Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons, 28.07.2022

Jaunākais izdevums

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Mācības dod jaunas atziņas

AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs skaidro, ka mācības ietvēra sevī ne tikai dabasgāzes piegādes drošības riskus, bet arī to ietekmi uz energoapgādes komersantiem, lauksaimniecības un pārtikas produktu ražotājiem, rūpniecību. „Viens no mācību mērķiem bija pārbaudīt un pilnveidot informācijas apmaiņas operativitāti un kvalitāti starp Gaso, dabasgāzes lietotājiem, dabasgāzes pārvades operatoru AS Conexus Baltic Grid un Ekonomikas ministriju, kura izspēles laikā pārstāvēja arī galveno koordinācijas institūciju iespējamās krīzes laikā - Valsts krīzes centru,” skaidro A. Koposovs.

Viņš uzsver, ka tieši no tā, cik operatīvi un kvalitatīvi būs organizēta informācijas plūsma starp iesaistītajām pusēm, būs atkarīgs ar krīzes pārvarēšanu saistīto lēmumu korektums un savlaicīgums. „Galvenais iemesls dabasgāzes lietotāju iesaistīšanai mācībās bija nepieciešamība tehniski uzlabot informācijas plūsmu, veikt nosūtītās un saņemtās informācijas apstrādi un analīzi, tādā veidā pārbaudot lietotāju gatavību reaģēt, kā arī analizēt lietotāju reaģēšanas ātrumu,” uz jautājumu, kāpēc tika iesaistīti gāzes lietotāji, atbild A. Koposovs. Viņš uzsver, ka mācību laikā Gaso pārbaudīja arī savu gatavību rīkoties enerģētiskās krīzes apstākļos, apzināja kapacitāti gadījumam, ja Gaso darbiniekiem būtu fiziski jādodas gazificētajos objektos, lai pārtrauktu dabasgāzes piegādi tiem lietotājiem, kas nepilda krīzes laikā noteiktās prasības samazināt savu dabasgāzes patēriņu.

„Kopš Gaso dibināšanas 2017. gadā vairākkārt esam iesnieguši priekšlikumus enerģētiskās krīzes pārvarēšanas jomas normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Diemžēl atbildīgās institūcijas ilgstoši nav pievērsušas tam pienācīgu uzmanību. Tāpēc viens no mācību mērķiem bija pārbaudīt Latvijas Ārkārtas rīcības plāna dabasgāzei un Ministru kabineta noteikumu Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā regulējuma pietiekamību un efektivitāti potenciālās enerģētiskās krīzes pārvarēšanai, kā arī trūkumu konstatēšanas gadījumā aicināt atbildīgās institūcijas nekavējoties veikt pasākumus to novēršanai,” skaidro A. Koposovs.

Viņš norāda, ka regulējuma trūkumiem, kas identificēti krīzes situācijai pietuvinātajos apstākļos, ir krietni būtiskāka nozīme salīdzinājumā ar tiem, kas izklāstīti sausu priekšlikumu veidā. „Šobrīd, ievērojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju, kā arī novērojamās tendences dabasgāzes tirgū, ikviens saprot, ka varbūtība, ka minētais regulējums tiks piemērots praksē, ir lielāka nekā ikvienā citā gadā no pēdējiem gadu desmitiem. Vai būtu prātīgi, tāpat kā iepriekšējos gados, iesniegt regulējuma pilnveidošanas priekšlikumus un ilgstoši gaidīt diskusijas turpinājumu ar iesaistītajām pusēm? Manuprāt, nē. Tāpēc šobrīd mēs darām visu iespējamo, lai pievērstu atbildīgo institūciju uzmanību dabasgāzes apgādes problēmām, kas var rasties enerģētiskās krīzes apstākļos, kā arī paši gatavojamies visām iespējamām situācijām, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu – citu variantu šobrīd mums nav,” tā A.Koposovs. Gaso ir informācija, ka šā gada augustā saturiski līdzīgas mācības plāno organizēt Igaunijas sadales un pārvades operatori.

Prakse liek koriģēt teoriju

Gaso secina, ka mācības izdevās vēl labāk, nekā plānots. Piemēram, svarīgākajā mācību fāzē, kad nosacīti tika izsludināta enerģētiskā krīze valstī, šo informāciju no Krīzes centra saņēmām plkst.13. „Spējām paveikt to, ka jau līdz plkst.17 tajā dienā saņēmām apstiprinājumu no 1500 lietotājiem, ka viņi ir saņēmuši mūsu izsūtīto brīdinājumu ar norādījumu samazināt dabasgāzes ikdienas patēriņu līdz noteiktajam apjomam. 900 lietotāji saņemto saiti apstiprināja e-pastā vai īsziņā, savukārt 600 lietotājus operatīvi apzvanīja Gaso kontaktu centra speciālisti,” stāsta A. Koposovs.

Kaut arī četru stundu laikā izdevās sakontaktēt 1500 lietotājus, viņš secina, ka iespējamā grupu sastāva pārskatīšana, revidēšana ir viens no mājasdarbiem, kas būtu jāpaveic pēc mācībām. „Piemēram, identificējām uzņēmumus, kas ir vienā vai otrā grupā, bet kuru patēriņš ir niecīgs vai arī tāda vispār nav. Līdz ar to šie lietotāji kopējo patēriņu faktiski neietekmē. Gan mēs, gan citi mācību dalībnieki saņēma dažādus signālus no uzņēmumiem – ir tādi ražotāji, kuriem nebija problēmu gāzes patēriņu samazināt, savukārt citiem ražošanas tehnoloģiskie procesi būtu apdraudēti. Jo mazāks būs lietotāju skaits, ar kuriem krīzes apstākļos mums būs jāstrādā, jo operatīvāk varēsim paveikt savus pienākumus X stundā, ja tāda pienāks,” tā A. Koposovs.

Viņš atgādina, ka viens no mācību mērķiem bija izvērtēt spēkā esošo normatīvo regulējumu – Ministru kabineta Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā (19.04.2011.) noteikumu un Latvijas Ārkārtas rīcības plāna dabasgāzei pietiekamību enerģētiskās krīzes efektīvai pārvarēšanai. Ņemot vērā aktuālo situāciju, mācību dalībnieku sākotnējie secinājumi liecina, ka abos dokumentos būs nepieciešams veikt izmaiņas. „Sperot nākamos soļus normatīvā regulējuma uzlabošanai, Ekonomikas ministrija rīko tikšanās ar iesaistīto nozaru uzņēmumiem, lai detalizēti apspriestu enerģētiskās krīzes simulācijā gūtās mācības un konkrētus priekšlikumus normatīvā regulējuma korekcijām,” tā A. Koposovs Ekonomikas ministrija jau 28. jūlijā organizēs klātienes diskusiju ar mācību organizatoriem un stratēģiskajiem energouzņēmumiem, lai pārrunātu to secinājumus un priekšlikumus potenciālās enerģētiskās krīzes situācijas vadīšanas un novēršanas procesa uzlabošanai.

Mācības vajadzēs atkārtot

„Pēc iepriekšminēto normatīvo regulējumu pārstrādes būtu nepieciešams atkārtot mācības ar mērķi pārliecināties, ka visas nepilnības tika novērstas un regulējumi darbojās reālajos apstākļos,” uz jautājumu par mācību atkārtošanu atbild A. Koposovs. Jāņem vērā, ka saskaņā ar pastāvošo regulējumu katru gadu līdz 1. septembrim (t.i., līdz apkures sezonas sākumam) Gaso ir pienākums atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem pārskatīt enerģijas lietotāju sarakstus, aktualizējot to piederību kādai no krīzes (vai prioritāšu) grupām, kā arī aktualizēt Gaso iekšējo dabasgāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību, iesniedzot šo visu paketi Ekonomikas ministrijai. Tādējādi šādu mācību organizēšana ir visefektīvākais veids, kā var aktualizēt šo dokumentu un sarakstus.

Nav gāzes – nav ražošanas

„Dabasgāze ir būtiska ražošanas procesa sastāvdaļa, tāpēc tās piegādes samazināšana par 80% nozīmē ražošanas slēgšanu,” situāciju, kas notiek, ja dabasgāzes piegādes tiek samazinātas realitātē, nevis mācībās, komentē AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Jānis Buks. Viņš atzīst, ka pie 20% piegādes līmeņa vienīgais, ko varēs nodrošināt, ir ražotnei nepieciešamās infrastruktūras neaizsalšanu. Ja ražošanas uzņēmums nespēj ražot produkciju, tad tas nevar maksāt nodokļus, nodarbināt cilvēkus, kā arī veikt samaksu citiem par sniegtajiem pakalpojumiem un piegādātajām precēm. „Farmācija ir gan liels darba devējs, gan liels nodokļu maksātājs, un tā ir stratēģiska nozare, tāpēc lēmumu pieņēmējiem jāpārskata iepriekš noteiktais par to, kurā līmenī (kad un par cik lielu apjomu tiek samazināta dabasgāzes piegāde krīzes situācijā) kādi uzņēmumi atrodas un kādas ir sekas to darbības paralizēšanai,” iesaka J. Buks. Viņš atgādina, ka Latvijā ir daudz energoietilpīgu uzņēmumu, tāpēc, pirms aizgriezt krānu, vispirms būtu septiņas reizes jānomēra, jo šādu energoresursu padeves apjomu būtiska ierobežošana vai - vēl jo vairāk - pilnīga atslēgšana draud ar būtiskām sekām, kuru novēršanai var nākties tērēt ievērojami vairāk, nekā būs vērta ietaupītā gāze. „Ceru, ka tās ir tikai mācības un līdz reālajai gāzes padeves samazināšanai vai - vēl jo vairāk - atslēgšanai nenonāksim,” tā J. Buks.

Sezonas faktors

„Ražotnes degļa jauda ir 13,9MW, un diennaktī ražojam līdz 1600 tonnām asfalta, un dabasgāzes atslēgšana vasaras sezonas laikā ir pielīdzināma katastrofai,” uz jautājumu, kādas sekas būtu reālajai gāzes atslēgšanai, atbild ceļu būves SIA Binders Daugavpils Asfaltbetona rūpnīcas ražošanas vadītājs Aigars Pudāns. Viņš pieļauj, ka vasarā asfaltbetona ražotne ir viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem. „Strādājam līdz mīnus 5 grādiem pēc Celsija, ziemā, kad gaisa temperatūra ir zemāka, ražotnē tiek veikta tehniskā apkope, remonti, gatavota rūpnīca nākamajai sezonai, tāpēc šajā laikā gāzes padeves samazināšana vai pat pilnīga atslēgšana saimniecisko darbību neietekmēs,” tā A. Pudāns. Viņš cer, ka gāzes piegādes jaudas ierobežošana vai - vēl vairāk - pilnīga atslēgšana tiks izspēlēta tikai un vienīgi mācībās, nevis dzīvē.

Mācības - labākais veids

„Mācībās – situācijas imitācijā – piedalījāmies, un tādas ir nepieciešamas, lai saprastu gan to, kā uzņēmumiem – patērētājiem rīkoties, gan arī to, kā rīkosies šādā iespējamā krīzes situācijā gāzes apgādes sistēmas operators,” skaidro SIA Pranit Exim atbildīgā persona par energosistēmu un gāzes saimniecību Arnolds Šimkus. Viņš atzīst, ka uzņēmuma ietekmēšanas līmenis atkarībā no gadalaika gāzes piegādes samazināšanas situācijā būs atšķirīgs. „Krājumu uzglabāšanai vajag apmēram +10 grādus pēc Celsija, bet to varam noturēt arī pie samazināta dabasgāzes piegādes apjoma, tāpat kā darba telpu apsildes jautājumu,” tā A. Šimkus. Viņš atzīst, ka dabasgāze ir nepieciešama un pāriet uz citu kurināmo nav nedz ātrs, nedz arī lēts process, jo īpaši, ja pašlaik visa veida kurināmajam pieaug cenas.

