Uzņēmēji neiebilst pret infrastruktūras maksājuma palielināšanos, ja vien tiek izveidota skaidra un pārskatāma sistēma. Tā padarītu caurspīdīgu naudas plūsmu - kas, cik maksājis un kur šie līdzekļi nonākuši.
Jau gadiem ilgi uzņēmēji, kas vēlas būvēt Rīgā, maksā pašvaldībai sava veida nodevu vai nodokli, un par šiem gūtajiem ieņēmumiem teorētiski tiek veikti uzlabojumi infrastruktūrā. Taču mehānisms, kā šo nodevu aprēķina, neesot mainīts kopš 1995. gada, norāda domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Igors Graurs. Tādējādi šobrīd, neraugoties uz strauju būvniecības tempu kāpumu, gada laikā izdevies iekasēt vidēji vienu miljonu latu. Attīstības departamenta pasūtītais pētījums liecina, ka šādi maksājumi veiksmīgi tiek iekasēti daļā Eiropas pilsētu, piemēram, pēc I. Graura teiktā, Dublina šādos maksājumos ik gadu iekasē 250 milj. eiro, lai gan ir salīdzinoši nedaudz lielāka par Rīgu, un šobrīd jau teju vairs nezina, kur likt līdzekļus no šī maksājuma. Tāpēc arī Rīga nolēmusi pārskatīt formulu.
Vismaz trīsreiz vairāk
Lai gan projekts, ar kuru plānots mainīt formulu, pēc kuras aprēķina infrastruktūras nodokli, vēl ir izstrādes stadijā un galīgā versija par koeficientiem, kas iekļaujami maksājuma noteikšanā, nav izstrādāta, iespējams, ka uzlabotais maksājums varētu veidot maksimums 2-3% no kopējām projekta izmaksām.
Attīstītāji norāda, ka šobrīd šis maksājums ir simbolisks, jo neveido pat 1% no kopējās summas.
I.Graurs klāsta, ka mehānismi, kā modernizēt maksājumu, ir vairāki, piemēram, piesaistīt inflācijas vai būvizmaksu pieaugumu koeficientam. Tāpat maksājums varētu atšķirties atkarībā no tā, kur jaunais objekts atradīsies, cik tas būs liels un kāda satiksmes intensitāte ap to plānota. Pēdējo iespēju attīstītāji atzīst par gana konstruktīvu.
Pārskatāmu risinājumu
Uzņēmēji neiebilst pret maksājuma palielināšanos, jo nesakārtotās infrastruktūras problēmas traucē attīstīt biznesu. Taču galvenais nosacījums ir, lai tiktu izveidota skaidra un pārskatāma sistēma, kas padarītu caurspīdīgu naudas plūsmu - kas un cik ir maksājis un kur šie līdzekļi nonākuši. "Ir jābūt saprotamam - kādā veidā maksājums tiek noteikts, arī noteikumiem jābūt visiem vienādiem," uzsver nekustamo īpasumu kompānijas SIA Hanner Real Estate valdes loceklis Juris Dreimanis.
Nezina peļņu
J. Dreimanis uzskata, ka, izdarot izmaiņas būvniecības sektora maksājumos, izmaiņām vajadzētu būt nopietnākām un birokrātiju mazinošām, jo šobrīd attīstītājiem esot jāsaskaras ar ļoti lielu netaisnību projektu saskaņošanā, proti, pašvaldības struktūrā ir virkne uzņēmumu, kas atbild par dažādiem vitāli svarīgiem segmentiem, piemēram, Rīgas ūdens, Rīgas satiksme, Satiksmes departaments. "Projekta saskaņošanas laikā visi sāk rēķināt, kādu labumu sev varētu gūt no attīstītāja maka. Piemēram, Rīgas ūdens tehniskos noteikumus neizsniedz vispār, ja netiek parakstīts līgums, ka attīstītāja apmaksātā pieslēguma izveide tiks nodota publiskai lietošanai," klāsta J. Dreimanis, piebilstot, ka, pierēķinot izdevumus, kas saistīti ar gāzi, elektrību, telekomunikācijām, attīstītājs nemaz īsti nevarot zināt, vai kaut ko ar objektu nopelnīs. Tāpēc, viņaprāt, visu šo maksājumu integrēšana vienā formulā krietni atvieglotu darbu un ļautu investoriem prognozēt izdevumus.
Ārpus būvlaukuma robežām tiek ieguldīti ap 4-5% no projekta summas. Par šādas summas tēriņiem runā arī attīstītāja SIA Citra valdes priekšsēdētājs Ivars Lišmanis. Viņš arī neiebilst, ka šis procents palielinātos, ja vien pretī saņemtu operatīvāku rīcību saskaņošanas gaitā. "Acīmredzot domei nekad nebūs tik daudz naudas, lai pašas spēkiem infrastruktūru sakārtotu," spriež I. Lišmanis, piebilstot, ka lielākā daļa uzņēmēju būtu ar mieru maksāt vairāk, lai uzlabotu situāciju pilsētā, taču tad, protams, jābūt pārskatāmai shēmai - lai redzētu, kur šie līdzekļi nonāk.
I.Graurs skaidro, ka tie daži simti vai tūkstoši latu, ko viens uzņēmējs samaksā par projekta realizāciju, šobrīd tiek ieskaitīti Attīstības fondā un to izlietojumam nav tiešas piesaistes konkrētā maksātāja objekta infrastruktūrai. To, ka caurskatāms naudas izlietojums ir nepieciešams, I. Graurs nenoliedz, taču pagaidām šāda mehānisma vēl nav. Tāpat, lai gan ideja ir laba, šobrīd netiek domāts arī par integrēta maksājuma noteikšanu, iekļaujot maksu Rīgas ūdenim, Rīgas satiksmei u.c.
Nelegāls maksājums
Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktors Ingars Pilmanis gan skaidro, ka šobrīd šāds infrastruktūras nodoklis ir Rīgas pašvaldības izdomāts maksājums, kāda nav citās pilsētās. Likumdošanā noteiktais maksājums ir nodeva par būvatļauju, citus nodokļus un nodevas būvniecības procesā piemērot nevar, tāpēc šis maksājums vairāk velk uz nelikumīgu, Db teica I. Pilmanis. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka šī doma ir dzīvotspējīga, ja vien tiek pareizi attīstīta un iekasētie līdzekļi tiek efektīvi izmantoti. Taču šādas shēmas Rīgas pašvaldības attīstības departamentā pagaidām nav.
I. Graurs piekrīt, ka šobrīd šī maksājuma iekasēšana nav juridiski korekti noformulēta, tāpēc šī jautājuma risināšana šobrīd uzskatāma par atklātu. I. Graurs cer sagaidīt ieteikumus arī no Ekonomikas ministrijas, kura iepazīstināta ar projektu.
Cels cenas
I. Graurs domā, ka formulas maiņa varētu kāpināt būvējamo objektu cenas, kas gan ir gana lielā pretrunā ar inflācijas apkarošanas plāna simboliskajiem centieniem panākt cenu stabilizāciju.
I. Dreimanis saka, ka attīstītāji uz šī maksājuma pamata cenas necels: "Mēs paši esam izteikuši vēlmi finansēt infrastruktūras attīstību, bet vajadzīgs skaidrs mehānisms." Kā piemēru viņš min Ķīpsalu, kuras attīstību bremzē neziņa par transporta plūsmas organizēšanu. Arī Db jau vēstīja, ka, apspriežot Daugavas kreisā krasta koncepciju, domnieki minēja, ka transporta sistēmas organizēšanu varētu novelt uz investoru pleciem, taču veidu, kā to darīt, tā arī neviens nav piedāvājis.
Toreiz būvnieka un attīstītāja RBS Skals valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns pauda, ka nevēlas uzņemties pašvaldības pienākumus. Infrastruktūras maksājuma palielināšanu viņš atbalstītu pie nosacījuma, ka maksātais materializējas paša objekta tuvumā, nevis "aiziet kopējā katlā". "Daļa summas, protams, var tikt izlietota pilsētas kopējās infrastruktūras uzlabošanai, taču daļai jāatgriežas pie objekta," uzskata RBS vadītājs.
