Jaunākais izdevums

AS "Latvijas gāze" piederošās dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas process ir noslēguma stadijā, 11.aprīlī intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka interese par "Gaso" iegādi bija ļoti liela, tostarp arī ģeogrāfiski ļoti plaši pārstāvēta - interesi izrādījušas gan kompānijas no Āzijas un Eiropas, gan arī kompānijas no ASV.

"Pieteikumu bija daudz. Līdz stadijai, kad šie investori sāk ieguldīt naudu, nonāca kādi pieci vai seši. Šobrīd pārdošanas process ir noslēguma fāzē," sacīja Kalvītis, plašāku komentāru, atsaucoties uz konfidencialitāti, nesniedzot.

Vienlaikus viņš gan norādīja, ka darījums varētu noslēgties tuvākajos mēnešos.

Jautāts, vai darījumā izšķirošā būs cena, Kalvītis pauda viedokli, ka cena būs tikai viens no faktoriem. "Domāju, ka "Latvijas gāzes" akcionāru interesēs ir šo darījumu pabeigt maksimāli ātri. Tāpēc domāju, ka izšķirīgi būs tas, cik ātri investori būs spējīgi noslēgt šo darījumu," viņš sacīja, uzsverot, ka lēmums par "Gaso" pārdošanu ir "Latvijas gāzes" īpašnieku ziņā.

Jau vēstīts, ka "Latvijas gāze" ir sākusi "Gaso" pārdošanas procesu, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, taču "Latvijas gāzei" ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri.

"Pārdošanas process ir sācies, un es ceru, ka tas rezultēsies šā gada vidū," iepriekš aģentūrai LETA sacīja Kalvītis.

Tāpat ziņots, ka "Latvijas gāzes" padome aprīlī plāno vērtēt priekšlikumu par investoru izvēli "Gaso" pārdošanas procesa noslēdzošajā posmā.

Pārdošanas process sastāv no vairākiem veicamo darbu posmiem. Paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" marta beigās bija teikts, ka patlaban ir uzrunāti ieinteresētie investori, sagatavota un nosūtīta datu un informācijas pakete potenciālajiem investoriem, paveikts potenciālo investoru pienācīgas rūpības ("due dilligence") izvērtējuma process. Tiek saņemti potenciālo investoru saistošie piedāvājumi un, pēc šī posma noslēgšanās, tiks veikta saņemto piedāvājumu analīze un priekšlikuma izstrāde.

Paredzēts, ka priekšlikums par investoru izvēli "Gaso" pārdošanas procesa noslēdzošajā posmā tiks iesniegts izvērtēšanai "Latvijas gāzes" padomē šā gada aprīlī. Pēc lēmuma par izvēlēto investoru pieņemšanas, tiks noslēgts akciju pirkuma līgums ("sales purchase agreement") un izpildīts darījums.

Iepriekš Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka AS "Latvenergo" ir izrādījusi interesi par "Gaso" iegādi.

"Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš.

"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017.gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Gaso" vienīgais akcionārs ir "Latvijas gāze".

Savukārt "Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmuma "Gaso" pērn sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs sarucis par 30% - līdz 8638 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par apmēram 11 000, gada beigās veidojot 376 000.

"Aizvadītais gads bijis pārbaudījums gan Latvijas, gan pasaules ekonomikai kopumā. Jau 2021.gada otrajā pusgadā bija vērojams būtisks dabasgāzes cenas kāpums, bet, attīstoties ģeopolitiskajai situācijai pasaulē, dabasgāzes cenas tirgū 2022.gadā kļuva ļoti nestabilas un grūti prognozējamas, svārstoties no 81 eiro par megavatstundu (MWh) martā līdz 232 eiro par MWh septembrī," teikts vadības ziņojumā.

Kompānijas ieņēmumu samazinājums vadības ziņojumā skaidrots ar dabasgāzes izmantošanas samazināšanās tendenci, ko veicināja augstā dabasgāzes cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija šobrīd ir modernākā Baltijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso (GASO) Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorija ir pirmā, kas Baltijas valstīs saņēmusi vairākus augsta līmeņa ISO sertifikātus, kas ļauj tai darboties ne tikai Latvijā, bet arī piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas Savienības (ES) valstīs, tajā skaitā tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem. Laboratorija piecu cilvēku sastāvā nodarbojas ar visa veida gāzes uzskaites mēraparātu jeb skaitītāju verifikāciju un kalibrēšanu. GASO Mērīšanas līdzekļu pārbaudes laboratorijas vadītājs Vasilijs Romaņenkovs norāda, ka šī laboratorija ir arī ļoti universāla: "Tajā iespējams pārbaudīt teju visu veidu gāzes skaitītājus. Verifikācijas tehnisko daļu veicam uz vietas, taču visi pārējie darbi tiek uzticēti mūsu sadarbības partnerim SIA V&V VentMet laboratorija, ar kuru GASO noslēdzis līgumu par verifikācijas datu precizitātes pārbaudi un verifikācijas sertifikātu izsniegšanu," teic V. Romaņenkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas gāze" (LG) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma - dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", teikts LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.

LG saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023.gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.

Minētais darījums esot LG stratēģiskā plāna viens no soļiem - racionalizēt savu darbību un koncentrēties uz pamatdarbību, kas ir gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā biržai norāda, ka pārdošana ļauj koncentrēt resursus pamatdarbībai un radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 38,049 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 7,5 reizes - līdz 1,223 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Tostarp "Gaso" ieņēmumi no līgumiem ar klientiem 2022.gada deviņos mēnešos bija 37,063 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad kompānijas ieņēmumi no līgumiem ar klientiem bija 40,752 miljonu eiro apmērā.

AS "Latvijas gāze" meitasuzņēmuma "Gaso" šogad deviņos mēnešos sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs sarucis par 33,3% - līdz 5,72 gigavatstundām (GWh). Savukārt kompānijas klientu skaits samazinājies par apmēram 10 000, septembra beigās veidojot 378 000.

Šogad deviņos mēnešos "Gaso" kapitālieguldījumu programmas izpilde kopumā veido 4,9 miljonus eiro. Tostarp investīcijas trīs miljonu eiro apmērā ir veiktas gāzesvadu un noslēgierīču būvniecībā un rekonstrukcijā, 780 000 eiro investēti informācijas sistēmu un skaitļošanas iekārtu attīstībā, bet 547 000 eiro - tehnoloģisko iekārtu rekonstrukcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" ir sākusi tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas procesu, intervijā pastāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, un, ņemot vērā, ka "Latvijas gāzei" ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri, "Gaso" ir jāpārdod.

"Pārdošanas process ir sācies, un es ceru, ka tas rezultēsies šā gada vidū," teica Kalvītis, piebilstot, ka vairāk neko komentēt nevar, jo visa pārdošanas procedūra ir konfidenciāla.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 8.augustā "Latvijas gāzes" akcionāru ārkārtas sapulcē tika nolemts sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā - "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas tika nolemts nodot jaundibināmai kompānijai.

"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017.gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze apņēmusies līdz 27.martam nodrošināt izmaiņas Gaso pārvaldības struktūrā

Db.lv, 28.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" apņēmusies līdz 27.martam veikt visas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas meitassabiedrības AS "Gaso" pārvaldības struktūrā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā norāda, ka šogad 25.februārī stājās spēkā Eiropas Padomes regula par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Atbilstoši regulai no 2023.gada 27.marta ir aizliegts Krievijas valstpiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, ieņemt amatus kritisko infrastruktūru, Eiropas kritisko infrastruktūru un kritisko vienību īpašnieku vai operatoru pārvaldības struktūrās.

