No 2008. gada 1.janvāra sācis darboties Kredītu reģistrs – datu bāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki. Šādā pilna spektra Kredītu reģistrā integrēta arī Parādnieku reģistra datu bāze (veidota kopš 2003. gada vidus), ko arī turpmāk papildinās ar informāciju par negatīvo kredītvēsturi, t.sk. maksājumu kavējumiem, Db.lv informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Šādi reģistri darbojas lielākajā daļā ES valstu.

Reģistrs ļauj finanšu tirgus dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus, sniegs valstij papildu iespējas uzraudzības funkciju veikšanai un nodrošinās centrālo banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju ar papildu datiem makroekonomikas analīzei.

Aizdevējam rodas iespēja gūt pilnu priekšstatu, kādas ir kredītņēmēja saistības pret Latvijas tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki, iespēja precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, efektivizēt kredīta cenas noteikšanu.

Reģistra esamība mēdz disciplinēt aizņēmējus, mudinot nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Savukārt visiem tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums.

Kā vienu no visbūtiskākajām Komerclikuma izmaiņām Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš min to, ka mazajām kapitālsabiedrībām (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām) revidents vispār vairs nav vajadzīgs. «Revidents ir nepieciešams uzņēmumiem, kas atbilst diviem no minētajiem kritērijiem: bilances kopsumma — 100 000 Ls, neto apgrozījums — 200 000 Ls, bet pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 25,» uzsver Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs. Līdz šim Komerclikums prasīja, ka pilnīgi visām kapitālsabiedrībām neatkarīgi no to lieluma ir nepieciešams reģistrēt revidentu, kaut arī tam netika izvirzītas nekādas iemaņas un zināšanas. «Gada pārskata revīzija, kuru veica nevis profesionālis – zvērināts revidents, bet gan cilvēks bez jebkādām grāmatvedības zināšanām, «kaimiņu Janka», bija bezjēdzīga,» saka J.Endziņš. Viņaprāt, nelielajām kapitālsabiedrībām šajā jomā darba ir kļuvis mazāk, bet lielajiem, kuriem vajadzēja zvērināta revidenta atzinumu, nekas nemainās. Tiesa, revidents joprojām ir nepieciešams arī tām mazajām kapitālsabiedrībām, kurām statūtos ierakstīts vai arī dalībnieku pilnsapulce nolēmusi, ka tās gada pārskatu pārbauda revidents.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

«Dažādas intereses vienā un tajā pašā situācijā, kad revidents ir arī valdes loceklis vienam un tam pašam īpašniekam pilnībā vai daļēji piederošos uzņēmumos, nepiešķir lielāku ticamību dokumentam, kuru šis revidents pārbaudījis,» secina Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas priekšsēdētāja Kristīne Potapoviča. Viņa gan atzīst, ka minētā iemesla dēļ nevar apgalvot, ka revidents, kas vienlaikus ir valdes loceklis citā ar to saistītā uzņēmumā būtu negodprātīgi veicis darbu un ka gada pārskats tikai tāpēc būtu kļūdains. «Šaubas var rasties, jo revidentam ir jābūt neatkarīgam, bet vienlaikus citā vienam un tam pašam īpašniekam piederošā uzņēmumā jau kā valdes loceklis revidents citā var būt ieinteresēts labākos uzņēmuma darbības rezultātos,» norāda K. Potapoviča. Viņa norāda, ka Komerclikums revidentiem liedz būt ieinteresētiem revidējamā uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā, tāpēc var gadīties, ka vienam īpašniekam piederošu kompāniju revidenti — valdes locekļi minēto nosacījumu pārkāpj. Tiesa, šāda situācija nav iespējama zvērinātiem revidentiem, kuriem ētikas kodekss izvirza striktas prasības revidentu neatkarības saglabāšanai un interešu konflikta novēršanai, lai tādējādi trešajām personām nerastos ne mazākās šaubas par revidenta neatkarību un tā sniegto atzinumu. «Zvērināts revidents, kurš strādā algotu darbu vai ieņem nozīmīgu vēlētu amatu kādā uzņēmumā nedrīkstētu, uzņemties veikt revīziju šim uzņēmumam radniecīgā uzņēmumā, jo pastāv augsta interešu konflikta iespējamība. Citiem vārdiem sakot, strādājot viena īpašnieka labā, var būt sarežģīti objektīvi vērtēt tāda cita uzņēmuma darbību, kuras rezultātos šim īpašniekam ir būtiska ieinteresētība,» secina K. Potapoviča. Viņai bija grūti komentēt to revidentu, kuri nav zvērināti revidenti, parakstītos atzinumus, jo ko garantē šādu personu ziņojumi, ja pat neesot pārliecības par šo revidentu profesionālajām spējām. Tāpēc viņasprāt šie publiski padarītie nezvērināto revidentu atzinumi varot būt ne tikai šaubīgi, bet pat maldinoši.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus.

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, šā gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir Uzņēmumu reģistrā iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. Kopējā uzņēmēju aktivitāte tiek vērtēta pozitīvi, tomēr Uzņēmumu reģistrs aicina visas divu vai vairāku īpašnieku SIA dokumentācijas sakārtošanu neatlikt.

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Pār 4371 kapitālsabiedrību, kas nav iesniegusi pamatkapitāla palielināšanas apmaksas dokumentus, savilkušies likvidācijas draudi.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Kā rāda pēdējo gadu statistika, kapitālsabiedrības necenšas izpildīt normatīvo aktu prasību par savlaicīgu pamatkapitāla apmaksu līdz reģistrētajam, bet šo procesu ievelk.

Likums ļauj

"Komerclikums ļauj jaundibinātiem uzņēmumiem - SIA - pamatkapitālu apmaksāt 50 % apmērā (to apliecinot ar attiecīgu maksājumu dokumentu Uzņēmumu reģistrā), bet atlikušo daļu pieaudzēt viena gada laikā," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Savukārt jaundibinātām akciju sabiedrībām ir jāiemaksā ne mazāk kā 25 % no reģistrētā pamatkapitāla un atlikusī summa jāiemaksā viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Otra kategorija ir kapitālsabiedrības (SIA un a/s), kuru dalībnieki nolemj palielināt pamatkapitālu un kurām maksājuma dokumenti par pamatkapitāla palielināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma.

Kredītu reģistra, kurā finanšu tirgus dalībnieki sniedz informāciju par klientu saistībām, darbības regulēšanai izstrādāts atsevišķs likums.

Ministru kabinetā apstiprināto likumprojektu iztrādājusi Finanšu ministrija (FM), kas skaidro, ka likumprojekts novērsīs pretrunas, kuras uz Kredītu reģistru attiecināmos normatīvajos aktos pastāv pašreiz, jo šobrīd Kredītu reģistra darbību reglamentē Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī vairāki likumi, kas nosaka vispārējās normas attiecībā uz Kredītu reģistra jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums.

Kredītu reģistra darbība pēc likumprojekta pieņemšanas pēc būtības mainīta netiktu – tajā tiktu turpināts uzkrāt līdzšinējās ziņas par aizņēmēju un aizņēmēja galvinieku, no ar kredītrisku saistītiem darījumiem izrietošām esošām un iespējamām aizņēmēja un aizņēmēja galvinieka saistībām, sākot ar līguma spēkā stāšanās brīdi, un šādu saistību izpildi.

Visām kapitālsabiedrībām ik gadu ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā revidents arī tajos gadījumos, ja revidents nav mainīts, turklāt šīs prasības izpilde prasa noteiktus tēriņus. «Komerclikuma 176. pants paredz, ka revidenta pilnvaras ir spēkā līdz kārtējā gada pārskata apstiprināšanai, tāpēc, apstiprinot gada pārskatu, dalībnieku sapulcei ir jālemj par revidenta ievēlēšanu nākošajam pārskata gadam, » situāciju skaidro Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietniece Ina Panasova. Viņa norāda, ka UR izpilda Komerclikuma prasību kapitālsabiedrībām reģistrēt revidentu. Viņa atgādina, ka, atkārtoti ievēlot revidentu, atkal nepieciešama revidenta piekrišana un tā reģistrēšana UR. Valsts nodeva par revidenta reģistrāciju UR ir 10 Ls + vēl maksa par publikāciju oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis — 8 Ls, kopā 18 Ls. Turklāt, iesniedzot pieteikumu reģistrēt konkrēto revidentu, noteiktajai kapitālsabiedrībai ir vajadzīga revidenta piekrišana, lai personu varētu ievēlēt par kapitālsabiedrības revidentu. Ja nav piekrišanas un lēmuma par ievēlēšanu, personai nav tiesiska pamata atrasties revidenta postenī, skaidro I. Panasova. Viņa norāda, ka par ziņunesniegšānu UR, tostarp par revidenta nereģistrēšanu ir noteikts administratīvais sods.

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Samazināsies birokrātiskie šķeršļi tiem nelielajiem uzņēmumiem, kuri pēc 10. aprīļa iesniegs 2005. gada saimnieciskās darbības gada pārskatu, jo vairs nevajadzēs revidenta atzinumu, taču pagaidām tas ir vajadzīgs. «To paredz Saeimā 16. martā akceptētie grozījumi Komerclikumā, jo prasību izmaiņas revidentiem būs spēkā jau ar šā gada 10. aprīli,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka faktiski tie nelielie uzņēmumi (atbilst diviem no minētajiem kritērijiem — bilances kopsumma nepārsniedz 100 000 Ls, neto apgrozījums — nepārsniedz 200 000 Ls, bet pārskata gada vidējais darbinieku skaits —nav lielāks par 25), kas jau iesnieguši vai sagatavojuši gada pārskatu iesniegšanai ar revidentu atzinumu, jāpilda līdz šim likumā noteiktās normas, bet tie, kuri tikai šobrīd gatavo iesniegt pārskatus to varēs darīt pēc jaunās kārtības. J.Endziņš pauž, ka lielo uzņēmumu gada pārskatiem ir nepieciešams zvērināta revidenta atzinums, bet pārējām kapitālsabiedrībām revidentu nevajag. «Gada pārskata revīzija, kuru veica nevis profesionālis – zvērināts revidents, bet gan bez jebkādām grāmatvedības zināšanām «kaimiņu Janka», bija bezjēdzīga,» saka J.Endziņš. Viņaprāt, nelielajām kapitālsabiedrībām šajā jomā darba ir kļuvis mazāk, bet lielajiem, kuriem vajadzēja zvērināta revidenta atzinumu, nekas nemainās. Turklāt grozījumi paredz, ka ieraksts par revidentu vairs nebūs komercreģistrā ierakstāma informācija, tādējādi uzņēmumiem revidents nebūs jāreģistrē un jānāk uz Uzņēmumu reģistru, norāda J. Endziņš. Tiesa, informācija par revidentu, kas revidējis gada pārskatu joprojām ir jānorāda, iesniedzot gada pārskatu. No likuma arī izslēgtas normas, kas noteica revidentu pilnvaru termiņu, tādējādi šī amatpersona nebūs jāievēl katru gadu no jauna. «Uzņēmējiem samazināsies izmaksas un laika patēriņš, vienmēr gada sākumā reģistrējot to pašu revidentu, kas bijis iepriekš,» pauž J.Endziņš.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

Var gadīties, ka čekus par būvmateriālu iegādi privātmāju būvniekiem vajadzēs glabāt trīs gadus. Tā ir tikai viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecerēm, lai apkarotu dažādas nelikumības. Kopējie būvniecības apjomi, pēc Latvijas Būvnieku asociācijas prognozēm, pērn bijuši ap 1,125 miljardi Ls.

Lai gan Latvijā būvniecība sit augstu vilni, šobrīd nav vienota būvobjektu reģistra, lai zinātu, kur īsti notiek būvniecība. Ekonomikas ministrija jau pērn sāka darbu pie vienotas būvniecības informācijas sistēmas izveides jeb būvobjektu reģistra. Tajā iecerēts apkopot informāciju par pasūtītāju, būvnieku, vietu, kur notiek būvniecība, kā arī kādā stāvoklī objekts atrodas - vai tas jau ir sākts celt vai arī tam tikko tik izsniegta būvatļauja utt. Paredzēts, ka visa informācija par objektu reģistrā būtu tik ilgi, kamēr tas tiek nodots ekspluatācijā un tad šī informācija tiek nodota Zemesgrāmatai.

Lai iegūtu informāciju par pašvaldību izsniegtajām būvatļaujām, nepieciešams izstrādāt un ieviest vienotu būvniecības informācijas sistēmu, ko lietotu visas pašvaldības. Šobrīd ir izstrādātas būvniecības informācijas sistēmas prasības tehniskā specifikācija un tuvākajā laikā tiks izsludināts konkurss sistēmas izveidei, Db stāstīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis. Viņš prognozēja, ka sistēmas čaula varētu tikt izveidota šogad, kam pamazām tiks pieslēgtas pirmās pašvaldības, bet nākamgad sistēmas izstrādes un ieviešanas process pašvaldībās turpināsies.

Šā gada 1.janvārī stājies spēkā Šķīrējtiesu likums, nosakot šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, informē Uzņēmumu reģistrs.

Šķīrējtiesu likums noteica pārējas posmu līdz 2015.gada 1.jūnijam jau reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem nodrošināt šķīrējtiesu darbību atbilstoši jaunajām prasībām, tai skaitā, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktos dokumentus.

Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, tad līdz 2015. gada 1. janvārim šķīrējtiesu reģistrā bija reģistrētas 125 šķīrējtiesas. Informējam, ka Šķīrējtiesu likuma reformas rezultātā 42 šķīrējtiesas izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra, t.i., 41 šķīrējtiesas dibinātāji nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, savukārt 1 šķīrējtiesas darbība izbeigta uz tās dibinātāja pieteikuma pamata.

Lai arī valstij pašlaik pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, to pārvaldība ir sadrumstalota un bieži vien pat netiek ievērotas elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības, tādēļ vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām būtu nododama centralizētās pārvaldības institūcijai.

Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu, centralizētās pārvaldības institūcijai sākotnēji būtu nododama vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām, kas līdz šim bijušas dažādu ministriju un aģentūru pārvaldībā. Sākotnējais izvērtējums liecina, ka no vairāk nekā 140 kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir kapitāla daļas, centralizētajam pārvaldītājam uzreiz varētu tikt nodotas daļas vairāk nekā 70 uzņēmumos, bet vēl vismaz 15 kapitālsabiedrībām ir maināms statuss uz iestādi, jo to darbība pamatā saistīta ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi vai publisko pakalpojumu sniegšanu.

«Valstij pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, taču to pārvaldība patlaban ir sadrumstalota starp nozaru ministrijām, bez skaidras un saprotamas vīzijas, bieži vien neievērojot pat elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības,» atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Jaunā redakcijā ir plānots izdot likumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām - likums ir precizēts atbilstoši Komerclikumā lietotajai terminoloģijai, kā arī ir atjaunots to kapitālsabiedrību saraksts, kurām būs tiesības piemērot UIN atlaidi. Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts šodien, 9.martā, tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi, to vidū arī invalīdu biedrību uzņēmumi, ir pārveidoti par kapitālsabiedrībām un ierakstīti Komercreģistrā. Savukārt Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumu sabiedriskās organizācijas un to apvienības bija jāiereģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2005.gada 31.decembrim. Ņemot vērā šīs izmaiņas, lai invalīdu biedrību, medicīniska rakstura fondu, kā arī citu labdarības fondu dibinātajām kapitālsabiedrībām radītu iespēju turpināt piemērot UIN atlaidi, pašreiz spēkā esošais likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” ir jāaizstāj ar jaunu likumu. Likumprojektā „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām” ir iekļauts saraksts ar 16 kapitālsabiedrībām, kurām būs tiesības piemērot UIN atlaidi. Likums arī paredz, ka no UIN maksāšanas šīs organizācijas tiek atbrīvotas, ja tās pārskaita biedrībai, kas to dibinājusi, summas, kuras ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām UIN summām. Šobrīd ar likumu par UIN atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem apstiprinātajā sarakstā ir iekļauti 13 uzņēmumi, kuru izmantotā uzņēmumu ienākuma atlaide vidēji 2002.-2004.gadā bija 18 tūkstoši latu. Šo uzņēmumu dibinātājiem pārskaitītā summa vidēji 2002.-2004.gadā bija 24,7 tūkstoši latu. Līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā par spēku zaudējušu tiks atzīts likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”.

Daļa reģistrēto komercsabiedrību revidentu dažādos vienam un tam pašam īpašniekam piederošos uzņēmumos strādā gan par revidentu — vienā, gan par valdes locekli — otrā sabiedrībā, kas varot radīt šaubas par šādu uzņēmumu revidentu apstiprinātu pārskatu datiem.To liecina SIA Lursoft IT veiktais pētījums pēc Uzņēmumu reģistra komercreģistrā izdarītajiem ierakstiem. «Lai arī neviens normatīvais akts neliedz kādai konkrētai personai vienā kompānijā strādāt par revidentu, bet citā tam pašam īpašniekam daļēji vai pilnībā piederošā uzņēmumā pildīt valdes locekļa amatu, tomēr var rasties šaubas par šādu uzņēmumu revidentu apstiprinātu pārskatu datiem,» atzīst SIA Lursoft IT valdes priekšsēdētājs Ainars Brūvelis. Savu secinājumu viņš pamato ar to, ka diez vai viena un tā pati amatpersona, būdama valdes loceklis vienā un revidents otrā, vienam un tam pašam īpašniekam daļēji vai pilnībā piederošā komercsabiedrībā var iebilst pret to, kas ir atspoguļots konsolidētajā sabiedrības pārskatā. SIA Lursoft IT pētījums rāda, ka revidents vienā un valdes loceklis — amatpersona otrā — vienam īpašniekam pieder 50 % kapitāldaļu ir 295 uzņēmumos, bet, kur vienam un tam pašam īpašniekam pieder 25 % — 434 uzņēmumos (valdes loceklis vienā, bet revidents otrā). A. Brūvelis atzīst, ka šajos ciparos nav iekļauti nelielo uzņēmumu amatpersonas un revidenti, jo tad to skaits ir mērāms tūkstošos.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.