Jaunākais izdevums

Rīgas domē šodien, 16.decembrī notika Rīgas domes un biedrības Latvijas karogs kopīgi rīkotā sanāksme, kurā nolēma 60 metru augstu monumentālu Latvijas karogu Rīgā izbūvēt uz AB dambja, informē Rīgas dome.

«Monumentāls Latvijas karogs Rīgas krustcelēs – vietā, kur satiekas divi Latvijas galvaspilsētas krasti – būs izcila dāvana un veids, kā godināt Latvijas valsts simtgadi, un iedzīvotāji, sagaidot simtgadi, varēs ar lepnumu redzēt mūsu «likteņupes» Daugavas vidū plīvojam mūsu valsts nozīmīgāko simbolu,» stāsta biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs un projekta idejas autors Rihards Kols.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzskata, ka vieta šādam objektam izvēlēta atbilstoša: «Protams, pašvaldībai būs jādomā, ko iesākt ar karogu, piemēram, 18.novembra salūta laikā vai arī jādomā par salūta pārnešanu uz citu vietu. Ņemot vērā, ka projekts pilnībā tiek finansēts no sabiedrības ziedojumiem, vēlos pateikties visiem četriem projekta mecenātiem, kuri uzņēmušies segt ar projekta īstenošanu saistītos izdevumus Rīgā – uzņēmējiem Armandam Garkānam, Jurim Kravalim, Jānim Kolam un Mārim Martinsonam, kuri arī piedalījās šajā sanāksmē».

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs nodeva projekta mecenātiem Plānošanas un arhitektūras uzdevuma (PAU) dokumentu, kas nepieciešams, lai varētu sākt projektēšanas darbus. Darbs pie karogmasta izbūves tiks uzsākts jau 2016. gada janvārī un plānots, ka tas ilgs aptuveni līdz gada beigām. Pēc karogmasta izbūves, tas tik nodots pilsētas īpašumā, kura tad veiks visus apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus.

2014. gada nogalē interaktīvajai balsošanai tika nodotas trīs vietas Rīgā, kur ar 3983 balsīm par piemērotāko monumentāla Latvijas karoga izvietošanas vietu iedzīvotāji atzinuši tieši AB dambi. Kopš balsošanas noslēgšanās norisinājies nopietns izpētes un tehniskās sagatavošanās darbs. Arhitektu izstrādātajās skicēs karoga masta augstums stiepjas 60 metru augstumā, savukārt pats karogs – 20x10 metrus liels. Vasarā uz AB dambja veikti arī ģeodēziskie izpēte darbi, lai noskaidrotu, kā labāk nostiprināt karoga mastu un vai sabiedrības izvēlētā vieta karoga izvietošanai ir atbilstoša.

Sanāksmē arhitekts A.Kronbergs klātesošajiem prezentēja SIA Projektēšanas birojs Arhis izveidoto karogmasta uz AB dambja vizualizāciju, nodrošinot iespēju ekspertiem, projektā iesaistītajām personām un sabiedrībai iegūt karogmasta virtuālu telpisko projekciju.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kura ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā, iecerēts valstij simboliskās, labi pārredzamās un nozīmīgās vietās Rīgā un Latvijas novadu reģionu centros, izvietot monumentālus Latvijas karogus. Projekta realizācijā galvenokārt tiek iesaistīta sabiedrība, kā arī eksperti, atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, aicinot atlasīt labākās un piemērotākās vietas karogu izvietošanai gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Oficiāli atklāts valsts simtgadei veltītais karoga masts uz AB dambja

Zane Atlāce - Bistere, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā trešdien, 18. oktobrī Rīgā uz AB dambja tika atklāts valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts, kas ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus, informē Rīgas domē.

Monumentālais Latvijas karoga masts tapis kā veltījums valsts simtgadei no biedrības Latvijas karogs. Turpmāk masta apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus nodrošinās Rīgas pašvaldība.