"Latvijas gāzes" meitassabiedrība "Gaso" ir nacionālai drošībai nozīmīga kapitālsabiedrība, kurai pieder kritiskā infrastruktūra - dabasgāzes sadales tīkls. Ievērojot minēto, kā arī starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likuma prasības, "Latvijas gāze" veiks visas darbības, lai nodrošinātu nepieciešamās izmaiņas turpmākajā "Gaso" pārvaldības struktūrā atbilstoši regulas prasībām noteiktajā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gaso plānotais tarifu pieaugums kopā ar inflāciju noteikti negatīvi ietekmēs ekonomiku

LETA, 28.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sistēmas sadales operatora AS "Gaso" plānotais tarifu pieaugums viens pats nebūtu kritisks, bet, vērtējot to kopumā ar augsto inflāciju, kā arī enerģijas cenu un elektrības tarifu pieaugumu, ietekme uz ekonomiku būs negatīva, norādīja banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka jebkurš tarifu pieaugums piemet sparu inflācijai. "Ja to vērtē atsevišķi, tad kāpums nebūtu kritisks. Bet pie pašreizēji augstās inflācijas ir grūti noteikt, pie kura centa mājsaimniecību pirktspēja sabrūk," skaidroja Gašpuitis.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

Viņaprāt, līdzīgi domā un rīkojas daudzi citi uzņēmumi, kas palielina cenas, lai kompensētu izmaksas. Tur uzņēmējiem jāpavērtē sava pakalpojuma vai preces konkurētspēju ilgtermiņā, jo jebkurš cenas pieaugums liek patērētājam arvien aktīvāk domāt par alternatīvām.

Gašpuitis skaidroja, ka šajā gadījumā ir ļoti īpatnēja situācija un ir jāsaprot, ko iesākt ilgtermiņā ar infrastruktūru, kurā ir saguldīti milzīgi līdzekļi. Augstie gāzes tarifi mudinās cilvēkus un uzņēmumus atteikties no gāzes arvien vairāk, atstājot fiksēto izmaksu slogu uz arvien mazāku patērētāju skaitu.

Viņš norādīja, ka šajā gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir jāvērtē visas iespējas, lai rūpīgi izvērtētu pamatojumu un kāpuma mērogu ierobežotu, iespējami daļu pārlikt uz vēlāku laiku.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka mājsaimniecības un uzņēmumus, kuri patērē gāzi, "Gaso" plānotais tarifu pieaugums, protams, ietekmēs negatīvi, taču no šī lēmuma paša par sevi makroekonomiskas ietekmes uz Latvijas ekonomiku kopumā nebūs. Piedāvāta tarifa ietekme uz Latvijas ekonomika būs mazāka par 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Viņš gan norādīja, ka šobrīd vienu tarifa pieaugumu nevar skatīt atrauti no enerģijas cenu kāpuma un citiem, piemēram, elektrības sadales, tarifu pieaugumiem. Kopā tie, protams, negatīvi ietekmē ekonomiku un šobrīd noteikti nav vēlami. Āboliņš pauda, ka no cenu pieaugumiem pilnībā izvairīties nevar, tomēr elektrības un gāzes cenas pašlaik ir neekonomiski augstas.

"Manuprāt, mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem un nevajadzētu steigties visu enerģijas cenu pieaugumu nofiksēt pārvades tarifos. Tas negatīvi ietekmēs mūsu konkurētspēju un ekonomikas attīstībā jau tāpat atpaliekam no kaimiņiem," norādīja Āboliņš, piebilstot, ka infrastruktūras uzņēmumiem izmaksu pieaugumus objektīvi ir un to nevar ignorēt, tomēr, iespējams, ir jāmeklē citi veidi, kā kompensēt šo kāpumu.

Viņš arī pauda, ka dabasgāzes kontekstā svarīgs jautājums ir arī dabasgāzes patēriņa kritums, kas, visticamāk, saglabāsies arī tad, ja gāzes cenas normalizēsies. Tas liek infrastruktūras izmaksas pārdalīt uz atlikušajiem patērētājiem un savā ziņā soda centienus mazināt gāzes patēriņu.

Kā norādīja "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece, ja SPRK apstiprinās "Gaso" iesniegtos dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, tas, protams, sadārdzinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu maksājumus par gāzi. Tomēr ietekme uz kopējo maksājumu būs ievērojami mazāka, nekā to redzējām no dabasgāzes cenas pieauguma.

"Inflācijas statistika rāda, ka oktobrī dabasgāzes izmantošana iedzīvotājiem, piemērojot valsts atbalstu, bija par aptuveni 134% jeb 2,3 reizes dārgāka nekā gadu iepriekš," pauda Buceniece, skaidrojot, ka dabasgāzes kopējā cena galalietotājam sastāv no piecām komponentēm - dabasgāzes cenas, dabasgāzes sadales un pārvades pakalpojumu tarifiem, kā arī nodokļiem - akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Vislielākā maksājuma komponente ir dabasgāzes cena. Savukārt sadales tarifs (mainīgā un fiksētā daļa kopā) bez PVN veido aptuveni trešo daļu no dabasgāzes maksājuma iedzīvotājiem, kas gāzi izmanto ēdiena pagatavošanai. Tiem, kas izmanto lielākus dabasgāzes apjomus, sadales tarifs visbiežāk veido mazāku daļu no kopējā maksājuma.

"Tā kā izskatās, ka plānotais dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu pieaugums lielākajai daļai patēriņa grupu nepārsniedz 30%, tad ietekmei uz kopējo maksājumu par gāzi vidēji vajadzētu būt līdz 10%. Iedzīvotājiem gan jārēķinās, ka ar 1.janvāri, visticamāk, atkal tiks paaugstināta dabasgāzes regulētā cena," pauda Buceniece, piebilstot, ka pagaidām gan nav zināms, cik liels pieaugums gaidāms.

Viņa arī skaidroja, ka ietekme no dabasgāzes regulētās cenas pieauguma uz kopējo maksājumu, visticamāk, būs lielāka nekā no sadales tarifu kāpuma.

Kā ziņots, "Gaso" iesniedzis SPRK jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Piedāvātais tarifs varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Tarifa pieaugums, pēc paziņojumā skaidrotā, ir saistītas ar būtisku dabasgāzes cenu pieaugumu, ar inflācijas un darbaspēka izmaksu radīto pieaugumu, kā arī ar būtisku lietotājiem nodoto dabasgāzes apmēra kritumu, kas nozīmīgi ietekmē "Gaso" darbības rezultātus.

Kompānijā arī atzīmē, ka tarifu mainīgās daļas palielinājums katrai patēriņa grupai ir atšķirīgs, jo mainīgās tarifa daļas pieaugumu ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apmēra izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem turpmāk būs jāizstrādā 10 gadu attīstības plāns

Db.lv, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) š.g. 1.februāra padomes sēdē apstiprinājusi noteikumus, kas turpmāk būs jāievēro dabasgāzes pārvades (AS “Conexus Baltic Grid”) un sadales sistēmas (AS “Gaso”) operatoram, izstrādājot 10 gadu attīstības plānu.

Līdz šim šādus ilgtermiņa attīstības plānus gatavoja lielie elektroenerģijas sistēmas operatori. Turpmāk pienākums būs arī infrastruktūras uzņēmumiem dabasgāzes nozarē.

“Jaunie noteikumi saskaņoti ar jau spēkā esošajām prasībām elektroenerģijas nozarē. Attiecīgi turpmāk dabasgāzes operatoriem to ilgtermiņa attīstības plānā investīciju projekti būs skaidri jāsasaista ar sabiedrisko pakalpojumu lietotāju ieguvumiem – pakalpojumu attīstību, pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu optimizāciju. Jaunās prasības ir ceļš uz dabasgāzes tirgus stiprināšanu un stabilizāciju. Tas nodrošinās arī sabiedrībai iespēju sekot līdzi finanšu ieguldījumiem un operatoru iecerēm sistēmas attīstībā. Par katra operatora plānu tiks organizēta publiskā uzklausīšana, kurā varēs piedalīties ikviens interesents,” skaidro SPRK vadītāja Alda Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Armanda Vilciņa, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna neto peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāzes" apgrozījuma pieaugums saistīts ar augstākām dabasgāzes pārdošanas cenām.

Pērn "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 6,993 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar 2021.gadu pārdošanas apjoms ir par 53% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlējās neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ, tai skaitā izvēlējušies pāriet uz alternatīviem energoresursiem.

Mājsaimniecību segments 2022.gada pirmajā pusgadā radīja zaudējumus, jo tarifs bija zemāks par dabasgāzes izmaksām un tirdzniecības izdevumiem. Neskatoties uz to, ka 2022.gada 1.jūlijā mājsaimniecību tarifs tika paaugstināts nākamajam tarifu periodam, dabasgāzes iepirkuma cena trešajā un ceturtajā ceturksnī bija ievērojami augstāka nekā tarifā noteiktā pārdošanas cena, kā rezultātā mājsaimniecību klientu segments turpināja radīt zaudējumus. Saistībā ar izmaiņām "Energoresursu cenu ārkārtas pieauguma samazināšanas pasākumu likumā" līdz 2022.gada 31.decembrim Ekonomikas ministrijai bija jāveic kompensācijas maksājumu par starpību starp regulēto tarifu un faktisko dabasgāzes cenu 2022.gada otrajam pusgadam, tādējādi kompensējot iepriekš radušos zaudējumus no mājsaimniecību segmenta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas siltuma mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu

LETA, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Rīgas centralizētās siltumapgādes uzņēmumam AS "Rīgas siltums" (RS) nebūtu jākoncentrējas uz siltuma ražošanu pašam, bet gan jānodrošina, lai siltumtīklos nonāk tas siltums, kurš pašlaik rodas dažādos enerģijas un ražošanas procesos kā blakusprodukts, intervijā uzsvēra RS valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Viņš atgādināja, ka jau pašlaik 70% no siltumenerģijas apjoma RS iepērk no citiem ražotājiem - lauvas tiesu no "Latvenergo" termoelektrostacijām (TEC) -, un 30% saražo paši. Pašlaik tiek izstrādāta RS vidējā termiņa stratēģija nākamajiem desmit gadiem, kurā tiek izvērtēti nākotnes darbības modeļi.

"RS mērķis ir kļūt par enerģijas apmaiņas platformu, kur ikviens var nodot sava darba procesā radušos lieko siltumenerģiju. Labāk to ir nodot mums bez maksas, nevis maksāt par izmešu kvotām un šo siltumenerģiju "laist gaisā". Mēs savukārt pārdodam savu pakalpojumu, nodrošinot šo siltumenerģijas piegādi klientiem, kuriem to vajag. Šis ir aspekts, kā redzam tālāko RS attīstību," uzsvēra Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEP projektēs biometāna ražotni AS Putnu fabrikai Ķekava

Db.lv, 09.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības sadales tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji plānots

LETA, 02.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" jaunie elektrības sadales un pārvades tarifi nebūs tik lieli, kā sākotnēji tika plānots, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Līdz ar to arī elektrības kopējie tarifi noteikti nebūs vairākkārt lielāki nekā pašlaik, solīja politiķe.

Ministre pastāstīja, ka Ekonomikas ministrijai šodien plānota tikšanās ar abiem uzņēmumiem, kurā plānots gūt ieskatu, kā abiem uzņēmumiem ir izdevies pārvērtēt savus tarifu projektus.

Ministrija uzņēmumiem piedāvājusi vairākus ieteikumus, kādas pozīcijas tarifu projektā vērtēt, lai panāktu to samazināšanu, piemēram, ticis ieteikts pagarināt plānoto tarifa periodu un pārvērtēt potenciālo elektrības cenu ilgākā laika periodā. Tāpat atzīmēts, ka visi potenciālie zaudējumi nav obligāti uzreiz jāieliek iekšā tarifā, kā arī būtu pārvērtējams tarifā pieteiktais uzņēmuma darbinieku algu pieaugums par 46%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs, 30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru