Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.
To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.
A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.
Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?
Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.
Lielu uzmanību pievēršam arī sabiedrības izglītošanai un neatliekamu situāciju operatīvai novēršanai. Tā ir Latvijas īpatnība, ka visā valsts teritorijā darbojas tikai viens sadales sistēmas operators, kas nodrošina sistēmas ekspluatāciju un avāriju novēršanu. Jāatzīst, ka tam ir vairākas priekšrocības. Piemēram, valstī pastāv vienots avārijas dienesta telefona numurs dabasgāzes sistēmas lietotājiem.
Kādi ir avārijas dienesta galvenie uzdevumi un darbības rādītāji?
Avārijas dienesta galvenie uzdevumi ir nodrošināt dabasgāzes apgādes sistēmas avāriju un neatliekamo remontu lokalizāciju un likvidāciju, kā arī novērst avārijas situācijas dabasgāzes sadales sistēmā. 2020. gadā Gaso iecirkņu dežūrpersonāls kopumā veicis 3159 neatliekamos remontus. Veicot izpildīto neatliekamo remontu analīzi, esam secinājuši, ka 2020. gadā vidējais neatliekamo remontu skaits uz 1000 gazificēto objektu bija 7,8, kas ir mazāk nekā 2019. gadā, kad šādu gadījumu skaits bija 8,66.
Ar ko skaidrojams neatliekamo remontu skaita samazinājums?
Galvenokārt izbraukumu skaits samazinājies uz pazemes noslēgierīcēm un tīkla ierīcēm, spiediena regulēšanas punktiem, ievadmezgliem, kā arī iekšējiem gāzesvadiem. Šis samazinājums pirmkārt skaidrojams ar to, ka pastāvīgi tiek realizēta dabasgāzes sadales sistēmas renovācija un modernizācija, tajā skaitā dabasgāzes spiediena regulēšanas iekārtu, noslēgierīču hidroslēgu, kondensātsavācēju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un mazstāvu apbūves ievadu, kā arī gāzesvadu elektroaizsardzības sistēmas plānveida rekonstrukcija.
Jāatzīmē, ka dabasgāzes tāpat kā elektroenerģijas gadījumā, lai noteiktu sistēmas funkcionalitātes līmeni, tiek lietotas vairākas tehniskās references, kas raksturo resursu apgādes pārtraukumu skaitu un ilgumu. 2020. gadā dabasgāzes sadales sistēmā avārijas pārtraukumu skaits bija 889 reizes, savukārt ilgums uz vienu lietotāju – 0,66 minūtes. Saistībā ar plānveida ekspluatācijas darbiem ir samazinājies arī to izsaukumu skaits, kas saistīti ar iekšējo gāzesvadu sistēmu. Kā papildu faktoru izsaukumu skaita samazināšanai var minēt arī sabiedrības informēšanu par drošu dabasgāzes lietošanu – regulāri izplatām informāciju masu medijos, kā arī rīkojam mācību izsaukumus sadarbībā ar citiem operatīvajiem dienestiem.
Lai gan minējāt, ka neatliekamo remontu skaits ir samazinājies, Gaso lapā sociālajā vietnē Facebook regulāri parādās informācija par gāzesvadu pārrāvumiem neuzmanīgas rakšanas dēļ. Kādēļ šādu avāriju skaits ir tik liels?
Līdz 2021. gada 1. augustam bojāto pazemes gāzesvadu skaits Gaso apkalpes zonā sasniedza 25 gadījumus. Šāda tipa izsaukumu skaita palielinājums vai samazinājums ir cieši saistīts ar kopējo situāciju būvniecības sektorā. 2020. gada beigās un 2021. gadā daudzviet Latvijā tika uzsākta vairāku apjomīgu inženiertīklu būvniecības projektu realizācija, kā arī ir novērojams apjomu pieaugums privātmāju būvniecības sektorā. Šo faktoru ietekmes rezultātā ir ievērojami palielinājies gan rakšanas darbu skaits pazemes gāzesvadu tiešā tuvumā, gan varbūtība, ka neuzmanīgas rakšanas dēļ tiks bojāts pazemes gāzesvads.
Kāda ir šo gadījumu ietekme uz drošu un nepārtrauktu dabasgāzes piegādi?
Pirmkārt, jāatgādina, ka šādi gadījumi ir ļoti bīstami, jo 90% gadījumu pazemes gāzesvada bojājuma dēļ rodas nekontrolējama dabasgāzes izplūde atmosfērā. Otrkārt, lokalizējot un likvidējot šo izplūdi, pastāv liela varbūtība, ka gāzes piegāde patērētājiem tiks pārtraukta. Piemēram, 2020. gadā Babītes novadā, veicot nesaskaņotus rakšanas darbus, tika bojāts vidēja spiediena D63 polietilēna pazemes gāzesvads, kā rezultātā līdz brīdim, kad avārijas dienesta darbinieki pārtrauca dabasgāzes padevi bojātajam posmam, dabasgāze 30 minūšu ilgā laikā nekontrolējami izplūda atmosfērā. Tāpat uz remontdarbu veikšanas laiku, kas bija 4,5 stundas, tika pārtraukta dabasgāzes padeve 23 privātmājām.
Kas jāņem vērā būvuzņēmējiem un privātpersonām, lai izvairītos no šādiem gadījumiem?
Veicot vispārējās būvniecības darbus un inženiertīklu izbūvi, būvniecības ieceres dokumentācija vienmēr jāsaskaņo ar inženierkomunikāciju turētājiem, tajā skaitā ar Gaso. Ja būvniecības darbi organizēti gāzesvadu aizsargjoslā vai tās tuvumā, darbu veicējam ar Gaso jānoslēdz vienošanās, kurā aprakstīti nosacījumi un prasības drošai būvniecības darbu izpildei gāzesvadu aizsargjoslā. Lai to izdarītu, komersantiem, kuri plāno veikt būvniecības un rakšanas darbus, jāiesniedz Gaso pieprasījums iesnieguma formā, kurā jānorāda darbu veikšanas adrese, laiks, veids, kā arī cita nepieciešamā informācija. Iepriekš minētajam iesniegumam jāpievieno būvprojekta kopija, skice vai plāns.
Ja dati par objektu pieejami Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), tad iesniegumā jānorāda objekta nosaukums un BIS sistēmas numurs. Līdzīgi noteikumi jāievēro arī privātpersonām. Vienošanos ar Gaso iespējams noslēgt un parakstīt gan elektroniski, gan klātienē. Jāņem vērā, ka saskaņā ar noslēgtās vienošanās nosacījumiem pirms darbu uzsākšanas darbu vadītājam obligāti jāveic Gaso pārstāvju izsaukums uz objektu. Ierodoties objektā, mūsu uzņēmuma pārstāvji iepazīstinās atbildīgo personu ar pazemes gāzesvadu izvietojumu, kā arī noteiks un atzīmēs gāzesvada novietnes trasi.
Pēc nepieciešamības gāzesvada izvietojums tiek precizēts ar speciālas aparatūras palīdzību. Gaso pārstāvji darbu veicējus iepazīstinās ar informāciju par drošības pasākumiem gāzesvadu aizsargjoslā, veicot būvdarbus. Plašāka informācija par drošu sagatavošanos rakšanas darbiem tuvākajā laikā būs atrodama Gaso mājaslapā.
Vai Gaso seko līdzi, lai šie noteikumi reāli arī tiktu ievēroti?
Jā. Būvdarbu īstenošanas laikā tiek veikta pastāvīga objekta uzraudzība, kontrolējot, vai darbu norise notiek, ievērojot projekta nosacījumus un būvnormatīvu prasības. Ja būvdarbu gaitā veicējam rodas jautājumi vai neskaidrības, būvdarbu vadītājs var sazināties ar Gaso uzraugošo personu. Jāpiebilst, ka vienošanās noslēgšana un Gaso būvdarbu uzraudzība ir bezmaksas pakalpojums.
Ja avārija tomēr notiek – kas tiek darīts, lai gāzes padeve tiktu atslēgta pēc iespējas mazākam skaitam lietotāju?
Veicot avārijas lokalizāciju, Gaso darbinieki izmanto mūsdienu tehnoloģijas, tādēļ iespējams piegādi pārtraukt maksimāli mazākam patērētāju lokam. Papildus tam katru gadu mēs investējam sadales sistēmas sacilpojumos, kas būtiski samazina visa veida gāzesvadu ekspluatācijas riska faktorus. Sacilpojot sadales gāzesvadus, tiek panākta spiediena stabilizācija noslogotajos sistēmas posmos, kā arī tiek nodrošināta stabilu dabasgāzes piegāžu iespēja no vairākiem virzieniem. Sacilpojuma rezultātā tiek iegūtas plašākas dabasgāzes plūsmu variēšanas iespējas, izmantojot neatkarīgus dabasgāzes padeves avotus remontdarbu vai atsevišķu gāzesvadu posmu rekonstrukcijas un avārijas gadījumos. Līdz ar to palielinās gan gāzapgādes drošības līmenis, gan jaunu dabasgāzes lietotāju pieslēgšanās iespējas.
Dabasgāzes sadales sistēma Latvijā uzbūvēta pirms vairāk nekā 50 gadiem. Cik lielā mērā drošu un nepārtrauktu dabasgāzes piegādi patērētājiem ietekmē šis faktors?
Protams, tas būtiski ietekmē sadales sistēmas drošību, jo atsevišķi dabasgāzes sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa. Gāzapgādes sistēmas modernizācija ir viena no mūsu stratēģiskajām prioritātēm, jo bez sistēmas plānveida remontiem būtiski palielinās ne tikai avārijas situāciju rašanās iespēja, bet, pats galvenais, arī cilvēku dzīvības un veselības apdraudējums. Papildus jau pieminētajai sadales sistēmas sacilpošanai Gaso veic arī dabasgāzes regulēšanas iekārtu un ēku ievadu rekonstrukciju, kā arī ekspluatācijā esošo novecojošo sistēmas elementu, noslēgierīču un tehnoloģisko iekārtu nomaiņu. Šie darbi tiek plānoti vairākus gadus uz priekšu, tādā veidā garantējot nepārtrauktu sistēmas drošību, kā arī uzlabojot un modernizējot tehnisko integritāti.
Cik lielas investīcijas pēdējos gados Gaso veicis sadales sistēmas sacilpojumos un citos sistēmas drošības uzlabošanas projektos?
Pēdējo piecu gadu laikā dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā esam ieguldījuši 27,5 miljonus eiro. Vidēji gadā teju divi miljoni tiek investēti sadales gāzesvadu modernizācijā, 1,2 miljoni eiro – gāzes regulēšanas punktu rekonstrukcijā, bet vēl teju miljons – ievadmezglu rekonstrukcijā. Apmēram 800 tūkstoši eiro ik gadu tiek ieguldīti, lai nomainītu noslēgierīces, 350 tūkstoši – hidroslēgu un kondensātsavācēju nomaiņā, bet vēl 300 tūkstoši – elektroaizsardzības iekārtu rekonstrukcijā.
Vai tiek būvēti arī jauni gāzesvadi?
Gaso investē līdzekļus arī jaunas gāzapgādes infrastruktūras paplašināšanas projektos. Katru gadu tiek izbūvēti apmēram 30 kilometri, kas paver iespējas piesaistīt jaunus dabasgāzes lietotājus gan privātmāju, gan rūpnieciskajā sektorā. 2021. gadā turpinājām gāzes apgādes sistēmas attīstību Rīgā, Dārziņu teritorijā, un Carnikavā. Jauni pieslēgumi būs iespējami arī Lielvārdē Puškina ielas teritorijā, ciematā Taureņi, Babītē un Dzilnuciema virzienā. Pašlaik lielākie attīstības projekti ir plānoti Olaines novada Medemciemā, Carnikavā Menclaveros, kā arī Ādažu novada Kadagā. Tuvākajā laikā paredzēts uzsākt projektēšanas darbus jaunu pieslēgumu izbūvei arī Daugavpilī Mežciema rajonā. Pašlaik izpētes stadijā ir gāzes apgādes sistēmas attīstība Ķekavas novada Dzērumos – ja saņemsim nepieciešamo iesniegumu skaitu, šajā teritorijā tiks uzsākti projektēšanas darbi.
Pēdējo gadu laikā daudz tiek runāts arī par saspiestās dabasgāzes (CNG) izmantošanu transportā. Kā Gaso redz šo iespēju?
Gaso autoparka pāreja uz CNG darbināmu automašīnu izmantošanu aizsākās 2009. gadā – ar vienu kompresoru un vienu uzpildes kolonnu. Šobrīd Gaso ir uzpildes stacija Rīgā un trīs uzpildes iekārtas Ogres, Jūrmalas un Liepājas iecirknī, kas ar CNG nodrošina 88 automašīnas. Līdz 2021. gada beigām tiek plānots uzstādīt CNG uzpildes iekārtas arī Jelgavā, Cēsīs un Bauskā, kā arī paplašināt Gaso autoparku ar CNG mašīnām. Šo gadu laikā, kad izmantojam CNG auto, uzņēmuma autoparka uzturēšanas izmaksas ir par 32% mazākas, nekā būtu tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Arī CO2 izmešu apjoms CNG transportlīdzekļiem ir ievērojami mazāks.
Jāatgādina, ka Latvijā jau ir pieejamas sešas publiskās CNG uzpildes stacijas, kas izvietotas Virši-A degvielas uzpildes stacijās, Gaso īpašumā esošās uzpildes stacijas un iekārtas tiek izmantotas tikai uzņēmuma autotransporta vajadzībām. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka CNG automašīnu cenas ir pielīdzināmas benzīna un dīzeļa dzinēju automašīnām, tāpēc tās ir pieejamas ikvienam interesentam, īpaši uzņēmējiem, kas vēlas izveidot ekonomisku un videi draudzīgu autoparku. Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz ievērojamas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas.
