Transports un loģistika

Airbaltic meklē naudu

Egons Mudulis, 10.04.2019

Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Saskaņā ar IATA (Starptautiskā gaisa transporta asociācija) datiem, pērn nozarē kopumā bijusi izaugsme gan apmaksāto pasažierkilometru (+6,5%), gan piedāvāto vietu skaita (+6,1%), gan reisu noslogojuma (+0,3 procentpunkti līdz 81,9%) ziņā. Kādas patlaban ir tirgus tendences?

AirBaltic aug straujāk nekā nozare vidēji, saglabājot rentabilitāti. Igaunijā un Lietuvā gan neesam tik spēcīgi kā Latvijā. Pērn piedāvājām par 18% vairāk vietu, ko spējām arī pārdot. Vakar (31. martā) uzsākām lidojumus uz Dublinu, arī uz Štutgarti un Ļvovu. Šogad plānos ir Kosa un Menorka, no Tallinas ‒ Malaga, Brisele. Dublinas virziens, kur konkurents (Ryanair) ir no Dublinas, izskatās ļoti pievilcīgs. Vēl labāk izskatās Štutgartes virziens. Tas ir mūsu devītais galamērķis Vācijā, padarot to par mūsu lielāko tirgu ārpus Latvijas. Štutgartes apkārtnē izvietoti automašīnu ražotāji, tur ir bāzēti Daimler un Porsche un atrodas daudzas kompānijas. Uz turieni būs liela darījumu lidojumu kustība, jo Latvijā ir daudz metālapstrādes uzņēmumu, kam ir bizness ar automašīnu ražotājiem. Uz Ļvovu lidojumi nav tik bieži, bet saulaināki galamērķi kā Kosa un Menorka ir vairāk sezonāli, brīvdienu ceļojumiem.

Cik ilgi šāda izaugsme nozarē var turpināties?

IATA uzskata, ka pasažieru skaits dubultosies nākamajos 20 gados. Dzenulis tam būs Āzija, Eiropā izaugsme nebūs dubultā, taču mēs turpināsim augt, jo lidojumi gadu gaitā ir kļuvuši lētāki, biļetes ir pieejamākas un cilvēkiem ir vairāk brīva laika, ko viņi izmanto ceļošanai. Izaugsme turpināsies arī tāpēc, ka pēdējo septiņu mēnešu laikā ir pazudušas septiņas vai astoņas lidsabiedrības. Citas kompānijas no tā iegūst.

Ko (nule kā darbību izbeigusī islandiešu zemo cenu aviolīnija) WOW air darīja nepareizi?

Lai to pateiktu, man būtu bijis jāstrādā šajā kompānijā. Taču, ja sekojat medijiem, varējāt to paredzēt. Tas pats bija ar Germania un Small Planet.

Ļoti jau nu pēkšņs bija viņu paziņojums.

Ir brīdis, kad darbība jāpārtrauc, jo nespējat samaksāt savus rēķinus. Diemžēl tas ietekmē pasažierus. Taču viņi, iespējams, izmantos citu kompāniju. Piemēram, (igauņu) Nordica būtiski samazina savu kapacitāti, bet airBaltic palielina, jo mums tagad ir iespēja Tallinā šos pasažierus paņemt. Mums ir jau 11 tiešie galamērķi no Tallinas.

Vai nejūtat tur protekcionismu?

Lai viņiem būtu sava lidsabiedrība ‒ pēc tam, kad izgāzās Estonian Air ‒, viņi izveidoja Nordica, uzticot tās darbības organizāciju poļu LOT. Rezultātā viņi būtiski samazina lidojumu skaitu, kas ļauj mums tur palielināt kapacitāti. Tagad mēs esam pirmajā vietā tirgus daļas ziņā. Izskatās, ka viņi turpinās sašaurināties. Viņiem gan ir arī cits bizness, viņi lido citu uzdevumā.

Tātad Eiropas aviācijas nozarē būs izmaiņas. Mūsu biznesa plāns Destination 2025, kur esam tikai sākumā, paredz izaugsmi. Mums jau ir 16 no kopumā paredzētajiem 80 Airbus A220-300. Esam pasūtījuši 50 lidmašīnas, un esam saglabājuši iespēju pasūtīt vēl 30. ATW man prasīja, ko darīsim, kad mums būs 80 lidmašīnas. Tās visas netiks izmantotas Baltijas reģionā, vismaz 30 būs bāzētas citviet. Taču lidojumus aizvien veiks airBaltic, te ir mūsu bāze, te tās tiks apkalpotas – mēs paši veiksim Airbus lidmašīnu apkopi.

Nākamie divi gadi būs ļoti grūti – pārejas tikai uz Airbus floti dēļ. Mēs atbrīvosimies no Boeing flotes gadu ātrāk. Mēs varam pārdot sev piederošās lidmašīnas, rezerves daļas. Tā mēs varam aizvērt Boeing lappusi, un mums būs tikai Airbus. Un tad, vēlākais 2022. gadā, mēs varam sākt Bombardier Dash Q400 flotes nomaiņu.

Kad mums būs tikai Airbus A220, strādāt būs vienkāršāk. Piemēram, šobrīd, ja ir problēma ar kādu no Airbus lidmašīnām pirms izlidošanas un tā ir jānomaina, tad Boeing un Dash ir citāds vietu skaits. Savukārt gadījumā, ja man ir tikai Airbus, es varu vienkārši tās samainīt. Cilvēki jautā, kā jūs varat lidot ar Airbus uz Tallinu. Taču savienojums Tallina‒Rīga jau tagad ir noslogotākais reiss mūsu izveidotās sistēmas dēļ.

Vai (zems) lidmašīnu noslogojums nav risks?

Nē. Ja pieņemam, ka pasažieru skaits augs un būs lidsabiedrību konsolidācija – un tas arī notiek –, tad pasažieri būs. Riski nozarei ir dolāra kursa maiņa un degvielas cenas. Kopš strādāju nozarē – 27 gadus –, degvielas cenas nekad nav bijušas tādas, kā tika sagaidīts.

Kā sokas vietējā savienojumā uz Liepāju?

Esam palielinājuši lidojumu skaitu līdz pieciem nedēļā. Noslogojums tur ir samērā zems.

Vai varat tur ko darīt?

Palielināt lidojumu skaitu. Es gribētu rīta un vakara lidojumus uz Liepāju, taču tam vēl ir par agru, un mums arī nav tam kapacitātes. Taču šim savienojumam ir pozitīva ietekme uz mūsu kopējo tīklu. Turklāt tas netraucē ļoti veiksmīgajam Palangas savienojumam. Esmu bijis Liepājā, ticu šai pilsētai un tam, ka Latvija infrastruktūras ziņā var darīt vairāk. Rail Baltica būs tikai pēc 10 gadiem. Ceļš gan uz Liepāju ir labs, taču jūs nevarat sacensties ar lidmašīnu. Ja būtu rīta un vakara lidojumi, varbūt cilvēki dotos uz Liepāju uz biznesa sanāksmēm. Tagad ir jāpavada sešas stundas turpu un atpakaļceļam, un jūs, iespējams, to nedarīsiet. Noslogojums šajā maršrutā gan varētu saglabāties zems, bet, kamēr ir pozitīva, peļņu nesoša ietekme uz kopējo tīklu, tas nekas.

Visu interviju lasiet 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru