieņēmumiem un turklāt šī valsts pati samērā negausīgi sākusi šo resursu patērēt. Tiesa gan, šīs valsts naftas rezerves joprojām ir milzīgas, piemēram, pierādītās melnā zelta rezerves Saūda Arābijai ir lielākas nekā Krievijai un ASV kopā. Tas gan traucējis vairākiem izejvielu ekspertiem izteikt aplēses, ka jau 2030. gadā Saūda Arābija varētu palikt par naftas importētājvalsti. Pašlaik tiek lēsts, ka Saūda Arābijas tautsaimniecība šogad augs par 2,5%, kur pagājušajā gadā tā auga par 3,6%. Saūda Arābija Tuvajos Austrumos iesaistīta karadarbībā pret tā saucamo Islāma valsi, kas nozīmē, ka ievērojami auguši šīs valsts tēriņi laikā, kad naftas cenu var uzskatīt par ļoti zemu.

Saūda Arābija šā un nākamā gada laikā plāno naftas ieguves platformu skaitu palielināt par 28% līdz 118 platformām, raksta Reuters.

Minētās valsts pārstāvji norādījuši, ka platformu skaits tiekot palielināts, lai varētu noturēt Saūda Arābijas naftas ražošanas kapacitāti pašreizējajos līmeņos. «Šāda rīcība nav mērķēta, lai palielinātu valsts naftas ieguves kapacitāti, bet nodrošinātu pašreizējās potenciālās ieguves jaudas jaunajos naftas laukos, kas atvērušies tikai nesen,» skaidro valsts oficiālie pārstāvji.

Jāpiebilst, ka, lai kompensētu naftas piegāžu traucējumus no Lībijas, Saūda Arābija palielinājusi savus naftas ražošanas apjomus līdz 9 milj. barelu dienā. Pastāv viedoklis, ka teorētiski Saūda Arābija šobrīd var iegūt 12,5 milj. barelu dienā (jeb Saūda Arābija pasauli var nodrošināt ar papildu 3,5 milj. barelu dienā). Tiesa gan, naftas industrijas pārstāvji izsaka šaubas par to, cik ilgas un regulāras varētu būt papildu piegādes no Saūda Arābijas, ja tas tiešām būs nepieciešams, raksta Reuters.

Saūda Arābija paziņojusi, ka tā pirmoreiz piedāvās tūristu vīzas, atverot valsti ārvalstu atpūtnieku apmeklējumiem, kas ir viens no pasākumiem uz naftu orientētās ekonomikas diversificēšanai.

Starptautiskais tūrisms ir viena no galvenajām iecerēm kroņprinča Mohammeda bin Salmana reformu programmā «Vīzija 2030», kurai jāsagatavo lielākā arābu pasaules ekonomika pārejai uz pēcnaftas laikmetu.

Paziņojums nāca klajā nepilnas divas nedēļas pēc postošiem dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kuri satricināja pasaules energoresursu tirgus.

«Saūda Arābijas atvēršana starptautiskajiem tūristiem ir vēsturisks brīdis mūsu valstij,» paziņoja tūrisma nozares vadītājs Ahmeds al Hatībs.

«Viesi būs pārsteigti (..) par dārgumiem, ar kuriem mēs dalīsimies - pieciem UNESCO Pasaules mantojuma objektiem, interesantu vietējo kultūru un aizraujošu dabas skaistumu.»

Saūda Arābija ir uzsākusi sarunas ar Eiropas naftas kompānijām, lai aizpildītu ražošanas tukšumu, kas radies pēc faktiskas Lībijas naftas eksporta izbeigšanās, raksta Financial Times.

Saūda Arābija apsver divus rīcības scenārijus – tā varētu palielināt naftas ieguvi un caur savu Sarkanās jūras ostu nodrošināt Eiropas patērētājus, vai arī noorganizēt īslaicīgu naftas piegāžu pārorientāciju – apņemoties apgādāt Āzijas patērētājus. Tas liktu uz Eiropu novirzīt Rietumāfrikas naftu. Šis scenārijs ir izdevīgāks, jo Rietumāfrika atrodas ģeogrāfiski tuvāk Eiropai kā Saūda Arābija.

Kā skaidroja naftas pārdevēji, tas liecinot, ka Saūda Arābija ir sapratusi, ka valstij ir jārīkojas ātri, lai nepieļautu ka augstās naftas cenas apstādina pasaules ekonomikas atveseļošanos.

Financial Times norādīja, ka Saūda Arābija kā OPEC līderis ir izdomājis palielināt piegādes, lai apturētu naftas cenu pieaugumu. Tās ceturtdien pietuvojās 120 dolāru robežai par barelu.

Saūda Arābija ar pirmo starptautisko obligāciju emisiju plāno piesaistīt finansējumu līdz 17,5 miljardiem dolāru (15,9 miljardiem eiro), trešdien vēsta ziņu aģentūra Bloomberg.

Tādējādi Saūda Arābija varētu īstenot visu laiku lielāko obligāciju emisiju, ko realizējusi attīstības tirgus valsts, norāda Bloomberg, atsaucoties uz diviem anonīmiem informācijas avotiem.

Šis apjoms pārsniedz 15 miljardus dolāru, ko iepriekš bija prognozējuši analītiķi.

Saūda Arābija, kas ir pasaulē lielākā naftas eksportētājvalsts, prognozē, ka budžeta deficīts šogad veidos 87 miljardus dolāru, ņemot vērā ienākumu no naftas kritumu.

Lai segtu šo deficītu, Saūda Arābija citu pasākumu starpā īstenojusi vēl nebijušus subsīdiju samazinājumus, ierobežojusi valdības projektus un pagājušajā mēnesī samazināja ministru algas.

Pēc vairāku mēnešu prombūtnes Saūda Arābijas karalis, atgiežoties dzimtenē paziņoja, ka ieguldīs ap 35 miljardiem ASV dolāru valsts ekonomikas un sociālās vides uzlabošanā, vēsta Reuters.

Saūda Arābija centīsies apkarot augsto inflāciju, palīdzēs jauniešiem atrast darbu, atbalstīs ģimenes, nodrošinās pieejamas mājokļu cenas, tādējādi cenšoties izbēgt no arābu pasauli pārņēmušajiem protestiem.

Reformu plānā gan nav iekļautas absolūtās monarhijas valdīšanas stila izmaiņas, ko pieprasa valsts liberāri noskaņotās grupas. Tās vēlas, lai valsts ļauj ievēlēt pašvaldību pārvaldes orgānus, panākt lielāku vārda brīvību, kā arī uzlabot sieviešu situāciju karaļvalstī.

«Es domāju, ka karaļa pabalstu plāni ir laba lieta, tomēr mums vajag dziļākas reformas», aģentūrai stāstīja vārdā nenosaukts Saūda Arābijas politikas analītiķis. Valsts iedzīvotāji gan izsakoties kritiskāk, apgalvo Reuters. «Mums vajag tiesības, nevis dāvanas!» - tā raksta valsts iedzīvotāji mikroblogošanas vietnē Twitter.

Saūda Arābija ir atvērusi pasaulē lielāko tikai sievietēm paredzēto universitāti, raksta The Guardian. Princeses Noras bin Abdulrahmanas universitāte spēj uzņemt 50 tūkstošus studentu un uzlabos sieviešu iespējas Saūda Arābijā tikt pie izglītības.

Universitāte atrodas netālu no Saūda Arābijas galvaspilsētas Rijādas, tajā izvietoti moderni nanotehnoloģiju, informāciju tehnoloģiju un biozinātnes pētījumu centri. Celtnes universitātes kompleksā ir būvētas, lai ietaupītu enerģiju. Universitātes teritorijā pārvietoties iespējams ar viensliežu vilciena un elektroautomobiļu palīdzību.

Tomēr, norāda britu laikraksts, nav skaidrs, kas notiks ar sievietēm, kad viņas pabeigs universitāti. Liela daļa Saūda Arābijas sieviešu ir labi izglītotas, bet pateicoties karaļvalsts dzimumu segregācijai tikai dažas no tām strādā algotu darbu. Sievietes veido 15% no karaļvalsts nodarbināto skaita, kā arī nopelna daudz mazāk nekā vīrieši.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Miljoniem musulmaņu ieradušies Saūda Arābijā, lai uzsāktu tradicionālo, ikgadējo svētceļojumu Hadžu. Šogad daudzus islāmticīgos no piedalīšanās svētceļojumā atturējušas bažas par elpceļu vīrusa izplatību Arābijas pussalā.

Pēdējā gada laikā Saūda Arābijā SARS līdzīgs vīruss izraisījis piecdesmit cilvēku nāvi. Lai izvairītos no situācijas sarežģīšanās, Saūda Arābija šogad nav izsniegusi vīzas gados vecākiem svētceļniekiem, sievietēm ar grūtniecību un ar hroniskām kaitēm sirgstošajiem. Līdz šim starp svētceļniekiem gan neesot fiksēts neviens slimības gadījums.

Svētceļojumā ikvienam musulmanim jādodas vismaz reizi mūžā un tas ilgst četras dienas, kuru laikā tiek veikti dažādi rituāli islāma svētajā pilsētā Mekā un tās apkārtnē. Saskaņā ar aplēsēm šogad Hadžā piedalās aptuveni divi miljoni ticīgo, tostarp arī Turcijas prezidents Abdullahs Gils, kurš tādējādi kļuvis par pirmo šīs valsts prezidentu, kas svētceļojumā devies esot vēl amatā.

Septiņiem vīriešiem Saūda Arābijā izpildīts nāvessods, liecina amatpersonu sniegtā informācija. Tas ir par noziegumu, kuru viņi pastrādājuši pirms 18 gadu vecuma, ziņo euronews. Nāvessods izpildīts, neskatoties uz ANO ekspertu un cilvēktiesību grupu aicinājumiem to nedarīt.

Cilvēktiesību aktīvisti Saūda Arābijā informējuši, ka vīrieši nošauti laukumā valsts dienvidu pilsētā Abhā.

Septiņiem vīriešiem nāvessods piespriests jau 2009. gadā par bruņotu laupīšanu, kas tika veikta 2006. gadā. Viņu nogalināšana bija plānota pagājušajā nedēļā, bet tika atlikta, kamēr varas iestādes pārskatīja šo lietu. Cilvēktiesību grupas apgalvo, ka vīrieši bija atsaukuši savas atzīšanās, kas esot iegūtas ar spīdzināšanu.

Otrdien ANO neatkarīgu ekspertu grupa mudināja Saūda Arābijas varas iestādes neizpildīt nāvessodu.

Bija gaidāms, ka vīriešiem nocirtīs galvas, bet varas iestādes bijušas spiestas vīriešus nošaut, jo esot trūcis cilvēku, kuri varētu izpildīt iepriekš plānoto nāvessoda veidu.

Saūda Arābijas Valsts investīciju fonds ieguldījis 3,5 miljardus ASV dolāru (3,1 miljardu eiro) Savienotajās Valstīs bāzētajā starptautiskā savstarpējo pārvadājumu kompānijā Uber, veicinot tās globālās paplašināšanās plānus, paziņojusi Uber.

Līdz ar to Uber vērtība sasniegusi 62,5 miljardus ASV dolāru (56 miljardus eiro), liecina Uber sniegtā informācija.

Darījums noticis laikā, kad Saūda Arābija mēģina dažādot savu ekonomiku, lai tai nebūtu jāpaļaujas galvenokārt tikai uz naftas ieguvi.

Jaunais finansējums palīdzēs veicināt Uber globālo paplašināšanos, tostarp Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kuru kompānija uzskata par vienu no straujāk augošajiem tirgiem.

Šīs investīcijas palielinās Uber rīcībā esošo līdzekļu uzkrājumu līdz vairāk nekā 11 miljardiem ASV dolāru (9,9 miljardiem eiro).

Darījums paredz, ka Saūda Arābijas fonda vadītājs Jasirs al Rumajans kļūs par Uber padomes locekli.

Autoražotājs Jaguar Land Rover (JLR) apsver iespēju ražot automašīnas Saūda Arābijā, ziņo BBC.

Ja šie plāni īstenosies, tā būs indiešiem piederošās, Lielbritānijā bāzētās kompānijas otrā ārvalstu rūpnīca. Tā pagājušajā mēnesī vienojās veidot ražotni Šanhajā.

Patlaban Saūda Arābijā tiekot veikta priekšizpēte.

Kompānija gan apgalvojusi, ka jauna rūpnīca Saūda Arābijā nenovedīs pie darbavietu zaudēšanas Lielbritānijā. Vēl arī neesot izlemts, vai Saūda Arābijā labāk ražot Jaguar vai Land Rover modeļus.

Saūda Arābijas karalis Abdulahs bin Abdulazizs al-Sauds pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē garantējis sievietēm tiesības vēlēt, ziņo Reuters.

Jāteic gan, ka Saūda Arābijas spertais solis vidējā termiņa skatījumā, visticamāk, maz mainīs to, kā darbojas valsts pārvalde. Pašlaik vēlēšanās Saūda Arābijā tiek ievēlēta tikai puse no pašvaldību padomēm (otra puse tiek iecelta). Savukārt sievietes šajās vēlēšanās varēs piedalīties tikai no 2015. gada.

Jāpiebilst, ka šajā valstī sieviešu tiesības joprojām ir samērā ierobežotas. Sievietēm, piemēram, netiek atļauts vadīt automašīnu un tām ir vajadzīga kāda vīriešu kārtas radinieka atļauja, lai varētu strādāt vai izbraukt no valsts. Tiesa gan, arī šīs ziņas Saūda Arābijas liberāļi uztvēruši pozitīvi, kas liek cerēt, ka ar laiku tiks strādāts arī pie citām ar nevienlīdzību saistītajām problēmām.

Pašlaik pasaulē parādījusies jauna tendence, proti, pasaules valstis sākušas uzpirkt lauksaimniecības zemi Āfrikā un citur pasaulē, kā rezultātā vietējie lauksaimnieki varētu tikt iznīcināti, ja vien nepastāv starptautiski noteikumi, kas viņus spētu pasargāt, raksta The Independent.

Āfrikā šī situācija tiek dēvēta par zemes izķeršanu jeb jauno koloniālismu. Pasaules valstis, ieskaitot Saūda Arābiju, Apvienotos Arābu Emirātus, Dienvidkoreju, Ķīnu Indiju, Lībiju un Ēģipti, kuras ir zemes izķeršanas sacīkšu priekšgalā, lai nodrošinātu sev pietiekamu daudzumu pārtikas, uzpērk lauksaimniecības zemi visā pasaulē, taču visvairāk no tā cieš pēc naudas izslāpusī Āfrika.(Foto: SXC)

Dažu pēdējo mēnešu laikā Saūda Arābijas investori samaksājuši 100 miljonus ASV dolāru par kādu fermu Etiopijā, kur tie cer audzēt kviešus un miežus. Saūda Arābijai pieder vēl zeme gan Etiopijā, gan Sudānā. Rīsu audzēšanai Saūda Arābijas investori iegādājušies zemi arī Taizemē un Indonēzijā.

Jemenas nemiernieku uzbrukums Saūda Arābijas naftas rūpniecības objektiem bija brīdinājums par plašāku karu, atbildot uz ASV atbalstīto Saūda Arābijas militāro intervenci Jemenā, trešdien sacīja Irānas prezidents Hasans Ruhani.

«Jemenieši nav trāpījuši slimnīcai, viņi nav trāpījuši skolai, viņi nav trāpījuši Sanas tirgum. Viņi ir tikai trāpījuši industriālam centram, lai jūs brīdinātu,» pēc valdības sēdes sacīja Ruhani.

«Gūstiet mācību no šī brīdinājuma un ņemiet vērā, ka šajā reģionā var būt karš,» sacīja prezidents, kā noprotams, vēršoties pie Saūda Arābijas līderiem, kas iztērējuši miljardiem dolāru ASV bruņojuma iegādei.

Jemenas šiītu hutiešu nemiernieki uzņēmušies atbildību par sestdienas triecienu Saūda Arābijā. Tas, kā sākotnēji apgalvoja Rijādas amatpersonas, veikts ar droniem. Kā otrdien sacīja ASV amatpersona, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps uzskata, ka uzbrukumā tikušas izmantotas arī spārnotās raķetes no Irānas.

Saūda Arābija nav apmierināta ar pašreizējām augstajām naftas cenām un ir norūpējusies par to ietekmi uz pasaules ekonomiku, šodien paziņojis minētajai valstij piederošās naftas kompānijas Aramco vadītājs Khalids al-Falihs.

Tāpat augsti stāvošais Saūda Arābijas naftas industrijas pārstāvis vēlreiz apliecināja, ka pašlaik tirgū nav novērojamas «melnā zelta» piedāvājuma trūkums. Šādi komentāri atbalso pagājušas nedēļas Saūda Arābijas naftas ministra izteikumus. Jāatgādina, ka Saūda Arābija paziņoja par to, ka martā minētā valsts par vidēji 800 tūkst. barelu dienā līdz 8,3 milj. bbl (dienā) samazinājusi jēlnaftas ieguves apjomus. Saražotās naftas apjoms esot samazināts un šādi skaitļi atklāti, lai tirgum pierādītu, ka tas ar naftu šobrīd ir pārpludināts, nekāds naftas iztrūkums neesot vērojams, un pieprasījums pēc naftas esot vājš.