Speciālistu manuālo darbu pašvaldībās pakāpeniski atbalsta vai aizstāj IT sistēmas, kas automātiski apstrādā datus un bez dažādām citām priekšrocībām samazina arī apzinātas vai neapzinātas cilvēciskās kļūdas. Digitalizētās sistēmas, piemēram, Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ļauj sekot līdzi procesiem reāllaikā, tā samazinot arī korupcijas riskus.

Līdz ar digitalizēto sistēmu ieviešana pašvaldībās, rodas iespēja to iestādēs efektīvāk izmantot resursus un pilnībā koncentrēties uz svarīgākajiem pienākumiem, kas saistīti, piemēram, ar sociālās palīdzības nodrošināšanu.

Samaksa tikai par faktiski saņemtajiem pakalpojumiem

Pašvaldībām īpaši nozīmīga ir līdzekļu administrēšana sociālajā jomā, tāpēc skaidroju kā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma palīdz administrēt pakalpojumus, kur atvieglojuma devējs – pašvaldība noteiktām iedzīvotāju grupām nosaka pieejamos atvieglojumus pakalpojumu saņemšanā. Piemēram, pašvaldība nosaka savas teritorijas pirmsskolas izglītības iestādēs visām trūcīgām, maznodrošinātām personām 100% apmērā segt ēdināšanas izmaksas, savukārt izglītojamajiem no daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā ēdināšanas izmaksas. Cik daudz pašvaldību speciālistu manuāla darba un reizē finanšu nepieciešams, lai minētie iedzīvotāji pakalpojumu saņemtu ar tieši viņiem noteikto atlaidi? Vienlaikus ir pašvaldības, kas par šo ne tikai domā, bet arī dara. Labs piemērs ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, kas ieviesa automatizētu ēdināšanas pakalpojumu uzskaiti izglītības iestādēs un panāca 20% pašvaldības budžeta ietaupījumu. Kā tas iespējams? Samaksa no pašvaldības puses notiek tikai par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu – bērns paēd, pašvaldība samaksā ēdinātājam.

Tieši tāda ir arī Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas būtība – sniegt precīzu iedzīvotāja saņemamo atvieglojumu aprēķinu darījuma brīdī, kā arī darījumu datu fiksēšanu tālākiem norēķiniem starp atvieglojuma devēju un pakalpojuma sniedzēju. Vēl viens nozīmīgs aspekts par ko daudz publiski netiek runāts ir jauniešu psiholoģiskā aizsardzība. Vairākos novados skolu ēdnīcās ēdināšanas pakalpojumu saņemšana ar atvieglojumiem notiek atšķirīgi no citiem bērniem, kuri par to maksā paši. Rezultātā šāda bērnu nodalīšana traumatizē bērnus, kuri labāk izvēlas palikt bez siltām pusdienām, būt šajā atsevišķajā plūsmā un kļūt par vienaudžu apsmiekla objektu. Es uzskatu, ka katram cilvēkam pašam ir tiesības atklāt, vai viņš saņem un kāda veida atvieglojumus tas saņem, un tas nebūtu jāzina ne citiem skolas biedriem, ne apkalpojošam personālam. Savukārt SIA TX valdes priekšsēdētāja Normunda Berga aprēķini liecina – pieņemot, ka Latvijas vispārējās izglītības iestādēs no 1. līdz 12. klasei mācās vairāk nekā 224 tūkstoši izglītojamie, ieviešot ēdienreižu uzskaiti un norēķinus balstoties uz faktiski saņemtajiem pakalpojumiem, tātad tiem pakalpojumiem, kurus iedzīvotāji tiešām ir saņēmuši. Valstij, pašvaldībām un izglītojamo vecākiem būtu iespējams ietaupīt līdz 19 miljoniem eiro. Šie 19 miljoni eiro neparedz atvieglojuma groza samazināšanu nevienam skolēnam! Tā ir nauda, kas nepamatoti tiek iztērēta no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem par atvieglojumiem kuri nav godīgi uzskaitīti.

Visās pašvaldībās no 1. līdz 4. klasei izglītojamo ēdināšana tiek veikta par valsts budžeta līdzekļiem un no 5. līdz 6. klasei, kā arī dažviet pat līdz 9. vai 12. klasei ēdināšanu sedz no pašvaldību budžeta līdzekļiem, valsts un pašvaldību budžetu ietaupījums būtu ik mācību gadu mērāms miljonos eir. Šī nauda varētu tikt izlietota palielinot atvieglojumu klāstu vai ieviešot cita veida sociālo palīdzību ceļot iedzīvotāju labklājību.

Cik sarežģīta sistēma, tik ērti un saprotami pusdienotājiem

Lai efektīvi nodrošinātu šādu un citu atvieglojumu aprēķinu un dotu informāciju par norēķiniem starp atvieglojuma devēju un pakalpojuma sniedzēju, atvieglojumu sniedzējam nepieciešams veikt datu pārbaudes, savukārt, pakalpojuma sniedzējam nepieciešams zināt, kuram šādi atvieglojumi pienākas. Izklausās it kā sarežģīti, bet ikdienā skolas pusdienās tas nozīmē, ka skolēns “nopīkstina” kartiņu, viedierīcē uzrāda kodu vai tml., sniegtais ēdināšanas pakalpojums ir fiksēts un pašvaldība samaksā ēdinātājam tieši par šī pusdienām. Un par tiem bērniem, kuri neieradās skolā vai citu apsvērumu dēļ nebija uz pusdienām, pašvaldība nemaksā.

Mazāk lieku darbību, kas tērē pašvaldības resursus, jo ietaupīto naudu var lielākā apjomā novirzīt skolām, ceļiem u.c. jēgpilnām vajadzībām. Piemēram, skolēnu ēdināšanā šādi ietaupīto naudu varētu novirzīt vēl citu skolēnu pusdienu apmaksai. Tātad svarīgi, ka tiek panākta pašvaldību budžeta līdzekļu jūtama ekonomija un pašvaldību administratīvā sloga būtiska samazināšana.

Divi miljoni Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas ieviešanai

Realitātē vairums pašvaldību turpina administrēt sociālās jomas finanses, atbalstu iedzīvotājiem sev ierastā veidā. Tomēr dažādās aktivitātes liecina, ka tuvākajā nākotnē Latvijas pašvaldības aktīvi iesaistīsies Valsts digitālās attīstības aģentūras projektā un uzsāks Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas izmantošanu procesos. Pašvaldībām šīs sistēmas ieviešanai valsts piešķir divus miljonus eiro, jo vienlaikus jānodrošina arī atbilstoša infrastruktūra un sistēmas savietojamība ar esošajām datu apstrādes sistēmām. Toties ieguvumu pašvaldības izjutīs faktiski jau no sistēmas izmantošanas sākšanas brīža! Jāuzsver, ka šo investīciju apjoms ir nesalīdzināms ar tiem ilgtermiņa ieguvumiem, ko valsts, pašvaldības un sabiedrība kopumā iegūs.

Pašvaldībai kā subsīdiju piešķīrējam ir jāzina kā nodokļu maksātāju nauda ir iztērēta un vai tā ir sasniegusi savu mērķi – un skolēnu pusdienas ir tikai viens no piemēriem, kā sistēmas lietošana pašvaldībām paredz ekonomēt budžeta līdzekļus un mazināt administratīvo slogu.

Jāatzīmē, ka 2021. gadā tika pieņemts un no 2022. gada spēkā stājies Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums, kura mērķis nodrošināt drošu, ērtu un efektīvu atvieglojumu datu uzskaiti un pārvaldību. Likuma mērķis veicināt efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību atvieglojumu administrēšanā. Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas lietošana ir obligāta no 2024. gada 1. novembra.