Eksperti

19 000 eiro par vienu vietu pirmsskolā, lai gan var arī par 1 200

Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, 08.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos.

Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt, tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.

Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā

Runājot par rindām pirmsskolās vai diskutējot par jaunu bērnudārzu izveidi kopumā, mēs nereti aizmirstam, ka tā nav vieta, kurā bērnus tikai pieskata. Bērnudārzs primāri ir izglītības vieta, turklāt, tieši šeit bērns iegūst pirmo izglītības pieredzi. Lai šī pieredze būtu pēc iespējas pozitīvāka, bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Lai to sasniegtu, uz pirmsskolu nozari jāraugās tāpat kā uz bērnu – kā uz vienotu veselumu.

Šobrīd nozarē joprojām valda liela sadrumstalotība, kas nebūt nepalīdz samazināt vai atrisināt rindu problēmu. Darbību regulē dažādas iestādes Bērnudārzu darbību regulē dažādas institūcijas: higiēnas prasības nosaka Veselības ministrija, izglītības saturu – Izglītības un zinātnes ministrija, par telpām nepieciešami atzinumi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kas pakļauts Iekšlietu ministrijai u.tml. Lai gan prasību ir daudz, šajā nozarē tas vēl būtu saprotams, taču to jēga reizēm pazūd birokrātijā un tas ne tikai sadrumstalo nozari, bet rada papildus slogu un nemudina privātos uzņēmējus atvērt jaunas pirmsskolas, lai gan tas no pašvaldību budžeta prasītu daudz mazākas izmaksas, turklāt, ļautu rindas samazināt daudz ātrāk.

Aizdevums - 19 000 eiro par vienu vietu pirmsskolā

Vēl viens kavējošais aspekts ir atšķirīgie nosacījumi privātajām un pašvaldības pirmsskolām. Aprēķinot līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem, netiek ņemtas vērā vairākas būtiskas izmaksas – kapitālieguldījumi, grāmatvedības izmaksas, juridiskie pakalpojumi un veselības apdrošināšana. Atšķirīgus spēles noteikumus rada arī telpu noma, kas pašvaldībai nav jāmaksā, bet privātai pirmsskolai sastāda lielu izmaksu daļu – vidējās nomas maksa 7-12 eiro m2 plus 21%. Tās vienam bērnam uz izmaksām var sastādīt līdz pat 105 eiro.

Pastāv arī ļoti būtiskas atšķirības izmaksās, kas veidojas uzsākot darbību privātajam vai pašvaldības bērnudārzam. Piemēram, lai privātā pirmsskola uzsāktu darbību, izmaksas ir 1200 eiro vienas vietas izveidei. Tas ietver telpu nomas maksas depozītu, mēbeļu iegādi, mācību materiālu iegādi, teritorijas iekārtošanu, rotaļlietu iegādi, kā arī virtuves aprīkojuma iegādi (trauki, iekārtas u.tml.). Lai gan pašvaldību pirmsskolām izpaliek daļa no šīm izmaksām, saskaņā ar valdības apstiprinātajiem projektiem tiks piešķirts aizdevums 11,52 miljonu eiro apmērā, lai radītu 601 vieta pirmsskolā – tas nozīmē aptuveni 19 000 eiro par vienu vietu. Un tas ir tikai aizdevums, kam klāt jārēķina arī citi izdevumi.

Spilgts piemērs ir arī 18 pirmsskolas grupu jeb aptuveni 360 vietu izveide Mārupē, kas izmaksāja aptuveni 12 miljonus eiro (vairāk nekā 33 000 par vienu vietu). Rodas jautājums, kāpēc vēlamies no nodokļu maksātāju budžeta tērēt šādas summas par vienu vietu, ja to pašu var paveikt par 1 200 eiro, turklāt, daudz ātrākos termiņos?

Jānosaka maksimālais gaidīšanas laiks uz vietu bērnudārzā

Iespējams, viens no faktoriem, kas kavē uzlūkot privātās pirmsskolas kā pilntiesīgu un līdzvērtīgu nozares spēlētāju, ir fakts, ka privātās pirmsskolas vienlaikus ir arī uzņēmēji, kas darbojas ne tikai, lai nodrošinātu izglītības pakalpojumu, bet arī gūtu peļņu. Jā, privāto bērnudārzu īpašnieki gūst peļņu, tomēr, izvēloties sadarboties ar privātajiem bērnudārziem rindu mazināšanai, ietaupījums nodokļu maksātājiem būs daudz lielāks. Turklāt, Latvijai ir visas iespējas sekot Skandināvijas piemēram un noteikt peļņas griestus privāto bērnudārzu īpašniekiem, piemēram, 10% apjomā.

Šeit gan jāpiezīmē, ka mums būtu vērts sekot Zviedrijas piemēram, kas nosaka arī maksimālo gaidīšanas laiku rindā – 4 mēnešus, kā arī to, ka vecāku līdzmaksājumam jābūt vienādam, neatkarīgi no tā, vai ģimene izvēlas pašvaldības vai privāto bērnudārzu. Šobrīd mēs maldīgi priecājamies, ka veiksim nelielu rindu samazinājumu par ārkārtīgi augstām izmaksām, aizmirstot, ka pastāv ekonomiski izdevīgāks risinājums, kas daudz īsākā laikā palīdzētu ne tikai samazināt, bet pat likvidēt rindas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru