Finanses

Akciju cenas pasaules biržās krītas pēc Trampa paziņojuma par tarifiem

LETA--AFP,04.02.2025

Jaunākais izdevums

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās bažās par globālo ekonomiku pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu prečus importam no Kanādas, Meksikas un Ķīnas.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā krasi kritās, bet kritums vēlāk samazinājās pēc tam, kad Tramps uz mēnesi atlika tarifu piemērošanu Meksikai. Jau pēc tirdzniecības sesijas beigām uz mēnesi tika atlikta arī tarifu piemērošana Kanādai.

Tramps sestdien parakstīja rīkojumu, ar kuru noteica muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai. Tramps paziņoja, ka ASV no otrdienas piemēros 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% tarifus precēm no Ķīnas, bet energoresursiem no Kanādas tiks piemērots zemāks 10% tarifs.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi saruka pēc tam, kad Tramps nedēļas nogalē brīdināja, ka noteikti plāno nākotnē vērsties arī pret ES ar muitas tarifiem, un neizslēdza iespēju noteikt tarifus arī Lielbritānijai.

Vislielāko kritumu piedzīvoja Eiropas autobūvnieku akcijas. "Volkswagen" akcijas cena saruka par 3,5%, bet "Stellantis" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 4,5%. "Volkswagen" būvē automobiļus ASV tirgum Meksikā, bet "Stellantis" ir rūpnīcas Kanādā un Meksikā.

Kritums piemeklēja arī ASV autobūvniekus. "Tesla" akcijas cena saruka par 5,2%, bet "General Motors" akcijas cena kritās par 3,2%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,3% līdz 44 421,91 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,8% līdz 5994,57 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,2% līdz 19 391,96 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 1,0% līdz 8583,56 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,2% līdz 7854,92 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,4% līdz 21 428,24 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,9% līdz 73,16 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,4% līdz 75,96 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien pieauga par 1,1% līdz 53,79 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0362 līdz 1,0302 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru palielinājās no 1,2395 līdz 1,2407 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 155,19 līdz 154,80 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 83,59 līdz 83,03 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Jānis Goldbergs,13.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa

Jānis Goldbergs,10.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa komandu, analītiķi jau ar bažām gaida politiku maiņas un ko tās varētu nozīmēt gan ekonomikai, gan drošībai, turklāt visā pasaulē.

Lēmām izpētīt, kas tad varētu būt Trampa administrācijas cilvēki un par kādām pārmaiņām varētu būt runa gan ekonomikā, gan citās jomās. Šis ir pirmais raksts no divu rakstu sērijas.

Baiba Braže (JV) pērna gada decembrī devās darba vizītē uz Vašingtonu, taču tur tikās ar vairākiem jau esošās administrācijas augsta līmeņa politiķiem un ekspertiem. Ar lielu varbūtību jaunajā administrācijā šo cilvēku nebūs. Cik efektīva bijusi šāda vizīte, diplomāti izsaka pretrunīgas piezīmes, tomēr nepievērst uzmanību ietekmīgiem jaunās Trampa administrācijas pārstāvjiem, varētu būt sāpīga stratēģiska kļūda. Kā DB anonīmi norādīja kāds diplomātiskā korpusa pārstāvis, tā vietā, lai piedalītos diskusijās "Atlantic Council" vai "HudsonInstitute", bija iespēja meklēt kontaktus un tikties ar cilvēkiem, kuri turpmākos četrus gadus lielā mērā noteiks notikumus ne tikai ASV, bet arī Eiropā, Ukrainā un Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vašingtonā pirmdien notiks Donalda Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē". Trampa runas beigās uz skatuvas uznāca grupa "Village People" un nodziedāja savu dziesmu "YMCA", kas kļuvusi par Trampa kampaņas neoficiālo himnu, bet Tramps dziedāja un dejoja līdzi.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa 

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa 

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Pirms inaugurācijas pirmdien Tramps, ievērojot tradīcijas, piedalīsies lūgšanu dievkalpojumā Svētā Jāņa episkopālajā baznīcā, bet pēc tam dosies uz Balto namu, lai dzertu tēju kopā ar aizejošo prezidentu Džo Baidenu. Gaidāms, ka tējas dzeršanā piedalīsies arī Trampa un Baidena kundzes.

Aukstā laika dēļ zvēresta došanas ceremonija un prezidenta inaugurācijas runa notiks Kapitolija telpās, nevis, kā ierasts, uz Kapitolija kāpnēm. Pēc meteorologu prognozēm, pirmdien Trampa zvēresta došanas laikā temperatūra Vašingtonā būs aptuveni mīnus septiņi grādi pēc Celsija, taču salu pastiprinās vējš.

Trampa atbalstītāji ceremoniju varēs vērot uz ekrāniem arēnā "Capital One Arena" ar 20 000 skatītāju vietām, tomēr uz brīvdabas inaugurācijas ceremoniju vietas bija rezervētas vairāk nekā 250 000 cilvēku.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Gaidāms, ka Tramps pirmajā dienā vai dienās pēc stāšanās amatā parakstīs virkni rīkojumu, kas balstīti viņa kampaņas solījumos. Tie ietver stingrāku imigrācijas politiku, tostarp nelegālo imigrantu deportācijas, kā arī izmaiņas enerģētikas un vides politikā. Paredzams arī, ka viņš apžēlos notiesātos par piedalīšanos 2021.gada 6.janvāra notikumos, kad Trampa atbalstītāji iebruka Kapitolijā.

Jau ziņots, ka republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā iepriekšējā dienā un vairākiem viņa paziņojumiem, kas skar globālo ekonomiku.

Volstrītā akciju cenas palielinājās, tirgiem atzinīgi novērtējot Trampa pirmos izpildrīkojumus un izteikumus, kas vairoja cerības, ka jaunie muitas tarifi nebūs tik briesmīgi, kā bija gaidīts.

Naftas cenas kritās, ko veicināja prognoze par naftas ieguves kāpumu ASV.

"Goldman Sachs" analītiķi konstatēja, ka Trampa sākotnējie paziņojumi prezidenta amatā bija "labdabīgāki, nekā bija gaidīts".

"Trampa izteikumi par Ķīnu bija izteikti mazāk kareivīgi nekā prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā vai pat pēc šīm vēlēšanām," atzīmēja "Goldman Sachs" analītiķi.

Tas veicināja arī akciju cenu kāpumu Ķīnas tirgos, un Honkongas biržā akciju cenas pieauga par aptuveni 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem nepievēršot uzmanību Donalda Trampa solītajiem muitas tarifiem, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās.

Tramps, kurš stāsies prezidenta amatā 20.janvārī, pirmdienas vakarā sociālajos medijos paziņoja par plāniem noteikt ievērojamus muitas tarifus precēm no Kanādas, Meksikas un Ķīnas, ja tās neapturēs nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, jo investori uzskatīja Trampa teikto par sarunu trumpi.

"Augstāki tarifi teorētiski nebūtu laba ziņa akcijām. Bet, ziniet, es domāju, ka tirgus ir izvēlējies tos uzskatīt par sarunu taktiku," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Tomēr autobūvnieka "General Motors", kas importē automašīnas no Meksikas uz ASV, akcijas cena kritās par 9,0%. Tā konkurenta "Ford" akcijas cena saruka par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, investoriem tiecoties fiksēt peļņu pēc nesen piedzīvotā akciju cenu kāpuma, kuru veicināja Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās. Pasaules naftas cenas pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru nokritās līdz viena gada zemākajam līmenim, un samazinājās arī britu mārciņas vērtība pret dolāru. ASV dolāra vērtības palielināšanos veicināja gaidas, ka Trampa tirdzniecības politika varētu saglabāt procentlikmes augstākā līmenī.

"Mums bija ievērojams kāpums. Pēc šāda kāpuma tik īsā laika periodā nav pārsteigums, ka tirgi paņēma atelpu," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Eiropas un Āzijas vadošajos akciju tirgos bija ievērojami kritumi. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 2%, bet Honkongas biržas indekss - par aptuveni 3%.

Ķīnas akciju cenas jau bija pakļautas spiedienam pēc vilšanās par Pekinas papildu pasākumu trūkumu ekonomikas stimulēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu izaugsme paātrināsies

Dainis Gašpuitis, SEB makroekonomists,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgus dalībniekiem pievēršot uzmanību galvenokārt jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu plāniem, uzņēmumu peļņai un inflācijas datiem.

Ziņa, ka Tramps varētu noteikt muitas tarifus lēnāk, nekā sākotnēji tika uzskatīts, veicināja akciju cenu palielināšanos un ierobežoja ASV dolāra vērtības pieaugumu.

Tirgus dalībnieki tomēr turpināja bažīties par to, ka Trampa solījumi samazināt nodokļus, regulējumu un imigrāciju atjaunos inflāciju.

Tirgus vērotāji ir samazinājuši savas prognozes par to, cik reižu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad samazinās procentlikmes, līdz vienai reizei. Daži tomēr bažījas, ka FRS nākamais solis varētu būt pat procentlikmju palielināšana, ņemot vērā vēl arvien nozīmīgo inflāciju un satraukumu par Trampa politiku.

Ražotāju cenas ASV decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā novembrī, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskoti dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, investoriem izvērtējot Donalda Trampa solītos muitas tarifus, ASV inflācijas pieaugumu un politisko situāciju Francijā.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās Pateicības dienas priekšvakarā.

Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās, augot bažām, ka Eiropa var būt nākamais Trampa mērķis tarifu noteikšanā.

Investoru satraukumu izraisīja arī Francijas politiķu nesaskaņas par 2025.gada budžeta projektu, kas var draudēt ar valdības krišanu.

ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indekss oktobrī gada griezumā pieaudzis par 2,3% salīdzinājumā ar 2,1% septembrī, bet tas lielākoties atbilda prognozēm un daudz neatšķīrās no Federālās rezervju sistēmas (FRS) noteiktā inflācijas ilgtermiņa mērķarādītāja, kas ir 2%.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,3% līdz 44 722,06 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 5998,74 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 19 060,48 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda, ka līdzšinējā sadarbība ar ASV bijusi ļoti laba un noturīga, neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir Baltajā namā. Viņš ir pārliecināts, ka šī sadarbība turpināsies.

Vienlaikus būs daudz lietu, pie kurām būs ļoti nopietni jāstrādā, atzina Rinkēvičs. Katru reizi pēc jauna ASV prezidenta stāšanās amatā nepieciešams pastāvīgs diplomātisks darbs, atgādinot par mums būtiskām lietām, uzsvēra Rinkēvičs.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 1.daļa 

Kamēr Latvija vēl tikai gatavojas un domā, kā veicināt un uzturēt attiecības...

Otrkārt, būs risināmas diezgan nopietnas dilemmas, sacīja prezidents. Piemēram, tiek prognozēts, ka ASV izstāsies no Parīzes klimata nolīguma. Bez ASV daudzus mērķus esošajā līgumā sasniegt nevarēs, norādīja Rinkēvičs.

Tāpat iepspējami potenciāli tarifi Eiropas Savienības (ES) ekonomikai, kas mūs ietekmēs, uzsvēra Rinkēvičs.

Vienlaikus aktuāls būs jautājums par aizsardzības izdevumiem. Vinaprāt, Latvijai vajadzētu domāt par 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēšanu aizsardzībai. "Es pilnīgi noteikti redzu, ka mūsu pašreizējās vajadzības, vismaz, kā man ziņots, ir virs 4% no iekšzemes kopprodukta," viņš sacīja, pieļaujot, ka Latvija varētu drīzāk pietuvoties 5%. Pie šī jautājuma strādā valdība. Tāpat par to ir gaidāmas diskusijas Nacionālās drošības padomē februārī.

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa 

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa...

Rinkēviču gan mazliet baida tas, ka ne visi Eiropas sabiedrotie to redz šādā veidā. "Tā būs vēl viena situācija," komentēja prezidents.

Viņš rezumēja, ka gaidāms diezgan neskaidrs, turbulents gads. Latvijas diplomātijai un politikas veidotājiem gan Baltijā, gan Eiropā būs daudz jāstrādā, lai izveidotu saprātīgas attiecības. "Bet daudzas lietas noteikti mainīsies," viņš uzsvēra.

Kā ziņots, Vašingtonā pirmdien notiks Trampa inaugurācija ASV prezidenta amatā.

78 gadus vecais Tramps, kurš bija 45.Savienoto Valstu prezidents un kļūs par 47.prezidentu, svētdienas vakarā Vašingtonas arēnā "Capital One Arena" uzrunāja apmēram 20 000 atbalstītāju, solot "labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē".

Mītiņā runāja arī nākamais viceprezidents Džeimss Deivids Venss un miljardieris Īlons Masks, kam bija liela loma Trampa kampaņā un kuru Tramps gatavojas iecelt par valdības efektivitātes biroja vadītāju.

Vašingtonā un citās ASV pilsētās svētdien notika arī Trampa pretinieku mītiņi, kuros runātāji atbalstīja tiesības uz abortiem, kā arī kritizēja Trampa uzskatus par klimata pārmaiņām un imigrāciju.

Lai gan ierasti uz ASV prezidenta inaugurāciju netiek aicināti ārvalstu līderi, Tramps ir lauzis šo tradīciju un gaidāms, ka viņa stāšanos amatā vēros vairāku valstu un valdību vadītāji, kuru vidū būs Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Argentīnas prezidents Havjers Milejs. Tramps bija uzaicinājis arī Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš tomēr neieradīsies, bet Ķīnu pārstāvēs viceprezidents Haņs Džens.

Republikāņu kandidāts Tramps vēlēšanās 5.novembrī uzvarēja demokrātu kandidāti, viceprezidenti Kamalu Herisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, atjaunojoties bažām par inflāciju un pieaugot ASV obligāciju ienesīgumam. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā pieauga.

"ASV pakalpojumu cenu pieaugums, kas bija daudz spēcīgāks par gaidīto, radīja drebuļus ASV akciju tirgū," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG tirgus analītiķis Aksels Rudolfs.

ASV pakalpojumu sektora ikmēneša pārskats parādīja šī sektora paplašināšanos decembrī, bet pieauga arī šī sektora cenu komponente, sasniedzot augstāko punktu kopš pagājušā janvāra.

Ir pieaugušas bažas, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa plāni pacelt muitas tarifus, pazemināt nodokļus un vērsties pret nelegālo imigrāciju uzkurinas ASV inflāciju, liekot ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) ilgāku laiku saglabāt procentlikmes augstā līmenī.

Eiropas biržās un Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga, ko turpināja ietekmēt pieņēmums, ka Trampa muitas tarifu plāni var tikt ierobežoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu, tirgu dalībniekiem gaidot nākamos ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumus par muitas tarifiem uz bažījoties par inflācijām un procentlikmēm.

Eiropas biržās akciju cenas pieauga, un Frankfurtes un Londonas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus, bet Āzijas akciju tirgos nebija vienotas tendences.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Tirgus spēja izvairīties no plašas akciju izpārdošanas atspoguļoja "optimismu" par ekonomikas apstākļiem, neraugoties uz neskaidrību par tarifiem un procentlikmēm, sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Šī neskaidrība veicināja zelta kā droša investīciju objekta cenas celšanos, un tā otrdien īslaicīgi sasniedza jaunu rekordu virs 2942 ASV dolāriem par unci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa solījumu samazināt uzņēmumu nodokļus.

Tramps, ceturtdien attālināti uzrunājot Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) dalībniekus Davosā, mudināja pazemināt procentlikmes un solīja samazināt nodokļus kompānijām, kas investē Savienotajās Valstīs, bet pacelt muitas tarifus tām, kas to nedara.

Tramps arī aicināja Saūda Arābiju un OPEC pazemināt naftas cenas, un šis aicinājums veicināja jēlnaftas cenu krišanos.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un noslēdza sesiju 6118,71 punkta līmenī, kas ir jauns rekords.

"Noteikti visi saprot vēstījumu par tarifiem, un tagad mēs dzirdam vairāk par nodokļu stimuliem," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmēm, kamēr bažas par politiskajām krīzēm Eiropā un Ķīnas ekonomikas stāvokli radīja spiedienu uz akcijām.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Broadcom", "Alphabet" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās. Pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās, tirgu dalībniekiem bažījoties par politisko nestabilitāti Francijā un Vācijā.

Kriptovalūtas "Bitcoin" cena pieauga līdz jaunam rekordam, sasniedzot 107 115,89 ASV dolārus, ko veicināja jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalsts kriptovalūtām.

Investori pievērš uzmanību trešdien gaidāmajam FRS lēmumam. Ir gaidāms, ka FRS pazeminās bāzes procentlikmi trešo reizi pēc kārtas, samazinot to par 0,25 procentpunktiem, par spīti nesenajam ASV inflācijas pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, jo tirgus ietekmēja bažas par bruņotā konflikta eskalāciju starp Krieviju un Ukrainu.

Maskava solīja "atbilstoši" reaģēt pēc ziņām, ka Ukrainas armija naktī uz otrdienu pirmoreiz veikusi triecienu Krievijas teritorijā ar ASV tāla rādiusa raķetēm ATACMS.

"Šīs ziņas šorīt satricināja tirgus, pazeminot Eiropas akciju cenas," sacīja "Forex.com" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Arī ASV akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un pārsvarā noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, ko veicināja ASV mazumtirgotāja "Walmart" pozitīva prognoze Ziemassvētku sezonai un mikroshēmu ražotāja "Nvidia" pozitīvas peļņas gaidas.

"Walmart" akcijas cena pieauga par 3%, bet "Nvidia" akcijas cena kāpa par gandrīz 5%.

Akciju cenas ir bijušas svārstīgas kopš Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanām, investoriem mēģinot sabalansēt paredzamās uzņēmumu nodokļu samazināšanas ietekmi ar potenciālo ASV tirdzniecības karu ar Ķīnu un citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās pārsvarā nedaudz pieauga, neraugoties uz eirozonas un Šveices centrālo banku lēmumiem pazemināt procentlikmes, kamēr to politikas noteicēji brīdināja par ekonomiskām un politiskām problēmām reģionā un ārpus tā.

Volstrītas indeksi kritās dienu pēc tam, kad indekss "Nasdaq Composite" pirmoreiz bija pārsniedzis 20 000 punktus.

Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,1% pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem. Tā bija trešā ECB procentlikmju pazemināšana pēc kārtas un ceturtā šī gada laikā.

ECB prezidente Kristīna Lagarda sacija, ka bankas politikas noteicēji pirms šī lēmuma apsprieda politisko "neskaidrību" Eiropā un ASV. Viņa pieminēja "politisko situāciju dažās dalībvalstīs" un Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Lagarda brīdināja, ka eirozonas ekonomika "zaudē impulsu" un "lielāku domstarpību risks globālajā tirdzniecībā var ietekmēt eirozonas izaugsmi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržās ceturtdien akciju cenas kritās, savukārt Eiropas biržās tās palielinājās.

ASV dolāra vērtība ceturtdien pieauga, tirgiem gatavojoties nopietnākai ziņu plūsmai saistībā ar jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurāciju 20.janvārī.

Volstrītā šī gada pirmā tirdzniecības diena sākās ar kāpumu, kuru vēlāk nomainīja kritums, un akciju cenas dienas gaitā nedaudz samazinājās.

"Ir tāda sajūta, ka līdz pirmdienai nebūs atgriezušies visi spēlētāji. Mēs esam iestrēguši brīvdienu režīmā," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Londonas biržā, kur preču akciju cenu kāpums kompensēja banku akciju cenu kritumu, akciju cenas dienas gaitā pieauga par 1,1%. Frankfurtes biržā tās pieauga par 0,6%, bet Parīzes biržā - par 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ja ASV iegādāsies daļu TikTok akciju, videoplatforma būs ievērojams konkurents Facebook un Amazon

LETA,24.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ASV iegādāsies daļu "TikTok" akciju, videoplatforma būs ievērojams konkurents "Facebook" un "Amazon", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Eksperts atgādināja ASV prezidenta Donalda Trampa sacīto pirms inaugurācijas - viņš nāca klajā ar priekšlikumu par to, lai ASV iegādātos 50% "TikTok" akciju, savukārt Ķīnas uzņēmumam "ByteDance", kam pieder "TikTok", piederētu atlikušās akcijas 50% apmērā. Šrāders sacīja, ka šāds sadalījums ir nepieciešams, lai Tramps ļautu videoplatformai "TikTok" darboties ASV un tā būtu pieejama ASV patērētājiem un tirgum.

"Šeit gan jāskatās arī uz to, kādas rekcijas un kādas būs to miljardieru intereses, kas apmeklēja Trampa inaugurāciju, piemēram, "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs un "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss. Platformai "Facebook" viens no lielākajiem un svarīgākajiem konkurentiem ir tieši "TikTok", sacīja eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien maz mainījās dažādos virzienos, bet kriptovalūtas "Bitcoin" cena pieauga līdz jaunam rekordam, investoriem izvērtējot nelielu ASV inflācijas pieaugumu un apsverot, ko Donalda Trampa otrā prezidentūra varētu nozīmēt globālajai tirdzniecībai un kriptovalūtām.

Volstrītā akciju cenu izmaiņas bija nelielas, tirgus dalībniekiem reaģējot uz datiem par ASV Patēriņa cenu indeksa (CPI) nelielu palielināšanos oktobrī.

"Virzību lielākoties noteica fakts, ka CPI ļoti lielā mērā atbilda prognozēm," sacīja "B. Riley Wealth Management" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Lai gan šis inflācijas rādītājs atbilda prognozēm, pastāv bažas, ka Trampa paziņotie plāni par muitas tarifiem var izrādīties inflāciju veicinoši, kas liktu ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) pazemināt procentlikmes mazākā mērā, nekā tas tiktu darīts citos apstākļos.

"Bitcoin" cena sasniedza visu laiku augstāko līmeni virs 93 400 ASV dolāriem, bet pēc tam nedaudz saruka zem jaunā rekorda. Tramps ir solījis mīkstināt kriptovalūtu regulējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga pēc ziņām, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija varētu piemērot muitas tarifus selektīvāk, nekā viņš bija solījis.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz samazinājās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga, investoriem fokusējoties uz pusvadītāju sektoru pēc Taivānā bāzētā uzņēmuma "Foxconn" labiem darbības rezultātiem.

"Nvidia" akcijas cena pieauga līdz jaunam rekordam, nodrošinot uzņēmuma tirgus vērtību vairāk nekā 3,6 triljonu ASV dolāru apmērā.

Straumēšanas kompānijas "Fubo" akcijas cena pieuga par vairāk nekā 251% pēc "Disney" paziņojuma par "Fubo" apvienošanu ar tiešraides televīziju "Hulu+". "Disney" akcijas cena tomēr saruka par 0,1%.

Tirgu dalībnieki izvērtēja laikraksta "The Washington Post" ziņu, ka Trampa palīgi apsver plānus piemērot muitas tarifus tikai precēm zināmos kritiskos sektoros. Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" šo ziņu noraidīja kā "vēl vienu viltus ziņu piemēru".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo mediju platformu "Facebook" un "Instagram" māteskompānija "Meta" ceturtdien paziņoja, ka ir ziedojusi vienu miljonu ASV dolāru jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas fondam.

Ziedojums veikts dažas nedēļas pēc tam, kad "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs privāti tikās ar Trampu viņa Floridas īpašumā "Mar-a-Lago".

Par šo ziedojumu vispirms ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal". "Meta" preses sekretārs ceturtdien apstiprināja šo ziņu.

Stīvens Millers, kuru Tramps izraudzījies par Baltā nama kancelejas vadītāja vietnieku, ir sacījis, ka Zakerbergs tāpat kā citi biznesa līderi grib atbalstīt Trampa ekonomiskos plānus. "Meta" vadītājs pēc sliktām attiecībām ar Trampu tagad cenšas mainīt to, kā labējās aprindas uztver viņa uzņēmumu.

Tramps tika padzīts no "Facebook" pēc viņa piekritēju uzbrukuma ASV Kapitolijam 2021.gada 6.janvārī. Kompānija atjaunoja viņa kontu 2023.gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Anglijas Banka pazemināja procentlikmes.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem pēc tam, kad FRS ignorēja bažas par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un pazemināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem.

Tirgu dalībnieku noskaņojumu uzlaboja FRS vadītāja Džeroma Pauela teiktais, ka ir iespējamas tālākas procentlikmju pazemināšanas.

Pauels tomēr atzīmēja, ka vēl nav skaidrs, kāda būs Trampa darba kārtība ekonomikas jomā. "Mēs neminam, mēs neizsakām minējumus un pieņēmumus," preses konferencē sacīja Pauels.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu "Apple", "Alphabet" un "Meta" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība kāpa līdz jaunam rekordam, tirgu dalībniekiem reaģējot uz notikumiem ASV un Ķīnā.

Ķīnas akciju tirgos akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, bet pasaules naftas cenas kritās, jo Ķīnas jaunākie plāni ekonomikas stimulēšanai atpalika no investoru cerībām.

Volstrītā turpinājās akciju cenu kāpums, kuru pagājušonedēļ aizsāka Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās un Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums pazemināt procentlikmes.

Volstrītas indeksa "Standard & Poor's 500" pieaugumu nodrošināja galvenokārt "Tesla" akcijas cenas palielināšanās.

"Bitcoin" cena pirmoreiz pārsniedza 86 000 ASV dolāru, ko veicināja optimisms, ka Tramps mīkstinās kriptovalūtai noteiktos ierobežojumus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 44 293,13 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 6001,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 19 298,76 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru