Aģentūru holdinga Omnicom Media Group (OMG) mediju aģentūru "PHD Latvia" turpmāk vadīs Annija Spēka, informē uzņēmumā.

"Šobrīd reklāmas nozare piedzīvo ļoti straujas pārmaiņas un to paātrinājusi arī pandēmijas situācija, kas liek zīmoliem komunicēt ar klientiem iepriekš neparedzētos apstākļos. Tas prasa reklāmas uzņēmumiem būt īpaši operatīviem un spējīgiem ne tikai pielāgoties, bet arī veidot vēl nebijušus risinājumus. Nozīmīgāka loma ir piešķirta tehnoloģiju attīstībai un inovācijām, kas strauji ienāk reklāmas nozarē, kura ir lielas transformācijas izaicinājuma priekšā. Veids kā cilvēki uztver informāciju, saņem un apmainās ar to ir būtiski mainījies. Tieši Annijas vadības pieredze, personiskās kvalitātes un pārliecinošās zināšanas tehnoloģiju jomā bija izšķirošas šī amata uzticēšanai tieši viņai. Laikā, kad notiek tik strauja interneta vides, e-komercijas un tehnoloģiju attīstība, mediju aģentūras galvenais izaicinājums ir būt soli priekšā notikumiem un spēt PHD klientu biznesu pielāgot tām pārmaiņām, ar kurām saskaramies šodien. Esmu pārliecināts, ka Annijas zināšanas un enerģija ļaus "PHD Latvia" kļūt par inovatīvāko mediju aģentūru datu un tehnoloģijas pasaulē,” komentēja SIA „PHD Latvia" īpašnieka SIA Omnicom Media Group valdes priekšsēdētājs Henrijs Bukavs.

2018. gadā Latvijas reklāmas nozares rādītāji ir stabili, tomēr kopumā tie iepaliek no kaimiņvalstīm

SIA Omnicom Media Group izpilddirektors Kārlis Zembergs ir pārliecināts, ka reklāmas investīciju neproporcionāls dalījums Baltijas līmenī var norādīt uz kaimiņu tirgu potenciāla pārvērtēšanu vai Latvijas konkurētspējas problemātiku. Savukārt Dentsu Aegis Network Latvia vadītājs Māris Naglis akcentē, ka kopējie reklāmas nozares apjomi nav precīzi identificējami, bet, balstoties uz reklāmas investīciju apjomiem medijos, – tie ir nemainīgi stabili ar periodisku, minimālu pieaugumu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Turpmāk mediju aģentūras «OMD Latvia» vadītājs būs Vadims Barisons. Konkursā viņš izvēlēts kā piemērotākais kandidāts un no 20.marta ieņems arī uzņēmuma valdes locekļa amatu, informēja «OMD Latvia» valdes loceklis Kārlis Zembergs.

V. Barisons mārketinga un reklāmas jomā darbojas 11 gadus. Savu karjeru sācis kā dizainers, vēlāk pārgājis uz mārketinga jomu. Strādājis par zīmola vadītāju sabiedrībā plaši zināmiem AS «Latvijas Balzams» zīmoliem, vēlāk AS «Aldaris», kur viņš vadīja gan Latvijas, gan Baltijas zīmolus, līdz 2016. gadā kļuva par uzņēmuma mārketinga vadītāju. 2017. gadā viņš pievienojās «OMD Latvia» komandai, kļūstot par Klientu servisa, bet vēlāk par Biznesa attīstības direktoru.

«Man ir prieks sākt vadīt «OMD Latvia» brīdī, kad uzņēmums visā pasaulē ir lielu pārmaiņu priekšā – gan solījuma klientiem, gan pozicionējuma ziņā. Mūsu klienti varēs gūt lielāku atdevi no savām investīcijām reklāmā,» saka V. Barisons.

Katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 28% neziņotu savai bankai vai atbildīgajām iestādēm par aizdomīgu aicinājumu internetā ierakstīt vairākus bankas kodu kartes kodus.

Savukārt tie interneta lietotāji, kuri informētu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu, visi 72% sazinātos ar savu banku, bet daži (5%) arī ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un Omnicom Media Group aptauja.

Aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk (9%) iedzīvotāji neinformētu par iespējamo krāpniecības mēģinājumu, jo neiedomātos, ka viņu drošība ir apdraudēta, nedaudz mazāk (6%) interneta lietotāju paļautos, ka kāds cits jau būs ziņojis bankai vai e-drošību uzraugošajām iestādēm, savukārt 5% izvēlētos neziņot, jo nav pārliecināti, ka situācija ir pietiekami nopietna, lai par to informētu, un tikpat daudzi (5%) nezina, kāda būtu pareizā rīcība šādā situācijā.

Tikai ceturtā daļa Latvijas augstskolu bakalaura pēdējo kursu un maģistra studiju studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum. Studenti arī norāda, ka tikai pirmo reizi nonākot darba vidē, apzinās, cik vērtas ir to augstskolā iegūtās zināšanas, liecina aptaujas dati.

Nordea veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa studentu (25%) jūtas pietiekami zinoši un profesionāli sagatavoti darba tirgum, kamēr 38% aptaujāto nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū (41%), ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Tāpat arī studenti, kas izmantojuši prakses iespēju, jūtas ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum, proti, 43% aptaujāto, kas praktizējušies uzņēmumā sevis izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas prakses iespējas nav izmantojuši, kamēr – 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union paplašinājis bērnu piena dzērienu zīmola Rasēns produktu klāstu ar jaunu kategoriju – Rasēns jogurtiem bērniem, kas pieejami ar zemeņu un persiku garšu, informē uzņēmumā.

Jogurti pieejami īpaši bērniem piemērotā nelielā, 110 g iepakojumā. Rasēns jogurtu līnija ir pirmais Latvijā ražotais jogurtu piedāvājums, kas radīts īpaši bērniem, norāda Food Union.

Būtiskas investīcijas jogurta bērniem izstrādē netika veiktas, jo tas tika izstrādāts uz iepriekš veikto investīciju bāzes. Arī produkta receptūras izstrāde tika veikta iekšēji, kas parasti sastāda vislielākas izmaksas, informēja uzņēmumā.

Līdz ar jauno Rasēns jogurtu palaišanu tirgū Food Union sadarbībā ar Omnicom Media Group Snapshots ir veicis arī iedzīvotāju aptauju par bērnu pārtikas lietošanas paradumiem Latvijā. Kā rāda tās rezultāti, katra otrā Latvijas ģimene bērnu ēdienkartē iekļauj speciāli bērniem domātus pārtikas produktus. Pirmajā vietā jeb visiecienītākie bērniem domāto produktu kategorijā ir piena produkti – tos savām atvasēm galdā ceļ izteikts vairākums (70%), t.i., divas trešdaļas vecāku. Vidēji bieži izvēle krīt par labu bērniem paredzētiem gaļas produktiem (56%) un saldumiem (53%). Bet visretāk bērniem domātā pārtika tiek meklēta plauktos ar putrām un musliem (38%), kā arī ar augļu-ogu biezeņiem (26%).

Sava un savas ģimenes finanšu drošība, kā arī pārticība vecumdienās ir divi nozīmīgākie motivatori, lai iedzīvotāji savus brīvos līdzekļus nekrātu «zeķē», bet ieguldītu, liecina Rietumu Bankas grupā ietilpstošā aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) uzdevumā veiktā iedzīvotāju aptauja (pētījumu šā gada jūnijā veica Omnicom Media Group).

Savu un savas ģimenes finanšu drošību kā galveno motivatoru ieguldījumiem minējuši 85% respondentu, 65% sacījuši, ka būtu gatavi ieguldīt, lai parūpētos par drošību un pārticību vecumdienās. Tikai piektā daļa (21%) pētījuma dalībnieku uzskata, ka ieguldījumi sniedz iespēju papildus nopelnīt, bet 8% – lai attīstītu personīgo uzņēmējdarbību.

«Kad cilvēks ir informēts, viņš vienmēr jūtas drošāk, – šī patiesība darbojas arī ieguldījumu jomā. Pētījums rāda, ka ieguldījumus iepazinušie ļaudis novērtē papildus peļņas iespējas, taču tas rāda arī to, ka cilvēkiem pagaidām pietrūkst informācijas par ieguldījumu iespējām un atdevi. Viens no finanšu tirgus dalībnieku pienākumiem ir būt šo zināšanu nesējiem,» vērtējot pētījuma datus uzsver RAM eksperts Jurijs Moskaļuks.

Brīvos līdzekļus cilvēki ir gatavi ieguldīt tad, ja tiek nodrošināts zems zaudējumu risks un iespēja vienkārši un ātri piekļūt ieguldījumam, – šie divi tiek minēti kā būtiskākie kritēriji iedzīvotāju aptaujā par ieguldījumu veikšanas motivāciju un pieredzi.

Pētījums, ko Rietumu Bankas grupā ietilpstošā aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) uzdevumā jūnijā veica Omnicom Media Group liecina, ka Latvijas iedzīvotāji pret naudas ieguldīšanu izturas ļoti piesardzīgi. Iespēja nopelnīt ir minēta tikai kā trešais būtiskākais kritērijs ieguldījumu veikšanai pēc diviem minētajiem.

Tie respondenti, kuriem jau ir ieguldīšanas pieredze, starp nozīmīgiem kritērijiem biežāk min iespēju sekot ieguldījuma līdzi ienesīgumam (44%), iespēju izvēlēties iemaksu modeli (30%), pārvaldnieka darbības rezultātus (23%) un augstu pakalpojuma kvalitāti (23%).