«Biedrības Latvijas karogs vārdā vēlos izteikt milzīgu atzinību un cieņu visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem – iedzīvotājiem, kuri ar savu aktivitāti un aizrautību pierādīja, ka šī ideja ir svarīga mums visiem, mecenātiem, bez kuriem monumentāla Latvijas karoga masta izbūve Rīgā nebūtu bijusi iespējama un Rīgas domei par pretimnākšanu un vēlmi sadarboties šajā nozīmīgajā projektā,» teica biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs Rihards Kols.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados. Monumentālie Latvijas karogi jau ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos. To uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā. Novados karoga mastu izbūve tiek realizēta gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Prezidiju zālē trešdien, 16.decembrī notiks Rīgas domes un biedrības Latvijas karogs kopīgi rīkotā sanāksme, kurā lems par 60 metru augsta monumentāla Latvijas karoga izbūvi Rīgā, informē Rīgas dome.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kura ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā, iecerēts valstij simboliskās, labi pārredzamās un nozīmīgās vietās Rīgā un Latvijas novadu reģionu centros, izvietot monumentālus Latvijas karogus.

Projekta realizācijā galvenokārt tiek iesaistīta sabiedrība, kā arī eksperti, atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, aicinot atlasīt labākās un piemērotākās vietas karogu izvietošanai gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.

Sanāksmi vadīs Rīgas domes vadība, tajā piedalīsies arī iesaistīto jomu Rīgas pašvaldības pārstāvji – Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, kā arī pārstāvji no Rīgas pilsētas pieminekļu padomes un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Austrumeiropas komunikācijas nozares konkursā uzvarējusi Repute

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2018

Otra godalga – 2. vieta kategorijā «Labākā publiskā kampaņa» (Best general public campaign) saņemta par projektu «Latvijas karogs».

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību aģentūra Repute uzvarējusi lielākajā Austrumeiropas komunikācijas nozares konkursā Eventiada IPRA GWA 2018, saņemot divas prestižas godalgas, informē uzņēmumā.

1. vieta piešķirta kategorijā Starptautiskās tendences komunikācijā (International trends in communication), savukārt augsto 2. vietu saņēmis uz AB Dambja uzstādītais Latvijas karogs projekts kategorijā Labākā publiskā kampaņa.

1.vietas apbalvojums piešķirts par Valsts izglītības attīstības aģentūrai organizēto integrētās komunikācijas kampaņu Nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia 2018. Konkursa mērķis bija demonstrēt profesionālo izglītības iestāžu un darba tirgus sadarbību, celt profesionālās izglītības prestižu un cildināt jauno profesionāļu prasmes.

«Esam patiesi gandarīti saņemt tik prestižu nozares apbalvojumu par kampaņu, kas iezīmē profesionālās izglītības nozīmīgumu ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Kampaņas laikā, īstenojot daudzveidīgus un globālus komunikācijas risinājumus, spējām radīt plašāku rezonansi un rosināt diskusijas sabiedrībā par profesionālās izglītības nozīmi un tās sniegtajām iespējām, kas bija projekta galvenais mērķis,» teic Repute partnere, projektu direktore Sabīne Dzene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Austrālijā atklās pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma reģionālo pasākumu ārpus Latvijas

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijā, Melburnā ceturtdien, 29.decembrī, atklās pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) reģionālo pasākumu ārpus Latvijas, pulcējot gan Latvijas un Austrālijas uzņēmējus, gan Latvijas izcelsmes profesionāļus no vairākām citām valstīm, pastāstīja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdētāja un PLEIF Austrālijā koordinatore Kristīne Saulīte.

PLEIF reģionālais pasākums norisināsies divas dienas no 29. līdz 30.decembrim. Pasākuma atklāšanas sesijā klātesošos uzrunās Latvijas Republikas Kultūras ministre Dace Melbārde, politiķis un tiesnesis Egils Levits, kā arī Ārlietu ministrijas speciālais vēstnesis diasporas jautājumos Atis Sjanītis.

«Šāds pasākums norisinās pirmo reizi un, kā jau tas mēdz būt ar lietām, kas notiek pirmo reizi, tas ir arī eksperiments. Mūsuprāt, Klusā okeāna un Āzijas reģionam ir ekonomiskais potenciāls un šis būs mūs pirmais mēģinājums abpusēji tuvināt gan Latvijas, gan šajā reģionā darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmējus un dažādu nozaru profesionāļus,» sacīja Saulīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunatklātā iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» ledus arēnā šodien prezentētas jaunā dizaina formas, kurās Latvijas hokeja izlases spēlētāji turpmāk aizvadīs pārbaudes spēles.

Pasākuma laikā tika parakstīta arī vienošanās par sadarbību starp iepirkšanās un izklaides centru «Akropole» un Latvijas Hokeja federāciju (LHF). Jaunās formas dizainu izstrādājis Haralds Apinis, iekļaujot tajā četru Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņus, kā arī Latvijas valsts ģerbonī redzamo grifu un lauvu.

Latvijas valstsvienības spēlētāju krūtis pārbaudes spēlēs rotās ģerboņu kontūrzīmējumi – grifs ar zobenu labajā ķetnā, kas redzams gan Vidzemes, gan Latgales ģerboņos, lauva no Kurzemes ģerboņa un Zemgales ģerbonī redzamais alnis. Pirmo reizi uz hokeja valstsvienības krekliem redzams arī sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Latvijas uzņēmējdarbības simts gadu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 03.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā rubrikā DB atskatīsies, kāds bizness Latvijā bija pirms simts gadiem, vērtēs, kāds tas ir tagad, un centīsies prognozēt, kāds bizness varētu būt nākamajos simts gados

Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai 4. maijā, DB uzsāk jaunu rubriku, ko ir iecerēts turpināt līdz pat Latvijas simtgadei 2018. gadā. Šīs rubrikas moto ir «Latvijas uzņēmēji – Latvijas simtgadei» un tajā liels uzsvars tiks likts uz Latvijas uzņēmēju iniciatīvu un tādu viņu veikto pasākumu atspoguļojumu, kas vērsti uz kopīgu sabiedrības interešu nodrošināšanu.

Valsts budžetā ir tik naudas, cik ir – mūžīgi kaut kam ir «par īsu», līdz ar to ir tikai apsveicami, ja arī uzņēmēji ir gatavi veikt savu ieguldījumu šādas valsts gadadienas atzīmēšanā, izdarot kaut ko kopīgām sabiedrības vajadzībām noderīgu. Tas nenozīmē, ka vienīgais iespējamais ieguldījums ir tikai naudā, tikpat labi iesaiste var tikt mērīta arī konkrētā uzņēmuma ražojumos, materiālos vai pakalpojumu sniegšanā. Turklāt ne tikai lieli, nacionāla mēroga ieguldījumi ir slavējami, arī lokāli pasākumi ir uzteicami un, iespējams, konkrētajā pašvaldībā pat ļoti nozīmīgi. Šodienas numura 4. un 5. lappusē ir iespējams izlasīt detalizētāk par šo DB projektu, kā arī jau par vienu uzņēmēju iniciatīvu. Mēs priecāsimies uzzināt un atspoguļot arī citu uzņēmumu veikumu. Nozīme nav šo projektu lielumam – arī mazas lietas, kas veiktas ar labdarīgu domu, ir būtiskas mūsu valsts vides veidotājas, tāpēc droši pastāstiet mums par savām iniciatīvām, rakstot uz e-pastu [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstinājusi ar aktualitātēm Astanas EXPO 2017 rīkošanā - Latvijas paviljona būvniecība ir noslēgusies un nacionālās dienas ietvaros, 9.jūlijā, izstādi apmeklēs arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LTRK valdes priekšsēdētājs un EXPO 2017 komisārs Jānis Endziņš pastāstīja, ka pašreiz realizētas visas ieceres par Latvijas paviljona izskatu un veidolu, izveidojot to gan pievilcīgu apmeklētājiem, tostarp bērniem un jauniešiem, gan arī ērtu biznesa sarunām un sadarbības partneru tikšanās organizēšanai. «Mūsu mērķis ir būt interesantiem un interaktīviem, parādot Latviju no dažādiem skatu punktiem. Tādēļ sagatavotas sešas virtuālās tūres, ko iespējams noskatīties ar 3D brillēm, iejūtoties kā kamaniņu sportista «ādā», tā arī baudot Rīgas arhitektūru un kultūru, klausoties Raimonda Paula mūziku utt.,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka paviljona otrajā stāvā plānots rīkot arī konferences un tikšanās uzņēmējiem, tādējādi apvienota gan izklaide, gan darba vide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

AS «Tukuma piens» ražo zīmola «Baltais» jogurta kokteiļus ar plūmju, apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un vīnogu garšām. Jogurta kokteiļi kā produkts tirgū vairs nav jaunums, taču jaunais iepakojuma dizains veidots, godinot Latvijas valsts simtgadi.

Uz «Baltais» jogurta kokteiļu etiķetēm ir attēloti 140 dažādi Latvijas tautastērpu brunču raksti. Speciālā dizaina iepakojums veikalu plauktos ir kopš maija sākuma, un tā autors ir AS «Tukuma piens» mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs, kurš pats ir kaislīgs tautas deju dejotājs.

