ASV un Eiropas biržās trešdien akciju cenas palielinājās, investoriem pozitīvi reaģējot uz ziņām par ASV un Japānas tirdzniecības vienošanos.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību (ES).

Pēdējās nedēļās ASV noslēgušas vienošanās ar Filipīnām, Indonēziju, Lielbritāniju un Vjetnamu, bet trešdien Tramps paziņoja par vienošanos, saskaņā ar kuru precēm no Japānas tiks piemērots 15% tarifs. Tramps iepriekš draudēja Japānai ar 25% muitas tarifu no 1.augusta, ja netiks panākta vienošanās.

Ziņas par tirdzniecības vienošanos starp ASV un Japānu veicinājušas investoru optimismu, ka drīzumā varētu tikt noslēgti vēl citi darījumi, norādīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgu dalībniekiem izvērtējot uzņēmumu peļņu un tehnoloģiju sektora perspektīvas pirms svarīgu ekonomikas datu publiskošanas.

ASV investori bija piesardzīgi, jo ASV mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī saglabājies novembra līmenī, liecināja Tirdzniecības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī palielināsies par 0,4%.

Trešdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana. To publiskošana pagājušajā piektdienā tika atlikta īslaicīgas ASV valdības darba apturēšanas dēļ. Investori arī gaida ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

"Šī ir liela nedēļa ekonomikas datiem, ar jauniem rādītājiem patēriņa, darbavietu un inflācijas jomās. Līdzšinējais tonis tomēr radījis vilšanos," sacīja "eToro" ASV investīciju analītiķis Brets Kenvels.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga, tirgiem gaidot ASV nodarbinātības datu publiskošanu, kas var ietekmēt monetāro politiku.

Ģeopolitiskā perspektīva turpināja būt neskaidra tirdzniecības dalībniekiem pēc Venecuēlas līdera nolaupīšanas un Ķīnas vēršanās pret Japānas preču importu pēc Tokijas pausta atbalsta Taivānai.

ASV aizsardzības rūpniecības uzņēmumu akciju cenas pieauga pēc prezidenta Donalda Trampa aicinājuma palielināt ASV aizsardzības budžetu nākamajam gadam par 50%.

Investori gaidīja ASV nelauksaimniecības nodarbinātības datu publiskošanu piektdien, kam ir svarīga loma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu pieņemšanā par procentlikmēm.

Āzijā Honkongas, Šanhajas un Tokijas biržās akciju cenas samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 49 266,11 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 6921,46 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,4% līdz 23 480,02 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties bruņotajam konfliktam starp Irānu un Izraēlu.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt procentlikmes. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka ir vajadzīgs vairāk laika, lai novērotu ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi uz inflāciju.

Volstrītas indeksi maz mainījās. Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās. Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Naftas cenas pieauga pēc tam, kad Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja Trampa prasību par Irānas "bezierunu padošanos".

Zviedrijas centrālā banka trešdien nolēma samazināt procentlikmes, tādējādi cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi. Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,25 procentpunktiem līdz 2%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam mīkstinot savu retoriku par Irānu.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās ceturtdien kritās par vairāk nekā 4% pēc tam, kad Tramps trešdien izteicās izvairīgi par iespējamu ASV militāru intervenci Irānā.

Naftas cenas iepriekšējās dienās bija kāpušas, Trampam izsakoties par došanos "palīgā" Irānas tautai, lai izbeigtu varas iestāžu brutālo cīņu pret demonstrantiem. Šie izteikumi raisīja bažas par iespējamiem traucējumiem globālajās naftas piegādēs.

Visi trīs Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kāpumu.

Investīciju banku "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs" akciju cenas palielinājās attiecīgi par 5,8% un 4,6% pēc ziņojumiem par labu peļņu, pieaugot ieņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmumu apvienošanos un iegādi.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, bet indekss "Standard & Poor's 500" kritās, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par vairāk nekā 1% otro dienu pēc kārtas, investoriem pārorientējoties no tehnoloģiju uzņēmumiem uz rūpniecību un citām nozarēm.

Mikroshēmu ražošanas uzņēmuma AMD akcijas cena krasi saruka, un dažu citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas kritās bažās par mākslīgā intelekta (MI) problēmām.

"Advanced Micro Devices" akcijas cena kritās par vairāk nekā 17%, neraugoties uz labu ceturtā ceturkšņa peļņu, kas noslēdza gadu, kurā ieņēmumi bija ievērojami pieauguši, pateicoties MI.

Investorus otrdien pārsteidza ziņa, ka MI jaunuzņēmums "Anthropic" ir nācis klajā ar instrumentu, kuru uzņēmumi vat izmantot juridiskā darba veikšanai. Šī ziņa negatīvi ietekmēja uzņēmumus programmatūras, finanšu pakalpojumu un aktīvu pārvaldības nozarēs.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, tirgiem izvērtējot gaidāmas procentlikmju samazināšanas un labvēlīgu sezonālu dinamiku pret bažām par pārāk augstām akciju cenām.

Pēc tirdzniecības Āzijas un Eiropas biržās, kur akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, Ņujorkas biržā akciju cenas visu dienu pieauga.

Investorus iedrošināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma samazināšanās, kas vedināja mazāk uztraukties par to, ka monetārās politikas maiņa Japānā varētu izraisīt nestabilitāti.

Investori vēroja ASV obligāciju tirgu dienu pēc tam, kad ASV valdības obligāciju ienesīguma palielināšanās bija izraisījusi cenu kritumu akciju tirgū.

Investori arī gaida ikmēneša ziņojuma par ASV privātā sektora darbavietām publiskošanu trešdien, kā arī septembra inflācijas datu publiskošanu piektdien.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,4% līdz 47 474,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 6829,37 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 23 413,67 punktiem.

Pieaugot cerībām uz ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos, ASV un Eiropas biržās ceturtdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību. Investori cer, ka galu galā vienošanās izdosies panākt, un šis optimisms pēdējās nedēļās atspoguļojies arī akciju tirgos.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 28,2 miljardu dolāru peļņu, un "Alphabet" akcijas cena palielinājās par 0,9%. Savukārt ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" paziņoja, ka uzņēmuma peļņa šī gada otrajā ceturksnī sarukusi par 16%. "Tesla" akcijas cena kritās par 8,2%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem izvairoties no krasām izmaiņām pirms trešdien paredzētās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes, kura varētu dot mājienus par procentlikmju dinamiku tuvākajos mēnešos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas sākumā pieauga, bet noslēdza dienu ar kritumu, savukārt indekss "Nasdaq Composite" dienas sākumā kritās, bet noslēdza dienu ar nelielu kāpumu. Indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās.

"Ir normāli redzēt tirgu iepauzējam pirms ievērojamas dienas un konsolidēt rīcību. Tirgus ieņēmis nogaidošu pieeju," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Eiropas galvenajos akciju tirgos cenas mainījās dažādos virzienos, bet Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā kritās.

Lai gan tirgu dalībnieki bija pilnīgi pārliecināti, ka FRS trešdien samazinās procentlikmes, tie pievērsīs galveno uzmanību ASV centrālās bankas prognozēm par monetāro politiku nākamajā gadā.

Akciju cenas pasaules biržās piektdien pārsvarā kritās, beidzoties nedēļai, kas bija ģeopolitisku notikumu pilna.

Eiropas biržās akciju cenas saruka, un tām pārsvarā sekoja arī akciju cenas Volstrītā. Pirmdien galvenās ASV biržas būs slēgtas, jo valstī būs brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

"Fakts, ka ASV tirgi būs slēgti līdz otrdienai naidīgas ģeopolitiskas vides apstākļos, iespējams, arī ir akciju cenu kāpumu atturošs faktors," teikts "Briefing.com" analītiķa Patrika O'Hēra piezīmē klientiem.

Ziņu virsraksti fokusējās uz ASV prezidenta Donalda Trampa atbildi uz Irānas vēršanos pret protestētājiem, viņa administrācijas plāniem pārņemt Grenlandi un plāniem kontrolēt Venecuēlas naftu.

ASV biržu indeksi nedēļas gaitā mēreni samazinājās. Indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,1% piektdien un par 0,4% nedēļas gaitā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm un ASV tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas. ASV dolāra vērtība pret eiro kritās līdz četrarpus gados zemākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu palielināšanās. Pieauga arī indekss "Nasdaq Composite", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, ASV veselības apdrošinātāja "UnitedHealth Group" akcijas cenai samazinoties par aptuveni 20%.

ASV patērētāju pārliecība ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš 2014. gada, amerikāņu mājsaimniecībām turpinot bažīties par inflāciju un pieaugušu dzīves dārdzību.

Tirgi tomēr bija pārliecināti, ka FRS trešdien saglabās procentlikmes nemainīgas, ASV centrālās bankas amatpersonām izvērtējot darbaspēka tirgus veselību. Iepriekšējās trīs reizes pēc kārtas FRS bija samazinājusi procentlikmes.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās bažās, ka privāto kredītu problēmas var nomākt ASV reģionālās bankas, papildinot bažas par tirdzniecības saspīlējumu un ASV valdības darba apturēšanu. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Volstrītā akciju cenas dienas sākumā pieauga, bet ap dienas vidu šī tendence mainījās un tās sāka kristies. Visi galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Āzijas un Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Parīzes biržas indekss palielinājās pēc tam, kad Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī parlamentā izturēja divus uzticības balsojumus.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, neraugoties uz datiem par vāju Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi.

"Nestle" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% pēc šī Šveices pārtikas milža paziņojuma, ka tas nākamo divu gadu laikā likvidēs 16 000 darbavietu visā pasaulē.

"United Airlines" akcijas cena saruka par 5,6% pēc ziņojuma par peļņas samazināšanos augstāku izmaksu dēļ.

Akciju cenas Volstrītā trešdien maz mainījās un bez vienotas tendences pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās.

ASV dolāra vērtība, kas otrdien bija kritusies, trešdien pieauga.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas sesijas laikā pirmoreiz bija pakāpies virs 7000 punktiem, noslēdza sesiju ar niecīgu kritumu.

Tirgus izrādīja "gandrīz nulles reakciju" uz FRS lēmumu, sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

"Paziņojums un preses konference tiešām nesniedza nekādas ziņas," sacīja Hogans trešdienas pēcpusdienā neilgi pirms "Microsoft" un citu lielo uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Eiro vērtība palielinājās, bet tas bija viens no faktoriem, kas noteica Eiropas akciju cenu krišanos.

Parīzes biržas indeksa CAC 40 kritumu veicināja jaunas bažas par luksusa preču sektoru pēc tirgus smagsvara LVMH ziņojuma par gada peļņas samazināšanos par 13%. LVMH akcijas cena saruka par aptuveni 7%.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem par augstu muitas tarifu noteikšanu vairāku valstu precēm.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, un pieauga arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Sevišķi aktīvi palielinājās ASV aviokompāniju ""Delta", "United" un "American Airlines" akciju cenas.

Investori lielākoties ignorēja Trampa paziņojumus par tarifiem, kas skar svarīgus ASV tirdzniecības partnerus.

"Ir diezgan skaidrs, ka tirgus negrib pievērst uzmanību tarifu ziņām, kamēr šie tarifi vēl nav stājušies spēkā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,2%, sasniedzot jaunu rekordu. Tā kāpumu veicināja arī kalnrūpniecības akciju cenu palielināšanās pēc Trampa paziņojuma par 50% tarifa noteikšanu vara importam no 1.augusta.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

ASV biržās akciju cenas otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās lielākoties samazinājās.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, bet indekss "Nasdaq Composite", kas iepriekšējās sešas dienas sasniedza jaunus rekordus, otrdien saruka par 0,4%.

Investori gaida jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Gaidāms, ka trešdien par savu peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet" un "Tesla", kas ir pirmie divi uzņēmumi no tā sauktā ASV tehnoloģiju uzņēmumu "Lieliskā septiņnieka", kas nāks klajā ar jaunākajiem peļņas rezultātiem. Vairāki lielie tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā "Apple" un "Meta", savus jaunākos rezultātus paziņos nākamnedēļ.

Uzņēmumu peļņas ziņojumi līdz šim liecinājuši par ASV ekonomikas noturīgumu, taču vairākās nozarēs, jo īpaši autobūvē, ASV prezidenta Donalda Trampa piemērotie tarifi lielākajiem tirdzniecības partneriem ir raisījuši bažas par nākotni.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, bet Āzijas biržās mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, atspoguļojot investoru optimismu pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien pieņemtā lēmuma pazemināt procentlikmes.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" samazinājās, ko noteica "Oracle" akcijas cenas ievērojams kritums un jaunas bažas par pārāk augstiem mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumu novērtējumiem.

"Pat ja investorus iedrošināja jaunā FRS procentlikmju pazemināšana, prātā tieši tagad ir ierastās bažas par MI," sacīja "Deutsche Bank" rīkotājdirektors Džims Rīds.

Šīs bažas pastiprināja "Oracle" ziņojums, ka ceturkšņa ieņēmumi nav bijuši gaidītā līmenī un ka ir pieauguši izdevumi par MI datu centriem. Teksasā bāzētā uzņēmuma "Oracle" akcijas cena ceturtdien kritās par 10,8%, bet tirdzniecības sesijas gaitā tās kritumi bija vēl straujāki.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, bet naftas cenas pieauga, ASV prezidentam Donaldam Trampam atkal apsverot triecienu Irānai un šādi pastiprinot ģeopolitisko saspīlējumu.

"Tuvo Austrumu saspīlētajam stāvoklim draudot uzliesmot no jauna, naftas cenas ir krasi kāpušas, paceļot enerģētikas milžu akciju cenas," sacīja "Wealth Club" vecākā investīciju stratēģe Suzanna Strītere.

Tirgi izvērtēja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas lēmumu nemainīt procentlikmes un tehnoloģiju nozares uzņēmumu peļņu.

Tramps brīdināja, ka Irānai vajag sarunu ceļā panākt vienošanos par savu kodolprogrammu, kuras mērķis Rietumu ieskatā ir atombumbas radīšana.

"Nākamais uzbrukums būs daudz ļaunāks! Nelieciet tam notiikt atkal," piebilda Tramps, atgādinot par ASV triecieniem Irānas kodolobjektiem jūnijā.

"Meta" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 10%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par aptuveni 10%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās bez vienotas tendences, tirgiem gaidot ASV patēriņa cenu datu publiskošanu, kas var ietekmēt Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumus par procentlikmēm.

Ir gaidāms, ka FRS pazeminās procentlikmes savā sanāksmē nākamnedēļ, bet vēl tiek debatēts par to, vai ASV centrālā banka dos signālus par citām procentlikmju pazemināšanām 2025.gadā.

ASV ražotāju cenu indekss (PPI) augustā samazinājās par 0,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai gan analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,3%. Jūlijā tas bija pieaudzis par 0,7% salīdzinājumā ar jūniju.

Ražotāju cenu dati vedina domāt par muitas tarifu "klusu" ietekmi uz inflāciju un par to, ka "uzņēmumi absorbē vismaz daļu no tarifu izmaksām", teikts "FHN Financial" analītiķa Vila Kompernolles piezīmē klientiem. "Nekam šodienas datos nevajadzētu novirzīt FRS no procentlikmju samazināšanas nākamnedēļ."

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas mazināja saspīlējumu starp ASV un Eiropu saistībā ar viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Pēc akciju cenu krišanās otrdien, ko izraisīja Trampa draudi Eiropai, akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc Trampa solījuma "nelietot spēku" Grenlandes pārņemšanai.

Tramps tomēr pieprasīja "tūlitējas sarunas" par Grenlandes pāriešanu ASV īpašumā un raksturoja Dāniju kā "nepateicīgu" par atteikšanos atdot Grenlandi.

Akciju cenas Volstrītā stabili pieauga pēc tam, kad Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām palielinājās.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Birža "Nasdaq Riga" atcēlusi nebanku kreditētājam AS "DelfinGroup" piemēroto uzraudzības statusu, teikts biržas paziņojumā.

Ņemot vērā, ka ir noslēdzies akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums un akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" izteica "DelfinGroup" akcionāriem, ir beiguši pastāvēt apstākļi, kuru dēļ "Nasdaq Riga" valde 2025. gada 7. augustā piemēroja un 2025. gada 10. decembrī saglabāja uzraudzības statusu.

Jau ziņots, ka "Indexo" akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā iegūs 4,09% jeb 1 862 021 nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akciju, kopumā palielinot līdzdalību līdz 71,52%.

Akciju iegādē "Indexo" iegūs 1 765 588 "DelfinGroup" akcijas, kas veido 3,88% no uzņēmuma pamatkapitāla, bet akciju apmaiņā "Indexo" iegūs vēl 96 433 "DelfinGroup" akcijas jeb 0,21% no uzņēmuma pamatkapitāla. Akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums izteikts pēc akciju atpirkšanas brīvprātīgā piedāvājuma, kurā šogad janvārī "Indexo" jau ieguva 67,42% "DelfinGroup" balsstiesīgo akciju.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot atšķirīgus nodarbinātības datus un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas lēmumu par procentlikmēm.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" un tehnoloģiju milža "Salesforce" akciju cenu kāpums Volstrītā veicināja indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos. Nedaudz pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi palielinājās.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts negaidīts kritums. Pagājušajā nedēļā ASV saņemts 191 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu, kas ir par 27 000 mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad atbilstoši pārskatītajiem datiem tādu bijis 218 000.

ASV privātajā sektorā novembrī negaidīti tika likvidēti 32 000 darbavietu, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Šis kritums pārsteidza analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā novembrī tiks radīti 10 000 darbavietu.

ASV un Eiropas biržās pirmdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

"FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs norādīja, ka biržās vērojams impulss, skaidrojot to ar ASV ekonomikas perspektīvas uzlabošanos pēc gada sākumā izskanējušjām bažām par iespējamo recesiju. Vienlaikus viņš brīdināja, ka svarīgi būs ASV lielo uzņēmumu jaunākie peļņas rezultāti, kas gaidāmi šonedēļ.

Tikmēr Eiropā akciju cenas pieauga Londonas un Frankfurtes biržās, bet Parīzē samazinājās.

"Sākoties jaunai nedēļai, uzmanības centrā atkal ir tarifi un peļņas ziņojumi," secināja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, sasniedzot jaunus rekordus Volstrītā, jo investorus maz uztrauca ASV sāktā izmeklēšana par Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja izteikumiem.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga par 0,2%, bet ar to pietika, lai šie indeksi sasniegtu jaunus rekordus otro tirdzniecības dienu pēc kārtas. Palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

FRS vadītājs Džeroms Pauels svētdien paziņoja, ka federālie prokurori ir sākuši izmeklēšanu par viņa izteikumiem likumdevējiem un draudējuši ar apsūdzības celšanu. Pauels norādīja, ka šī izmeklēšana ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumus.

"Kriminālapsūdzības draudi ir sekas tam, ka FRS nosaka procentu likmes, pamatojoties uz mūsu labāko novērtējumu par to, kas būs vislabākais sabiedrībai, nevis vadoties pēc prezidenta vēlmēm," sacīja Pauels.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās pēc nedēļas nogalē panāktās Eiropas Savienības (ES) un ASV tirdzniecības vienošanās. ASV dolāra vērtība pieauga.

Frankfurtes biržas indekss krasi samazinājās, krītoties Vācijas autobūvnieku "Volkswagen", BMW un "Porsche" akciju cenām. Kritās arī Parīzes biržas indekss un ārpus ES esošās Londonas biržas indekss.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

ASV finanšu tirgus "klusā" reakcija bija saprotama, ņemot vērā šonedēļ gaidāmās ekonomiskās ziņas, kas var radīt izmaiņas tirgū, sacīja "Edward Jones" vecālaos globālais stratēģis Andželo Kurkafass.

Lai gan Brisele aizstāvēja panākto tirdzniecības vienošanos kā "labāku nekā tirdzniecības karš ar Savienotajām Valstīm", vairākas ES valstis pauda neapmierinātību ar to.