Jaunākais izdevums

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.

Konkurences padome 2022.gada nogalē veica plašu tirgus pētījumu un vērtēja degvielas cenas kāpuma iemeslus un atzina, ka lielākie ieguvēji no straujā degvielas cenu kāpuma ir naftas pārstrādes uzņēmumi, kuri laikā, kad strauji auga degvielas mazumtirdzniecības cenas, spēja gūt ievērojami lielāku peļņu nekā iepriekšējā gadā.

LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns informē, ka asociācija līdzās citiem tirgus dalībniekiem pagājušajā gadā izteica viedokli, ka biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšana nav konstruktīvs lēmums, jo iecerētais un solītais cenu samazinājums par 10-14 centiem netiks sasniegts, un valsts attālināsies no atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanas. I.Stikāns uzsver, ka šis lēmums kaitēja arī vietējiem pārstrādes uzņēmumiem, kuriem nepieciešama stabilitāte un paredzama likumdošana.

Viņš piebilst, ka arī amatpersonu prognozes par to, ka Krievijas izraisītais karš radīs nepieciešamību tīrumu platības daudz lielākā mērā izmantot pārtikas augiem, nav piepildījušās, jo Ukraina lauksaimniecības produkciju uz Eiropas Savienību (ES) eksportē ievērojamos apjomos. Tā rezultātā ES pat bloķēja graudu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu importu no Ukrainas uz Poliju un četrām citām valstīm.

Pēdējā pusgada laikā Latvijā izskan arī aplēses par to, ka budžetā būs jāiezīmē lieli līdzekļi CO2 samazināšanas kvotu iegādei. Līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, aplēses runā par simtiem miljonu eiro. Biodegvielas lietojuma atcelšana ir viens no faktoriem, kas šo summu nevajadzīgi palielina, skaidro I. Stikāns.

Obligātais biodegvielas piejaukums ir būtisks stabilitātes nodrošināšanā visā biodegvielas piegādes ķēdē - gan vietējiem biodegvielas ražotajiem, gan arī vietējiem lauksaimniekiem, kas audzē vietējo izejvielu. Tāpēc LBBA aicina valdību un politiķus atjaunot obligāto biodegvielas piejaukumu "katrā litrā" degvielas Eiropas Padomes direktīvas atļautajā 4,4% apjomā.

Tāpat LBBA aicina nekavēties un ieviest pienākumu degvielas tirgotājiem piegādāt atjaunojamo enerģiju transportā, lai novērstu finansiālos riskus, kas saistās ar pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par kavēšanos ar minētās direktīvas ieviešanu.

Stikāns uzskata, ka tas ļautu vietējiem biodegvielas ražotājiem gan izmantot tā sauktās pirmās paaudzes biodegvielas ražošanas visu potenciālu, gan pakāpeniski ieviest un izvērst otrās paaudzes biodegvielas ražošanas apjomu.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nav obligāta.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana ir brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši var izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija pārstāv vairākus uzņēmumus Latvijā, kas pārstrādā dažādas izejvielas, piemēram, kultūraugus, atkritumus, atliekas un citus inovatīvus materiālus, lai ražotu atjaunojamo enerģiju, kuras izmantošana samazina transporta siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz pat 90% salīdzinot ar tradicionālajām degvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu apgabaltiesa līdz vienam miljonam eiro samazināja astoņu miljonu eiro naudas sodu, ko pagājušā gada nogalē Vides departaments noteica Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par pienākuma pārdot biodegvielu pārkāpumu.

Tiesa nolēma, ka uzņēmuma pārkāpums nav nozīmīgs, nav vainu pastiprinošu apstākļu un tāpēc mazāks naudas sods ir pamatots. Tādējādi tiesa samazināja "Olerex" noteikto naudas sodu no astoņiem miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro.

"Olerex" advokāts OIivers Nēss teica, uzņēmums rūpīgi iepazīsies ar tiesas lēmuma saturu, taču, visticamāk, to pārsūdzēs, jo, ņemot vērā tiesas lēmumā aprakstītos apstākļus, sods joprojām ir nesamērīgi liels un neatbilst pašas tiesas paskaidrojumiem.

Igaunijas Vides departamenta ģenerāldirektora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu, komentējot tiesas lēmumu, uzsvēra, ka piesārņotājus vajadzētu sodīt bargāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Māris Ķirsons, 04.01.2024

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības SIA Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī šo produktu realizācijas cenu, perspektīvā to paaugstinās arī CO2 emisiju kvotu iegāde.

Obligātais biodegvielas piejaukums nav nekas jauns, jo Latvijas valdība jau 2009. gadā pieņēma lēmumu par biopiejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai, kura procentuālais apjoms tika pakāpeniski palielināts, vienlaikus šāds piejaukums nebija nepieciešams arktiskajai (ziemas) dīzeļdegvielai. Savukārt strauji pieaugošo degvielas cenu un līdz ar to visa veida pārvadājumu sadārdzinājuma slāpēšanai valdība no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim atcēla obligātā biopiejaukuma prasību benzīnam un dīzeļdegvielai un tas kļuva par brīvprātīgu pasākumu, jo īpaši ja jau bija iepirkti biopiejaukuma komponentu krājumi. Tādējādi no 2024. gada 1. janvāra 95. markas benzīnam 10% apmērā tiks pievienots bioetanols, bet no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim dīzeļdegvielai 7% apmērā — biodegviela, kas ietekmēs degvielas pārdošanas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir tendenciozi

Db.lv, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) aprēķiniem šobrīd biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielas cenu varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā. Publiski minēts, ka degvielas rezervju uzglabāšanas sistēmas maiņa - par 2 centiem litrā.

"Publiski izskanējušie pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir klaji tendenciozi un neiztur kritiku," norāda LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns. LBBA norāda, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā, fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem/nodevām, citiem.

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas 

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī...

Degvielas cenas nākotnē ietekmēs arī citi faktori, piemēram, CO2 emisiju kvotas. 2023.gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) papildinājumu, tajā iekļaujot transportu un citas nozares. Sistēma darbosies atsevišķi no esošās Eiropas Savienības ETS un pilnībā tiks ieviesta 2027.gadā. Degvielas sektora uzņēmumiem ES dalībvalstīs būs jāiegādājas CO2 emisiju kvotas. Pašlaik nav skaidrs, cik augsta būs cena par CO2 tonnu, kad šī sistēma sāks darboties. Šie un citi pasākumi vērsti uz fosilās enerģijas īpatsvara samazināšanu un atjaunojamo resursu pielietošanas paplašināšanu. ES regulējumu mērķis ir veicināt valstu energoneatkarību un veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

LBBA atgādina, ka ES regulējumi paredz to, ka transporta sektoram definētie mērķi ir jāsasniedz 2030 gadā. Uzņēmumiem un, iespējams, arī valstij būs jāpērk CO2 kvotas līdz Latvijā šie mērķi tiks izpildīti. Arī šī iemesla dēļ nedrīkst kavēties ar transporta dekarbonizāciju. Kavēšanās ar dekarbonizāciju var izmaksāt dārgāk, uzskata LBBA.

Virzība uz emisiju samazināšanu saistīta ar papildu izmaksām. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par Klimata sociālā fonda izveidi, lai kompensētu šo izmaksu pieaugumu, tai skaitā transportā, mazturīgajām sabiedrības grupām. Šī fonda līdzekļi Latvijai būs pieejami jau no 2026 gada, kopumā ap sešsimt miljonu eiro apjomā.

Vienlaikus jāmin, ka apspriešanai nodotais likumprojekts "Transporta enerģijas likums" paredz pieaugošus SEG emisiju samazināšanas mērķus, kas jāievēro degvielas piegādātājiem. Tos var izpildīt lielākā apjomā nodrošinot transporta nozarei enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem - elektrību, biodegvielu, biometānu, u.c. transporta enerģijas veidus. Likumprojekts paredz, ka par izvairīšanos no atjaunojamās enerģijas izmantošanas degvielas piegādātājiem būs jāveic iemaksas Valsts kasē.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija uzsver, ka Latvijā tiek ražota biodegviela un tās izmantošanai transportā pieļaujamā apjomā nav nepieciešamas subsīdijas. LBBA rosina straujāk ieviest atjaunojamo resursu izmantošanu veicinošus pasākumus Latvijā, lai samazinātu emisijas transporta sektorā, pirmkārt izmantojot vietējos resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Obligātās biokomponentes prasības ietekme uz benzīna cenu patlaban nav vērojama

LETA, 19.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban obligātās biokomponentes prasības ietekme uz benzīna cenu nav vērojama, intervijā aģentūrai LETA sacīja degvielas tirgotāja "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš papildināja, ka prasība pievienot benzīnam bioetanolu ir spēkā jau no šī gada 1.janvāra, un tas būs jāpievieno visu gadu.

"Nekāda ietekme uz benzīna cenu šai prasībai nav vērojama, jo pašlaik etanola cena ir pat zemāka nekā benzīna cena par tonnu," norādīja Beiziķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka no šā gada 1.aprīļa biokomponente 7% apjomā būs obligāti jāpievieno dīzeļdegvielai, papildinot, ka pašlaik ir grūti prognozēt, kāda tam būs ietekme uz dīzeļdegvielas cenu.

"Viens jautājums ir, kā mainīsies pašu naftas produktu cenas, otrs, kādas būs bioproduktu cenas. Latvijā tiek piedāvāti divu veidu produkti - rapša biokomponente jeb tā saucamais pirmās paaudzes biodīzelis un atjaunojamā dīzeļdegviela - otrās paaudzes biodegviela, kuras ražošanā tiek izmantoti dažādi atkritumi un atlikumi no citiem ražošanas procesiem," sacīja kompānijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22 uzņēmumi un organizācijas 18.jūnijā parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Biorafinēšana ir nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka memoranda parakstīšana ir solis pretim izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā.

"Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk," pauž ministrs.

LIAA direktors Raivis Bremšmits norādīja, ka bioekonomika ir Latvijas dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniegšot plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru