Jaunākais izdevums

Tieslietu ministrija kopā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu ilgstošajiem alimentu nemaksātājiem sākusi piemērot reālas sankcijas - liegumu vadīt transportlīdzekli. Augustā tiesības atņemtas 47 cilvēkiem, bet vēl 100 parādniekiem sākts administratīvais process un autovadītāja apliecības izmantošanas liegums stāsies spēkā šomēnes, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

«Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,» LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.

UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk kā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. «Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,» LNT ziņām atzina E.Līcītis.

Kopumā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 38 tūkstoši alimentu nemaksātāju un viņu vietā UGF otram bērna vecākam līdz šim kopumā izmaksājis vairāk nekā 270 miljonus eiro. Tieslietu ministrija (TM) valdībā iesniegusi ziņojumu, kurā tiek piedāvāti vēl vairāki risinājumi, kā piespiest parādniekus pildīt savas saistības pret bērniem un dzēst izveidojušos parādu pret valsti.

«Kā tādu īpaši pieminēšanas vērtu ierobežojumu var minēt, ka būtu noteikts ierobežojums tiesnešu kandidātiem, gan zvērinātu tiesu izpildītājiem, gan arī notāru amata kandidātiem pretendēt uz amatu, ja šī persona ir uzturlīdzekļu parādnieku sarakstā,» LNT ziņām norādīja TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inta Ilgaža. «Mēs uzskatām, ka būšana parādnieku sarakstā nav savienojama ar tādiem amatiem, kur ir izvirzītas augstas reputācijas prasības un, iespējams, šis ceļš varētu būt turpmāk attiecināms arī uz civildienestu.»

No nākamā gada arī iecerēts alimentu parādniekiem aizliegt nēsāt šaujamieročus. Patlaban parādnieku sarakstā ir 250 personas, kuru īpašumā ir dažāda vieda ieroči. Tāpat TM rosina liegt parādniekiem spēlēt azartspēles, izbraukt no valsts. Plānots arī atvieglot iespēju piedzīt naudu no ārvalstīs strādājošiem parādniekiem un vienlaikus arī paredzēt izmaiņas Krimināllikumā.

TM skaidro, ka šobrīd Krimināllikumā ir daudz nepilnību, kas apgrūtina iespēju pierādīt, ka persona tīši izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas. "Mēs redzam, ka tā varētu būt pat likumā nostiprināta prezumpcija, kas nosaka, kas tieši ir izvairīšanās no uzturlīdzekļu maksāšanas. Piemēram, ja mēs konstatējam, ka parādnieks nav reģistrējies kā bezdarbnieks, viņš nav persona ar invaliditāti, kas liedz veikt darbu, tad tas jau varētu būt uzskatāms, ka šī persona izvairās," klāstīja I.Ilgaža.

Šobrīd uzturlīdzekļu nemaksāšanas rekordists ir kāds 1981.gadā dzimis vīrietis, kurš par ilgstošu alimentu nemaksāšanu par vairākiem bērniem valstij ir parādā vairāk kā 80 tūkstošus eiro. UGF vērš uzmanību, ka šim parādam nav noilguma, un alimentus var ieturēt arī no minimālās algas un pensijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēde «Maxima Latvija» vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu «ieteicams līdz» atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēstīja LNT Ziņas.

Šādus produktus tad varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet jebkurš iedzīvotājs, piemēram, zaļi domājošie aktīvisti, kuriem rūp pārtikas atkritumu samazināšana.

«Mums ir jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs,» ieceri raidījumam klāstīja «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. «Maxima Latvija» plāno tos rosināt caur attiecīgajām nozares asociācijām. Par pārtikas drošumu atbildīgais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) LNT Ziņām solīja nelikt šķēršļus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru