Kanādas valdība un nacionālā aviokompānija "Air Canada" pirmdien panākušas vienošanos par finanšu palīdzību, lai lidsabiedrība spētu pārvarēt koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Vienošanās paredz, ka "Air Canada" būs piekļuve aizdevumiem aptuveni 5,9 miljardu Kanādas dolāru (3,9 miljardu eiro) apmērā.

Apmaiņā pret šo palīdzību aviokompānija piekritusi ievērot vairākas prasības, tostarp kompensēt klientiem, kuru lidojumi pandēmijas dēļ tikuši atcelti.

Tāpat lidsabiedrība piekritusi atsākt reisus reģionālos maršrutos un noteikt ierobežojumus vadītāju atalgojumam.

"Air Canada", kas šobrīd nodarbina aptuveni 15 000 cilvēku, solījusi vairs nelikvidēt darbavietas, lai arī kopš pandēmijas sākuma uzņēmums atlaidis vairāk nekā 20 000 darbinieku.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Aviokompānija «SmartLynx Airlines» Kanādā parakstījusi līgumu par ieguldījumu piecu miljonu eiro apmērā aviācijas iesācējuzņēmuma «Canada Jetlines» izveidei sezonalitātes problēmu risināšanā, pastāstīja «SmartLynx Airlines» valdes loceklis Žīgimants Surints (Žygimantas Surintas).

Viņš atzīmēja, ka «Canada Jetlines» plāno sākt lidot šā gada ceturtajā ceturksnī. Iesācējuzņēmuma akcijas tiek kotētas biržā Kanādā, un pašlaik viņiem ir finansējuma piesaistes fāze.

«Mums šis projekts ir interesants, lai risinātu kapacitātes jautājumus un atrastu lidojumus ziemā, jo Kanādas tirgum ir raksturīga cita sezonalitāte. Mēs patiesi ceram, ka pēdējā finansējuma piesaistes fāze būs sekmīga, jo Kanādā ārvalstu investoriem nedrīkst piederēt vairāk par 45% no aviokompāniju kapitāla. Tas ierobežo arī mūsu iespējas finansēt šo projektu,» skaidroja Surints.

Jautāts, kādēļ izvēlēta Kanāda, nevis vēl kāds tirgus Eiropā, Surints atklāja, ka Kanādā ir dažas lielas aviokompānijas, kā, piemēram, «Air Canada» un «WestJet». Savukārt Eiropas tirgū konkurence pašlaik ir pārāk liela. «Ja mēs palūkojamies uz biļešu cenām, tad tās ir zemas un uzņēmumu peļņas marža arī ir ļoti zema. Tā ir ļoti skaidra zīme, ka ar biznesa paplašināšanu Eiropā pašlaik ir jābūt uzmanīgiem. Ne velti mēs redzam koncentrēšanos uz Āzijas, Amerikas, iespējams, pat Āfrikas tirgiem,» norādīja Surints.

Eiropas Komisija (EK) piektdien atjaunoja gandrīz 800 miljonu eiro naudassodu11 aviokravu pārvadātājiem par karteļa izveidošanu.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa 2015.gada nogalē noraidīja EK noteikto naudassodu, taču EK norāda, ka tās lēmums nodrošinās, ka konkurences noteikumus pārkāpjoša rīcība svarīgās nozarēs netiks palikta nesodīta.

Darbošanās kartelī tā vietā, lai konkurētu par labāku pakalpojumu piedāvāšanu klientiem, neatbilst EK nostājai," uzsver Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Šodienas lēmums nodrošinās, ka uzņēmumi, kas iesaistījās aviokravu pārvadājumu kartelī, tiks sodīti par savu rīcību.

EK 2010.gadā piemēroja 790 miljonu eiro naudassodu 11 aviokravu pārvadātājiem par dalību kartelī no 1999.gada līdz 2006.gadam.

Pēc vairākiem incidentiem ar lidmašīnu «Airbus A220» dzinējiem Kanādas un Eiropas gaisa satiksmes drošības regulatori paziņojuši, ka laineri «Airbus A220» lielā augstumā nedrīkst izmantot dzinējus ar pilnu jaudu.

Kanādas regulators «Transport Canada» nedēļas nogalē publicēja lidojumderīguma direktīvu un pirmdien to pārpubliskoja arī Eiropas Aviācijas drošības pārvalde (EASA), dodot rīkojumu aviokompānijām, kas veic lidojumus ar šīm lidmašīnām, augstumā virs 8,8 kilometriem nepārsniegt 94% no to dzinēju maksimālās jaudas.

Šāda direktīva izdota pēc vairākiem incidentiem, kad Kanādas aviokompānijas «Air Canada» izmantotajām lidmašīnām «Airbus A220» lidojumu laikā izslēdzās dzinēji.

Tāpat līdzīgi incidenti konstatēti Vācijas aviosabiedrības «Lufthansa» Šveices meitasuzņēmuma «Swiss» lidojumos ar «Airbus A220». Vienā no «Swiss» lidojumiem virs Francijas pat atdalījās dzinēja detaļas, bet pēc incidentiem septembrī un oktobrī tā pārtrauca visus lidojumus ar šīm lidmašīnām, kamēr tām tika veiktas pārbaudes.

Latvijas aviokompānija airBaltic komercdirektora amatā iecēlusi Kristofu Vjate (Christophe Viatte), kurš būs atbildīgs par aviokompānijas turpmāko komerciālo stratēģiju, informē kompānijas pārstāvji.

Viņš pārvaldīs visas komercnodaļas, tostarp pārdošanas, mārketinga, e-komercijas, klientu atbalsta, produktu, ieņēmumu pārvaldes, maršruta tīklu plānošanas, kravu un partnerattiecību nodaļas.

airBaltic vadītājs Martins Gauss (Martin Gauss) norāda, ka K. Vjatem ir lieliska pieredze komercdarbībā, kas palīdzēs turpināt līdzšinējos sasniegumus airBaltic ReShape biznesa pārveides programmā.

Kristofs Vjate uzskata, ka airBaltic, atrodoties Rīgā, ir spēcīgas ģeogrāfiskas priekšrocības šajā reģionā, lai turpinātu attīstīt savu darbību un nodrošinātu maršrutus starp Eiropu un Krieviju, NVS valstīm, Tuvajiem Austrumiem un Āziju.

Latvijas aviokompānija airBaltic ir saņēmusi ISPY 2016 zelta medaļu par apkalpošanas kvalitāti lidojuma laikā, informē aviosabiedrībā.

ISPY (Inflight Sales Person of the Year) sacensības ik gadu norisinās Lielbritānijā, pulcējot daudzas starptautiski atzītas aviokompānijas.

airBaltic apkalpes locekļi Anna Stola un Mihails Iņutins saņēma zelta medaļu ISPY 2016 kategorijā Pārdošana kā serviss (Sales as a Service). Sacensībās piedalījās starptautiski atzītas aviokompānijas, to skaitā, Air Canada, Air Asia, Finnair, Hongkong Airlines, Singapore Airlines, Virgin Atlantic Airways, Vueling, Wizzair un citas. Šogad ISPY svinēja 15 gadu pastāvēšanas jubileju, un, kā jau katru gadu, aviokompānijas tika aicinātas konkursam pieteikt savus labākos apkalpes locekļus.

Kanādas ražotājs Bombardier pirmo CS300 sērijas lidmašīnu airBaltic piegādās kā plānots oktobra beigās, šodien preses konferencē apstiprināja Bombardier viceprezidents Robs Devārs.

Pirmajos reisos 145 vietu ietilpīgā jaunā lidmašīna tiks norīkota novembrī un to būs iespējams izmantot kā tālākos, tā tuvākos maršrutos.

Kopumā šogad airBaltic plānots piegādāt četras jaunas lidmašīnas, bet līdz 2018.gada beigām - kopumā 20. Patlaban Bombardier esot uzsācis sešu CS300 lidmašīnu ražošanu. airBaltic gan norāda, ka visas 20 lidmašīnas tiks ieviestas reisu nodrošināšanā 2019.gadā.

airBaltic piloti jau patlaban Kanādā apgūst jauno lidmašīnu vadīšanas iemaņas.

Iepriekš bija plānots, ka pirmās lidmašīnas tiks saņemtas 2015.gada beigās, vēlāk šo termiņu pārceļot uz 2016.gada otro pusi saistībā ar lidmašīnu izstrādes termiņu kavēšanos.