Uz etiķetes ir norādīts, kurai Latvijas vietai konkrētais brunču raksts ir piederīgs. Līdz ar to iepakojums ir savā ziņā arī izglītojošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rīt, 3. novembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu Eiropas Savienības karogam 30, informē bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eirozonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 3. novembra. 10 tūkstošus monētu būs iespējams iegādāties arī Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7,30 eiro).

Šī ir eirozonas valstu kopīgā 2 eiro piemiņas monēta, kuras dizains tika noskaidrots konkursā un tam sekojošā eiropiešu balsojumā, kurā piedalījās aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Monēta veltīta 30 gadu jubilejai, kopš Eiropas Savienības (ES) līderi apstiprināja Eiropas karogu par oficiālu ES simbolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas Pasts izdod īpašu pastmarku Latvijas karogs – karte.

Šī ir pirmā Latvijā izdotā neregulāras formas pastmarka, un tā veidota kā Latvijas kartes kontūra. Pastmarkas nominālvērtība ir € 0,50, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Atšķirībā no vairākuma pastmarku Latvijas kontūru simbolizējošajai pastmarkai ir pašlīmējošā pamatne. Pastmarkas tirāža ir viens miljons eksemplāru.

Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Šo filatēlijas izdevumu autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.

«Neregulāras formas pastmarkas filatēlijas pasaulē ir retums, un mēs pieļaujam, ka Latvijas Pasta izdevums ar laiku varētu kļūt par unikālu vērtību. Jaunā pastmarka ir veltījums Latvijas valstij, apvienojot divus simbolus – valsts teritorijas siluetu un karogu,» skaidro Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Jāni Boktu

Lelde Petrāne, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceturto reizi Latvijas uzņēmēji vienosies kopīgā sporta pasākumā

Lelde Petrāne, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ceturto gadu organizē Latvijas Uzņēmēju sporta spēles 2016, kas norisināsies no 10. līdz 12.jūnijam atpūtas kompleksā Lejastiezumi pie Usmas ezera.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone komentē: «Uzņēmēju sporta spēles organizējam ar mērķi veicināt saliedētību uzņēmumu kolektīvos un lai pēc labi padarīta darba sekotu laba atpūsta vasaras sākumā. Turklāt, kā zināms, vislabākās idejas rodas neformālas tīklošanās reizēs – un Uzņēmēju sporta spēlēs būs visplašākās kontaktu dibināšanas iespējas.»

10.jūnija vakarā sporta garu meklēs Nakts stafetē. Savukārt oficiāla Sporta spēļu atklāšana notiks 11. jūnija rītā, kad, piedaloties LDDK un LTRK vadībai, tiks svinīgi pacelts Sporta spēļu karogs un komandas piedalīsies kopīgā gājienā. Latvijas Uzņēmēju sporta spēļu programmā būs gan tradicionālie komandu sporta veidi – basketbols, futbols, pludmales volejbols, – gan individuālie sporta veidi, kā arī tiek plānoti dažādi pārsteigumi un izklaides programma. Mammas un tēti varēs neuztraukties par saviem bērniem, jo tie tiks pieskatīti un izklaidēti visas dienas garumā, piedāvājot viņu vecumam atbilstošas sportiskas aktivitātes. Par sportistiem rūpēsies arī Latvijas Uzņēmēju sporta spēļu 2016 vadītājs un aktieris Andris Bulis. Bet vakara noslēgumā sporta cienītājiem būs iespēja baudīt Intara Busuļa un Abonementa orķestra koncertu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 7. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Brīvības cīņas (1918–1920)», kas veltīta Latvijas Neatkarības karam un visiem, kas palīdzēja izcīnīt neatkarību un turēt godā brīvību, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas «Brīvības cīņas (1918–1920)» grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir mākslinieks Andris Vārpa. Monētas priekšpusē kubisma manierē stilizēti atveidots cīnītāju gājiens un karavīra atvadas no līgavas.

Monētas aizmugurē redzams sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs, tam abās pusēs – pārrauti ierakumu nožogojumi. Monēta veidota no sudraba, Latvijas karoga attēlošanai izmantojot divu krāsu uzdruku.

Jauno monētu no 7. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 50.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgusies monumentālā Latvijas karoga pamatu izbūve Rīgā

Lelde Petrāne, 07.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noslēgusies monumentālā Latvijas karoga pamatu izbūve Rīgā, AB dambī. Karoga pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Kapsulā līdz ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tika ievietota informācija par Latvijas karoga vēsturi.

Karoga masts tiks balstīts uz septiņiem ieurbtiem pāļiem vairāk nekā 23 metru dziļumā. Tagad virs pāļiem ir izbūvēts monolīti betonēta dzelzsbetona pamatu režģžogs, kas kalpos kā pamats 60 metrus augstajam karoga mastam. Pamatu izbūvi realizējis uzņēmums SIA Monolīts SAG.

Plānots, ka jau drīzumā tiks uzsākti visi darbi saistībā ar 60 m augstā karoga masta piegādi, uzstādīšanu un nepieciešamajiem inženierkomunikācijas darbiem. Šo darbu posmu realizēs uzņēmums RECK.

Projekta ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot Latvijā augstāko monumentālo Latvijas valsts karogu uz AB dambja Rīgā. Monumentālus valsts karogus plānots izvietot arī Latvijas novados, aicinot projektā iesaistīties pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Valdība nav pelnījusi 100 dienu pārbaudes laiku

Raivis Bahšteins, viedokļu redaktors, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecībai veltītajām premjera serenādēm jāseko reāliem darbiem; pārsildītajā valdības zupā tās pašas asakas, to vidū – Latvijas gāzes jautājums

Nupat apstiprinātā valdība ir ar skaidru vektoru uz tautsaimniecības izaugsmi. To parāda arī deklarācija – puse tās satura veltīta ekonomiskās izaugsmes jautājumiem. Tāpat no premjera runām noģiedams, ka jaunās valdības karogs būs plaukstoša tautsaimniecība. Zīmīgi, ka tieši jaunizceptais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzņemsies premjera biedra pienākumus. Tas apstiprina tautsaimniecības veicināšanas aktualitāti, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Taču būsim godīgi – valstij jārisina arī lērums citu samilzušu problēmu, tostarp demogrāfijas un drošības jautājumi. Taču visas likstas vieno vajadzība pēc naudas to risināšanai. Diemžēl ierasts, ka politiķi bieži nevis veicinājuši, bet kavējuši valsts izaugsmi, piemēram, redzes leņķa šaurībā vai populismā gandrīz ejot pāri līķiem, kāri palielinot valsts ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija ir oficiāla atpalicēja Baltijā

Jānis Goldbergs, 05.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Latvija jau 16. gadu saņem Eiropas Savienības dažādu fondu intensīvu atbalstu kā mazattīstītā valsts un varētu būt pašpietiekamāka.

Eiropas Savienības fondu un atbalsta instrumentu ietekme, šķiet, visspilgtāk tika novērtēta pēc iepriekšējās krīzes, kas skaidri parādīja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bez Eiropas atbalsta būtu audzis teju divas reizes lēnāk, sākot jau kopš 2012. gada un tā līdz 2015. gadam.

Par to, cik labi ir saņemt naudu un ieguldīt to Latvijas ceļos, māju siltināšanā, degradētu teritoriju sakopšanā, visbeidzot – sabiedrības integrācijā un daudzās citās lietās, ir ļoti daudzas valsts amatpersonu atskaites. Teju katrā Latvijas stūrī ir kāda sakopta vieta, kuru rotā zils karogs ar zeltainām zvaigznēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanktpēterburgā atklāts Starptautiskais ekonomikas forums (SPIEF), kura laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunāja 15 000 dalībnieku no vairāk nekā 75 pasaules valstīm.

SPIEF organizatoru galvenais uzdevums ir pārliecināt biznesa pasaules smagsvarus par Krievijas pievilcību investoriem un ilgtermiņa sadarbības partneriem, ko pašreizējā situācijā ir grūti paveikt, ne tikai piemēroto sankciju dēļ.

Krievijā, kas cenšas integrēties jaunajā pasaules ekonomiskajā telpā, aizvien darbojas nerakstīts likums: «Sit savējos, lai citi baidītos». Uzskatāms pēdējais piemērs: Maikla Kalvi (fonda Baring Vostok dibinātājs) arests. Viņš ir lielākais Rietumu investors Krievijā. Tika plānots, ka šis amerikāņu investors, kurš ticēja Krievijai un tās ekonomiskajam potenciālam, piedalīsies arī SPIEF 2019, bet diemžēl.

Krievijas Skaitīšanas palātas vadītājs Aleksejs Kudrins, atbildot uz žurnālistu jautājumiem preses konferences laikā pēc sesijas «Krievijas ekonomika izaugsmes stimulu meklējumos», sacīja: «Protams, Kalvi arests ir šoks. Kopš šā gada sākuma no Krievijas aizplūdušo Rietumvalstu līdzekļu apjoms ir dubultojies, sasniedzot 40 miljardus dolāru.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Finālam tuvojas 1,7 miljonus vērtie Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi

Monta Glumane, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvajā vidē dāvanas ar Latvijas simtgades simboliku vismaz pagaidām nav guvušas plašu atsaucību.

Valsts simtgades akcentēšana biznesa vidē nav aktuāla tendence, un uzņēmumi tāpat kā iepriekš saviem sadarbības partneriem pasniedz veltes, kas vai nu izceļ to darbības jomu, vērtības, vai kādu svarīgu notikumu, piemēram, kompānijas jubileju, novērojušas DB aptaujāto sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāves, kuras nereti palīdz saviem klientiem neapjukt plašajā korporatīvo dāvanu klāstā.

Latvijas simtgades birojā līdz šim gatavību savus ražotos produktus papildināt ar valsts simtgades simboliku, aizpildot speciālu anketu, izrādījuši teju 600 uzņēmumi. Daudzi no tiem ražo suvenīrus un veltes, kas varētu kalpot arī kā korporatīvās dāvanas. Plašajā sarakstā atrodamas grāmatas, dažādi ādas izstrādājumi, tekstilizstrādājumi, adījumi, šalles ar Lielvārdes jostas rakstiem, sveces, atmiņu spēle, medus, dažādi saldumi, kā arī porcelāna medaļas un krūzītes, organiskā stikla suvenīri u.c. Svinību ietvars veidots atvērts sabiedrības un uzņēmēju iesaistei, tāpēc simtgades piederības zīme uzņēmējiem pieejama bez maksas. DB jau iepriekš ziņoja, ka, ievērojot vizuālās vadlīnijas piederības zīmes lietošanai, uzņēmējiem ir iespēja valsts jubilejā veidot jaunus produktus un pakalpojumus, pilnveidot mārketinga instrumentus gan pašu mājās, gan starptautiski. Latvijas valsts simtgades piederības zīmi veido uzraksts Latvija, valsts karogs un skaitlis 100 ar integrētu bezgalības simbolu kā nepārtrauktu jaunradīšanas ciklu. Grafiskās zīmes pamatā ir fonts Cīrulis, kas aizgūts no pagājušā gadsimta sākuma lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas karogs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā es ļoti ceru uz stratēģisku pieeju komunikācijā gan no PR aģentūru, gan no klientu puses. Vienkārši sakot, ceru, ka klienti un aģentūras viens otram jautās – kādēļ mēs taisāmies darīt to, ko taisāmies darīt? Vai tas ir mūsu interesēs? Kādas īsti ir mūsu intereses un vai ir skaidrs, kā tās realizēt? Un pieņems izsvērtus lēmumus.

Mana prognoze ir, ka manas cerības nepiepildīsies. Tās noteikti nav piepildījušās 2017. gadā, un nav indikāciju, ka šogad kaut kas varētu mainīties.

Otra prognoze šim gadam ir, ka tās aģentūras, kas joprojām tomēr spēs saprast savus klientus un realitātē, ikdienā piedāvāt klientiem patiešām nepieciešamo (nevis to ierasto, ko aģentūras vai klients labprātāk darītu), būs vinnētājas. Tāpat kā šo aģentūru klienti.

Nozares izaicinājumi un problēmas 2018. gadā

Tā kā šis ir Saeimas vēlēšanu gads, nozarei viens no lielākajiem izaicinājumiem būs tas, ka diennaktī joprojām būs 24 stundas. Šis faktors, apvienojumā ar to, ka daudziem nozares speciālistiem vienalga būs jāved bērni uz skolu, pēcskolas nodarbībām, var ievērojami ietekmēt nozares darbību, kvalitāti. Cerams, nozares uzņēmumu vadītāji būs saprotoši, un pat, ja kādam no politiķiem vai partijām tiks atvēlēts vien reāli pielīgtais darba stundu skaits, no tā necietīs PR projektu vadītāju darba attiecības un karjeras.

Komentāri

Pievienot komentāru