Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

Turcijā sestdienas vakarā tika atjaunota piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", kas bija bloķēta vairāk nekā nedēļu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvalde 2.augustā bloķēja piekļuvi "Instagram", nenorādot konkrētu iemeslu. Valdības amatpersonas vēlāk paziņoja, ka aizliegums noteikts, jo "Instagram" nav ievērojis Turcijas likumus.

Sestdien Turcijas satiksmes un infrastruktūras ministrs Abdulkadirs Uraloglu paziņoja, ka sarunās ar "Instagram" panākta vienošanās par satura kontroli.

"Sarunās ar "Instagram" amatpersonām mums tika apliecināts, ka mūsu prasības tiks izpildītas, jo īpaši tās, kas attiecas uz noziedzīgām darbībām, un tika dots solījums, ka mēs kopīgi strādāsim pie lietotāju cenzēšanas līdzekļiem," platformā "X" pavēstīja Uraloglu.

Viņš norādīja, ka platformas "uzdevums ir nodrošināt atbilstību Turcijas tiesību aktiem un ka gadījumos, kad tiesību akti tiks pārkāpti, notiks ātra un efektīva iejaukšanās".

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Turcijā piektdien bloķēta piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", un tas noticis pēc tam, kad prezidenta administrācijas amatpersona apsūdzēja platformu cenzūrā, kavējot publicēt līdzjūtības apliecinājumus saistībā ar palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu.

"Instagram.com ir bloķēts ar lēmumu, kas pieņemts 02.08.2024," teikts paziņojumā telekomunikāciju regulatora - Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldes - tīmekļa vietnē, neminot iemeslus.

Turcijas prezidenta administrācijas komunikācijas direktors Fahretins Altuns trešdien kritizēja "Instagram" par to, ka šī platforma "kavē cilvēkus publicēt līdzjūtības vēstījumus par mocekli Haniju".

"Tas ir ļoti skaidrs un acīmredzams cenzūras mēģinājums," platformā "X" ierakstīja Altuns.

Hanija un viņa miesassargs trešdien tika nogalināti triecienā Hanijas rezidencei Teherānā. Hanija bija ieradies Teherānā, kur otrdien piedalījās Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna zvēresta došanas ceremonijā.

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū joprojām liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud vairāku šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus.

Viens no piemēriem šajā gadījumā ir uzņēmums “Refonda”, kurš metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. “Refonda” ir daļa no vadošās Lietuvas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Kuusamet Group”, kas šķietami pieder tā saucamajai “Metruna” grupai, ar ko saistītie uzņēmumi darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Par iespējami pretlikumīgu uzņēmumu rīcību ziņojām jau pērnā gada jūlijā. Pēc mūsu ieskatiem, mūsu sniegti dati sniedza pietiekamus iemeslus, lai uzsāktu visaptverošu izmeklēšanu vai vismaz veiktu tirgus pētījumu par situāciju metāllūžņu savākšanas tirgū Latvijā vai Lietuvā, taču tas nenotika.

Gada inflācija Turcijā jūnijā pieaugusi līdz 78,62% salīdzinājumā ar 73,5% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1998.gada, pirmdien ziņo valsts statistikas birojs.

Inflācijas kāpumu veicina vairāki faktori, tai skaitā zema nacionālās valūtas liras vērtība.

Tikmēr transporta izmaksas jūnijā pieaugušas par 123,37%, bet pārtikas produktu cenas - par 93,93%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Turcijā jūnijā kāpušas par 4,95%.

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans janvārī ceturto reizi kopš 2019.gada nomainīja valsts statistikas biroja vadītāju.

Turcijas mediji vēstīja, ka Erdogans nav bijis apmierināts ar statistikas biroja apkopotajiem datiem, kuri uzrāda inflācijas strauju kāpumu.

Vienlaikus Turcijas centrālā bankā atsakās palielināt bāzes procentu.

Erdogans ir augstu procentlikmju pretinieks un ir tās savulaik nosaucis par "visa ļaunuma māti un tēvu".

Eiropas Komisija (EK) sākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu antidempinga nodevu apiešanu un Krievijā ražotu bērza saplākšņa produktu nelegālu nonākšanu Eiropas Savienības (ES) tirgū, informēja AS "Latvijas finieris" pārstāvji.

Uzņēmums bija viens no iniciatoriem izmeklēšanas sākšanai, un "Latvijas finieris", tāpat kā citi ES bāzēti uzņēmumi, asociācijas un "Woodstock" konsorcijs izmeklēšanas gaitā sadarbosies ar EK.

2021.gadā Krievijā ražotajiem bērza saplākšņa produktiem tika piemērotas antidempinga nodevas, lai aizsargātu ES ražotājus pret negodīgu tirdzniecības praksi. Savukārt 2022.gadā EK piemēroja sankcijas pret Krieviju, liedzot dažādām Krievijā ražotām produktu grupām, tostarp bērza saplāksnim, nonākt tirdzniecībā ES.

"Latvijas finiera" pārstāvji uzsver, ka ir pamatotas aizdomas, ka antidempinga nodevas un sankcijas tiek apietas, izmantojot tirdzniecības ceļus caur Kazahstānu un Turciju.

Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrā Rīgā būs gaidāms liels ārvalstu fanu pieplūdums, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Ceturtdien notikušo izlozi Kalniņš vērtēja kā ļoti veiksmīgu - jau iepriekš bija zināms, ka Rīgā spēlēs Igaunija, un tagad noskaidrojies, ka turnīrā Rīgā spēlēs arī basketbola lielvalstis, kurās šis sporta veids ir ļoti iecienīts un fani ir ļoti aktīvi - Serbija, Čehija, Turcija, Portugāle.

Kalniņš sacīja, ka jau iepriekš bija informācija par aptuveni 10 000 Igaunijas līdzjutējiem, kas varētu doties uz Rīgu. Tāpat Kalniņš pozitīvi vērtēja attāluma ziņā tuvu esošās Čehijas ielozēšanu grupā, kas var sekmēt čehu līdzjutēju vēlmi apmeklēt spēles.

Kalniņš arī pauda uzskatu, ka gaidāms arī liels skaits Serbijas, Turcijas un Portugāles līdzjutēju, jo tie labprāt klātienē seko savu komandu cīņām.

Upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pirmdien pārsniedzis 37 500, kamēr glābšanas darbi sākuši tuvoties noslēgumam.

Amatpersonas un mediķi ziņo, ka Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 31 643, kamēr kaimiņos esošajā Sīrijā gājis bojā vismaz 5900 cilvēku.

Tādējādi kopējais upuru skaits abās valstīs sasniedzis 37 543 cilvēkus.

Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietnieks humanitāros jautājumos Mārtins Grifitss atzinis, ka upuru skaits varētu pārsniegt 50 000.

Zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas, notika 6.februārī plkst.4.17 pēc vietējā laika (3.17 pēc Latvijas laika), tās hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā, bet epicentrs bijis 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas. 15 minūtes vēlāk sekojis 6,7 magnitūdas stiprs pēcgrūdiens, bet pēc tam bijuši vairāk nekā 200 pēcgrūdieni. Pēc Turcijas seismologu datiem, pirmā grūdiena stiprums bijis 7,4 magnitūdas.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Krievija, apejot sankcijas, no Eiropas Savienības (ES) katru mēnesi importē simtiem šauteņu un pistoļu, vēsta tīmekļa izdevums "The Insider".

Saskaņā ar Krievijas Federālā akreditācijas dienesta datiem šā gada februārī Krievijas uzņēmumi noformējuši dokumentus ES, ASV, Turcijā un Japānā ražotu 159 220 patronu un 1338 kājnieku vieglo šaujamieroču importam.

No šī skaita 957 ieroči tika importēti, apejot sankcijas. Pārējā daļa ir 381 Turcijas karabīne.

Ievērojamu importa daļu veido uzņēmumu "ATA Turqua" (Turcija), "Sabatti" (Itālija) un "Bergara" (ASV) medību šautenes.

Lielākā partija bija 500 austriešu deviņu milimetru kalibra pistoļu "Glock 17 Gen5", kas ir policijas un īpašo uzdevumu vienību bruņojumā desmitiem valstu visā pasaulē.

Tika importēti arī vairāki desmiti somu šauteņu "Sako S20" un "Tikka T3x", kā arī "Winchester XPR Strata" šautenes no Portugāles rūpnīcas "Browning Viana" un itāļu "Sabatti Urban Sniper" šautenes.

Uzņēmuma “TAV Airports” vadītājs Serkans Kaptans ir iecelts par Latvijas Republikas goda konsulu Stambulā, kas aptver arī Edirni, Tekirdagu un Kirklareli Turcijas ziemeļrietumos. Goda konsulāta atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, vēstnieks Turcijā Bahtijors Hasans, kā arī citas ievērojamas amatpersonas un uzņēmēji.

Jaunais goda konsuls S. Kaptans sacīja, ka Latvijai un Turcijai ir ilga vēsture labu attiecību veidošanā. Turcija atzina Latvijas Republiku 1925. gadā un 1929. gadā atvēra savu pirmo konsulātu Baltijas reģionā – Rīgā. “Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm sasniedz 700 miljonus dolāru gadā, un es uzskatu, ka ir potenciāls vēl vairāk palielināt divpusējo tirdzniecību un investīcijas,” pauda S. Kaptans. Viņš arī uzsvēra ciešo sadarbību izglītības jomā, pieminot studentu apmaiņas programmas, kā arī tūrisma pieaugumu starp valstīm.

“TAV Airports” ieguldījums Latvijas aviācijas izaugsmē

Kaptans atgādināja, ka “TAV Airports” ir darbojies Rīgas lidostā kopš 2009. gada un ar lepnumu veicina lidostas un nacionālās aviokompānijas “airBaltic” panākumus. Kā Turcijas-Latvijas Biznesa padomes priekšsēdētājs viņš turpinās strādāt pie abu valstu ekonomisko attiecību stiprināšanas.

Tūroperators SIA “Join Up Baltic” 2024. gadā par 15% kāpināja apgrozījumu, sasniedzot 82,4 miljonus eiro, un nopelnīja 3,25 miljonus eiro. Uzņēmums noorganizēja ceļojumus vairāk nekā 100 tūkstošiem klientu Baltijas valstīs.

"Pagājušā gada labie rezultāti pierāda mūsu ilgtermiņa stratēģiskās pieejas efektivitāti — mēs klausāmies ceļotāju vajadzībās, elastīgi pielāgojamies tirgus tendencēm un mērķtiecīgi ieviešam inovācijas gan tūrisma pakalpojumos, gan klientu apkalpošanā," uzsver Aurimas Janušauskas, Join UP! Baltic vadītājs. "Digitālo rīku attīstība, lojalitātes programmas ieviešana, klātienes ceļojumu veikalu atvēršana, kā arī jaunu maršrutu un galamērķu piedāvāšana ir pamatā mūsu stabilai izaugsmei."

“Mūsu finanšu rezultāti atspoguļo mūsu komandas apņemšanos mērķtiecigi augt, veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa panākumiem,” komentē Sabina Saikovskaja, kura veiksmīgi vadīja Join UP! Baltic līdz 2025. gada sākumam, kad viņa tika paaugstināta tūrisma operatora Join UP!™ Polijas un Baltijas reģionālās direktores amatā.

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš viesabonēšanā EEZ valstīs ir sasniedzis pirmspandēmijas laika apjomu, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ievērojami aktīvāk dodas atpūtas un darba braucienos, sevišķi Eiropas robežās.

2022. gada jūnijā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēki visvairāk datus patērējuši Vācijā un Zviedrijā, bet ārpus tās – Turcijā.

Salīdzinot mobilo datu patēriņa apjomu 2022. gada un 2019. gada otrajā ceturksnī, tas pārsniedz 200 000 MB. Lai gan 2022. gada otrajā ceturksnī patērētais mobilā interneta apjoms ir par 2% mazāks nekā identiskā laika periodā 2019. gadā, atšķirība ir maznozīmīga un datu patēriņš viesabonēšanā EEZ robežās kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Savukārt ārpus EEZ valstīm datu patēriņš pieaug lēzenāk. Proti, 2019. gada otrajā ceturksnī ārpus EEZ patērēti 65 448 MB mobilā interneta, bet līdzīgā periodā 2022. gadā – 45 520 MB, kas ir par 30% mazāk nekā pirmspandēmijas laikā.

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Gada inflācija Turcijā maijā palielinājusies līdz 75,45% salīdzinājumā ar 69,8% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra, liecina Turcijas Statistikas biroja jaunākie dati.

Izglītības izmaksas valstī maijā gada griezumā pieaugušas par 104,8%, bet apģērbu un apavu bijušas par 50,85% augstākas nekā pirms gada.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Turcijā maijā pieaugušas par 3,37%.

Kā vēstīts, Turcijas valdība maijā paziņoja par trīs gadu taupības plānu, lai samazinātu valsts izdevumus, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju valstī.

Vienlaikus Turcijas centrālā banka pagājušā mēneša beigās otro mēnesi pēc kārtas bāzes procentu likmi saglabāja nemainīgu.

Centrālā banka bāzes procentu likmi saglabāja 50% līmenī.

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD vienojies par viena miljarda ASV dolāru (924 miljoni eiro) vērtas rūpnīcas būvēšanu Turcijā.

Jaunajā rūpnīcā varēs saražot līdz 150 000 automobiļu gadā, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Gaidāms, ka rūpnīcā tiks radīti ap 5000 jaunu darbavietu un ražošana tajā tiks sākta 2026.gada nogalē.

Rūpnīcu paredzēts būvēt Manisas provincē, valsts rietumos.

Vienošanos par rūpnīcas būvniecību puses parakstīja pasākumā Stambulā, kuru apmeklēja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un BYD vadītājs Vans Čuaņfu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica papildu tarifus Ķīnas elektromobiļu importam, kas nozīmē, ka BYD ražotajiem spēkratiem, tos importējot no Ķīnas, papildu 10% muitas nodevai jāmaksā arī 17,4% tarifs.

Turcija ir daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības, kas nozīmē, ka valstī ražoto transportlīdzekļu eksportu uz bloku var neaplikt ar papildu tarifu.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Medicīnisko elastīgo un kompresijas izstrādājumu ražotāja SIA "Tonus Elast" pērn strādāja pie iekļūšanas Āzijas tirgos, un sāka produkcijas eksportu uz Indonēziju, informēja kompānijas pārstāvji.

Turpmākajos uzņēmuma attīstības plānos ir iekļūšana tādu Āzijas valstu tirgos kā Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Kompānijas pārstāvji norāda, lai arī konkurence šajās valstīs ir sīva, palielinoties iedzīvotāju skaitam un viņu pirktspējai, arvien vairāk cilvēku vēlas iegādāties tieši Eiropā ražotus medicīniski elastīgos produktus, un tieši tādēļ arī "Tonus Elast" kā vienus no saviem mērķa tirgiem ir izvēlējies Āzijas valstis. Vislielākā interese šī reģiona iedzīvotājiem ir tieši par uzņēmuma ražotajiem kompresijas izstrādājumiem.

Paralēli ekspansijai Āzijas valstīs pērn "Tonus Elast" strādāja pie tirgus palielināšanas arī Baltijas valstīs un Eiropā. "Tonus Elast" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Ļifics informē, ka pērn atvērts e-veikals Lietuvā un Igaunijā.

B2Kapital Holding S.a.r.l (B2 Impact ASA grupa) ir kļuvis par vienīgo SIA Creditreform Latvija kapitāldaļu turētāju, iegūstot 100% kapitāldaļu.

Līdz šim uzņēmumam piederēja 99,5% kapitāldaļu, un šī iegāde ļauj B2 Impact pilnībā pārņemt parādu atgūšanas operācijas un stiprināt savu klātbūtni vietējā tirgū.

SIA Creditreform Latvija meitas uzņēmums SIA CREDITREFORM Rating kļūst par 100% Vācijas kompānijas Verband der Vereine Creditreform e. V. (VVC) dalībnieku, kas pārstāv Creditreform starptautisko organizāciju, darbojoties 22 Eiropas valstīs, kā arī Ķīnā un Turcijā.

B2 Impact pilnībā pārņem saimniecisko darbību, kas saistīta ar parādu atgūšanu un kredītportfeļu iegādi, savukārt SIA Creditreform Rating fokuss tiks koncentrēts tieši kredītinformācijas biznesa attīstības virzienā gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentos.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc tehnoloģiju uzņēmumu paziņojumiem par mākslīgā intelekta izmantošanu.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 4% pēc paziņojumiem par jauniem produktiem, kuros paredzēts izmantot mākslīgo intelektu.

"Šī tehnoloģija ievērojami pārveidos jebkuru programmatūras kategoriju," pavēstīja "Microsoft" izpilddirektors Satja Nadella uzņēmuma mītnē rīkotā pasākumā, kurā tika parādīts, kā interneta pārlūkā "Bing" tiks integrētas uz valodu bāzēta mākslīgā intelekta iespējas.

Kāpums Volstrītā notika pirms ASV prezidenta Džo Baidena ikgadējās runas par valsts stāvokli. Ir gaidāms, ka viņš tajā uzsvērs pozitīvās pārmaiņas darbaspēka tirgū un progresu inflācijas samazināšanā.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Londonas biržas indeksa kāpumu veicināja Lielbritānijas naftas kompānijas BP akcijas cenas palielināšanās par 7%.