Pašiem jārūpējas

„Esošajā ģeopolitiskajā situācijā Latvijai kā mazam tirgum uz Eiropas kartes ir jārēķinās, ka rudenī vai ziemā var pienākt brīdis, kad valsti skar reāla enerģētiskā krīze. Un tajā brīdī Inčukalna pazemes gāzes krātuvē esošā dabasgāze un Klaipēdas LNG termināļa pieejamās jaudas kļūs par mūsu un kaimiņvalstu (Lietuva, Igaunija un pat daļēji Somija) vienīgo iztikas avotu, un jāņem vērā, ka šie apjomi nav bezizmēra,” uz jautājumu par to, vai šādi gāzes atslēgumi varētu tikt izspēlēti nevis tikai un vienīgi mācībās, bet gan realitātē, atbild A. Koposovs. Viņa sacītais nozīmē, ka šobrīd visiem dabasgāzes tirgus dalībniekiem ārkārtīgi svarīgi ir parūpēties par Inčukalna pazemes gāzes krātuves laicīgu piepildīšanu ar dabasgāzi. „Pie drūmākā scenārija, ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes var arī nepietikt,” tā A. Koposovs.

Putni neizdzīvos

A/s Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs pat runas par dabasgāzes piegādes samazināšanas iespējām vērtē negatīvi. Proti, putnu audzēšana ir ļoti energoietilpīgs process. Vistas tiek audzētas lielās ēkās, kuru platība ir 1500 m2 , un Latvijā tādu ir 100. Ikvienā šādā telpā visu gadu nepārtraukti ir jāuztur temperatūra, kura nav mazāka par +30 grādiem. “Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā puntu fermās temperatūras uzturēšanai izmantotais energoresurss ir dabasgāze, un, ja tiek mākslīgi samazināta tās piegāde, tad tas nozīmē audzēšanas ēku slēgšanu,” skaidro A. Pranckevičs. Viņš atzīst, ka, audzējot putnus, nav iespējams “ātrāk” vai “vēlāk” ieslēgt gāzes padevi: “Pat samazinot gāzes padevi par 20%, tas būtu kritiski, jo fiksēto ražošanas izmaksu īpatsvars ir vairāk nekā 80%, tādējādi cietīsim milzīgus zaudējumus.” Viņš atzīst, ka Lietuvā pagaidām par iespējamiem gāzes piegāžu samazināšanas vai atslēgšanas riskiem nav dzirdēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) pieļauj iespēju tai piederošās dabasgāzes sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas nodot jaundibināmai kompānijai, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" akcionāru kārtējā sapulcē, kas notiks 2022.gada 27.jūnijā, kompānijas valdei plānots uzdot sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā, nododot daļu no tai piederošās mantas, proti, 39 900 000 "Gaso" akciju, kas veido 100% no tās pamatkapitāla, jaundibināmai sabiedrībai.

Reorganizācijas rezultāta visi "Latvijas gāzes" akcionāri kļūtu par jaundibināmās kompānijas akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai "Latvijas gāzē".

Vai arī "Latvijas gāzes" valdei plānots uzdot sākt kompānijas pamatkapitāla samazināšanu, kā rezultātā kompānijas akcionāri kā samaksu par nodotajām akcijām saņemtu "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas proporcionāli akcionāru līdzdalībai "Latvijas gāzes" pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru sapulcē pirmdien nolemts sākt uzņēmuma reorganizāciju nodalīšanas ceļā, kā rezultātā LG 100% tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akciju nodotu jaundibināmai kompānijai, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

"Gaso" pamatkapitāls ir sadalīts 39,9 miljonos akciju. Reorganizācijas rezultāta visi LG akcionāri kļūtu par jaundibināmā uzņēmuma akcionāriem proporcionāli to līdzdalībai LG.

LG lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Attiecīgi šāda pat proporcija saglabāsies arī jaunibināmajā uzņēmumā, kas pārņems "Gaso" akcijas.

Līdz ar to "Gaso" faktiski kļūs par LG māsaskompāniju, kā to jau pirms pieciem gadiem piedāvāja "Marguerite Gas II.S.a.r.l.", bet toreiz šis priekšlikums neguva pārējo akcionāru atbalstu.

LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Gaso” kopā ar Ekonomikas ministriju un AS “Conexus Baltic Grid” organizē mācības enerģētiskās krīzes pārvarēšanā, kurās tiks iesaistīti arī dabasgāzes lietotāji – juridiskās personas.

Mācību gaitā notiks simulācija situācijai, ja valstī izsludināta enerģētiskā krīze.

Mācībās tiks izspēlēta situācija, kā notiks informācijas apmaiņa starp krīzes vadībā iesaistītajām pusēm un kā tehniski varētu tikt ierobežota dabasgāzes padeve lielākajiem patērētājiem iespējamā krīzes situācijā.

“Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, mums ir jābūt ne vien teorētiski, bet arī praktiski gataviem pilnīgi visiem scenārijiem, kas saistīta ar dabasgāzes piegādi mūsu lietotājiem. Tāpēc mācībās tiks izspēlēta situācija ar iespējamo dabasgāzes piegādes pārtraukumu. Tas ietvers ne tikai dabasgāzes piegādes drošības riskus, bet arī to ietekmi uz energoapgādes uzņēmumiem, mājsaimniecībām un saistītajiem lietotājiem, pārtikas produktu ražotājiem, rūpniecības un citiem uzņēmumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības un degvielas pieaugošo izmaksu dēļ Baltijas reģions cieš un cietīs visvairāk, tādējādi konkurētspēja reģionā kritīsies, informē SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Tāpat viņš uzsver, ka vidējā un ilgtermiņā šī situācija ir ļoti nopietna, norādot, ka ir nepieciešams skaidrs valdības un attiecīgo ministriju redzējums un plāns, kā kopā ar uzņēmējiem tiks risinātas tuvojošās problēmas.

"Pašlaik neesam neko konkrētu dzirdējuši, un arī mūsu viedokli neviens nav vaicājis, neskatoties uz to, ka esam viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem, eksportētājiem un nodokļu maksātājiem valstī," norāda Didrihsons.

Atbildot uz jautājumu, kā "Orkla Latvija" plāno pārdzīvot elektrības un degvielas cenu kāpumu, valdes priekšsēdētājs komentēja, ka iespēju robežās ir jau akumulējuši un pārņēmuši to uz saviem pleciem, bet vairs nav citu variantu, kā pārnest uz gala produktu un celt cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās liegs Krievijas un Baltkrievijas juridisko personu līdzdarbību

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko tiek aizliegts Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītie grozījumi nosaka, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Ja likuma atsevišķā normā minētajās kapitālsabiedrībās būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme jau ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai viņi ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūs nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nevarēs izmantot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vai personas, kuras savu tiesību realizāciju nodevušas kādam no abu valstu pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu, dabasgāzes cena aprīlim Eiropā atbilstoši šī brīža prognozēm svārstās ap 250-300 eiro par megavatstundu (MWh), teikts AS "Latvijas gāze" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pastāvot prognozēm par šādu dabasgāzes cenas līmeni 2022.gada aprīlī, "Latvijas gāze" aicina dabasgāzes lietotājus atbildīgi izvērtēt savu patēriņa profilu un apjomu kontekstā ar gāzes patēriņa ekonomiskajiem ieguvumiem un lietotāja finansiālajām iespējām veikt samaksu par dabasgāzi.

"Latvijas gāze" sola turpināt informēt par būtiskām prognozēto cenu svārstībām turpmākajos mēnešos.

Gāzes cenai Eiropā kārtējais rekords 

Gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi...

Saskaņā ar gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" mājaslapā publicēto informāciju dabasgāzes biržas cena martā ir 81,22 eiro/MWh.

Gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi rekordaugstu līmeni, ņemot vērā bažas par piegādēm Ukrainas kara dēļ.

Gāzes cena Nīderlandes "Title Transfer Facility" (TTF) biržā rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 345 eiro/MWh.

Jau vēstīts, ka Saeima pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem apmēram 250 miljonu eiro apmērā energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Saistībā ar straujo dabasgāzes cenas pieaugumu "Latvijas gāzes" mājsaimniecību klienti saņems valsts atbalstu maksājumiem par dabasgāzi četru mēnešu periodā - no janvāra līdz aprīlim. Valsts sedz daļu maksas par katru patērēto kilovatstundu (kWh), tādā veidā kompensējot būtisko gāzes sadārdzinājumu.

Valsts atbalsts paredz, ka maksas samazinājuma apmērs par vienu dabasgāzes kWh ir atkarīgs no patēriņa, proti, ja vidējais patēriņš mēnesī 12 mēnešu periodā ir no 221 kWh līdz 5269 kWh jeb no 21 līdz 500 kubikmetriem, valsts kompensēs maksas samazinājumu dabasgāzei 0,03045 eiro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet tiem klientiem, kuru vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir virs 5269 kWh jeb 500 kubikmetriem, valsts kompensēts maksas samazinājumu dabasgāzei 0,02279 eiro apmērā par vienu kWh bez PVN.

Pēc kompānijas iepriekš paustā, valsts atbalstam dabasgāzes cenas pieauguma kompensācijai kvalificējas apmēram 65 000 "Latvijas gāzes" mājsaimniecību klientu.

"Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pērn bijis 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotais nerevidētais finanšu pārskats par 2021.gadu.

"Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 190,494 miljoni eiro jeb par 39,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa samazinājās par 44,6% - līdz 11,189 miljoniem eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). "Latvijas gāze" akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju nozarē noticis darījums, kura ietvaros elektrotīklu un ēku vadības sistēmu inženiertehnisko risinājumu uzņēmums SIA “Echoo Group” paplašinājis savu darbību, iegādājoties kapitāldaļas Latvijas automatizācijas sistēmu ražošanas uzņēmumā SIA “BISS”.

Darījuma rezultātā SIA “Echoo Group” kompetenci ēku automatizācijas un inženiertehniskās sistēmās papildinās SIA “BISS” pieredze automatizācijas sistēmu izstrādē un ražošanā, tādējādi nodrošinot inovatīvus risinājumus augošam pieprasījumam pēc mūsdienīgas dzīves telpas.

“Paplašināšanās ir daļa no Echoo Group izaugsmes stratēģijas un ieceres kļūt par vadošo ēku un pilsētu automatizācijas sistēmu ražotāju Baltijā. Mūsu ilgtermiņa plānos ietilpst darbības paplašināšana jaunos virzienos, tajā skaitā attīstot viedās pilsētas infrastruktūras, autostāvvietu pārvaldības un citus datu apstrādes risinājumus. Šobrīd tiek realizēts uzņēmumu integrācijas plāns, kā arī norisinās darbs pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes un ieviešanas tirgū,” atzīmē Echoo Group īpašnieki Gļebs Kiseļovs un Annija Eizenarma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no piektdienas atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% - no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% - no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% - no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.

Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā - 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā - 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā - 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā - 32,55 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru